Am C F Laiks un tu, šī pilsēta un skats no augšas Am C F Zūd pirmdienas un krustojumu plaukstas Dm F C No kurām vienu elpu klīstošu nocēli, tik saudzīgi Dm F Tu mani atradi, nu es tev došos līdz! Starpspēle: Am F G Am F G Am C F Laiks un es, šī pilsēta un skats no augšas Am C F Kā milzīgs kalns, bez pravieša uz ledus trausla Dm F C Pār kuru vienu elpu skumstošu pārvēli, tik saudzīgi Dm F Tu mani atradi, nu es tev došos līdz! Am F Am F Es tev došos līdz, es tev došos līdz, es tev došos līdz, Am F Am F Un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, Am F Am F Am Un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz Am C F Laiks un tu, šī pilsēta un skats no augšas. Am C F Pirmdienas un krustojumu plaukstas. Am C F Laiks un tu, šī pilsēta un skats no augšas. Am C F Pirmdienas un krustojumu plaukstas. Am C F Dm Am Autors: Keitija

Ievads G C G C G C G Ja es runōtou cylvāku un eņģeļu volūdōs C G Bet mīlestebas man nabyutu, C Em C G es byutu kai dōrdūšais varš un kai skanūšais zvōrguļs. C G Ja man arī byutu pravītōšonas dōvona C G C G Un es zynōtu vysus nūslāpumus, vysas zineibas īgyutu. C G C G Un ja man byutu piļneiga ticeiba, ka es pat kolnus pōrcaltu Em Bet mīlestebas man nabyutu… C Em Piedz. Es nabyutu ņikas ja man mīļesteibas nabyutu D G Jei vysu panas, visu cer vysam tic. C Em Es nabyutu ņikas ja mīļesteibas nabyutu D G Jei vysu panas, visu cer vysam tic. C G C G Mīļesteiba ir lānproteiga, mīļesteiba ir pacīteiga C Em C G Jei nasadzan piec sova, nadūmoj ļauna. C G C G Ja arī pravītōšona izgaistu un zinōšonas izgaistu Em D Mīļesteiba neizņeiks ņikod. Piedz. 2x Starpspēle C G Em D C G Em D Tagadnei paļīk šōs treis – ticeiba, cereiba, mīļesteiba 2x C G Em D Bet nu jom lelōkō ir mīļesteiba 2x

D A Ak, dārgais krusts, kur Glābējs mans Em A Bez grēka tīrs, mirst manis dēļ. G Bm Tā mīlestība pārvērta Em D/F# Šo raupjo krusta koku G A D Dzīvības kokā man. Pie krusta šī man brīvība Ar asinīm ir nopirkta. Kad mīlestība pārvērta... No krusta šī kā upe plūst Man žēlastība, cerība. Jo mīlestība pārvērta... Ak, dārgais krusts, kas atbrīvo Man dvēseli un mieru dod. Jā, mīlestība pārvērta...

Pasaulīt, kur Tu kā sadegusi Am Pasaulīt, Tu viena skrēji pasaulīt, pasaulīt. Am E Am Pasaulīt, Tev laika nepagūsi Am Pasaulīt, teic kur Tu eji pasaulīt, pasaulīt. Am E Am Piedz. Kā lai Tev, pasaulīt, tieku es līdz? Am 4x Pasaulīt, pasaulīte! Am E Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Am G C Kā lai es Tev tieku līdzi, pasaulīte? C E Am Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Am G C Kā lai es Tev tieku līdzi, pasaulīt? C E Am Pasaulīt, ko Tu ar mani dari? Pasaulīt, jel bīsties grēka pasaulīt, pasaulīt. Pasaulīt, vai Tu vēl ātrāk vari? Pasaulīt, man nav vairs spēka pasaulīt, pasaulīt. Piedz. Kā lai Tev, pasaulīt, tieku es līdz? Pasaulīt, pasaulīte! 4x Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Kā lai es Tev tieku līdzi, pasaulīte? Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Kā lai kā lai es Tev tieku līdzi 7x Kā lai Tev, pasaulīt, tieku es līdz? 5x Pasaulīt, pasaulīte!

no ciemiņiem nāk zvaigzne mājās, tā mirdzot saraustīti nāk, es atkal sāpēs iedomājos, viss varēja būt citādāk. ja nebūtu tā aizgājusi, kur zvaigznēm nevajaga iet, ja savā vietā degtu klusi, mēs būtu stiprāki mazliet. ja nebūtu tā aizgājusi, kur zvaigznēm nevajaga iet, ja savā vietā degtu klusi, mēs būtu stiprāki mazliet. ja nebūtu tā aizgājusi, kur zvaigznēm nevajaga iet, ja savā vietā degtu klusi, mēs būtu stiprāki mazliet. ..un, jā, un laimīgāki arī, bet nu nekā vairs nevar darīt.

[E]Amsterdamā kādā parkā, [A]Mūsdienīgā ļaužu tracī, ieraudzīju dīķī peldam [E]Pīlīti ar zelta acīm. [A]Gribējās tur šurpu krastā pievilināt,kaut vai nozagt, [E]Piebarot ar labiem vārdiem, [A]Saķert ciet un dabūt grozā, atvest mājā palaist dīķī, [E]Un tad visiem draugiem sacīt, [A]Ka starp visām pīlēm, man ir pīlīte ar zelta [C]acīm, acīm, acīm. [F]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [C]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [F] [C] (2x) [E]Amsterdamā kādā parkā [A]Atved viņu savā dārzā, ziedēs koki, strauti gulgos, [E]Bet nekad vairs zelta acis [A]Tā kā toreiz neatspulgos Amserdamā, kādā parkā, [E}Mūsdienīgā ļaužu tracī [A]Atstāju es dīķī peldam pīlīti ar zelta [C]acīm, acīm, acīm. 1.Piedz. [F]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [C]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [F] [C] (2x) [A] 2.Piedz. [G]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [D]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [G] [D] (2x) [B] 3.Piedz. [A]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [E]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [A] [E] (2x) [E]Amsterdamā kādā parkā...

G D G D Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. G D G D Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. G D G D Kāpēc tad tu lielais, kam ceļš augstāk ies? G D G D Kāpēc tad tu lielais - lielais nobijies? Am D Am D Am Nekas nenoslēgsies tev zināmā daļā, Am D G Vienkārši loks paliek vaļā. Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. Kāpēc tad tu lielais, kam ceļš augstāk ies? Kāpēc tad tu lielais - lielais nobijies? Nekas nenoslēgsies tev zināmā daļā, Vienkārši loks paliek vaļā. Ne pie kādām durvīm nenobeigsies nekas, Ne sveicienus prasīs, ne atvadas. Nekas nenoslēgsies tev zināmā daļā, Vienkārši loks paliek vaļā. (3x) Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. (4x)

Am G C G C G C G C G C G Ir saule, debesis un maize, C G C G Un maize, maize abrā rūgst. C G C G Un bērni dzimst, nekā jau nepietrūkst, C G C G Nekā, nekā jau nepietrūkst. F G Bet skaidri jūti pirmais sniegs, kad snieg, F G Ka nepietrūkst, bet arī nepietiek, F G Un tas, kas iegūts, nekur nav liekams F G Un tas, kas liekams, ir tik nepietiekams. C G Ir saule, debesis un maize, C G Un maize, maize abrā rūgst. Un bērni dzimst, nekā jau nepietrūkst, Nekā, nekā jau nepietrūkst. Kad zvaigzne krīt, tā it kā iekož, Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Kad zvaigzne krīt, tā it kā iekož, Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Ir saule, debesis un maize, Un maize, maize abrā rūgst. Un bērni dzimst, nekā jau nepietrūkst, Nekā, nekā jau nepietrūkst.

? = Akordi, kas ir gana tuvu pareizajam, idk Am Dm Man reizēm ļoti kauns, C E Reizēm — nemaz nav kauna. Am Dm Reizēm man ļoti patīk C E Ubagu pauna. F Em Ieeju mājā, saku: Am Dm — Vai jūs nevarētu man dot F Em Maizi? Kādu piciņu sviesta. Am Dm Pabarot, Pabarot — Em Am Man nemaz nav kauna, G C6 Ja man prasa: — Kā tā drīkst Em Am Klīst bez darba tāds dūšīgs cilvēks, G E Jauns vēl un veselīgs. - Copy-Paste 2. "panta" akordi — Vai tad jums nevajag, — es saku, — Jokdarus, ākstus? — Dvēselei vajag, — es saku, — Arī svētos rakstus. G No manis jūsu dārzā C Tā peonija staro. F No manis tās skumjas Dm/A Vakaros pļavās garo. G Par maizi — jūs visi, C Bet kas par ziediem karo? F Un tāpēc — vai jums grūti, E Ja mani jāpabaro? Ja jūs gribat savai maizei Mazliet smaržas klāt — Vai jūs nevarat mani Pacienāt? Ja jūs gribat, Lai meitas prot vainagus pīt - Vai jūs nevarat mani Padzirdīt? Un, ja kādreiz pret mani kļūst namatēvs ass, Es saku - Nekas, man nav jākaunas - Es ņemu savu ubagu paunu un eju tālāk, Un man nav kauna. No manis jūsu dārzā Tā peonija staro. No manis tās skumjas Vakaros pļavās garo. Par maizi — jūs visi, Bet kas par ziediem karo? Un tāpēc — vai jums grūti, Ja mani jāpabaro? R.

F Am G Arī saule netiek atpakaļ. F Am G Dzirnas uz vienu pusi maļ. F Am G Mēs skatāmies bērnos kā sevī, F Am G Un meklējam atpakaļ sevi. F Am G Arī saule netiek atpakaļ. Tātad velti. F Am G Dzirnas uz vienu pusi maļ. Tātad veltīgi. F Am G Mēs skatāmies bērnos kā sevī, Ka tik atpakaļ. F Am G Un meklējam atpakaļ sevi. Bet dzenis kaļ. C D Kaut kur dzenis kaļ, jā, Am G Vienmer tai priedē, saules rietā. G Nē, ne saule, ne priede, G Ne tai laikā vairs, ne tai vietā. G Nē, ne saule, ne priede, G Ne tai laikā vairs, ne tai vietā.