Bezmiega naktīs Nāk drūmas domas Kā lietuvēns prātu tās nomāc Cik daudz kas ir bijis Cik asiņu lijis Par brīvību cik atdots ir dzīvību Bet aizvien cilvēks sev Niknākais zvērs Sāpju un ciešanu vēl pilns nav mērs Kur liekulība, kur patiesa sirds Un kā var gribēt par meliem kāds mirt Bet tauta pret tautu Aizvien naidu jūt Jo tikai par “cilvēku” neviens nevēlas būt Un taisnība vienmēr Tam kam ir spēks Tas visu kas neērts Steidz no vēstures dzēst Bet nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt! Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt! Jo vēsture paliek, lai kā viņu slēpt Kā grāmatai lapas to neizplēst Vai tad par velti tie cilvēki bija Vai tad par velti viņi mira, viņu asinis lija? Lai sejas un vārdus neviens neatceras Tomēr turpina dzīvot viņi leģendās Dzejā un mūzikā Piemiņa svēta mūžam lai ir Varoņiem par brīvību kritušajiem Nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt! Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt! No albuma "Senprūsija" 2015

Intro - "This dick is made for sucking, And it ain't gonna suck it self, So one of these days this dick is gonna cum all over your face." Viņa bija kādu laiku viņa izbija, Krūze bija pārāk pilna tā izlija, Šķiet tas nebija pa īstam tā bija vīzija, Mana melnbaltā dzīves līnija. Es biju gatavs pat lūgties, raudāt un krist ceļos, Es biju muļķis kas iemīlējies tavos melos, Siržu lauzēja savos vislabākajos gados, Brunču mednieks tavos vissmalkākajos tīklos, Īsta mežone - mīļa savvaļas lauvene, Glīta meitene- pērle, aizjūru austere. Īsta mežone - mīļa savvaļas lauvene, Glīta meitene- pērle, aizjūru austere. Sms nav gana, es gribu lai tu esi mana. Kā izsalkuša maizes reiciens pēc bada, Kaujas rēciens,kas mani viltīgi vada Tavos apskāvienos iepinos, tā ir Nirvana. Tu gribi mani, es zinu mazā, ka tu gribi mani, Bet dzīve visu saliek glīti pa plauktiņiem. Laiks celties tagad un izkāpt no autiņiem, izkāpt no autiņiem. Piedz 2x: Viņa bija kādu laiku viņa izbija, Krūze bija pārāk pilna tā izlija, Šķiet tas nebija pa īstam tā bija vīzija, Mana melnbaltā dzīves līnija. Tu esi apburoša, skaista, skaties no gaišās puses Ir sievietes personības un ir sievietes kuces, Ups, es gribēju teikt zosis, pīles un klukstes, Cik tev pieguļoša kleita un seksīgas kurpes. Radīti viens otram, skrūve un dībelis. Viņa uzvedās kā Klaudija kurai ir aizbraucis šīberis, Es būšu tavs Kaupers, Dons vai Jānis Stībelis, Kāp iekšā, man ir turbo (khem) dīzelis, Augsts līmenis, šauj kā konfeti Es jau redzu tavas kājas paliek kā spagetti, nāc pretī. Viss ir beidzies pieņem šo domu, kravā mantas un somu, Noslēdz teātri un lomu. Tu izskaties labi, no muguras ejot prom... Es neesmu kulturāls, šis ir mans kultūras slānis, Neesmu enģelis svētais, bet gan velns kam ir spārni. Piedz 2x: Viņa bija kādu laiku viņa izbija, Krūze bija pārāk pilna tā izlija, Šķiet tas nebija pa īstam tā bija vīzija, Mana melnbaltā dzīves līnija. Es tevi vairs nevēlos satikt, Es tev vairs nevēlos patikt, Es gribu pārtraukt šo ciklu, šo apburto apli, Es nesaprotu kā es varēju būt tik akls, Bet tagad istabā ir gaisma, tagad debesis ir skaidras. Piedz 2x: Viņa bija kādu laiku viņa izbija, Krūze bija pārāk pilna tā izlija, Šķiet tas nebija pa īstam tā bija vīzija, Mana melnbaltā dzīves līnija.

Am Zem zemes garozām, C F savā troņkārtā. Am Zem naftas stacijām C F un nastu novārtā Am Tur pulsē apakšā C F Liela, karsta, balta sirds, Am Tā būs mana C F Un manas iekšējās balss pirts. Sajust to, gaisu brīvīgo Ieelpot to Tad elpa aizraujas un stājas sirds Tik savādi un skaisti vēl nav mirts (X2) ------- Ar muguru pret sūnām krīt, mans brīvības pielietais stāvs. Skaties ir jau rīts, pie apvāršņa mīt saullēkts blāvs. Un kā vilks ierūcies, skrējienā dodas gaismas stars. Ej draugs tu piesūcies, to gaismu tik daudz cik vien var! Sajust to, gaisu brīvīgo Ieelpot to Tad elpa aizraujas un stājas sirds Tik savādi un skaisti vēl nav mirts (X5)

Ka tu tik spēji man,Tiem aptumsojies skats Vai tiesam pienacis mans melnais muza gads Kas tagad atliek man vai smagi nopusties Un sava nespeka itvisiem atzities Bet tas kas baigi mil ir dzive pazinis Kas zina gauzam maz 2x Jo tikai nelaime tie vardi istakie Uz dzivi atveras 2x Piedz: Ej .....nevajag mierinat...... ej ja jums reiz palidzet.... ej man neka nespejat .....ej Ej..... ja reiz jums sapigak.... ej Brūci man uzsplesat ej Nevajag mierinat ej Kadel tik sapigi man sorit acis kvel Par savu nedienu ir sevis smagi zel Kas tagaad atliek man sev virsu pelnus bert Un visiem atzities ka nav vairs dzivot verts Piedz: Ej .....nevajag mierinat...... ej ja reiz jums palidzet.... ej Man neka nespejat .....ej Ej..... ja reiz jums sapigak.... ej Brūci man uzsplesat ej Nevajag mierinat ej Ej .....nevajag mierinat...... ej ja reiz jums palidzet.... ej man neka nespejat .....ej Ej nevajag mierinat ej,ja reiz jus palidzet... ej Man neka nespejat ej Ej..... Ej..... Ej..... Ej..... Ej..... Ej..... Ej.....

Ievads, Pants C Em F G 2x Piedz. C Am F G Iet pelēks vīrs pa ielu prom. Tas iet un neskatās uz mums. It kā tīšām, it kā zaigojot, Tas pārvēršas par neredzamu. Bet pelēkas krāsas vairāk nav. Ir tikai tukšums zaigojošs, Kas tevi kaitina kā zēns, Bet aiziet projām negribas. Gribas sagaidīt kaut ko vēl – Kaut ko, kas nomierinātu. Kā sāpes, kā tīšām raidīts smīns Parādās uz ielas atkal vīrs. Un kā svecēm beigās nodziestot, Vīrs pazūd, mūs kaitinot. Bet pelēkas krāsas vairāk nav. Ir tikai tukšums zaigojošs, Kas tevi kaitina kā zēns, Bet aiziet projām negribas. Gribas sagaidīt kaut ko vēl – Kaut ko, kas nomierinātu. Un stāv uz ielas tukšums kluss. Tas žēli raugās acīs mums, It kā nebūtu vairs it nekā. Bailēs gribas skaļi iekliegties. Bet lietus lāses atsitas Kā dvēsele pret tukšumu Un iedzen sirdī žēlumu. Kā gribas sagaidīt kaut ko Un nenozaudēt tukšumu, Lai zinātu, vai viņš vēl ir! Bet pelēkas krāsas vairāk nav. Ir tikai tukšums zaigojošs, Kas tevi kaitina kā zēns, Bet aiziet projām negribas. Gribas sagaidīt kaut ko vēl – Kaut ko, kas nomierinātu.

F# A#m F# D#m Ziemā aiziet ir auksti, F# D#m B A#m Aizejot, sāpīgi snieg. D#m B Redzi, cik sāpīgi snieg, F# Cik skumju piesnidzis. Ziemā aiziet ir grūti, Aizejot, sāpīgi snieg. Skat, cik sāpīgi snieg, Cik skumju piesnidzis. Piedz. A#m D#m B Tava gaita ir skaista, B F# Kad aizej A#m D#m B Un Tu skaisti neatskaties, B F# Kad aizej A#m D#m B Sniegpārslas zemē krīt B F# Un Tu aizej, aizej. Paliec mirkli vēl vienu, Paliekot, paklusē man. Jūti, kā klusums dur, Vēl mirkli vienu. Paliec mūžu vēl vienu, Paliekot, paklusē man. Skat, kā dvēselei salst, Cik vēsi palicis. Piedz. 2x

Am Dm Šķērsu dienu Saule tek /2x Em G Am Naktī šķērsu Mēnestiņš Am Dm Šķērsu teka Dieva zirgi /2x Em G Am Nevažoti negrožoti Krustiem auga bērzam saknes /2x Krustiem zvaigznes debesīs Krustiem skrēja dieva zirgi /2x Neēduši nedzēruši Sen dzirdēju nu redzēju /2x Dievam greznu kumeliņu Caur segliemi saule lēca /2x Caur iemauktu mēnestiņš Pavadiņas galiņāi /2x Tur lec rīta auseklīts

Reiz tālu tālu pagātnē Kad biju puisēns mazs Mans tētis mājās pārnāca Un man to atnesa Kā brīnums likās esam tā Tik jauka dīvaina Man acumirklī patika Šī rotaļlietiņa Piedz. Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru No sākuma pa labi tā Tik ātri aizbrauca Un pirms es spēju apdomāt Jau kaut kur pazuda Man asaras acīs saskrēja Bet tētis smējās vien Jo tiešām drīz no pagaldes Tā atgriezās nu dien Piedz. Tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Kad pirmo reiz to satvēru Man pārsteigums bij liels Tai sānos tā kā odziņas Bij divas podziņas Es piespied vienu Un tad otru, sakratīju to Un kad uz grīdas noliku Tā darīja visko Piedz. Tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Nu gadi pagājuši jau Man pašam ir mazs zēns Un vakar viņam iedevu Šo rotaļlietiņu Ar prieka pilnām acīm tad Uz to viņš skatījās Neapnicis, nenoguris Stundām spēlējās Piedz. Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru

C G Ja dzīve Tevi paņem priekšā, Am F Tad jau laikam Tu viņai patīc C G Ja dzīve Tevi paņem priekšā, Am F Tad jau laikam Tu viņai patīc Jēee Mūsu laiks vēl tik diennakts, es to jūtu Kā no tāluma vilciens tū-tū Mainam brīvo laiku pret valūtu Sagaidu bēdu es ar salūtu Labāk sit pirmais nekā attopies sists Labāk rajona bračka, nekā karalis pliks Bet jau uz Līgo visiem šašliks Varbūt katrs no mums nedaudz atžiks Vārds nav zvirbulis, tas nemāk lidot Esi uzmanīgs nākamreiz čivinot Daudz trikus rajonā džeki prot Varbūt ne naudu, bet zaķus māk viltot Ja dzīve Tevi paņem priekšā, Tad jau laikam Tu viņai patīc Ja dzīve Tevi paņem priekšā, Tad jau laikam Tu viņai patīc (piedz.) Jēe Dzīve nav zeķes, to nevar mainīt pārāk bieži Bet ja uzvari lej šampanie...šš Ja tu gribi padomu, saku tieši Dzīve ir amerikāņu kalniņi, turies cieši Labāk slēp savu dūdu, Jo var sanākt atrast viņu grūtu Spridzinam kā dinamīts bum-bum Ātri un bez žēlestības vrum-vrum Nejauc aplausus ar kulaku skaņu pret seju Neapdomīgi sakari var beigties ar gonoreju Ja parādi durvis, aizver, mēs pa sāneju Karavāni iet tālāk... Ja dzīve Tevi paņem priekšā, Tad jau laikam Tu viņai patīc Ja dzīve Tevi paņem priekšā, Tad jau laikam Tu viņai patīc

Marija sapņo, ka ziema ir klāt, Sētā ir nosnidzis baltais sniegs. Virpuļo pārslas un nevar vairs stāt, Visapkārt līksme un prieks. Piedz. Ziemsvētku rītā nu sniegā viss tīts, Beidzot ir pienācis Ziemsvētku rīts. 2x Atkal šai rītā sniegs nevar stāt, Marija, mosties, jo svētki ir klāt. Marija sapņo – klāt Ziemsvētku rīts, Sētā ir nosnidzis sniegs. Virpuļo pārslas un nevar vairs stāt, Tiešām ir Ziemsvētki klāt. Piedz. Gaisma, kad actiņas meitenei ver, Marija mostas un atkal cer. Pīrāgi smaržo, kūp zirņi uz plīts, Jā, tas ir Ziemsvētku rīts.