Ievads: C Csus4 C Csus4 C Csus4 C Csus4 Mēness atspulgs pa sniegotiem kokiem C F G Kā klavieru taustiņiem skraida, Dm7 F G Bēgošam atspulgam pieglausties gribu F G C Csus4 C Csus4 Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot. C Csus4 C Csus4 Vēji kā smaidus, ceļ eglītes zarus C F G Kā spilvenus sniegpārslas svaida, Dm7 F G Eju pa sniegbaltu dvēseļu tiltu F G C Csus4 C Csus4 Kā bērns, ticot, mīlot un gaidot. Piedz. C G C Un pasaule sev naktsmājas gūs F C Šai Ziemsvētku naktī, kas sasildīs mūs, G7 C F Un pasaule sev naktsmājas gūs C G C Šai Ziemsvētku naktī, kas apsedz mūs. C Csus4 C Csus4 Pieglaužos zemei kā augumam tavam, C F G Kas dzīvību pasaulē laidīs, Dm7 F G Reizē kā bērniņš, kas vēl nav dzimis, F G C Csus4 C Csus4 Un kā tēvs, ticot, mīlot un gaidot. Piedz. Piedz. otru reizi starp piedziedājumiem iespēlē A un transponē toni augstāk (C mažora uz D mažoru u.tml.)

DZELTENĀ Dzeltena saule augstu Dzeltenas pienenes sveic, Dzeltenā sauleņu laukā Dzelteni sienāži lec. Dzeltenā krāsa maigi Dzeltenu sienu klāj, Dzeltenas sandales kājās Dzeltenus putekļus rāj. Dzeltenā krāsa – mana, Tā dzeltenu siltumu dod, Nezinu es, vai cita Spēs mani tā ielīksmot. Dzeltenas smiltis krastā Dzeltenu dzintaru slēpj, Dzelteniem diegiem sagša Dzeltenas atmiņas vērpj. Dzeltenā krāsa – mana, Tā dzeltenu siltumu dod, Nezinu es, vai cita Spēs mani tā ielīksmot. (latgaliski) DZALTONUO Dzaltonā saulis spaismē Dzaltonys pīninis spiergst, Dzaltonā saulpuču suodā Dzaltonys sīnkozys čierkst. Dzaltonuo kruosa meikši Dzaltonu sīnu kluoj, Dzaltonom klykotom kuojis Dzaltonā puteklī stuoj. Dzaltonuo kruosa – muna, Jei dzaltonai sylda vysod, Nazynu es, voi cyta Tik prīcys maņ īdūs kod. Dzaltonā smiļktī jiura Dzaltonu dzyntaru krieš, Dzaltonai skorai dzeju Dzaltoni atguodi spriež. Dzaltonuo kruosa – muna, Jei dzaltonai sylda vysod, Nazynu es, voi cyta Tik prīcys maņ īdūs kod.

C G C Ar nokrēslu gaisma nenorimst, C Am G Pie debesīm jauna zvaigzne dzimst. F G Em Un uz vaiga tev laimes pārsla krīt, Am G Dm G7 C Ja vien tu spēj zvaigzni ieraudzīt. Kā pulsējot zili stari mirdz, Tā pukstēt sāk maza bērna sirds. Un uz vaiga tev laimes pārsla krīt Ja vien tu spēj zvaigzni ieraudzīt Cik dīvaina debess šovakar Ar pirkstu galiem gaismu sajust var Un kļūst saprotams viens noburts vārds tūlīt Ja vien tu spēj zvaigzni ieraudzīt Ar nokrēslu gaisma nenorimst Pie debesīm jauna zvaigzne dzimst Un uz vaiga tev laimes pārsla krīt Ja vien tu spēj zvaigzni ieraudzīt.

F#m G F#m 1) Uzliec savas vieglās rokas G F#m Aizspied gurdās acis ciet A Em G Tu kas visas sāpes mokas D F#m saviem bērniem līdzi ciet G D Saviem bērniem līdzi ciet G F#m Saviem bērniem līdzi ciet F#m G F#m 2) Lai tie dus, kas paguruši G F#m Un kam sirdī izmisums A Em G Tava sirds tak izlējusi D F#m Mīlestību pāri mums G D Mīlestību pāri mums G F#m Mīlestību pāri mums 3) vai tad var vairs sāpēt rētas Naktī karstas as'ras līt Kad tu pacel rokas svētas Un no viņām zvaigznes krīt Un no viņām zvaigznes krīt Un no viņām zvaigznes krīt

C Dm Pa mazu, mazu spraudziņu es G C Dzīvē paskatos Am Dm Vai ieraudzīšu draudziņu, kas E7 Am Pasauli man dos C Dm Pa mazu, mazu spraudziņu es G C Dzīvē paskatos Am Dm Vai ieraudzīšu draudziņu, kas E7 Am Pasauli man dos C Dm Pa lielām gadu peļķēm G C Mans nemiers aizstaigā Am Dm Ar samtenēm un neļķēm E7 Am Kas nozīmē nekā C Dm Pa lielām gadu peļķēm G C Mans nemiers aizstaigā Am Dm Ar samtenēm un neļķēm E7 Am Kas nozīmē nekā C Dm Nekā man nebūs saprast G C Nekā ko nožēlot Am Dm Pār sapni viņām krastā E7 Am Man balva tā, vai sods C Dm Nekā man nebūs saprast G C Nekā ko nožēlot Am Dm Pār sapni viņām krastā E7 Am Man balva tā, vai sods C Dm Ja putnu kāši lido G C Kāds mājup vada tos Am Dm Tik noticēt, ka zinām E7 Am Izredzētos C Dm Ja putnu kāši lido G C Kāds mājup vada tos Am Dm Tik noticēt, ka zinām E7 Am Izredzētos C Dm Pa mazu, mazu spraudziņu es G C Dzīvē paskatos Am Dm Vai ieraudzīšu draudziņu, kas E7 Am Pasauli man dos C Dm Pa mazu, mazu spraudziņu es G C Dzīvē paskatos Am Dm Vai ieraudzīšu draudziņu, kas E7 Am Pasauli man dos

1.pants Am Dienas saulainās un baltās Dm Bērzu galotnēs un strautā E Am Vēlās vakariņās, virtuvē Am Kalendāra lapām pāri Dm Vanags aizlido ar spāri E Am Mākoņos viens otram netraucē Piedziedājums - C Mana dzīve E7 Vakar vakarā Dm Dūmu stabi neparasti G Upēm neredzami krasti C E7 Mēness ripa manā cepurē Dm Liela bite lido skaļi G lēkā ziloņi un vaļi C E7 Aicina tie savā pasaulē Am Kapēc gan ne? 2.Pants Pieskārās un pieklauvēja liega mūzika no vēja ieraudzīt to nevar spogulī palūdzu lai mani aijā Pūce, ābele vai kaija Pasakainā savā šūpulī Mana dzīve Kā tā izskatās? Dūmu stabi neparasti Upēm neredzami krasti Mēness ripa manā cepurē Liela bite lido skaļi lēkā ziloņi un vaļi Aicina tie savā pasaulē Kapēc gan ne? 3.pants Lapsas, poniji skrien brīvi Savu dzīvoju es dzīvi Debesīs un mākoņmaliņā Kas to zin, ko rīts vēl nesīs Atvadīties teiks un prasīs Balsī skaļā, mani uzrunās Tava dzīve Kā tā izskatās? Dūmu stabi neparasti Upēm neredzami krasti Mēness ripa manā cepurē Liela bite lido skaļi lēkā ziloņi un vaļi Aicina tie savā pasaulē Kapēc gan ne? Kapēc gan nē?

Em Es gribu Tevi piemānīt, G C Bet nekādi nesanāk, Am G Bet nekādi nesanāk, Bm Em To nepieļauj sirds.. Es gribu Tevi sāpināt, Bet nekādi nesanāk, Bet nekādi nesanāk, Un kāpēc tā ir!? Bm Em Vai tāpēc, ka kaut kas D G Bezgalīgi mazs, C Em Kas mani pie Tevis tur B7 Em Un neļauj prom iet C Em Kas mani pie Tevis tur B Em Un neļauj prom iet.. Es gribu Tevi nemīlēt, Bet nekādi nesanāk, Bet nekādi nesanāk, un kāpēc tā ir!?..

Dm A Vēl vienu reiz pieskaries man A F A A7 Dm Lai acu ezeros atbalsis skan Dm C C7 F Vēl vienu reiz nosvilpo man vēl reiz Gm C C7 F Dziesmu par baltām akācijām Gm Dm Dziesmām par to, kas tāls Gm C C7 F Un lai tā izskan bez ovācijām Gm A Dm Nevajag aplausus, brāl’ Vēl vienu reiz notici man Kad krūšu vijolēs nožēla skan Vēl vienu reiz nosvilpo man vēlreiz Dziesmu par balstām akācijām Dziesmām par to, kas būs Un lai tā izskan bez ovācijām Saudzējiet, saudzējiet mūs Vēl vienu reiz aizvērsim ciet Šo skumjo grāmatu aizvērsim ciet Vēl vienu reiz nosvilpo man vēl reiz Dziesmu par balstām akācijām Dziesmu, kas dziedāta jau Un lai tā izskan bez ovācijām Dziesma par to kā nav

[C] Chasing cars and [G] racing snails [Am] They [C] like to hang out [G] in the woods [Am] They [C] hate early [G] mornings and [Am] dead, sad faces There’s [C] some kind of [G] sorce[Am]ry But [F] when they start to [Am] daydream their minds [G] float straight to the [C] stars But [F] when they start to [Am] daydream their minds [G] float straight to the [C] stars [C] Look around There’s something [Am] more [F] Can’t you see the [G] beauty in the ordinary [C] Look around There’s something [Am] more [F] Can’t you see the [G] beauty in the ordinary [C] Building up and [G] crashing down [Am] They’re [C] chatting with some [G] ghost [Am] friends Seems [C] like the [G] golden days are [Am] gone forever The [C] world they [G] used to [Am] know But [F] when they start to [Am] daydream their minds [G] float straight to the [C] stars But [F] when they start to [Am] daydream their minds [G] float straight to the [C] stars [C] Look around There’s something [Am] more [F] Can’t you see the [G] beauty in the ordinary [C] Look around There’s something [Am] more [F] Can’t you see the [G] beauty in the ordinary

Ievads: F Bb Gm C x2 F Tu paskaties, Bb Cik neparasti Gm C Bb Skrējienā apstājies ir vējš! F Tu ieklausies, Bb Cik ļoti klusi Gm C Bb Kliedzienā apklusis it viss. Gm C Šķiet, ka kāds laiku izslēdzis. F Tā notiek, draugs. Bb Kad debesis Gm Šķiet tuvāk par zāli. C Tev nav jābaidās, ieskaties – F Viss apklusis, Bb Jau noticis, Gm Un zeme no augšas šķiet C Kā laime, kas nepāriet ... F Nāc, iemīlies! Bb Sāc padoties! Gm C Bb Skaties, kā putni rītu svin! Gm Bb C Vārdi no sirds tev jāatmin... Tā notiek, draugs. Kad debesis Šķiet tuvāk par zāli. Tev nav jābaidās, ieskaties – Viss apklusis, Jau noticis, Un zeme no augšas šķiet Kā laime, kas nepāriet ... F Tev jāatmin – Dm Aste gredzenā, Bb Mākonim C Saule kabatā, F Tev jāaizver Dm Diena pelēkā, Bb Jāpaceļ C Saule zenītā. G Tā notiek, draugs. C Kad debesis Am Šķiet tuvāk par zāli. D Tev nav jābaidās, ieskaties – G Viss apklusis, C Jau noticis, Am Un zeme no augšas šķiet D G Kā laime, kas nepāriet ... [Kristaps Folkmanis]