? = Akordi, kas ir gana tuvu pareizajam, idk Am Dm Man reizēm ļoti kauns, C E Reizēm — nemaz nav kauna. Am Dm Reizēm man ļoti patīk C E Ubagu pauna. F Em Ieeju mājā, saku: Am Dm — Vai jūs nevarētu man dot F Em Maizi? Kādu piciņu sviesta. Am Dm Pabarot, Pabarot — Em Am Man nemaz nav kauna, G C6 Ja man prasa: — Kā tā drīkst Em Am Klīst bez darba tāds dūšīgs cilvēks, G E Jauns vēl un veselīgs. - Copy-Paste 2. "panta" akordi — Vai tad jums nevajag, — es saku, — Jokdarus, ākstus? — Dvēselei vajag, — es saku, — Arī svētos rakstus. G No manis jūsu dārzā C Tā peonija staro. F No manis tās skumjas Dm/A Vakaros pļavās garo. G Par maizi — jūs visi, C Bet kas par ziediem karo? F Un tāpēc — vai jums grūti, E Ja mani jāpabaro? Ja jūs gribat savai maizei Mazliet smaržas klāt — Vai jūs nevarat mani Pacienāt? Ja jūs gribat, Lai meitas prot vainagus pīt - Vai jūs nevarat mani Padzirdīt? Un, ja kādreiz pret mani kļūst namatēvs ass, Es saku - Nekas, man nav jākaunas - Es ņemu savu ubagu paunu un eju tālāk, Un man nav kauna. No manis jūsu dārzā Tā peonija staro. No manis tās skumjas Vakaros pļavās garo. Par maizi — jūs visi, Bet kas par ziediem karo? Un tāpēc — vai jums grūti, Ja mani jāpabaro? R.

F Am G Arī saule netiek atpakaļ. F Am G Dzirnas uz vienu pusi maļ. F Am G Mēs skatāmies bērnos kā sevī, F Am G Un meklējam atpakaļ sevi. F Am G Arī saule netiek atpakaļ. Tātad velti. F Am G Dzirnas uz vienu pusi maļ. Tātad veltīgi. F Am G Mēs skatāmies bērnos kā sevī, Ka tik atpakaļ. F Am G Un meklējam atpakaļ sevi. Bet dzenis kaļ. C D Kaut kur dzenis kaļ, jā, Am G Vienmer tai priedē, saules rietā. G Nē, ne saule, ne priede, G Ne tai laikā vairs, ne tai vietā. G Nē, ne saule, ne priede, G Ne tai laikā vairs, ne tai vietā.

Maza lapa pacēlās, ak, no maza vēja, Doma smagi gulēja, doma nepaspēja. Zili, balti taureņi laidelējās, sviedās. Un es dziesmu gaidīju, gaidīju, kad dziedās. Dzeltens ziedu puteksnis pacēlās no koka, Bet gar sāniem nokrita smagi mana roka. Zili, balti taureņi laidelējās, sviedās. Un es dziesmu gaidīju, gaidīju, kad dziedās. Nedziedāja it neviens, dzirnas smagi rūca, Un pie durvīm dzirnavnieks melnu vērsi jūdza. Dievam sūdzēt debesīs kāpa balta kaza, Ak, cik lielais viss ir smags un gribas kaut kā maza. Zili, balti taureņi laidelējās, sviedās. Un es dziesmu gaidīju, gaidīju, kad dziedās. Nedziedāja it neviens, dzirnas smagi rūca, Un pie durvīm dzirnavnieks melnu vērsi jūdza. (2x)

D G Bm A Kā skursteņi kāpj debesīs, Kā grib debesis piedūmoti. Man tur debesīs ir viena kaija. Kaijiņa. Balta ļoti. (2x) Nekā vairāk nesacīšu Kā tikai vienu, proti – Man tur debesīs ir viena kaija. Kaijiņa. Balta ļoti. (8x)

Par kliegšanu, par klusēšanu piedod, Par lielību, par to, ka biju sīks! Šī dzīve savās driģenēs un ziedos Kā mušas spārns tik plāns un caurspīdīgs. (2x) Kāds dzidrs “jā”! un tikpat dzidrs “nē”! Šī dzīve - klusē, un tā arī klusē. Un viss tik skaidri redzams šai pusē. Un viss tik skaidri redzams otrā pusē. (2x) Cik dzidra saule! Tā kā akvārijs. Caur sauli aizbrist tā, kā kādreiz bridu... Un viss tik skaidri redzams šai pusē. Un viss tik skaidri redzams otrā pusē. (4x) Kaut kur dzenis kaļ, jā, Vienmer tai priedē, saules rietā.

Cik labi, ar tevi var neizlikties, Es tikai ar tevi gribu tikties, Es gribu, lai tikai tu manī skaties, - Kad tu manī skaties, es esmu patiess. Kad tu manī skaties, es esmu patiess, Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties, Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet kājām, Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām. Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām. Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs, Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs. Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs, Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks, Pat sviedriem un asinīm saindēta Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta. Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta. Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā. Kā laiku un telpu, un bezgalību Es tevi gribu. (2x)

C D Gribas viegli, cik vien viegli, G D Am Tā lai smiekli, maziņi smiekli. C D Tā, lai vēsmiņas, viegliņas dvašas, G D Am Atnāk pašas un aiziet pašas. C D Pieskaries viegliņām, klusu, klusītiņām – G D Am Pasaule apstāsies brīdi pa brītiņam. Pasaulei patīk, ka viegli iet. Pieliec man, pieliec roku mazliet! Pieliec man, pieliec roku mazliet! Pieliec man, pieliec roku mazliet! Gribas pieskarties viegli un maigi. Nesaki man, ka grūti laiki! Nesaki man, ka grūti laiki! Gribas pieskarties viegli un maigi. Gribas pieskarties viegli un maigi. Gribas pieskarties viegli un maigi. Pieliec man, pieliec man roku mazliet! Pasaulei patīk, ka viegli iet. (6x) Pieliec man, pieliec man roku mazliet! (3x)

Em Laukā laužas tautasbalss Em Am Viņas dziesmai nebūs gals Em Bm Tautai lemts būs palīdzet Am Em Jo mūsejie grib uzvarēt! Ziemeļvējš mus nesaldēs Bet dienvidsaule nekavēs Un brūnais lācis negulēs Jo musējie to uzvarēs. Piedz. Em G Sarauj Sarauj Sarauj Sarauj D Em Ei ei ei ei Latvija! Em G Sarauj Sarauj Sarauj Sarauj D Em Ei ei ei ei Latvija! Ar savam koklem stabule Sarkanbaltam cepurem Tautasbalss skan pasaule Jo musejie driz uzvare! Laukā valžas tautasbalss Viņas dziesmai nebūs gals Nac tu atri pasaule Jo museie ir gavile! [ PIEDZ x2 ]

Sieva ar ūsiņām A Varētu es teikt man dzīvē paveicies E Tomēr reizēm katrs pieviļās A Dabūt sievu ūsainu man gadījies E Bet man ūsas redzot neceļas A Citas vainas sievai nav ne mazākās E Patīk man cik pupi lieli tai A Uzšaujot pa dupsi baigi šūpojās A Tādai jābūt īstai paka;lai Piedz. D Vakarā A E A gultiņā lienu es klusiņām D A E A Domas man sexu vien galvā sen jau nāk D A E A Skatos kā blakus guļ sieva ar ūsiņām D A E A Gaismu ja neizslēdz nekas nesanāk Acīgs vīrs uz goda esmu virpotājs Augstas klases spečuks fabrikā Jūtos cienīgs tā kā sirmais skolotājs Neveicas tik dzīvē intīmā Sieva čakla džinsus glīti izbuktē Sašūdināt aizskariņus māk Laka kurpes arī man tīri nopucē un uz fabriku pretī pat nāk Skābene un boršu sieva vārīt prot Harču zupa, kas tā gaaršo man Ka tu vienu kotelīti naudu dod Pārmetumi nekad neizskan. Sievai gribas mīlēties kad gaisma spīd Bet kad esmu gatavs virsū kāpt Pēkšņi ūsas ieraugu un kociņš krīt Stāvokli var tikai uzglabāt Šoreiz sieva izrādījās gudrāka Skatījusies žurnālā Tagaad pagriež dupsi kad mēs gultiņā Nu mums beidzot viss būs kārtībā

[C] Vai atceries tu to [Em] dienu, [C] Kad lēni, lēni krita [Em] sniegs? [F] Es saju[G]tos mazlietiņ, [Em] Es sajutos [Am] mazlietiņ [Dm] Tev apnicis un mazliet [G] lieks. [C] Es sēdēju viens pats pie [Em] loga [C] Un vēros kaut kur debe[Em]sīs, [F] Un skaitīju, [G] cik pārslu, [Em] Un skaitīju, [Am] cik pārslu [Dm] Šai naktī zemē nokri[G]tīs. [C] Brīnums, [Am] brīnums, [Em] Ziemassvētku [C] brīnums [Am] Ienāca [Dm] istabā mierīgs un [G] balts. [C] Brīnums, [Am] brīnums, [Em] Ziemassvētku [C] brīnums [Am] Ienāca [Dm] istabā mierīgs un [G] balts. [C] Un notika liels [Em] brīnums, [C] To tagad grūti izstās[Em]tīt, [F] Es redzēju, [G] kā zvaigzne, [Em] Es redzēju, [Am] kā zvaigzne [Dm] Pie tavām kājām zemē [G] krīt. [C] Brīnums, [Am] brīnums, [Em] Ziemassvētku [C] brīnums [Am] Ienāca [Dm] istabā mierīgs un [G] balts. [C] Brīnums, [Am] brīnums, [Em] Ziemassvētku [C] brīnums [Am] Ienāca [Dm] istabā mierīgs un [G] balts.