A D Vienkāšas domas manā sirdī, E Vienkārši vārdi dziesmā A skan, A Ieklausies tajā un tu D dzirdi: E Par tevi nevienas nav A E labākas man. A Vai nav vienalga, ko visi D sacīs? E Vai nav vienalga kā viss A būs? A Vienkārši, ieskaties man D acīs E A Un mirklis tālāk aicinās mūs. [Piedz.] Palaid brīvus savus sapņu zirgus! Atļauj tiem kā neprātīgiem traukt. Un vai nav vienalga, ko visi sacīs, kad nākšu es tevi vārdā saukt

[G] [C] [D] [G] 2x [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū [D]Kur rudzos Madaras var [G]ziedēt [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū [D]Kur svētīts grauds kāds zemē [G]krīt [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū [D]Kur zibens zibsnis tālē [G]plaisnī [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū [D]Kur viss ap mani ziedos [G]zied Piedziedājums: [C]Un ne no saules [G]Un ne no zemes [D]Sev laimi neprasu [G]nē nē [C]Tik palikt tai vietā [G]Tik palikt tai dienā [D]Kad vidū vasara [G]nāk [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū [D]Kur noplūkt zemeni var [G]rietā [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū [D]Kur rīta rasā zeme [G]mirdz [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū [D]Kur mūsu bērni čalo [G]priekā [G]Es gribu būt tās [C]vasaras vidū’ [D]Kur viss ap mani ziedos [G]zied Piedziedājums 3x

C Em Am F C Em Am F Divas kājas man uz ielas C Em Am F apjautājas ka man klājas C Em Am F Divas kājas sarunājas, C Em Am F nelamājas - mājās gičas solo: e|--------- B|-5-5-5--8-8-8--10-10-10--10---8- G|-5-5-5--7-7-7--9--9--9---9----7- D|----- A|-- E|- C Em Am Ē - hē - hei F C G Am F nevaru vairs tevi noraidīt C Em Am ē - hē - hei F C G Am F nezinu vai varēšu to rīt C Eb Bb G Na na na naaaa na na na na na beidzaas uz Am

C G C Es ar sauli saderēju C G C Reizē tikti Vāczemē. C G C Nav saulīte brokastā, C G C Es jau biju jūrmalā. Nav saulīte pusdienā, Es jūras līkumā. Nav saulīte vakarā, Es jau biju Vāczemē. Es atradu Saules meitu, Liepas galdu mazgājot. Liepas galdu mazgājot Ar basām kājiņām. Labvakar, smukmeitiņa, Es jau tevi bildināju. Paldies tevim, smukpuisīti, Piesien savu kumeliņu. Piesien savu kumeliņu Pie manām(i) rozītēm. Ej iekšā istabā, Dod godiņu māmiņai....

Tik krāsaina kā pati dzīve Mirdz saulē rudens sārto lapu zelts, Ir raža ienākusies laukos, Nav mūsu dzīves gājums velts Bij pavasars ar strautu čalām, Bij līgo nakts un jāņu siers, Bij meitene ar ziediem matos, Kad apkārt valdīja mums miers. piedz. Bet šonakt stāvam zvaigžņu lietū, Un zvaigznes tieši sirdī krīt, Mēs ticam mīlai mūžīgajai, Kaut nezinām ko nesīs rīts. Nav bail no puteņiem un vējiem, Ne tādām ziemām cauri iets, Lai sniega pārslas kūst uz mūsu lūpām Un mīlu neskar saules riets....

Ar vēju ātri izgaist vārdi, Kas sirdij trīsas sajust liek, Tu atnāci, bet jau par vēlu, Un man ar to vairs nepietiek Jo atvasara dārzā maldās, Un gaismai mazāk laika tiek, No mirkļa tikšanās ar vēju, Nekas jau pāri nepaliek Piedz. Par vēlu tagad kaut ko mainīt, Nav cerību par labu griezt, Nav meklēt vērts, kurš bija vainīgs, Ka visas durvis mums ir ciet Par vēlu tu man teici vārdus, Ko gaidīju tik ļoti sen, Vai zini to, ka sapņus dārgus Pār klajiem laukiem vēji dzen Ar vēju ātri izgaist vārdi, Kas sirdij trīsas sajust liek, Tu atnāci, bet jau par vēlu, Un man ar to vairs nepietiek Piedz....

Parkā klusi vakars zogas, Koku lapās lāses rit, Ielās trako vēlie vēji, Pulkstens krēslas stundu sit Tādā laikā vienmēr vēlos, Ātrāk prom uz mājām steigt, Un tad nama durvis verot, Reizi simto tevim teikt piedz. Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt, Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt Lai rauj vēji koku lapas, Lai bez mitas lāses krīt, Labi mums, jo vienmēr varam, Mēs viens otru sasildīt piedz....

Tevi satvēra aiznesa projām, Sirdi dūra kāds mirklis tik ass, Vējš atņēma man Tavu mīlu, Tur izrādās nebij nekas Viņš Tevi paslēpa tālajā pilī Un matus Tev sajauca spējš,' Es tumsā stāvot vēl nespēju ticēt, Ka Tavu sirdi man atņēma vējš piedz. Tagad tālu tai baltajā pilī, Aiz desmit jūrām, kur viesuļi kauc, Laikam ilgoties vēl Tevi sastapt, Man šajā dzīvē jau būtu par daudz Tagad tālu tai baltajā pilī, Aiz desmit jūrām, kur viesuļi kauc, Laikam ilgoties vēl Tevi sastapt, Man šajā dzīvē jau būtu par daudz Par Tevi domāt nu lemts man bij dienām, Tavu vaigu sapņos tik skart, Vējš atņēma man Tavu mīlu, Tur izrādās nebij nekas Viņš Tevi paslēpa tālajā pilī, Un matus Tev sajauca spējš, Kā nokļūt pie Tevis pēc gadiem, Klusi vakarā pateica vējš piedz....

Es vēlos to sacīt Tev klusi, Tik klusi kā lapās čukst vējš, Tos vārdus ko vēlies Tu dzirdēt, Kam nozīmi zinām vien mēs. Es vēlos, lai neaizej prom, Bez Tevis šeit tukšums vien būs, Un telpa, kas pilna ar krāsām Vien skumja un pelēka kļūs piedz. Ik diena ar Tevi man gaiša, Ik vakars bez Tevis man tumšs, Ja neatnāc vairāk nav prieka, Ja neatnāc viss ir tik skumjš Vienalga, kā gājis tā gājis, Vai noslēpums saņemts vai sods Man diena ar Tevi ir laime, Vislabākais, kas vien ir dots piedz....

Kamēr eļļa pielējās gunij Un lodi sadragāja plecs Un es skaitīju dienas bez tevis, Jau kuro vakaru tas pats Piedz. Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara, Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara Kamēr alus sildījās kausos, Domu apskaidroja prāts, Un es teicu, skumji bez tevis, Jau piekto vakaru nekas Piedz. Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara, Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara Kamēr sargi locīja ūsas, Vienu soli spēra rats, Un es pārnācu mājās bez steigas, Simto vasaru tāds pats Piedz....