[C] Bēniņos, kur tumšs kā peklē, Laiks tek gausi, gausi. [C] Saldā miegā, [G] kājām gaisā [F] Guli, Fleder[C]mausi! [C] Tumsa zīdaina un mīksta, Nakts no zaļa plīša, [C] Savos spārnos [G] ietinieties, [F] Mefistofe[C]līši! [Am] Bēniņos, kur tumšs kā [F] peklē, Dzīvo zaļi velni. [Am] Bēniņos, kur tumšs kā [F] peklē, Dzīvo zaļi velni. [Am] Saldā miegā, kājām [F] gaisā Dzīvo zaļi velni. [G] Sapnī silti, silti pelni. [C] Mums ir nakts, mēs neatļausim Gaismai pie mums ienākt. [C] Garām sārtām [G] stārķa kājām [F] Laukā soļo [C] diena. [C] Satinieties, aptinieties, Aizkorķējiet ausis! [C] Saldā miegā, [G] kājām gaisā [F] Guli, Fleder[C]mausi! Guli, [C] guli – guli, guli Fledermausi - Fledermausi Saldā miegā – saldā miegā Kājām gaisā – kājām gaisā Guli, [F] guli – guli, guli Fledermausi - Fledermausi Saldā [C] miegā – saldā miegā Kājām gaisā – kājām gaisā Guli, [G] guli – guli, guli Fledermausi - Fledermausi Saldā [C] miegā Kājām gaisā [C] Mums ir nakts, mēs neatļausim Gaismai pie mums ienākt. [C] Garām sārtām [G] stārķa kājām [F] Laukā soļo [C] diena. [C] Satinieties, aptinieties, Aizkorķējiet ausis! [C] Saldā miegā, [G] kājām gaisā [F] Guli, Fleder[C] mausi! Guli, [C] guli – guli, guli Fledermausi - Fledermausi Saldā miegā – saldā miegā Kājām gaisā – kājām gaisā Guli, [F] guli – guli, guli Fledermausi - Fledermausi Saldā [C] miegā – saldā miegā Kājām gaisā – kājām gaisā Guli, [G] guli – guli, guli Fledermausi - Fledermausi Saldā [C] miegā Kājām gaisā

Ievads A5 G5 A5 A5 C5 A5 G5 C5 B5 A#5 A5 E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Acis ieduras manī kā naglas E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Tā katru dienu piedzen pie sienas E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Dauzās sirds tavās dzelžainajās krūtīs E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Ko tur lai saka, dauzās kā traka Piedz. C5 D5 G5 F#5 E5 Metāla sirds, metāla sirds C5 D5 G5 F#5 E5 Metāla sirds, metāla sirds E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Metāla skaidās man sapinas kājas E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Tā katru rītu, skaidās es krītu E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Nevaru aiziet es tālu no tevis E5 E5 G5 A5 C5 B5 G5 F#5 E5 Tavā sirds smēdē piekalts es ķēdē Piedziedajums 1.pants Piedziedājums

Ar vienu vārdu, tagad un tūlīt Var visu izmainīt. Ar vienu vārdu varam laimi sēt Un ceļu pazaudēt. Ar vienu vārdu atņemt var un dot, Var smagi ievainot. Ar vienu vārdu vienot var un jaukt Un tevi vārdā saukt.. Piedz. 2x Nāc un atver acis man, lai es redzu, Kā mana sirds pie tavām kājām krīt. Nāc un atver durvis tā, lai es varu Vēl reizi visu mainīt, Lai tu atkal spētu smaidīt, Mani mīlēt, ienīst, gaidīt. Lūdzu piedod man, lūdzu piedod man.. Kāpēc laiku velti tērēt? Labāk ticēt, mīlēt, cerēt Un ar vienu vārdu visu izmainīt! Rīt, rīt, rīt…

Ei skīja, skīja Be jāu etskīja Iz gillijas mistīkan Jāu geltāinan laivīkan Ei bratrīk, bratrīk Tū bratrīke majs Grēnzimai kvei laivīkan Vērpimai kvei ziglīkans * dziesma izmirušajā prūšu valodā No albuma "Senprūsija" 2015

Drosmīgas ciltis Neizbrienami purvi Necaurejami meži sargā šo zemi Un sirmajie dievi Ozolu svētbirzīs zaļās Strautos un pļavās Šeit visur tie ir! Sudāvas tumšajos silos Kur vilku bari siro Vēl mednieks pēdas dzen Tas bija viss tik sen Bet no tā vairs nekā nav Pīšļi un prauli, smiltis un kauli Senprūsija Baltu slava un gods tā reiz bija Varoņus izauklēja Par viņu tie asinis lēja Senprūsija Senču asins te lija Par savu dzimtu un sētu Un mūsu ticību svētu Lai arī no tā vairs nekā nav Kā vien pīšļi un prauli Mūsu sirdīs viņa vienmēr būs Jo atmiņas, tās neizzūd No albuma "Senprūsija" 2015

Garām purviem un melnām slīkšņām Cauri mežiem un bieziem brikšņiem Pāri pakalniem un pāri laukiem Līdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo Es esmu šķēps, ass un griezīgs Esmu bulta, kas spindzot trauc Es esmu mednieks mežu dzīlēs Tauru balsis mani sauc Sudāvu jātnieki Trakajos zirgos Krēpēm plandot Šķēpu asmeņiem mirdzot Sudāvu jātnieki Kareivji brašie Kā vanagi trauc Kumeļos ašos Tas kas dzimis šai skarbā zemē Piedzimis, lai būtu brīvs Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs Es esmu zobens abpusgriezīgs Malduguns, kas pēdas jauc Es esmu vilks tumšās naktīs Uz mēnesi kas skaudri kauc Mūs nesaliekt, mūs nepievērst No zemes šīs mūs neizdzēst Kur asins lejas Sudāvi nāvei sejā smejas Un kad laiks mans pienāks Pie tēvu tēviem doties Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos Un dižos taurus dzenot, suņi ries No albuma "Senprūsija" 2015

(Lielā prūšu sacelšanās 1260 – 1274) 1260. gadā pie Durbes Tas viss sākās No Lietuviešiem Ordeņbrāļi Tur trūkties dabūja kā nākās Asiņaina gaisma aust Melni kraukļi nāvi krauc Kakla kungus gana ciest Viņu maz, mūsu daudz Tikai tagad, tagad vai nekad Prūsija atmosties! Tikai tagad, tagad vai nekad No ceļiem piecelies Tikai tagad, tagad vai nekad Laiks zobenus jozt Tikai tagad, tagad vai nekad Uz nāves cīņu Prūsija most Viens par visiem, visi par vienu Šķēpu mežs, vairogu siena Šo uguni vairs neapdzēst Vētru pļaus, kas vēju sēs Atceries viņu vārdus: Herkus Monte, Glape, Auktums No Bārtas Divans un pie Kulmas Vēl ar Ordeni cīnījās Skomants Kā traki suņi zemi tie plēš Gadu gadiem uz kakla mums sēž Vairs ne pēdas neatdosim Brīvību mēs atkarosim! No albuma "Senprūsija" 2015

Sudrabs un zelts Nespēj izmainīt to Visu kas celts viņa sirdī Un kalts Senajās dziesmās Senču valodā, svētuguns liesmās Dzintars un zīds Tie laimi nenes Ja cilvēks nav brīvs Pats savā zemē Spīd spožāk saule un mēness Zem dzimtenes plašās debess Herkus Monte Ir viņa vārds Herkus Monte Teitoņu lāsts Herkus Monte Tavu ceļu, kurš ies Lai tad zin tas Atpakaļ nepagriezties Ja aizsprosts ir pārrauts un ūdens sāk skriet To vairāk nenoturēt ciet! Nodrebēs sirds Šaubas vēl māks Kļuvi tu stiprs Jo biji trausls un vārgs Varbūt nav grūti mirt, ja zini par ko Dzīvība ir jāziedo Bet cik būs tādu, kas atteiksies No vieglas dzīves cīņas labā Cik gan būs, kas piecelsies Kad viņa biedrus dubļos bradā!? No albuma "Senprūsija" 2015

Ukadebbaisis Perkunai Deiwe Ukadebbaisis nusan Deiwe Sen swaise spartin, sen swaise warrin Sendais mans wissans, spartinais wissans Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks Pie viņa mirušie sev ceļu rod Anzanas spartin, anzanas warrin Sendais mans wissans, spartinais wissans Ik dienas tur mūžīgo uguni kur, vaideloši Un vaidelotes nāk saulgriežos, vainagus vīt Tas kurš spēj runāt ar dieviem un zin viņu gribu Pats Krīvu Krīvs tai Rāmavas svētbirzī mīt No senseniem laikiem simtgadu ozols savas saknes tur pleš Trīs dievu tēli, mēmi un cēli, pie tā ozola sēž Vienam liesmojošs kronis Otrs jauneklis stalts Trešs, ar garu bārdu Galvā līķauts tam balts Ukadebbaisis Perkunai Deiwe Ukadebbaisis nusan Deiwe Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks Pie viņa mirušie sev ceļu rod… * dziesmā vairāki panti izmirušajā prūšu valodā No albuma "Senprūsija" 2015

Kā melna čūska pie mums līda kristietība Pilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda Romā saveidota Muļķiem ticība dota Un dieva vietnieks uz zemes Kas nu tik rīkos un lems Bet aiz skaistiem vārdiem, Zelta rāmjiem ar mocekļu tēliem Mirkst asinīs rokas, un mute pilna ar meliem Tik daudz bij pūliņu pielikts, bet maz izdarīts Jo bija mums sīkstums, lepnums un spīts Un vēl arvien tautas dziesmas te dzied Par mīļo Laimu, kas pār pagalmu iet Cik svētvietu nopostīts Ozolu nocirsts, akmeņu saskaldīts Bet Pērkoņtēvs vēl arvien debesīs rūc Un saulgriežu naktīs Jāņu ugunis kurs Mūsu sīkstums, lepnums un spīts Un kā senāk sirma māmuļa rakstu rakstiem jostas auž Ir tautas spēks tais senču zīmēs, par mūsu dieviem tās pauž Bet čūska lokās un šņāc, neparko negrib tā mirt Vēl tai dzīvību pietiek, kamēr muļķi uz pasaules ir No albuma "Senprūsija" 2015