Visa mūsu dzīve sastāv no mazām lietām No niekiem, no priekiem, no sīkumiem No rītiem, kad ietinusies palagā Spoža saules gaisma iespīd tavā istabā Visa mūsu dzīve sastāv no mazām lietām No skumjām, no dusmām, no asarām No negulētām naktīm mēness atspulgā Kad zvaigžņu lietus līst tavā pagalmā Mums katram sava dzīve, katram savs stāsts Kad gribi projām ej, kad gribi tad nāc Mums katram sava zvaigzne debesīs mirdz Mums katram savs ceļš, katram savs ceļš Mums katram sava dzīve, katram savs stāsts Kad gribi projām ej, kad gribi tad nāc Mums katram sava zvaigzne debesīs mirdz Mums katram savs ceļš Tici un būs Tavā sapņu pasaulē Tici un būs Kas tavus sapņus uzzīmē Tici un būs Kas neaizmirsīs Kas tevi sapratīs Un arī mīlēs Tici un būs Tavā sapņu pasaulē Tici un būs Kas tavus sapņus uzzīmē Tici un būs Kas neaizmirsīs Kas tevi sapratīs Un arī mīlēs Mums katram sava dzīve, katram savs stāsts Kad gribi projām ej, kad gribi tad nāc Mums katram sava zvaigzne debesīs mirdz Mums katram savs ceļš, katram savs ceļš Mums katram sava dzīve, katram savs stāsts Kad gribi projām ej, kad gribi tad nāc Mums katram sava zvaigzne debesīs mirdz Mums katram savs ceļš, katram savs ceļš Tici un būs Tavā sapņu pasaulē Tici un būs Kas tavus sapņus uzzīmē Tici un būs Kas neaizmirsīs Kas tevi sapratīs Un arī mīlēs Tici un būs Tavā sapņu pasaulē Tici un būs Kas tavus sapņus uzzīmē Tici un būs Kas neaizmirsīs Kas tevi sapratīs Un arī mīlēs

Kaut kur uz Pasaules šīs, Trīs vītoli auga. Kas garām tiem gāja, Tos par sērīgiem sauca. Rudeņos tie liecās, Lapas kamolā vēla. Bet pavasarī zarus Pret sauli atkal cēla. Šogad pamodušies tikai divi, Uz tukša lauka. Tie skatās un nesaprot, Kāpēc nav trešā drauga. Bet tas ziemā cieta, Asaras lēja. Saliecās, sažuva, Vienkārši neizturēja. Šis stāsts nav par kokiem, Bet par cilvēka jūtām. Par sapņiem, par mīlestību, Vienkārši par atklātību. Vārdiem, kas kādreiz Bija pateikti par daudz Varbūt kas noklusēts, Pat ja dvēsele sauc. Bet galvenais būt cilvēkam, Saprast un just. Atzīties sev, Atzīties visiem mums. Ar vārdiem ar kamolu, Ko sirdī turēt liec Ja nevari pateikt, Tad kliedz! (Piedziedājums) Es mīlu Tevi! Kā putni mīl debesis. Šos vārdus vējš jau aizmirsis. Varbūt tāpēc nedzirdi Tu. Es mīlu Tevi! Tu esi viss, kas man palicis. Varbūt vēl mirklis un apklusīs, Tā sirds, kas piederēja Tev. Varbūt jau pagājuši gadi, Manas noklīdušās domas, Kaut kur klejo pa Pasauli. Tevi meklē un sauc. 2x Līdz ar pavasara dziesmu, Līdz ar putniem, kas atgriežas, Tavas dvēseles siltums un skatiens Visam pieglaužas. Es mīlu Tevi. Varbūt tāpēc nedzirdi Tu! Es mīlu Tevi. Tā sirds, kas piederēja Tev. Es mīlu Tevi! Kā putni mīl debesis. Šos vārdus vējš jau aizmirsis. Varbūt tāpēc nedzirdi Tu. Es mīlu Tevi! Tu esi viss, kas man palicis. Varbūt vēl mirklis un apklusīs, Tā sirds, kas piederēja Tev.

Mīlu tavas domas mīlu tavu smaidu Mīlu tavu deju mīlu tavu gaitu Mīlu kad netaisi no sevis maitu Mīlu tu dzirdi un citu negaidu Mīlu kad tu modini mani no rītiem Mīlu kad tu kad tu kačājies uz maniem bītiem Mīlu kad tu kaila staigā pa māju Mīlu kad tu mīli suņa stāju Mīlu ka tev ira samaitāts prāts Mīlu kad tu smejies jo es esmu kā āksts Mīlu kad nēmīl vecāki tavi Mīlu kad vienaldzīgi esam mēs abi Mīlu kad mīlēt intresanti abiem Mīlu kad garīgo pacel ar smiekliem Mīlu tavas domas mīlu tavu smaidu Mīlu tavu deju mīlu tavu gaitu Mīlu kad netaisi no sevis maitu Mīlu tu dzirdi un citu negaidu Mīlu tavas actiņas kas uz manīm skatās Mīlu kad naktī mūsu gulta kratās Mīlu tavus isteicienus kas mani priecē Mīlu kad mīlestība ir vienā spriedzē Mīlu kad naktī pie manis berzēties sāc Mīlu kad tu zvani saki mīļais mājās nāc Mīlu kad tev vienalga ko saka draudzenes tavas Mīlu kad tev vienaldzīgas ir viņu skaņas Mīlu kad man mutē padod cigarešu dūmus Mīlu kad mēs izmantojam gan gultu gan krūmus Mīlu tavas domas mīlu tavu smaidu Mīlu tavu deju mīlu tavu gaitu Mīlu kad netaisi no sevis maitu Mīlu tu dzirdi un citu negaidu

No sākuma sāpīg ilgāk labāk bet pēctam tu izaudz un prasi naudu Vis sākas 8 klasē tev 15 bet viņam 20 pasē Viņš saka kad mīl tikai tevi vienu Bet patiesībā grib savākt tikai tavu cieņu Tu no sākuma baidies meklē iemeslus atteikt Viņš arī nav stulbs viņš tevi piedzirda un vis notiek Viņam zvani sms tu viņam raksti Bet viņš paliek rupjāks kliedz ka besij tavi šņaksti Tu domā kad kautkas noticis ar viņu Kur pazuda kapēc nedod vairs tev ziņu Ar laiku tu paaudzies un visu saproti Tad tu savu dzīves likteni atrodi No sākuma sāpīg ilgāk labāk bet pēctam tu izaudz un prasi naudu Tagad tu pamosties katru rītu citā pilsēta No rīta biji Madonā vakars klāt jau Valmierā Pieņemt gatavs bijis viņu tikai viens cilvēks Kas no skolas viņu mīlējis bij tur tāds puisēns Bet pie viņa neis viņa naudas viņam nava gana Valda pār viņu kokaīna deva Tu esi pārdevusies par tevi aizmirsa cilvēki Nav ne cieņas ne goda dzīvē vienīgi grēki Bet tu vaino visus tikai ne sevi Pirmās mīlestības vaina es ienīstu tevi Tātad es jums šo stāstu istāstiju Nēej ceļu šķību nespēle ar mīlestību No sākuma sāpīg ilgāk labāk bet pēctam tu izaudz un prasi naudu

Ab Eb Atceries, meitenīt, birztalu kluso, Eb7 Ab Atceries strautu, kur tikāmies mēs! Ab Eb Atceries ozolu vientuļi skumjo, Eb7 Ab Zem kura zariem tev' skūpstīju es! Piedz. Ab7 Db Neskumsti, meitenīt mīļotā, Ab Neskumsti daudz! Eb Šķiroties pasmaidi, zeltenīt, Eb7 Ab Zēks, kad pojām brauc. Skumjas un ilgas ja māc tavu sirdi, Aizej zem ozola, vakars kad tumst! Ļaujies tur sapņiem, kad liksies, ka dzirdi Manējo balsi, tā neļaus tev skumt. Domās ik brīdi pie strautiņa būsim, Sapņos zem ozola sēdēsim mēs. Tā tavās sirdīs mēs mieru ar' gūsim, Šķiršanās sāpes sirds panest tad spēs.

C Am F Am C Am F Am Es sajutu to sev kauliņos tas paņem mani elektriski saviļņos C Am F Am Lai kur es būtu, kur atrastos mēs lidojam, lai būtu tālu mākoņos C Am F Am Kabatā man saules stariņš laba oma kājiņās jūtu asins spiediens ceļas tulīt būs ūū C Am F Am nevar acu skatu novērst kustās tik fenomenāli te neviens mūs nevar traucēt Bb C Un krāsainas gaismas spīdēs uz mums Bb C un nenoslēpties, kad tuvojos jums Bb C Ab un mēs jūtam ka tuvojas stars iedomājies C Am Tikai tevi redzu es ka tu dejo, dejo, dejo F Am lēni pielavos tev klāt, bet tu dejo, dejo, dejo C Am Tevi vēlos iepazīt bet tu dejo, dejo, dejo F Am Ir tik labi šajā vietā mums tu tik dejo C Am F Am Kā gaisa balons es lidinos tik tev to lemt vai kritīs tas vai aizlidos C Am F Am uz mīlas spārniem celt mākoņos vai zemē mest un saberzt sīkos putekļos C Am F Am Kabatā man saules stariņš laba oma jau ir rīts, jūtu asins spiediens ceļas tuliņ būs C Am F Am Es kā sapnī viņā veros dejo viņa maģiski pasarg Dievs ka tu man seko. Bb C Krāsainas gaismas spīdēs pār mums Bb C vairs nenoslēpties zūd sienas starp mums Bb C Ab un brīvi krītot zudumā kā skats vien iedomājos sirds mana stājās. C Am Tikai tevi redzu es ka tu dejo, dejo, dejo F Am lēni pielavos tev klāt, bet tu dejo, dejo, dejo C Am Tevi vēlos iepazīt bet tu dejo, dejo, dejo F Am Ir tik labi šajā vietā mums tu tik dejo tu tik dejo dejo dejo. tu tik dejo dejo dejo. tu tik dejo. --------- Ab - 466544 Justin Timberlake - Can't stop the feeling https://www.youtube.com/watch?v=ru0K8uYEZWw

C F C G C Kā gribēju es puķe būt C F C G C Tā puķe, kas tur pļavā zied C F G Un kurai garām nepaiet Am F C g C Kā gribēju es puķe būt Am F C g C Kā gribēju es puķe būt Kāpj dvēsele kā migla lēni Un pļavā ziedu smaržas vāc Kādēļ pie manis neatnāc, Kad neesmu es puķe, kura zied

Capo uz 4 ladas. Em G Bērniņ, kuru Dievs man devis Em Savā klēpī iznēsāt, G Pūciņ drebošā un smalkā Em Dusi, pieglaudies man klāt! C G Irbe āboliņā klausās, Em Sirds tai dreb un nevar stāt; C G Netrūksties no manas elpas, Em Dusi pieglaudies man klāt! Bass uz augšu.. C G C G Em Em G Tevi, manu stiebriņ sīko, Em Dzīves vējiem purināt; G Nelaid vaļā manu krūti, Em Dusi pieglaudies man klāt! C G Viss man zudis, nenāk sapnis Em Spirdzināt un mierināt. C G Neizslīdi man no rokām, Em Dusi pieglaudies man klāt! Patīkamu spēlēšanu Jonas

Mokoši lēni diena aiziet Kad reiz beidzot krēsla nāks Un kad neona jāņtārpiņi Vakara oreolā stās Kaut kur tālu durvis nočikst Man tik līdzīgi ļautiņi nāk Viņu acīs dīvains tukšums Un vai tiešām arī manējās Ak cik slepkavīgs šis tukšums Soļi nāk un nāk Manai sirdij durvis vaļā Nav ko nosargāt

Es sēžu tavā istabā, Tā klusums manī ielaužās. Es tevi gaidu nokrēslā, Kad nāksi mājās vakarā. Es sēžu tavā istabā, Un viss tik mīļš te izliekas. Un visas mantas tavējās, Gribas man saukt par savējām. Piedz: Ir brīdis šis,tik nemainīgs, Es viens bez tevis noskumis. Ir brīdis šis,tik saldsērīgs, Es gaidu tevi,drīz glāzē tiks ieliets vīns. Es sēžu tavā istabā, Tā īsti pašam neticās. Vēl nesen lēju asaras, Un lūdzos Dievam,būt tev klāt. Es sēžu tavā istabā, Vai tās ir beigas sākumam?. Varbūt kaut kur pa vidu tām, Man gribētos tev pajautāt. Piedz: Ir brīdis šis,tik nemainīgs, Es viens bez tevis noskumis. Ir brīdis šis,tik saldsērīgs, Es gaidu tevi,drīz glāzē tiks ieliets vīns. Varbūt,ka man ir jāsteidzās, Un jāmūk tālēs zilajās. Bet redz kā dzīvē notiekās, Es sēžu tavā istabā. Piedz: Ir brīdis šis,tik nemainīgs, Es viens bez tevis noskumis. Ir brīdis šis,tik saldsērīgs, Es gaidu tevi,es gaidu tevi. Piedz: Ir brīdis šis,tik nemainīgs, Es viens bez tevis noskumis. Ir brīdis šis,tik saldsērīgs, Es gaidu tevi,drīz glāzē tiks ieliets vīns.