Tu izskaties tik vīrišķīgs- Muskuļots un izskatīgs, Bet muļķis, kaut ar ļoti glīts Vai esmu traka, varbūt tu? Kā lai es Tev noticu? Tevi gribu, bet ej vien labāk prom Visur kur vien iesi Tu Acīm līdzi sekošu Tevī pašā nav nekā Tik tavā izskatā Piedz. Tev es tiktu, ja Tu sauktu Kāpēc tas ir tā? Liesmās degu, cik ļoti gaidu Tev vienalga, Tev vairs nav sirds! Man riebjas Tev tā noticēt, Ka gribi mani izklaidēt “Nāc līdzi!” un es aizgāju! Gan jau Tu vēl saņemsi Sodu, ko sen pelnījis Tevi piekrāps, Tevi nemīlēs!

C Trešdaļu mūža mēs pavadām tā Apziņas valstībā paralēlā F C Nevar vairs saprast – sapnis vai īstenība F C Nav īsti pat skaidrs – miegā vai nomodā C Pirmajā stāstā krāsu tik daudz Elpot kļūst viegli, šķiet, viss te ir ļauts F C Palīdzi, Dievs, šonakt laiku man apstādināt F C Vēlos mūžam šeit palikt, lūdzu mani vairs nemodināt Piedz. G F G C Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā C Otrajā stāstā viss otrādāk Es jūtos kā cietumā tumšākajā F C Palīdzi, Dieviņ, modināt mani jau sāc F C Drausmīgs mans sapnis, un ārprātā dzīts tiek mans prāts G F G C Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā

This is the end of your trust My favourite dreams have turned into dust Nobody can stop us Well, this is the end of my pride We need no attention We just need more time To answer this question We just need more time To use our discretion Stay! Feel the pain! It’s cold so cold! And we play someone’s game Called love, love! This is the end of your touch We’re standing accused, need each other so much We’re standing confused But the cold is too much So why do you refuse now We must Stay! Feel the pain! It’s cold, so cold! And we play someone’s game Called love, love!

Veras saules stars tik putekļains Lūzis jau kā bērns, kas pirmo reiz ir nobiedēts Vien trausli sauc Pat nenojaušot to, kas rītdien sagaidīs Un vakardienu priekus pelnos jūrā izbārstīs.. Jau tā Man ko nožēlot nav bijis Jau tā Vai sāpju lietus lijis Jau tā Vārdi izgaist putekļos.. Tāds savāds rīta vientuļš pieskāriens Stindzinoši auksts Tik rudens vējš, kas vien būs palicis Kad tevis vairs nav Jo zemes attālums līdz debesīm – Skatiens vien Un zini, manus vārdus atceries! Tu nevilsies! Jau tā Man ko nožēlot nav bijis Jau tā Vai sāpju lietus lijis Jau tā Vārdi izgaist putekļos.. Atver savu sirdi Sauju karsto spēku Redzēt to, kas nav lemts tiem, kurus nīsti Paņem mani projām Prom ar atmiņām prom... kur mazāk sāp

Vecmāmiņa Eju es pa Zolitūdi – paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Ķengaragu – paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Iļģuciemu – paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Purvuciemu – paskatos neviena apkārt nav Tikai mana stūlbā Vecmāmiņa Lalalalalala lalala la 2x Eju es pa Bastejkalnu – paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Dzegužkalnu– paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Čiekurkalnu– paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Gaiziņkalnu – paskatos neviena apkārt nav Tikai mana stūlbā Vecmāmiņa Lalalalalala lalala la 2x Eju es pa Vērmansdārzu – paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Ziedoņdārzu– paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Viesturdārzu– paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Zoodārzu – paskatos neviena apkārt nav Tikai mana stūlbā Vecmāmiņa Lalalalalala lalala la 2x Runā: Jūs jautāsiet kas man ir pret manu mazo vecmāmiņu ? Viņai ir 87 gadi , viņa dzivo 5 istabu dzīvoklī pretī operai Un pēdējos 8 gadus viņa ir uz gūltas – visu šo laiku es mainiju viņas pamperus, Laistīju puķes un vedu ārā sunīti ... bet pēc tā visa viņa atstāj savu dzīvokli Pestīšanas armijai? Vai tas ir godīgi ? Nē, Tu manpasaki – Vai tas ir godīgi? Eju es pa Meža kapiem – paskatos neviena apkārt nav Eju es pa MatīsKapiem– paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Brāļu kapiem– paskatos neviena apkārt nav Eju es pa Massu – paskatos neviena apkārt nav Tikai mana stūlbā Vecmāmiņa Lalalalalala lalala la 4x

Kurš no mums Būs pirmais, kas aizskries līdz tam žogam Un pirmais pieskarsies tam kokam? Kurš no mums Būs pirmais, kas uzkāps šajā kalnā Un pirmais pacels rokas gaisā? Kurš no mums Var tālāk aizmest sniega piku Un trāpīt tramvajam pa stiklu? Pirmais būt Vēlos pirmais būt Pirmais, pirmais!

Milimetru papīrā rasētie dvēseles zobrati Tvīkst pēc eļļas lāses uz mehānismiem. Robotiem ūdeņraža pasaulē dzīvot ir neērti, Pasaule kastē ir vienlaikus dzīva un mirusi. Smējīgi aiztrauc garām vakari, Raud matemātiķis ciparu asaras, Un fiziķis, spogulī raugoties, Atklājis melno caurumu pierē. Kāpēc fiziskā pasaule mani tā biedē? Vienalga, ar kādu ātrumu brauc divi vilcieni, Kad tie satiksies, notiks traģēdija. Robotiem ūdeņraža pasaulē dzīvot ir neērti, Pasaule kastē ir vienlaikus dzīva un mirusi. Smējīgi aiztrauc garām vakari, Raud matemātiķis ciparu asaras, Un fiziķis, spogulī skatoties, Atklājis melno caurumu pierē. Kāpēc fiziskā pasaule mani tā biedē? Pasaule ir neērta vieta, Bet tu to esi pelnījis, Un tur ir tava vieta.

Stāsts nav garš, stāstam jau beigas, Viņa vēl smaida un balzāms pie tējas, klusējam abi, bija skūpsts uz trepēm, dūmos no mūs cigaretēm Krēsli ar kājām mākslīgām ādas, spuldzes pie griestiem, smiekli aiz bāra,mēs pielēcām kājās un metāmies dejā, tu kliedzi un smējies, smējies man sejā viņa grib, viņa grib tik daudz viņa grib, viņa grib tik daudz meklēju izeju, acīs spīd gaisma, sieviete dejā, starp mums ir plaisa, smalki veidotas jēgpilnas krāsas, kāpēc ar mani, kāpēc tu drāzies viņa grib, viņa grib tik daudz viņa grib, viņa grib tik daudz Laika ziņās solīts šonakt nepastāvīgs laiks, sildi mani man auksti, man bez tevis salst. (2X) Stāsts nav garš, stāstam nav beigas, viņa vēl dejo, balzāms pie tējas, apsēdos ērti uz grīdas pie trepēm, dūmos no mūsu cigaretēm viņa grib, viņa grib tik daudz viņa grib, viņa grib tik daudz Laika ziņās solīts šonakt nepastāvīgs laiks, sildi mani man auksti, man bez tevis salst. (4X)

[F] Atstāj [G] mani [Am] tepat [F] Un [G] iezīmē [Am] labi [F] Vai [G] atrast [Am] vari [F] Ja [G] ieauk[Am]šos [F] Būs kāds kurš [G] karogus [Am] vilks Mastos augstākajos [F] Lai vējam [G] būtu ko [Am] laust Kamēr es iesakņošos

es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles tur puķu tirgū vēlā ar asmeni cērt vējš un apgāž skārda bundžas un rozēm klēpī sēž es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles tik kvēlas nodziest astras kā sievietes ko vairs nedz zelta riņķis gūstīs nedz grieķa deguns kairs jau rīt mēs roku rokā kā bultas ritēsim pa sauli ciparnīcā un viss būs kā līdz šim vien roku rokā šķirti jau iesim mūžs ir īss un tv tornis kaislais slies alkas debesīs es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles jau rīt mēs roku rokā kā bultas ritēsim pa sauli ciparnīcā un viss būs kā līdz šim vien roku rokā šķirti jau iesim mūžs ir īss un tv tornis kaislais slies alkas debesīs es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs pie pulksteņa pie Laimas pie Rīgas dvēseles es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs es tevi mīlu ļoti reiz satiksimies mēs un tas ir viss