Nu reita pasamūstu dzeivūklī, Kurā tukšuos sīnys uzrunoj mani. Radzu vītu tukšu blokus sev... Kur šūnakt otkon beji tu? Ustobys styurī uzpeits ziernekļa teikls.. Iz palūdzis puče nūkoltuse aug.. Atsaceru, ka tei sen laisteita nav! Pa aizskaru škierbu Saule ustobā gaismu sovu mat.. Putekli nu greidys pasaceļ, kreit. Īslāgts televizors prīkšā Attālus maina.. Tik īrosta aina.. Pruotā dažaidi trūkšni, Sirdī nūjauta, kas klīdz : „Tu zaudejs esi jū!” Grybu praseit – par kū, Tikai vuordu vītā skaņa, Kas kai uorpruoteiguo saucīns Izskaņ apkuortejā klusumā. Īeju vannā. Nu krana iudiņs luosis piļ... Kotrā luosī tovu apspulgu es skotu! Palīku rūkys zam strūklys, Lai pa saujom tevi izlītu sev prīkšā.. Tikai iudiņs plaukstā solts Man munu apspulgu ruoda.. Līkās, ka tu mani aiz mugurys sauc.. Nā, tikai izalykuos.. Tu esi pazuduse! Tu esi pazuduse, prūm! Silva – es saucu tevi klusumā, Pylna – dzeive malu i tukšuma. Silva – tevi sātā gaida kačs, Silva, Silva.. Virtuvē solta kopeja krūzē. Malna kai mali, Kū stuosteji tu maņ. Izguožu es škidrumu. Iz goldauta bolta.. Malns traips izaveidoj, Apjam jis bildi, Kas golda golā stuov.. Pajamu rūkā i nūgluostu tū.. Divi laimeigi cylvāki Nu bildis manī verās, Ar pierkstu golim pīsaskoru vaigam Tavam maigi... Varbyut pazvaneit i pasceit, Ka pīdūdu es tev, Grybu dzierdēt tikai : „Caw!” Sajust tevi blokus sev.. Tikai aizjimts numurs tev... Žāl, bet es gribieju... Silva – es saucu tevi klusumā, Pylna – dzeive malu i tukšuma. Silva – tevi sātā gaida kačs, Silva, Silva.. Dzeivē citreiz šys tys mainuos, Suocas nu jauna, Kaut kas pazyud, bet Cyts otkon nu gola vysu suoc... I skaņa!

Viejs, aprauti trūkšni, Mašynys i cylvāki Sovu dīnys gaitu trauc. Es eju i korstys osorys maņ acīs. Pīsaspīžu pi sīnys i aiztaisu acs. Radzu tevi – mes kūpā, tova rūka munā plaukstā, Ejam cauri mežam, tovi smīkli spolgi atmiņā maņ skaņ. Atverūt acs, es asmu otkon vīns Pasaulī lelā bez tevis. Vēļ tikkū viss beja labi, Vāļ tikkū smaidejam obi. Tod nūzuda tovs smaids, I klusā bolsā saceji: „Pīdūd, beja labi, bet navaru es vairs…” Kai!? Voi dareju kū na tai, Voi vaineigs beju es, Voi svaine kaidā cytā, Moš pasaulī vysā – Es nazynu, deļ kuo Tai nūteik ar mums, Kod līkās tik labi, Bet nagaidūt sapleist i pazyud vyss. Deļ kuo… Tu pasoki maņ! Vīns jautuojums, kas skaņ vysam puori. Atbiļdi maņ – deļ kuo!? Sovā naziņā klaiņojūt, meklejūt atbildis par kū? Pa nazynamim celim staigojūt, pa apsūleitū zemi, kurys vēļ nav! Siežu es vīns, apkuort ir lītys, Kas līk par tevi dūmuot, atsacerēt tevi. Kai!? Voi dareju kū na tai, Voi vaineigs beju es, Voi vaine kaidā cytā, Moš pasaulī vysā!? Ikdīna, kas apkuort, trauceja mums obim. Dareja sovu i lēme myusu likteni. Pīrodums truls, mali i moldi, Ilūzeja radeita, kas aizvītoj pasauli. Pīteik! Pīteik tūs osoru… Es ceļūs i eju iz apsūleitū zemi, kurys vēļ nav… Zemi, kurys nav! Sovā naziņā klaiņojūt, meklejūt atbildis par kū? Pa nazynamim celim staigojūt, pa apsūleitū zemi, kurys vēļ nav! Par kū!? Es nazynu deļ kuo? Tu izdūmuoji… Nazynu… Tu nasciet varieji, ka naasmu vajadzeigs vairuok! Par kū!? Es nazynu deļ kuo? Tu izdūmuoji… Nazynu… Bet asareņa nūtak, I dūmuot es vairs nagrybu!

you talk to me and the words go round and round like an empty gun full of lies and we laugh so hard before we let it out don't be the drama queen of your own dreams just give meaning to them and take what is yours abandoned rooms forgotten oaths these things keep coming down on me but I don't care the wall between the good and weak brings me to surface of the things I seek

Eb Cm Bb 1.To vakaru atceros labi Ab Acis man bija ciet Eb Bb Cm Bb Un ēnas uz pulētā skapja Ab Bb Ab Bb Kustējās pašas mazliet Eb Bb Cm Bb 2. Ēnas bij' mīļas un tuvas Ab Fm Un ļoti līdzīgas mums Eb Cm Bb Ab Es gandrīz vai noticēju Bb Ab Bb Ka tas mūsējais atspīdums Piedz.2x Fm Cm Ab Aiz biezajiem aizkariem krēslā Eb Ab Sniegoti ceriņi birst Cm Ab Un ēnas uz pulētā skapja Eb Ab Dzīvojoti mirst Eb Cm Bb Ab 3. Un locījos ēnām es līdzi Fm Un vaigu glāstīja vaigs Eb Cm Bb Ab Un tanī brīdī tu teici Bb Ab Bb Šis pretīgais gadalaiks Piedz.2x Fm Cm Ab Aiz biezajiem aizkariem krēslā Eb Ab Sniegoti ceriņi birst Cm Ab Un ēnas uz pulētā skapja Eb Ab Dzīvojoti mirst

Bb F Man patīk lēkāt pa peļķēm Eb Bb Un ziepju burbuļus pūst, Gm Dm un reizēm kā straz-diņam svilpot Eb F un gaidīt kā saldējums kūst Bb F Man patīk lāstekas grauzt Eb Bb un gulēt pienenēs klusi Gm Dm un omītes izcepto kūku Eb F ar brālīti dalīt uz pusēm Eb Dm Gm Mans prieks ir kā kalns tik liels Cm F Bb jo mīl mani labais Dievs Eb Dm Gm mans prieks ir kā sapnis jauks Eb F Bb jo Dievs ir mans labais draugs! Bb F Man patīk zīmēt ar krītu Eb Bb un smilšu pilis celt Gm Dm un atmosties mājās ik rītu Eb F no strautiņa ūdeni smelt Bb F Man patīk sienāžus vērot Eb Bb un vakarā pasakas lasīt Gm Dm un kopā ar māmiņu, tēti Eb F tur debesīs zvaigznes skaitīt Eb Dm Gm Mans prieks ir kā tornī zvans Cm F Bb jo Dievs ir mans labais gans Eb Dm Gm mans prieks ir kā saules stars Eb F Bb un dziesma šī Dievam skan

D A D Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – D A Apvārsnis vienā sudraba mirdz... A G D Kur zili zied ezeri, zili zied lini, D A G D Aizvedīs mani tur atmiņu zirgs. D A D Latgale mana, sērdiene dārgā, D A Rudzpuķu vaiņagā pretīm tā nāk. A G D Sveicina ezeri, sveicina lini, D A G D Tā tikai Latgalē sagaidīt māk. D/A A A/C# D Skaņošā skurbumā apmaldās laiks tur, D/A A A7 D Noreibst, ļaujas, lai straumes to nes. D7 G G/B D Latgales dzidros ūdeņus dzēris, D7 A G D Esmu tās mūžīgais gūsteknis es... Īss bij' mans sapnis svešajā naktī – Atmodies jūtos tik tīrs es un labs. Latgale bij' man šūpuļa zeme, Kaut būt' tā zeme, kur reiz būs mans kaps. (LATGALISKI) Kur suocās dabasi? Kur beidzās syli? – Pamale leipej kai sudobrys vīns... Kur zyli zīd azari, zyli zīd lyni, Tī muni atguoda kumeli skrīn. Latgola muna, syurdīne mīluo, Sorgoj vēļ tevi svātkolnu mīrs. - Kur suocās azari? Kur beidzās lyni? Jī mane pyrmī puorjimtu īt. Skaneigā aumūnē aizblūdej laiks tī, Nūreibst i ļaunās, lai straumis jū ness. Latgolys skaidrūs iudiņu padziers, Asu juos myužeigais navaļnīks es... Nagars muns sapyns svešajā naktī – Pīsamūds jiutūs taids teirs kai piec pierts. Latgola, tu muna jauņdīnu zeme, Kai smuordeigs vyroks tu ļauņ sirdei spiergt. (latgaliskais teksts izglobuots tyvuoks Vaļža Kruoslavīša originalajam dzeivuļam) (latgaliskais teksts saglabāts tuvāks Valda Krāslavieša oriģinālajam dzjejolim) (LATGALISKI - PYLNUO VERSEJA(pa Vaļžam Kruoslavīšam)) Kur suocās dabasi? Kur beidzās syli? – Pamale leipej kai sudobrys vīns Kur zyli zīd azari, zyli zīd lyni, Tī muni atguoda kumeli skrīn. Latgola muna, syurdīne mīluo, Sorgoj vēļ tevi svātkolnu mīrs. - Kur suocās azari? Kur beidzās lyni? Jī mane pyrmī puorjimtu īt. Zeme tī oltora vyroku dvašoj, Pučēs sleikst krysti, sātys i ceļš. Zvaigžņuoju atspaitus azari leigoj – Dīvs tī ar cylvāku runojās vēļ. Skaneigā aumūnē aizblūdej laiks tī, Nūreibst i ļaunās, lai straumis jū ness. Latgolys skaidrūs iudiņu padziers, Asu juos myužeigais navaļnīks es. Nagars muns sapyns svešajā naktī – Pīsamūds jiutūs taids teirs kai piec pierts. Latgola, tu muna jauņdīnu zeme, Kai smuordeigs vyroks tu ļauņ sirdei spiergt. (latgaliskais teksts izglobuots tyvuoks Vaļža Kruoslavīša originalajam dzeivuļam) (latgaliskais teksts saglabāts tuvāks Valda Krāslavieša oriģinālajam dzjejolim)

Eb Ab Eb Bb Eb 2x Eb Fm Kur ceļi kupenās, kur logā silta guns, Bb Eb Kur putenis vairs nespēj tālāk skriet. Piedz. Ab Eb Tur mana māte iet, tur mana māte iet, Bb Eb Tur mana mīļā, labā māte iet. Kur zelta pienenes un baltas vizbules Jau mežmalā un piekalnīte zied. Piedz. Kur siena vāli tvīkst un sejas saulē karst, Kur augļu smagumā līkst ābeļzars. Piedz. Kur smiltī runā vējš, kur priežu kroņi līkst, Kur klusumā vien tūkstoš asnu dīgst. Piedz.

Bm G Bm Manu meitenīt, G A Kur tu gribi steigt, Bm Šajā vakarā, G A Daudz tev vēlos teikt. Piedz. D Nāc tuvāk piekļaujies G Man acīs paskaties A No manis nebaidies D Un vārdos ieklausies Bm Trīs vārdus teikšu tev F#m Lai vārdi naktī skan Em Lai zvaigznes šonakt krīt A Lai krīt tā tev un man (x2) Manu meitenīt, Dzirdi dziesma skan Šajā vakarā Skan tā tev un man Nāc tuvāk piekļaujies Man acīs paskaties No manis nebaidies Un vārdos ieklausies Trīs vārdus teikšu tev Lai vārdi naktī skan Lai zvanigznes šonakt krīt Lai krīt tā tev un man (x6) Trīs vārdus teikšu tev Lai vārdi naktī skan Lai zvanigznes šonakt krīt Lai krīt tā tev un man.

E--------------8-9------9-10-9----------------------------------------------9------9-10-9---------17/---------------9----------| B-------9-10-12------12--------12-10-9h10-----------9-10--------------10-12-----12--------12-10/------10---10-10-12---10-------| G---9-11----------------------------------9---11-11-------------6---9---------------------------------------------------9-7-6--| D---------------------------------------------------------7-7-9----------------------------------------------------------------| A G#m F#m A D E A Kur Daugavmalā izdevīgi bij’ sludināt un andelēt A G#m F#m A D E7 A Kāds bīskaps lībju ciemā Rīgā sev lika pili uzmūrēt. A D B E Visapkārt mūra sienas cēla un iekšā krogus, baznīcas C# F#m A E7 A Un strauji tirdzniecība zēla un elegantas izpriecas. Pats bīskaps Alberts sen guļ kapā, bet viņa sāktā pilsēta Ar vienu varenāka tapa un bagātāka, krāšņāka. Un simtiem jaunekļu turp traucās, kas saldo dzīvi kāroja Gan mēli mežģīja, gan šmaucās, bet retais sapni sasniedza. D C#m Bm D G A D Un senais sapnis piepildījās par brīnišķīgo pilsētu D C#m Bm D G A7 D Un ilgi nekas negadījās, kas kluso laimi ēnotu. D G E A Tad nāca nelaimes pēc kārtas, līdz Alberts kļuva vecs un vārgs F# Bm D A7 D Un nāve vēra tukšos vārtus, kad zaudēts bija viss, kas dārgs. Uz mūža pilsētu viņš gāja, jo šeit nekas vairs nevedās Bet tad mazdrusciņ apdomājās un vēl uz brīdi atgriezās.

Ja man būtu dota viena diena oh tikai viena diena,viena diena oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh kur dotos ja varētu samaksāt? Kur lektu ja nebītos nosisties? Bailēm skatoties acīs teiktu:’’mīli dzīvi’’ Kam paliktu parādā? Kam atdotu vairāk kā pieder? sev atstātu,jo neko vairāk kā pēdējo elpu. Ja man būtu dota viena diena oh tikai viena diena,viena diena oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh Kur paliktu ja varētu atļauties? Kur kristu ja nebītos nobrāzt ceļus? Bailēm skatoties acīs teiktu:’’mīli dzīvi’’ Kam paliktu parādā? Kam atdotu vairāk kā pieder? sev atstātu,jo neko vairāk kā pēdējo elpu. Ja man būtu dota viena diena oh tikai viena diena,viena diena oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh Ko darītu tu ko ar to darītu es ko darītu tu oh leo oh oh oh x3 viena diena Ja man būtu dota viena diena tikai viena diena oh viena diena oh