Ievads: A# F A Dm A# F C F F C7 F Pusnaktī negaidot satrūksies zvans, F A# C7 Pamodies uzrunās dvēseli man, F A# A Dm Caursāpēs dvēseli negaidīts sniegs, A# F C7 F Gaviļu baltākais liecinieks - sniegs. F C7 F Dzīvosim, redzēsim rīt no rīt, draugs, F A# C7 Rīt no rīt pasauli savādāk sauks. F A# A7 Dm Rīt no rīt, rīt no rīt, rīt no rīt man A# F C7 F Lāsteku valodā atbildēs zvans. Piedziedājums: Dm A7 Dm Sāpēsim, sāpēsim visu baltu nakti, A# Dm E7 A7 Sāpēsim, sāpēsim, caursāpē-sim. Dm A7 A# Sāpēsim, sāpēsim, vēl par zvaigznēm dziļāk F C7 A7 Sāpēsim, mīļā, un pusnak-tī A# F C7 F Trūkstoties negaidot piedzim-sim. Starpspēle: F C7 F F A# C7 F A# A7 Dm A# F C7 F (līdzīgs dziesmas 1. un 2. pantam) Piedziedājums: Dm A7 Dm Sāpēsim, sāpēsim visu baltu nakti, A# Dm E7 A7 Sāpēsim, sāpēsim, caursāpē-sim. Dm A7 A# Sāpēsim, sāpēsim, vēl par zvaigznēm dziļāk F C7 A7 Sāpēsim, mīļā, un pusnak-tī A# F C7 F Trūkstoties negaidot piedzim-sim. F C7 F Dzīvosim, redzēsim rīt no rīt, draugs, F A# C7 Rīt no rīt pasauli savādāk sauks. F A# A7 Dm Rīt no rīt, rīt no rīt, rīt no rīt man A# F C7 F Lāsteku valodā atbildēs zvans. F A# A7 Dm Rīt no rīt, rīt no rīt, rīt no rīt man A# F C7 F A# Lāsteku valodā atbildēs zvans. A# F A# F A# F A# F Uz rītu, uz rītu, uz rītu, no nakts!

A D E A Tik viena doma prātā man, A D E A Tik viena doma prātā man, F#m C#m Tik viena doma prātā man, D A E Ka varbūt rīt, satikšu es te-e-e-e-e-e-e-vi. A D E A Tā tikša-nās jau sirdī skan, A D E A Tā tikša-nās jau sirdī skan, F#m C#m Tā tikšanās jau sirdī skan, D A E Tik svinī-gi, un nomierina ma-a-a-a-a-a-a-ni. A Bm E Ik reiz, kad tu man blakus ej, A D A Ir svētku di-ie-a-na atnākusi man! A D E A Ik reiz, kad tu man pretīm nāc, A D E A Ik reiz, kad tu man pretīm nāc, F#m C#m Ik reiz, kad tu man pretīm nāc, D A E Es uzplauks-tu, līdzīgi kā pu-u-u-u-u-u-u-ķe. A D E A Kad tu ar mani runāt sāc, A D E A Kad tu ar mani runāt sāc, F#m C#m Kad tu ar mani runāt sāc, D A E Es nosarks-tu kā mazgadīga sku-u-u-u-u-u-u-ķe A Bm E A F#m Ik reiz, kad tu man blakus ej, Ir svētku diena, Bm E A F#m Ik reiz, kad tu man blakus ej, Ir svētku diena, Bm E A D Ik reiz, kad tu man blakus ej, Ir svētku di-ie-a-na A D A atnākusi ma-a-a-a-an! A Bm E A F#m Ik reiz, kad tu man blakus ej, Ir svētku diena, Bm E A F#m Ik reiz, kad tu man blakus ej, Ir svētku diena, Bm E A D Ik reiz, kad tu man blakus ej, Ir svētku di-ie-a-na A D A D A E A atnākusi ma-a-a-a-an! ma-a-a-an!!!

Atvaino par saulrietu to Em.............C..G..Am..Em Nevajag tā mani uzlūkot. Em...........C......G..Am..Em Tikli bija mani nolūki Am.........D............Em Nezinu kāpēc tu pārprati. Am..........D............Am.D Smieklīgi Ka divi cilvēki Nesaprot Viens otra pasauli Kāpēc vārdus tādus teici tu Itkā es nemaz nepatiktu. Un tagad tikai draugi mēs (D)..........Am...D.......G......Bm Kaut gan daudz vairāk vēlos es. ........................Am......D......G....Em (izskaņa: Am..B7) Nu un kas Ka vārdi atšķiras Acīs man Ir patiesība Laikam meklēji tu ieganstu Lai tik mani prom pasūtītu. Un tagad tikai draugi mēs Kaut gan daudz vairāk vēlos es @manimurgi

Pa pārītim no rīta, Pret vakaru vēl trīs... Vējš salnu skartās lapas Pa vienai nolasīs. Cauri mākoņēnām, Neviena nemanīts, Pret rītu mēness dzisīs Tik bāls kā krīts. Vējš sola lapai debesis... Pa pārītim no rīta Vēl lapa gaidās trīs Līdz, vēja valdzināta, Tā arī celsies debesīs. Uz sniega segas Pāri zemei klātās Kails koka stāvs vien palicis Kā melns uz balta... Vējš sola lapai debesis... Kad būs jau tālu tā Ne rudens vairs, ne ziema Tai pēdas nesadzīs.

Laiks piesēst uz vecā lieveņa, Tur miers, tur klusums, tur iedvesma Kamēr ugunskurs pēdējo ogli dedz, Kad draugi ar Tevi vakaros smej, No rīta tie nedaudz savādāk dzej, Bet ne jau nemiers dvēselē no tā. PIEDZ. Ja atbildes nav labāk nerunā, Tev labāk but šajā klusumā , Ar vienu vārdu pateiktu, Tu tikai pazaudētu. Man atmiņas ikdienas rutīnas maļ, Kaut zinu, ka Tu mana mīlākā, Man neaudz nepatīk tas viss, Ne jau tas, kas bij noticis, Acis pērļotas asaras ber, Un dusmas musu laimi, laimīti maļ.

Mēness ēnā ar dīvainu seju, Uz mežu raugos un lēni es eju, Starp koku rindām blāvi slīd migla, Tepat blakus guļ vilki migā. Kad kājas Tev brikšņos sprūst, Tad gaudas pār tumsu skaļākas klūst, Ieklausies tajās un gaudo tām līdz, Ja nē, kauciens skaļais paruas Tevi līdz. Piedz. Spied bisi pie pleca un gaisā šauj, Ne amora bultu, bet lodi, kas kauj, Pulvera smarža no bises stobra, Ved mani mežā vēl un vēl. Tur medījums liels to pikapā liec, Caur stigu, caur dubļiem tik mājās vēl tiec, Kamīns ir iekurts un alus tiek iedzerts, Beidzot pār sirdi pāršalcis miers. ?

Bēniņu pašā stūrī Uz ozolkoka grīdas Mazā kastītē guļ Tavs plīša lācītis Pašam no tās neizkāpt Iziet mazā pastaigā Atrast veco draugu Uzdāvināt jaunu Tev PIEDZ. 2x Tu Jau netici man un liec tik mani somā Tu jau netici man un nemēģini to! Bēniņu pašā stūrī Tagad esmu arī es, Balkus kastītei kur guļ, Mans plīša lācītis Pašam no tās neizkāpt Izet mazā pastaigā Atrast īsto draugu Uzdāvināt jaunu Tev ?

Te pat vien tālāk, Trīs stāvus augstāk, Blakus pie loga, Stāvi Tu. Tavā sejā, Tik ļoti maigā smaidā, Atdzīvojas tā, Mīlestība. Piedz. Pacel to dienu atkal, Kad sirds vēl gavilēt tā māk, Pamodini mani tad, Ja neticu tai vēl. Vai tas kādā dziesmā, Pusnaktī sauca, Ieskaties acīs, Es esmu Tavs. Cik brīnišķi jauki, Ir maiguma mīļie saišķi, Ko pasniedz man ceļā, Pie Tevis mīļā.

Es varbūt daru par daudz, Bet gribu par maz Skūpsti ir klusie vārdi, kas mēmi skan. Dumjšs es kļūstu bez Tevis, Sēžu viens pliks nebēdnieks, Ugunskurs silda, sirds ir auksta. Piedz. Tu jau neesi tur biju piemirsis, Būšu tevi kaut kur atstājis, Sen jau bij tas laiks Tevi uzmeklēt, Dzīves mūsu abiem sadziedēt. Gribu kliegt un dziedāt skaļāk, Kāpēc ar mani to dari, Laid vaļā To roku un ej, degunu man neaizskar. Caur laiku un domu tiltiem, Steidzos mājās būšu drīz, Durvis ciet neaizver.

1.Pants. Tik mežonīgs Tavs skūpsts tik īsts Līdz pēdējam Elpas vilcienam Jel saki ko Mani uzvarot Neievainojot Tu pielieto Bridge. Nē, ne pret ko To nemainītu es Tavu īstumu Sirds siltumu 2.Pants Šodien vairs Es nezinu Kā dzīvoju Pirms tevis Tik mežonīgs Tavs skūpsts tik īsts Līdz pēdējam Elpas vilcienam Piedz. Priekos, bēdās Solos līdzās tev būt Vērot zvaigznes kā krīt Ar tevi mosties ik’rīt Priekos bēdās Es būšu pilnīgi tavs Kā gribam savu laimi lejam Priekos, bēdās Solos līdzās tev būt Vērot zvaigznes kā krīt Ar tevi mosties ik’rīt Priekos bēdās Es būšu pilnīgi tavs ?