F Bb C Nav tevīm darba vairs Lievārdes pusē C Bb F Šo zemi tīrījis esi no ļauna F Bb C Iegūdams pelnīti varoņa slavu C Eb Bb Tālāk tev ejams uz Burtnieka pili Bb Csus4 C Likteņa rakstu tev jāmācās lasīt C Gsus2 D (Gsus2 300033) Apbruņot garu un dvēseli rūdīt D D D D Mūžības likumus jāmācās saprast, saprast, saprast. (Lielvārds) Dm Bb Jo krustcelēs mazs bērniņš rotaļājas | x2 C Csus4 C Csus4 C | Zem ratu riteņiem, zem pakaviem, | Dm | Zem dzelžu pēdām. | F Mazs bērniņš krustcelēs Cm Gm …Gm Kā laiks tam smiltis tek caur pirkstiem Bb Tā mūsu brīvība Dm Am C Tā mūsu dzīvība Dm Bb Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas C C Dm Sirds man droša, jo Kangars — tavs draugs Dm Tā kā līdz šim, būs vienmēr tev blakus. (Lāčplēsis) Dm Bb Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas C C Dm Sirds man droša, jo Kangars — tavs draugs Dm Tā kā līdz šim, būs vienmēr tev blakus. (Abi) F Mazs bērniņš krustcelēs Cm Gm Gm Kā laiks tam smiltis tek caur pirkstiem Bb Tā mūsu brīvība Dm Am C Tā mūsu dzīvība (Lielvārds) Dm Bb Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas C Dm (instrumentāls) Dm Bb Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas C Dm (instrumentāls) Beigās Dm arpēdžijas 

Es zinu, kaut kur līst, Bet nekas neizsīkst. Es zinu, kaut kur nīst, Bet nekas nenovīst. Piedz. Es varu sasisties krītot Un varu neraudāt mīlot. Nē, tā nav [ 3x] Es vēlos iestāstīt to sev, Es vēlos iemācīt to sev. Es zinu, kādam sāp Un nekad nepāriet, Es zinu, ir kas māk Ticēt nepārstāt. Piedz. Es varu sasisties krītot Un varu neraudāt mīlot. Nē, tā nav [ 3x] Es vēlos iestāstīt to sev, Es vēlos iemācīt to sev,to sev,to sev.

Gaismys nūdzīst, Palīk zāle vysa tymsa. Tikai sameideiti papeiri Iz zālis greidys svaiduos. Skatuvis golā, Pošā tymsuokajā molā Saleics i nūgurs Raud cylvāks vysu pamasts. Capuri tys nūmets zemē, Kraklu vaļā atpūguojs, Grymu pa seju vysu rozzīds Klusai raud kaids klauns. Ar plaukstom acs sovys pīviers, Mieginoj osorys jis saturēt, Kas skaidrys lānai zemē tak I seju mozgoj teiru. Tikkū izruodis spūžumā I prožektoru gaišumā Skraideja jis pa skatuvi I tāluoja kaidu cytu. Klauns, vysu mīļuots, Pa skatuvi lākuoja, Lātus jūkus stuosteja, Prostus fokusus ruodeja. Tam muoksleigs smaids seju rūtuoja, I mute skali, bet tukšai Par spīti vysim applausim smējās. Tikai ratais kurs zālē Spieja pamaneit, Ka ocu kakteņus klaunam Sudroba asareņa rūtoj. Cik smīkleigai tū redzēt - Klauns smīdamīs iz skatuvis raud! Var vysys gaismys izslēgt, Var dvēseli sov’ naklausēt, Var prūjom skrīt voi skali smīt, Bet patīseibu nanūslēpt. Klauns raud, Bet jis cylvāks - Taipat kai vysi jyut. I jam suop, Bet iz skatuvis jis kuop I mieginoj caur smīklim Patīseibu ruodēt. Bet nivīns taipat naredz, Vysi mīrā ir ar sevi. Jī smejās par cylvāku, Kas it kai klybs i leiks Iz skatuvis doncoj. Tikai ratais kurš saprūt, Ka caur sovim jūkim klauns Lyudzās i raud par pasauli, Kas tai – sovaidai –īkuortuota apkuort... Klauns izīt nu cyrka, Jam viejs sejā pyuš. Jis apsastuoj i vāroj Vysus cylvākus sev apkurot. Kas jis eisteneibā taids? ivīns itū nazyna! Deļ vīnim jautrs klauns, Deļ cytim – dzeivis filozofs. Voi moz zyna jis pats, Kas jis eisteneibā taids – Cylvāks, kuram vīnmār smīkli apkuort skaņ! Pi īejis cyrkā stuov cylvāks Ar izzeimātu smaidu. Seja jam nūpītna, Nasmaida nimoz. Acs dzilis i tuolys, Līkās, ka tuos iz nikurīni verās. Tauta skrīn iz nuokomū izruodi, Kurā spielej klauns, tikai cyts. I otkon jī smaida, skali smejās, Naapsazynoj, ka izsmej poši sevi, A cylvāks iz skatuvis – Māmais dzeivis spūguļs.. Var vysys gaismys izslēgt, Var dvēseli sov’ naklausēt, Var prūjom skrīt voi skali smīt, Bet patīseibu nanūslēpt.

Aiz azara bolti bārzi Sudrobeņa lapeņom.. Kotram sovs krysts Nu dabasim dūts, Lels voi mozs - Tys juonas i juocīš. Izaraut navar, Kotram dzeive sova lamta. Cytam tei bogota i laimeiga dūta, Cytam - nu reita leidz vokoram juocīš I malnuos mīsuos juosaraun. Cylvāks acs bīžai paceļ I dabasim tod prosa Par kaidim grākim Krysts jam uzlykts tīši taids. Bet debess tak naatbiļd. Tuos māmys i svātis, Cytreiz lelys osorys Puor ciļvieci lej. Reizī ar dabasim tod dvēsele raud I nūsaver, kai palākys luosis Puori styklam lānai sleid I zemī vīglai kreit. Ar klusu skani atsasyt, I tūp vyss otkon kluss. Dvēsele raud – korstys osorys Par nataisneibu dzeivē, Tikai vyss jau nu dabasim ir izlamts, I gryušai byus cylvākam maineit te kū. Kotram sovs krysts, Ar kuru tys pa pasauli īt. Saleics voi prīceigs – Kaida te vairs starpeiba. Citreiz apkuor apsaver, Cylvākus sev blokus ejom radz. Tīm tože puor placim sovs dabasu krysts... Krysts pi krysta, Krysts pi krysta, Vysa zeme krystūs systa. Bruoļs pi bruoleiša, Kūks pi kūceņa. Vosora voi zīmeņa. Kod cylvāks pīdzymst, Jis sapņoj, ka izaraus nu ikdīnys, Kas palāka i skorba, Kas tāvus tai mūceja I dzeivuot skaistai nadeve. Tys struodoj i cenšās, Pat muguru naatlīc. Muocuos i raunās, Saulis gaismu tik pa ratam radz. Bez atpyutys voi smaida Tys kotru reitu ceļās. Nūstaigoj dīnu I otkon gultā guļās. Vairs naprūt tys nūviertēt, Cik doba apkuort skaista, Cik svareigs ir mirklis, Kas meilam cylvākam Blokus ir vadeits. Puor lyupom gryušai vuordi nuok I sajyutys tys namuok izteikt vairs. Kod tīkās jis ar muoti, Tod gryb tik jū apskaut, Pi kriutem sovom pīkļaut, I saceit, cik styprai jis jū mīļoj, Cik duorga jei ir jam. Tikai navar, Kaida distance nūtur. Kod muote ir myruse, Iz vīna ceļa tupūt Pi zuorka tys raud : „Muot, es ļūbeju tevi...” Tik par vālu jau... I saprūt tod cylvāks, Ka dzeivoj jis dzeivi, Kurai vierteibys nava. Jaunam asūt redzēja, Kai sovu dzeivi nīkoj cyti, Kai paklauseigai krystu tī nas. Bet dūmoj, ka byus sovaiduoks. Tikai krysts taids pats jam dabasūs bej lamts, I nabyus jam tū nūlikt... Juonas leidz golam – kotram sovs dabasu krysts! Krysts pi krysta, Krysts pi krysta, Vysa zeme krystūs systa.

Vysys durs aizcārt prīkšā, Salīk septeņus atslāgus. Klauveju klusi. Voi, Dīvs, te vysi izmyruši? Cīma kukuļs man leidza – Nikas daudz, Sakalts rudzu maizis kanceits. Nasmuodejit, jemit, Laužšu, dūšu pusi kanceiša sova. Kas ar syltom rūkom vuoļuots, Soltā iudinī miercāts, Korstā ceplī īškā likts, Ar nazi dalāts divuos vīnaiduos daļuos. Iedit soldonu muti Voi nūglobojit styurī, Ja reiz nuoks cylvāks kaids, Kuram nūderēs tys vairuok. Līcit zemē, audzejit – Dolit sāklys lobim cylvākim, Naz voi cylvākim tik lelys mutis, Ka tī apēss – beidzamuos pusis.. Sasatiksim pavysam dreiž... Zemē, kur vīnmār ir labi. Divys puseitis – taida muna pasaule. Vīna sova, ūtra – kaidam aizlīnāta! Vīnmār ļaužu puorprosta, Nu cytim glupai izsmīta, Kaidam klusi žāluota, Svešim skali izklīgta, Bet taida tikai muna – puseite nu sevis. Skrīnu, klīdzu, saucu, meklēju, Kur tagad esi tu, Vēļ tikkū beji te. Bet nu jau tuoli prūjom. Nikuo dariet, Lobī ceļavuordi paliks munā kabatā deļ tevis Paliks maizis kanceits tovs. Poruodā tev byušu... Vīnolga – varbyut pasaulē cytā, Bet tevi pazeišu es vīnmāt. Atsaceriešu, ka reiz Tu man paruodeji pasauli cytu.. Sasatiksim pavysam dreiž... Zemē, kur vīnmār ir labi.

Par mīlesteibu, kas citreiz sevī viļtīs līk... Aizejūt prūm, Es tev prosu – Aiztais durvis cīt, Lai nabyutu maņ solts, Kai beja tev blokus! Tovs soltais smaids, Tovys ladainuos rūkys, Kas, pīsaskorūt maņ, Tik vijeigys beja. I muoneja, i aicinuoja, I guoju jom es leidza. Tod zaudieju es sevi... Bet tu tik smiejīs, smaidieji, Nasalyka tev svareigi, Ka cylvāks kaut kur pazyud, Ka aizīt – vairs naatsagrīž! Tu mīlieji tik sevi I pasauli sev apkuort, Kurā naderieju es. Tu smiejīs par jyutom, Tu nycynuoji vierteibys. Lāta uzdzeive – Tei beja tova ikdīna! Tu dūmuoji tū, Ka vyslobuokuo tu esi, Ka kotrs pīder tev, Ka kotru īgiut vari, Tik nasaproti, tū Ka cyta dzeivi dzeivoj - Ka vysi - izmantoj tevi!! Spūguleits sapleisa, Napareiz tys ruodeja Pasauli sev apkuort Nu lobuos iz kreisū! Īsaver spūgulī, Kū redzi tagad tu!? Meiteņa bez nuokūtnis, Kas gribieja tik vīnu – Lai normala tai sāta, Lai veirs, kas tū mīļoj, Vēļ divi bārni – Vyss kai prostā saimē. Tuo pošai tryuka tev, Tu tīcīs piec naudys, I nasakieri mirkli, Kod zaudieji sevi! Nā, nasaver iz mani, Es navar’ tevi gluobt! Īsaver spīgelī, I apgrīz tū ūtraiduok! Raugi vysu maineit, I saprūti tū poša! Nā, naraudi, Ar os’rom moz, Kuo leidziesi! Nasadusmoj, taida dzeive mums apkuort– Tu izavieļej poša. Vēļ ir šaura taceņa, kas Atpakaļ vad! Nanūsamold! Nā, naaiztīc spūguli, Jis nimoz nava vaineigs! Deļ kam tu tū rozsiti!? Septeni godi nabyus tev laimis! Spūguleits sapleisa, Napareiz tys ruodeja Pasauli sev apkuort Nu lobuos iz kreisū!

I kod [F] līsmeņa suoc [G] dzist, [Em] Asarenis [Am] napuorstuoj tev krist. Vysu [F] nakti raudi [G] vīna tu, [Em] Labi zini – [Am] naatīs jis vairs. [F] Osorys tev acis mygloj, [G] Pruotā symtim dūmu skraida. [Em] Atsacer tu skaidrai, [Am] Cik labi beja vakar. [F] Tu kūpā ar draugim. [G] Kur vysi smejās, jūkoj, [Em] Kur vysi jiutās labi. [Am] Tovi zaltainī moti, [F] Tovs vylynūšais augums, [G] Tovs apburūšais smaids, [Em] Tovi skaneigī smīkli [Am] Līk daudziem zānim atsagrīzt. [F] I vēļreiz uzlūkoj jī tevi. [G] Vysi zāni smaida tev, [Em] Daudzys meitenis tev skauž. [Am] Da, kū te nūlīgt – [F] Tu karalīne šūvokor! [G] Daudzi gryb īpasazeit, [Em] Uzzynout, kai tevi sauc, [Am] Voi iz sātu varēs pavadeit. [F] Tu vilinūšai smaidi [G] I naatbiļdi jim... [Em] Kū te nūlīgt!? [Am] Tova sirsneņa tak cytam pīdar, [F] I dūmys tik par vīnu. [G] Kaids zāns tev ir īsapatics, [Em] I ceri tu jū satikt. [Am] Ceri, ka jis pamanēs [F] I beidzūt uzrunuos jis tevi. [G] Šūvokor, - Kod tu [Em] karalīne esi! [Am] I kod [F] līsmeņa suoc [G] dzist, [Em] Asarenis [Am] napuorstuoj tev krist. Vysu [F] nakti raudi [G] vīna tu, [Em] Labi zini – [Am] naatīs jis vairs. „Tu vēļ [F] puoruok jauna esi,” [G] Tai muote saceja tev. „Tys [Em] zāns par tevi vacuoks, Jis [Am] izmantuos i pamess tevi.” [F] Bet sirsneņai pavēlēt Tu [G] navarieji... Zāns [Em] pamanēja tevi, [Am] Pīguoja kluot, [F] Ar skaistim vuordim apbēre. [G] I ticieji tu jam, [Em] laimeiga beji. [Am] [F] Naredzieji tū, ka jis [G] spieļejās ar tevi, Ka [Em] draudzenis smejās, - Par daudz [Am] naiva, Jauna tu vēļ esi. Nu kliudom sovom [F] muocās! Zāns [G] pamete tevi, I [Em] šūnakt tu vīna Korstys [Am] osorys lej. [F] Svecis līsmeņa [G] klusai suoc dzist, Vēļ [Em] vakar – karalīne [Am] beji. Bet šūnakt otkon vīna – gaužys osorys lej! [C] Tu vakar [G] naredzieji, [Am] Ka zālis golā kaids [F] Zāns par tevi [G] sapņoj. I kai [Am] tu ir(a) vīns. [F] Jis tevi [G] mīļoj, Tik [Em] tu tū naredzi! I kod [F] līsmeņa suoc [G] dzist, [Em] Asarenis [Am] napuorstuoj tev krist. Vysu [F] nakti raudi [G] vīna tu, [Em] Labi zini – [Am] naatīs jis vairs.

Dzierdi, kai viļni Jyurys krostu vīglai gluosta? Jyuti, kai kuojis Zalta smiļtīs dzili īgrymst? Ker ar rūku tukšā gaisā! Viejs pi kuojam tovom nūstuoj! Pavieli jam, lai jis mani atrūn tuoļumā! Pīsaskar gaismai, Ļauņ lai saulis stors gluostu tovu Vīnā mirklī puornas maņ! Pasaver iz augšu! Cik mieness šudiņ lels! Redzi, tī kaids cylvāks, Kuojis ļajā nūkuors sied. Īsaver lobuok – Jis tev vīnai tikai smaida! Es tevi gaidu! Pasastīp nadaudz! Opā! I iz mieness asam mes... Nā, naveļc mani prūm. Vīnu mirkli kavēsimēs! Iz mieness molys sēdēsim I akmeņteņus zemē svīssim. Dūd sovu rūku maņ, Sper sūli prīkšā drūši. Pādys aiz mums paliks putekļūs... Nasabeist, skrīsim Īsaskrīnam! Leksim – atpakaļ iz zemi! Vysskaistuokū meitini Jimšu pi sevis un Dzeivuošu myužu laimeigi. Vysu pasauli deļ tevis... A gribi – vēļ vairuok! Es douvynuošu tev vieju,. Lai tys vaigus tovus gluosta, Kod mane blokus nav. Sauli, kas sylda I zvaigzneite - Lai tei vieliešonuos pylda. Es mīļoju tevi Par tū smaidu tovuos acīs, Par tovu rūku gluostu. Par kotru vuordu teiktū. Par tū, kas asmu es Tik mirkli blokus stuovūt tev! Gribi atdūšu tev duorguokū, Kas dzīsminīkam pīdar! Dvēseli sovu! Teiru, gleitu. Sorgoj tū kai guņteņu, Kas povordu sylda. A gribi - sarauņ gobolūs I ļeidza viejam palaid... Es saskaiteišu luosis, Kas nu dabasim kreit. Pīlikšu kluot - kūku šalkūni mežā I agra reita rosu. Atjimšu asareņu, Kas cytreiz puor vaigu tovu nūtak. Mīlesteibys formula – Tik styprai mīļoju es tevi

Latgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x3 Šudiņ tusej Latgale, vysim ir labi! Gona tuo švakuo, tū problemu, kas te! Parunuot par lobū, par skaistū tymā zemē, Kas vysim mums apkuort tože kaidam vajag! Zini, a cilvāks ta es laimeigs? Pa kū!? Apsagrīz apkuort, kū redzi tu!? Skaista doba i svaigs gaiss – tys ir tikai nalels suokums Upis i azari, kur zivis lelys peld, Kur makškernīks ar puotogu vysu dīnu sēd. Vaigs tam gluži mīreigs, lāns viejeņš apkuort pyuš. Tam pludeņš dzili grimst i tuorpeņš seņ jau nūāsts... Bet kas par tū!? Vēļ dīna prīkšā gara, I saule syltai speid. Tam apkuort ir klusums A sūmā - maizis gobols. Bet golvonais - juo seju rūtoj smaids, I pruotā jam tik vīns! Latgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x2 Doba ir skaista, bet golvonais ir cylvāki! Eisti latgalīši, kas vīnmār doluos maizē, Kas nažāloj čaji, kod iudiņi tim lyudz! Vīnmār vysi svātki gūdam teik svynāti - Dzīduots i doncuots, porsakauts i doncuots. Pīroduši pi dorba, tī nasabeist gryuteibu, Nūmat svātku kuortu i zemē īkšā raušās! Tu esi redziejs meitys – latgaļu meitinis! Nav par jom lobuoku – vīnmār skaistys, smaideigys, Vīnmār lobu sirdi. I prīks ar jom parunuot i deju kaidu uzdoncuot! Čaklys i struodeigys - tuos nasabeist rūkys zemē sazīst. Maigys i sirsneigys, kod puikom buču snīdz. Taidys juos ir – pošys lobuokuos – latvīšu meitinis! A kū ta daudz runuot! Ir juoradz reizi pošam! Par kū ba ni tagad, Apsagrīz apkuort! Latveja – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x2 Latgalīts prūt prīcuotīs vysu cauru nakti. A kod nūgurst, tod apsasiež i padūmoj par dzeivi... Nav te vīglai, Borowa tū stuosta! Nu i kas? Šudiņ tak party! Latvīšu party... Kurzeme – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! Zemgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! Vidzeme – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! Latgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x4

Tāvu zjamai veļteita! As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Ir vosoris dīna, Sauļa speid kai ņikur! Vāl pļavā zuoļa pilna Ar svaigu reita rosu! Šeit cilvāki jau naguļ, Ar pirmīm gaiļim ceļās, Puorzakrista, nūzamozgoj Paādm mozu brūkašku. Uzsuok tī otkol sovu ikdīnis gaitu... Jīm gaņeņš – mozs vāļ puika, Nikuo tys nasaprūt! Tam gryušai agri caļtīs, Bet kū!? Taids ļikteņs jam lamts! Kod citi bārni guļ vāļ, Tod gaņeņš jau lūpu boru gona! Nav vīglai! Tam suortūs vaigus bīžai Osora rūtai! Bet jys napadūdās! Tik dora dorbu kuorteigai, Grib vacuoku cereibis attaisnuot jys! Dāls, myocīs un dorbu savu mīļoj! Varbuit tod uz augšu dzeivī tiksi tu! Un dāls šū padūmu īvaruo labi... As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Par beidzamū kapeiku školu beidza muisu gons, Par savu dorbu tam – vīnu uzvalku šiva. Beja laiks! Jys devās tuoļi prūjom ar sirdī kvālu ļīsmu – tik izasistīt! Jam veicās - ar sovu dorbu, mīļesteibu Jys ļelu naudu peļņāja Un dreiž vīn par ļelu veiru kļuva, Bet gaņeņš muisu pazuda... Da, jys klausā tāvu, moti I dzeivī tuoļi tika, Tik tagad – jam kauns par tū vītu, Nu kurīnis iz savu pasauļis ceļi reiz soka! As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Bet puiku tok saprast arī var! Kas jam vairs tei Latgaļa – vīna bādu zjama? Kur cilvākim nav dorba, kur volda bezcereiba, Kur kotrs trešais dzer, nazina, kas gaida tū reit! Tam bīžai juodūmoj, par kū maizi reitam pierkt! Latgaļīts latgalīšam nava ta vairs bruoļs... As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Nav ta dzeiva vīgla - Apsmej bīžai latgaļus! Nacīna jūs volūdu, Bet tys it nekas! As aju nu Latgaļis, I asmu par tū lepns! I voi varbuit kas skaistuoks, Ka pīzaceļ nu reita, Padzer svaigu pīnu i īelpoj gaisu. Aizaj iz mežu i skaistu dzīsi suoc... As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Vītā, kū par Latgaļi sauc...