Latgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x3 Šudiņ tusej Latgale, vysim ir labi! Gona tuo švakuo, tū problemu, kas te! Parunuot par lobū, par skaistū tymā zemē, Kas vysim mums apkuort tože kaidam vajag! Zini, a cilvāks ta es laimeigs? Pa kū!? Apsagrīz apkuort, kū redzi tu!? Skaista doba i svaigs gaiss – tys ir tikai nalels suokums Upis i azari, kur zivis lelys peld, Kur makškernīks ar puotogu vysu dīnu sēd. Vaigs tam gluži mīreigs, lāns viejeņš apkuort pyuš. Tam pludeņš dzili grimst i tuorpeņš seņ jau nūāsts... Bet kas par tū!? Vēļ dīna prīkšā gara, I saule syltai speid. Tam apkuort ir klusums A sūmā - maizis gobols. Bet golvonais - juo seju rūtoj smaids, I pruotā jam tik vīns! Latgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x2 Doba ir skaista, bet golvonais ir cylvāki! Eisti latgalīši, kas vīnmār doluos maizē, Kas nažāloj čaji, kod iudiņi tim lyudz! Vīnmār vysi svātki gūdam teik svynāti - Dzīduots i doncuots, porsakauts i doncuots. Pīroduši pi dorba, tī nasabeist gryuteibu, Nūmat svātku kuortu i zemē īkšā raušās! Tu esi redziejs meitys – latgaļu meitinis! Nav par jom lobuoku – vīnmār skaistys, smaideigys, Vīnmār lobu sirdi. I prīks ar jom parunuot i deju kaidu uzdoncuot! Čaklys i struodeigys - tuos nasabeist rūkys zemē sazīst. Maigys i sirsneigys, kod puikom buču snīdz. Taidys juos ir – pošys lobuokuos – latvīšu meitinis! A kū ta daudz runuot! Ir juoradz reizi pošam! Par kū ba ni tagad, Apsagrīz apkuort! Latveja – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x2 Latgalīts prūt prīcuotīs vysu cauru nakti. A kod nūgurst, tod apsasiež i padūmoj par dzeivi... Nav te vīglai, Borowa tū stuosta! Nu i kas? Šudiņ tak party! Latvīšu party... Kurzeme – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! Zemgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! Vidzeme – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! Latgale – vysi rūkys augšā Paceļit, lai redz, ka party šudiņ te! x4

Tāvu zjamai veļteita! As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Ir vosoris dīna, Sauļa speid kai ņikur! Vāl pļavā zuoļa pilna Ar svaigu reita rosu! Šeit cilvāki jau naguļ, Ar pirmīm gaiļim ceļās, Puorzakrista, nūzamozgoj Paādm mozu brūkašku. Uzsuok tī otkol sovu ikdīnis gaitu... Jīm gaņeņš – mozs vāļ puika, Nikuo tys nasaprūt! Tam gryušai agri caļtīs, Bet kū!? Taids ļikteņs jam lamts! Kod citi bārni guļ vāļ, Tod gaņeņš jau lūpu boru gona! Nav vīglai! Tam suortūs vaigus bīžai Osora rūtai! Bet jys napadūdās! Tik dora dorbu kuorteigai, Grib vacuoku cereibis attaisnuot jys! Dāls, myocīs un dorbu savu mīļoj! Varbuit tod uz augšu dzeivī tiksi tu! Un dāls šū padūmu īvaruo labi... As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Par beidzamū kapeiku školu beidza muisu gons, Par savu dorbu tam – vīnu uzvalku šiva. Beja laiks! Jys devās tuoļi prūjom ar sirdī kvālu ļīsmu – tik izasistīt! Jam veicās - ar sovu dorbu, mīļesteibu Jys ļelu naudu peļņāja Un dreiž vīn par ļelu veiru kļuva, Bet gaņeņš muisu pazuda... Da, jys klausā tāvu, moti I dzeivī tuoļi tika, Tik tagad – jam kauns par tū vītu, Nu kurīnis iz savu pasauļis ceļi reiz soka! As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Bet puiku tok saprast arī var! Kas jam vairs tei Latgaļa – vīna bādu zjama? Kur cilvākim nav dorba, kur volda bezcereiba, Kur kotrs trešais dzer, nazina, kas gaida tū reit! Tam bīžai juodūmoj, par kū maizi reitam pierkt! Latgaļīts latgalīšam nava ta vairs bruoļs... As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Nav ta dzeiva vīgla - Apsmej bīžai latgaļus! Nacīna jūs volūdu, Bet tys it nekas! As aju nu Latgaļis, I asmu par tū lepns! I voi varbuit kas skaistuoks, Ka pīzaceļ nu reita, Padzer svaigu pīnu i īelpoj gaisu. Aizaj iz mežu i skaistu dzīsi suoc... As aju nu Latgaļis, Sveicīns visai Eiropai! Bruoļ, latgaļīt, Voi taida tova dzeiva? Vītā, kū par Latgaļi sauc...

Nu reita pasamūstu dzeivūklī, Kurā tukšuos sīnys uzrunoj mani. Radzu vītu tukšu blokus sev... Kur šūnakt otkon beji tu? Ustobys styurī uzpeits ziernekļa teikls.. Iz palūdzis puče nūkoltuse aug.. Atsaceru, ka tei sen laisteita nav! Pa aizskaru škierbu Saule ustobā gaismu sovu mat.. Putekli nu greidys pasaceļ, kreit. Īslāgts televizors prīkšā Attālus maina.. Tik īrosta aina.. Pruotā dažaidi trūkšni, Sirdī nūjauta, kas klīdz : „Tu zaudejs esi jū!” Grybu praseit – par kū, Tikai vuordu vītā skaņa, Kas kai uorpruoteiguo saucīns Izskaņ apkuortejā klusumā. Īeju vannā. Nu krana iudiņs luosis piļ... Kotrā luosī tovu apspulgu es skotu! Palīku rūkys zam strūklys, Lai pa saujom tevi izlītu sev prīkšā.. Tikai iudiņs plaukstā solts Man munu apspulgu ruoda.. Līkās, ka tu mani aiz mugurys sauc.. Nā, tikai izalykuos.. Tu esi pazuduse! Tu esi pazuduse, prūm! Silva – es saucu tevi klusumā, Pylna – dzeive malu i tukšuma. Silva – tevi sātā gaida kačs, Silva, Silva.. Virtuvē solta kopeja krūzē. Malna kai mali, Kū stuosteji tu maņ. Izguožu es škidrumu. Iz goldauta bolta.. Malns traips izaveidoj, Apjam jis bildi, Kas golda golā stuov.. Pajamu rūkā i nūgluostu tū.. Divi laimeigi cylvāki Nu bildis manī verās, Ar pierkstu golim pīsaskoru vaigam Tavam maigi... Varbyut pazvaneit i pasceit, Ka pīdūdu es tev, Grybu dzierdēt tikai : „Caw!” Sajust tevi blokus sev.. Tikai aizjimts numurs tev... Žāl, bet es gribieju... Silva – es saucu tevi klusumā, Pylna – dzeive malu i tukšuma. Silva – tevi sātā gaida kačs, Silva, Silva.. Dzeivē citreiz šys tys mainuos, Suocas nu jauna, Kaut kas pazyud, bet Cyts otkon nu gola vysu suoc... I skaņa!

Viejs, aprauti trūkšni, Mašynys i cylvāki Sovu dīnys gaitu trauc. Es eju i korstys osorys maņ acīs. Pīsaspīžu pi sīnys i aiztaisu acs. Radzu tevi – mes kūpā, tova rūka munā plaukstā, Ejam cauri mežam, tovi smīkli spolgi atmiņā maņ skaņ. Atverūt acs, es asmu otkon vīns Pasaulī lelā bez tevis. Vēļ tikkū viss beja labi, Vāļ tikkū smaidejam obi. Tod nūzuda tovs smaids, I klusā bolsā saceji: „Pīdūd, beja labi, bet navaru es vairs…” Kai!? Voi dareju kū na tai, Voi vaineigs beju es, Voi svaine kaidā cytā, Moš pasaulī vysā – Es nazynu, deļ kuo Tai nūteik ar mums, Kod līkās tik labi, Bet nagaidūt sapleist i pazyud vyss. Deļ kuo… Tu pasoki maņ! Vīns jautuojums, kas skaņ vysam puori. Atbiļdi maņ – deļ kuo!? Sovā naziņā klaiņojūt, meklejūt atbildis par kū? Pa nazynamim celim staigojūt, pa apsūleitū zemi, kurys vēļ nav! Siežu es vīns, apkuort ir lītys, Kas līk par tevi dūmuot, atsacerēt tevi. Kai!? Voi dareju kū na tai, Voi vaineigs beju es, Voi vaine kaidā cytā, Moš pasaulī vysā!? Ikdīna, kas apkuort, trauceja mums obim. Dareja sovu i lēme myusu likteni. Pīrodums truls, mali i moldi, Ilūzeja radeita, kas aizvītoj pasauli. Pīteik! Pīteik tūs osoru… Es ceļūs i eju iz apsūleitū zemi, kurys vēļ nav… Zemi, kurys nav! Sovā naziņā klaiņojūt, meklejūt atbildis par kū? Pa nazynamim celim staigojūt, pa apsūleitū zemi, kurys vēļ nav! Par kū!? Es nazynu deļ kuo? Tu izdūmuoji… Nazynu… Tu nasciet varieji, ka naasmu vajadzeigs vairuok! Par kū!? Es nazynu deļ kuo? Tu izdūmuoji… Nazynu… Bet asareņa nūtak, I dūmuot es vairs nagrybu!

you talk to me and the words go round and round like an empty gun full of lies and we laugh so hard before we let it out don't be the drama queen of your own dreams just give meaning to them and take what is yours abandoned rooms forgotten oaths these things keep coming down on me but I don't care the wall between the good and weak brings me to surface of the things I seek

Eb Cm Bb 1.To vakaru atceros labi Ab Acis man bija ciet Eb Bb Cm Bb Un ēnas uz pulētā skapja Ab Bb Ab Bb Kustējās pašas mazliet Eb Bb Cm Bb 2. Ēnas bij' mīļas un tuvas Ab Fm Un ļoti līdzīgas mums Eb Cm Bb Ab Es gandrīz vai noticēju Bb Ab Bb Ka tas mūsējais atspīdums Piedz.2x Fm Cm Ab Aiz biezajiem aizkariem krēslā Eb Ab Sniegoti ceriņi birst Cm Ab Un ēnas uz pulētā skapja Eb Ab Dzīvojoti mirst Eb Cm Bb Ab 3. Un locījos ēnām es līdzi Fm Un vaigu glāstīja vaigs Eb Cm Bb Ab Un tanī brīdī tu teici Bb Ab Bb Šis pretīgais gadalaiks Piedz.2x Fm Cm Ab Aiz biezajiem aizkariem krēslā Eb Ab Sniegoti ceriņi birst Cm Ab Un ēnas uz pulētā skapja Eb Ab Dzīvojoti mirst

Bb F Man patīk lēkāt pa peļķēm Eb Bb Un ziepju burbuļus pūst, Gm Dm un reizēm kā straz-diņam svilpot Eb F un gaidīt kā saldējums kūst Bb F Man patīk lāstekas grauzt Eb Bb un gulēt pienenēs klusi Gm Dm un omītes izcepto kūku Eb F ar brālīti dalīt uz pusēm Eb Dm Gm Mans prieks ir kā kalns tik liels Cm F Bb jo mīl mani labais Dievs Eb Dm Gm mans prieks ir kā sapnis jauks Eb F Bb jo Dievs ir mans labais draugs! Bb F Man patīk zīmēt ar krītu Eb Bb un smilšu pilis celt Gm Dm un atmosties mājās ik rītu Eb F no strautiņa ūdeni smelt Bb F Man patīk sienāžus vērot Eb Bb un vakarā pasakas lasīt Gm Dm un kopā ar māmiņu, tēti Eb F tur debesīs zvaigznes skaitīt Eb Dm Gm Mans prieks ir kā tornī zvans Cm F Bb jo Dievs ir mans labais gans Eb Dm Gm mans prieks ir kā saules stars Eb F Bb un dziesma šī Dievam skan

D A D Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – D A Apvārsnis vienā sudraba mirdz... A G D Kur zili zied ezeri, zili zied lini, D A G D Aizvedīs mani tur atmiņu zirgs. D A D Latgale mana, sērdiene dārgā, D A Rudzpuķu vaiņagā pretīm tā nāk. A G D Sveicina ezeri, sveicina lini, D A G D Tā tikai Latgalē sagaidīt māk. D/A A A/C# D Skaņošā skurbumā apmaldās laiks tur, D/A A A7 D Noreibst, ļaujas, lai straumes to nes. D7 G G/B D Latgales dzidros ūdeņus dzēris, D7 A G D Esmu tās mūžīgais gūsteknis es... Īss bij' mans sapnis svešajā naktī – Atmodies jūtos tik tīrs es un labs. Latgale bij' man šūpuļa zeme, Kaut būt' tā zeme, kur reiz būs mans kaps. (LATGALISKI) Kur suocās dabasi? Kur beidzās syli? – Pamale leipej kai sudobrys vīns... Kur zyli zīd azari, zyli zīd lyni, Tī muni atguoda kumeli skrīn. Latgola muna, syurdīne mīluo, Sorgoj vēļ tevi svātkolnu mīrs. - Kur suocās azari? Kur beidzās lyni? Jī mane pyrmī puorjimtu īt. Skaneigā aumūnē aizblūdej laiks tī, Nūreibst i ļaunās, lai straumis jū ness. Latgolys skaidrūs iudiņu padziers, Asu juos myužeigais navaļnīks es... Nagars muns sapyns svešajā naktī – Pīsamūds jiutūs taids teirs kai piec pierts. Latgola, tu muna jauņdīnu zeme, Kai smuordeigs vyroks tu ļauņ sirdei spiergt. (latgaliskais teksts izglobuots tyvuoks Vaļža Kruoslavīša originalajam dzeivuļam) (latgaliskais teksts saglabāts tuvāks Valda Krāslavieša oriģinālajam dzjejolim) (LATGALISKI - PYLNUO VERSEJA(pa Vaļžam Kruoslavīšam)) Kur suocās dabasi? Kur beidzās syli? – Pamale leipej kai sudobrys vīns Kur zyli zīd azari, zyli zīd lyni, Tī muni atguoda kumeli skrīn. Latgola muna, syurdīne mīluo, Sorgoj vēļ tevi svātkolnu mīrs. - Kur suocās azari? Kur beidzās lyni? Jī mane pyrmī puorjimtu īt. Zeme tī oltora vyroku dvašoj, Pučēs sleikst krysti, sātys i ceļš. Zvaigžņuoju atspaitus azari leigoj – Dīvs tī ar cylvāku runojās vēļ. Skaneigā aumūnē aizblūdej laiks tī, Nūreibst i ļaunās, lai straumis jū ness. Latgolys skaidrūs iudiņu padziers, Asu juos myužeigais navaļnīks es. Nagars muns sapyns svešajā naktī – Pīsamūds jiutūs taids teirs kai piec pierts. Latgola, tu muna jauņdīnu zeme, Kai smuordeigs vyroks tu ļauņ sirdei spiergt. (latgaliskais teksts izglobuots tyvuoks Vaļža Kruoslavīša originalajam dzeivuļam) (latgaliskais teksts saglabāts tuvāks Valda Krāslavieša oriģinālajam dzjejolim)

Eb Ab Eb Bb Eb 2x Eb Fm Kur ceļi kupenās, kur logā silta guns, Bb Eb Kur putenis vairs nespēj tālāk skriet. Piedz. Ab Eb Tur mana māte iet, tur mana māte iet, Bb Eb Tur mana mīļā, labā māte iet. Kur zelta pienenes un baltas vizbules Jau mežmalā un piekalnīte zied. Piedz. Kur siena vāli tvīkst un sejas saulē karst, Kur augļu smagumā līkst ābeļzars. Piedz. Kur smiltī runā vējš, kur priežu kroņi līkst, Kur klusumā vien tūkstoš asnu dīgst. Piedz.

Bm G Bm Manu meitenīt, G A Kur tu gribi steigt, Bm Šajā vakarā, G A Daudz tev vēlos teikt. Piedz. D Nāc tuvāk piekļaujies G Man acīs paskaties A No manis nebaidies D Un vārdos ieklausies Bm Trīs vārdus teikšu tev F#m Lai vārdi naktī skan Em Lai zvaigznes šonakt krīt A Lai krīt tā tev un man (x2) Manu meitenīt, Dzirdi dziesma skan Šajā vakarā Skan tā tev un man Nāc tuvāk piekļaujies Man acīs paskaties No manis nebaidies Un vārdos ieklausies Trīs vārdus teikšu tev Lai vārdi naktī skan Lai zvanigznes šonakt krīt Lai krīt tā tev un man (x6) Trīs vārdus teikšu tev Lai vārdi naktī skan Lai zvanigznes šonakt krīt Lai krīt tā tev un man.