Man pietiek šī miera,kas dzen mani izmisumā Man pietiek šī prieka,kas rodas no nepateiktā Man pietiek šo sapņu,kas neļauj man nomodā būt Man pietiek šī miera,man vajaga sirdi,kas jūt Laiks mīlēt,laiks dzīvot Laiks raudāt,laiks smiet Laiks piedot,laiks laiks ienīst Laiks piecelties un projām iet Man pietiek šo rītu,kas modina mani arvien Man pietiek šī laika,kas ātrāk par vēju prom skrien Man pietiek šo seju,kas smaida kā neprātīgas Man pietiek šo dienu,kad nenotiek itin nekas Laiks mīlēt,laiks dzīvot Laiks raudāt,laiks smiet Laiks piedot,laiks laiks ienīst Laiks piecelties un projām iet

F Bb F Bb F F Bb Noņem nost no manis sāpi, C F Bb noņem to,lai vieglāk kļūst, F Bb nebūtu es kalnā kāpis, C F redzētu,kur upe plūst F Bb Nezinu cik man vēl iedos, C F Kalps vai kungs,es būšu sev F Bb un vai visus grēkus piedos, C F upe,kura mani nes Piedz. Bb Galvu augšā,kāds man sacīs, F kamēr ledus neielūzt, C bet es biju kalnā kāpis, F neredzot,kur upe plūst F Bb Pārāk sīks ir lielais lācis, C F Bb smilšu graudiņš pārāk liels, F Bb es pie visiem esmu nācis, C F paliekot ik reizes viens F Bb Un uz putekļaina ,putekļaina plaukta C F beigās mani nelieciet, F Bb tad jau labāk ,gadalaikā aukstā C F upes dzelmē izkaisiet Piedz. Bb Galvu augšā,kāds man sacīs, F kamēr ledus neielūzt, C bet es biju kalnā kāpis, F neredzot,kur upe plūst (2x)

Tikai nesaki man šobrīd,kapēc putni nelido tad kad mēness savu roku pretī māju jumtiem dod tikai nesaki man kādēļ laiks tik ļoti ātri skrien, kad Tavs tuvums mani glāsta,kad Tavs tuvums mani skauj Tikai nesaki man kādēļ šobrīd upes neaizsalst kādēļ tie,kas satikušies upes straumei pretī brien, tikai nesaki man šobrīd kādos vārdos Tevi saukt, es jau Tevi izdziedāšu,neļaušu vairs projām braukt Aizies vilcieni un kuģi, paliks tikai limuzīns, pilns ar mūsu abu ilgām, pilns ar sapņiem krāsainiem. (2x) Tikai nesaki man šobrīd kādas krāsas šodien jaukt, es sev ņemšu tumši zilo,bet Tev došu sarkano, zilas debesis un domas Tevi ietērps,Tevi skaus, lai Tu pati arī jūti ,neesmu es tāpat vien Aizies vilcieni un kuģi, paliks tikai limuzīns, pilns ar mūsu abu ilgām, pilns ar sapņiem krāsainiem. (2x)

Vēl mirkli ļauj,vēl mirkli ļauj man Tavā skūpstā vēlreiz aizmirsties, kā dzērvei rudens lapkritī no baltas miglas padzerties Vēl mirkli ļauj,vēl mirkli ļauj, man Tavos glāstos vēlreiz sapīties, kā zvaigznei debess melnumā no saldas kaisles aizdegties Vēl Tavā skūpstā aizmirsties, vēl reizi Tavos glāstos sapīties vēl reizi Tavā elpā patverties, vēl mirkli vēl,vēl mirkli vēl Vēl Tavā elpā patverties vēl mirkli vēl.. Vēl mirkli vēl,vēl mirkli vēl, man Tavā elpā vēlreiz patverties, kā lietum neprātīgā skrējienā, vēl zemē ielieties Vēl mirkli ļauj,vēl mirkli ļauj, man Tavos glāstos vēlreiz sapīties, kā zvaigznei debess melnumā no saldas kaisles aizdegties Vēl Tavā skūpstā aizmirsties, vēl reizi Tavos glāstos sapīties vēl reizi Tavā elpā patverties, vēl mirkli vēl,vēl mirkli vēl Vēl Tavā elpā patverties vēl mirkli vēl..

Viņš bija kā uzburts uz mirdzošām lietām, viņš pirka un pārdeva nedomājot, tam patika staigāt pa slepenām vietām, viņš mācēja paņemt,bet neprata dot Reiz vakarā vēlā,kad tirgus jau beidzies, pie viņa kāds dīvainis pienāca klāt, un jautāja vīram,kapēc Tu tā steidzies, vai pārdosi to,kas Tev vienmēr ir klāt Viņš pārdeva dvēseli,sirdi un sapņus, un kļuva tik bagāts kā farons kāds viņš pārdeva cerības savas par naudu, un palika vientuļš un izputināts To pamtea vecāki,bērni un draugi, to pameta mīļotā nedomājot šī pasaules kārtība laikam ir tāda, ir lietas ko saņemot sirds jāadod Viņš pārdeva dvēseli,sirdi un sapņus, un kļuva tik bagāts kā farons kāds viņš pārdeva cerības savas par naudu, un palika vientuļš un izputināts un palika vientuļš un izputināts..

Tā bij vienīgā diena,tā bij vienīgā nakts, jo es satiktu Tevi vēl neprasdams sarkt, varbūt esmu no tiem,kuriem pusceļu nav, tikai sākums un beigas un piedziedājums Saki vēlreiz man vārdus kā pirmo reiz, atļauj elpu pār plecu pāri Tev velt Tu starp tūkstošām viena,citu negribu es, Tavas lūpas ir saldas,manas dienvidu vējš Tā bij vienīgā diena,tā bij vienīgā nakts, bet šī nav vienīgā diena,šī nav vienīgā nakts. (2x) Balsis dziļi zem sniega,atļauj ceļu man rast, un šis ceļš būs mans pirmais un pēdējais būs, Tu jau zini dēļ Tevis es degu kā takts, itkā šī būtu pirmā un pēdējā nakts Un man neapniks palikt,un man neapniks iet, tajā dziesmā,ko pusnakts pūces balsī mums dzied, un man neapniks Tevi uz rokām nest, cauri gadsimtiem gariem,kur papardes zied Tā bij vienīgā diena,tā bij vienīgā nakts, bet šī nav vienīgā diena,šī nav vienīgā nakts. (3x)

Vēl ilgi manas lūpas Tavu vārdu čukstēs, nakts vēsā elpa cieši mani skaus Es Tevi nemīlēdams iemīlēju, tā laikam arī,tomēr ,atgadās Es būšu atbalss Tavai atnākšanai, tik karsti juties neesmu vēl nekad pat ja Tu projām klusēdama ietu, es Tavā ēnā spētu paslēpties Tu esi mana nedzimusī dziesma, kas manās dzīslās karstā straumē plūst, vairs nedrīkstu kā senāk sevi sodīt un būt kā neredzīgais rīta vējš Tavs rīta vējš.. Ir mana sāpe pārāk pāraugusi, un tapēc Tevi vienu vēlos lūgt, uz pusnakts deju pielijušā dārzā, uz vienu skūpstu,kurā pateikts viss Tu esi mana nedzimusī dziesma, kas manās dzīslās karstā straumē plūst, vairs nedrīkstu kā senāk sevi sodīt un būt kā neredzīgais rīta vējš Tavs rīta vējš..

Kāda dīvaina,dīvaina saule, karsti,bet,tomēr,salst varbūt vienīgi Tava elpa var mani sasildīt Kādi dīvaini,dīvaini sapņi, sāp,bet,tomēr,ir prieks prieks,ka kaut ko arī bez manis krūkļi dzeltenie zin Kāda dīvaina,dīvaina saule, kāda dīvaina pasaule (2x) Kādas dīvainas,dīvainas ilgas, mīli mani mazliet, tikai nesaki skaļi šai naktī, kapēc Tu tālumā Kāda dīvaina,dīvaina zeme, viss sākas no it nekā, no it nekā es arī eju, Tevi pieradināt Kāda dīvaina,dīvaina saule, kāda dīvaina pasaule (4x)

Raksti savu vārdu blakus manējam, tas nekas,ka rīt būs pirmais sals, kāda kuram daļa,ja es eju dāvāt mazliet apsalušus ziedus Tev Ja man kādreiz velnišķīgi sals, un Tevis atkal dievišķīgi trūks, tad tiks enkurs tetovēts uz krūtīm, un tiks rums par velti glāzē liets Kurš sapratīs,ka esi liktenīga tuva man, kurš runāt sāks, kurš uzklausīs Tu esi piepildījums mans Tad pie it nekā būs jāpaliek, man Tevis atkal dievišķīgi trūks. kāda kuram daļa ,ja es eju dāvāt deviņ vīru spēku Tev Raksti savu vārdu blakus manējam, jo es mīlu un ja mīli Tu, zinu,ka pēc atvadām būs tikšanās, un būs jāpiedzimst no it nekā Kurš sapratīs,ka esi liktenīga tuva man, kurš runāt sāks, kurš uzklausīs Tu esi piepildījums mans (4x) Kurš sapratīs..

Es zinu Tev nav viegli tā, kad esam katrs savā dimensijā, jo nav vairs tā starp mums abiem, kā mūsu pēdējā vasarā Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, To ko sirds mana jūt Celies spārnos,būs vieglāk tā, kad būsim vienā lidojumā, uz zemes nav vairs tik labi, kā mūsu pēdējā vasarā Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, To ko sirds mana jūt