Zvaigžņotā pusnaktī Pilnmēness skatlogos spīd Raugos uz tiem bet nespēju saskaitīt Meklēju tevi es Gluži kā paslēpes Jo Vēlos blakus tev būt vēlreiz Aizvērtām acīm viss Apkārt šķiet aizmidzis Vienīgi kautkur vēl klīst atbalsis Ēnas no sienām zūd Atļauj man tev ko lūgt Vēlos blakus vēlreiz būt Vēlreiz tevi noskūsptīt Vēlreiz matus noglāstīt Vēlreiz tevi cieši skaut Vēlreiz aiziet neatļaut Starpspēle Zvaigžņotā pusnaktī Pilnmēness skatlogos spīd Raugos uz tiem nespēju saskaitīt Meklēju tevi es Gluži kā paslēpes Jo vēlos tev blakus būt vēlreiz Vēlreiz tevi noskūpstīt Vēlreiz matus noglāstīt vēlreiz tevi cieši skaut vēlreiz aiziet neatļaut Vēlreiz tevi noskūpstīt Vēlreiz matus noglāstīt vēlreiz tevi cieši skaut vēlreiz aiziet neatļaut

Man gribējās Tev pateikt vārdus, Bet klusums bija pārāk skaļš Un, nekaunīgi vēris vārtus, Spīd logā mēness pusapaļš. Es ļāvu rokām skaut un vīties, Jo zināju - tas nevar zust, tas nevar zust 2x Cik skaisti ir tā noraudzīties - Caur pirkstu galiem Tevi just. Sirds mīlestībā lija pāri, Man gribējās tās gaismu dot Kā pārpildītu medus kāri - Pa lāsei, lēni izgaršot. Es klausījos vien Tavā elpā, Kas mierīga un silta plūst. Tik daudz šai pasaulīgā telpā Mums vienam otrā jāapgūst. Es ļāvu rokām skaut un vīties, Jo zināju - tas nevar zust, tas nevar zust 2x Cik skaisti ir tā noraudzīties - Caur pirkstu galiem Tevi just. 2x Sirds mīlestībā lija pāri, Man gribējās tās gaismu dot Kā pārpildītu medus kāri - Pa lāsei, lēni izgaršot.

1.Te upes ir vistraujākās Te pļavās viskošākie taureņi dej. Te rozes zied vissārtākās un suņi visdrosmigāk pagalmos rej Piedz. Te koki aug,staltākie un mākoņi baltākie Te putni visskanīgāk dziesmas dzied. Vai saule spīd,vai sniegi krīt Es palikšu Te Jo nekur nav tik labi kā dzimtenē 2.Te zvaigznes mirdz visspožākās Te kalēji laimes pakavus kaļ Te mammas ir vismīļākās Te vienmēr gribu atgriezties atpakaļ. Piedz. Te koki aug,staltākie un mākoņi baltākie Te putni visskanīgāk dziesmas dzied. Vai saule spīd,vai sniegi krīt Es palikšu Te Jo nekur nav tik labi kā dzimtenē - 2x

C Vēl es gaišā nimba lokā tavējā, Am Vēl tu turi manu roku savējā, F Uz vantīm bezdelīgas bariņā, C. F C Es pie tevis kā ābols zariņā. Gaisi pilni zvaigžņu oļu, salnas nāks, Mani soļi tavus soļus nepanāks, Lai saulīte uz Daugavas kavējās, Es vēl turu rokas tavas savējās. Es vēl gaišā nimba lokā tavējā, Vēl tu turi manu roku savējā, Uz vantīm bezdelīgas bariņā, Es pie tevis kā ābols zariņā. Gaisi pilni zvaigžņu oļu, salnas nāks, Mani soļi tavus soļus nepanāks, Lai saulīte uz Daugavas kavējās, Es vēl turu rokas tavas savējās. Gaisi pilni zvaigžņu oļu, salnas nāks, Mani soļi tavus soļus nepanāks, Lai saulīte uz Daugavas kavējās, Es vēl turu rokas tavas savējās. Lai saulīte uz Daugavas kavējās, Es vēl turu rokas tavas savējās. P.Ā.

Skat,tavas acis lēni krīt ciet Paliec mierīgs tev nav kur skriet Tavās domās krāsas pašas rodas Nav ne zīmuļa,ne otas Gadu simtiem noslēpums kas glabāts Mainīs visu kas prāta mūrī sargāts Gadu simtiem glabātais jums pauž Katrā sirdī noslēpums šis snauž Tu kļūsi bagāts,brīžiem savāds Lielām acīm tevi vedīs citi Tas nav slikti,tik vēlies dikti Pat ja pikti kļūst tie,tie,tie kas tevi skauž tie kas tevi skauž Skat,tas nemaz nav grūti Viss ko vēlies apdomā un sūti Kosmos dzirdēs pat ja teiksi klusi Sapņi rādīs ceļš uz kuru pusi Gadu simtiem noslēpums kas glabāts Mainīs visu, kas prāt mūrī sargāts Gadu simtiem glabātais jums pauž Katrā sirdī noslēpums šis snauž Tu kļūsi bagāts,brīžiem savāds Lielām acīm vedīs tevi citi Tas nav slikti,tik vēlies dikti Pat ja pikti kļūst tie,tie, tie kas tevi skauž 2x Skat,tavas acis lēni veras vaļā No manas zemes,tagad zāle zaļa Tavas domas reālas kļūst dzīvē Tik esi paties pat ja grēku mīlēt Gadu simtiem noslēpums, kas glabāts Mainīs visu kas prātu mūrī sargāts Gadu simtiem glabātais jums pauž Katrā sirdī noslēpums šis snauž Tu kļūsi bagāts,brīžiem savāds Lielām acīm vedīs tevi citi Tas nav slikti,tik vēlies dikti Pat ja pikti kļūst tie,tie,tie kas tevi skauž 2x

Mazais princi Atrodi man vulkānu Tādu kādu nevienam citam nebūtu Ap koka asi es griežu savu globusu Bet tevi tajā atrast nespēju Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti dievinu Skaties, cik savādi mums saule riet Negribās man nekur projām iet Varētu vēl pasēdēt te mazliet Un tevi apskaut, tikai tā pat vien Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti dievinu Uz kurieni lai savu sirdi aizvedu Mājup,mājup kur tad vēl citur Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti Zeme stāsti savu brīnumu Es tevi tik ļoti dievinu

Es ar astoto tramvaju Tevi, uz Nepālu aizvedīšu. Es ar bites sanoņu atmiņas piepildīšu. Un citus? Es apsolu aizmirsīšu. Es zvaigžņu vietā visas debesis tev nonesīšu. Es visos akmeņos tavu smaidu ierakstīšu. Un citus? Es apsolu aizmirsīšu piedz: Tevi, vienu man sapņot tevi domāt un neatlaist. Sarunas kopā sasiet, lai steigā tās neaizgaist. 2x Es ar astoto tramvaju tevi, uz Nepālu aizvedīšu Es ar bites sanoņu, atmiņas piepildīšu. Un citus? Es apsolu aizmirsīšu. piedz:2x Pat ja pasaulē viena Nepāla, bet zvaigznes par miljardu vairāk. Es atstāju nākotni tālu. Es dzīvošu sapnī, vēl skaistāk. 2x piedz: 2x

Ar vienu glāstu tā var noburt Ar vienu kļūdu sabojāt Un pat par atklātību reizēm Nākas maksāt Kad visi čuksti reizēm noklust Un rozā brilles saplaisā Tu tagad mani vēlies atstāt Nosalt vējā Piedz. Skatiens tavs, kļuvis sauss kā smiltis tuksnesī Te nu es esmu, patiešām, gaidu kad sauksi iekšā Un vai sniegsi roku man Pasaki priekšā, tiešām Nav vairs nekas palicis Vai tavā sirdī man vietas vairāk nav Par visu vairāk vēlos nokļūt Kur nav vietas asarām Tad būtu nešķirami vienmēr Visur līdzās Vaitad tu nejūti to pašu Vai tagad tev ir jāslēpjas Kā vēl nekad es jūtu tevi Plūstam dzīslās Skatiens tavs, kļuvis sauss kā smiltis tuksnesī Te nu es esmu, patiešām, gaidu kad sauksi iekšā Un vai sniegsi roku man Pasaki priekšā, tiešām Nav vairs nekas palicis Vai tavā sirdī man vietas vairāk nav. Pat ja debesīs vēl satumst Atceries, ka vienmēr būšu Tur, kur tu Piedz. Te nu es esmu, patiešām, gaidu kad sauksi iekšā Un vai sniegsi roku man Te nu es esmu, patiešām, gaidu kad sauksi iekšā Un vai sniegsi roku man Pasaki priekšā, tiešām Nav vairs nekas palicis Vai tavā sirdī man vietas vairāk nav.

Kailām kājām es ietu un ietu, ja sajustu asfalts vai liedags tas, Kailām rokām vēju es sietu, ja redzētu kur tam sākums, kur gals. Vanags pārlido ceļu taisnāko. Kvēlām acīm pret nakti es ietu, ja sajustu Saule vai Mēness tas, Kvēliem vārdiem es tevi sietu, ja tu būtu diena un es būtu nakts. Vanags pārlido ceļu taisnāko. Piedz. It kā viss man bijis jau, It kā velns lai mani rauj, It kā Dievs lai mani ceļ, Manai zemei, dvēseli.

Capo uz 3. ladas. Ievads C D G C D G Baltā roze nozied dārzā manā, C D G D Velti lūpas tavu vārdu sauc. G C G D D7 Tevi gaidot, sirds man klusi zvana,\ G C D G Un kā gājuputni ilgas trauc.\ 2X C D G Dienas steidz kā baltas mākoņlaivas, C D G D Vakari kā melni dūmi kūp. G C G D D7 Līdzi ziediem ilgas izkliedz kaijas, G C D G Līdzi ziediem pirkstos laime drūp. C D G Ak, cik sāpīgi un skumji gaidīt, C D G D Gaidīt to, kas nekad nenāks vairs. G C G D D7 Cauri asarām un sāpēm smaidīt, G C D G Kamēr pēd'jais vakars nodziest dails. C D G Vēji noliec koku zarus mokās, C D G D Aiziet vilciens, otrs un tad treš'. G C G D D7 Es vairs nesniegšu tev pretīm roku, G C D G Visā dzīvē tu man kļuvi svešs. C D G Tikai sirdī kā pēc laimes spēles, C D G D Savāds miers un klusums ir tik liels. G C G D D7 Man vienalga virši zied vai rozes, G C D G Vai pār visu viegli pārslo sniegs.