Raksti savu vārdu blakus manējam, tas nekas,ka rīt būs pirmais sals, kāda kuram daļa,ja es eju dāvāt mazliet apsalušus ziedus Tev Ja man kādreiz velnišķīgi sals, un Tevis atkal dievišķīgi trūks, tad tiks enkurs tetovēts uz krūtīm, un tiks rums par velti glāzē liets Kurš sapratīs,ka esi liktenīga tuva man, kurš runāt sāks, kurš uzklausīs Tu esi piepildījums mans Tad pie it nekā būs jāpaliek, man Tevis atkal dievišķīgi trūks. kāda kuram daļa ,ja es eju dāvāt deviņ vīru spēku Tev Raksti savu vārdu blakus manējam, jo es mīlu un ja mīli Tu, zinu,ka pēc atvadām būs tikšanās, un būs jāpiedzimst no it nekā Kurš sapratīs,ka esi liktenīga tuva man, kurš runāt sāks, kurš uzklausīs Tu esi piepildījums mans (4x) Kurš sapratīs..

Es zinu Tev nav viegli tā, kad esam katrs savā dimensijā, jo nav vairs tā starp mums abiem, kā mūsu pēdējā vasarā Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, To ko sirds mana jūt Celies spārnos,būs vieglāk tā, kad būsim vienā lidojumā, uz zemes nav vairs tik labi, kā mūsu pēdējā vasarā Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, Tavās acīs redzu, To ko sirds mana jūt

Db Ab Eb Ab Ab Eb Apsēdies kā toreiz man vēl blakus, Db Ab Apsēdies un nesaki neko, Ab Eb Šodien debesis ar zemi joko, Db Ab Skat kā pirmā sniega pārsla kūst Ab Eb Apsēdies un dod man savu roku, Db Ab Nespītējies kā to dara nakts, Ab Eb Ka tā savus čigānietes matus. Db Ab Pretī rītam ķircinoties sviež Piedz. Db Bet ja Tu jūti, Ab ka Tev manis vajag, Eb saki droši, Ab es jau tepat vien Db Manu elpu Ab drīksti ņemt par segu, Eb Ja ir skumji, Ab un ja reizēm sāp

Iebrien manā saulrietā un jūti, cik gan sen šeit gaidīta esi Tu, atminēt jau laikam it neviens, Tevi tā pa īstam nemācēs Klusi,klusi tā kā puķe zied, manai sirdij Tevis nepietiek, iebrien manā saulrietā un jūti, šeit bez Tevis nemājo neviens Šeit bez Tevis tukši vēji dzied, tukšā zemē sēklas neuzdīgst, iebrien manā saulrietā un jūti. cik gan sen šeit gaidīta esi Tu cik gan sen šeit gaidīta esi Tu.. Varbūt tieši tapēc bieži slāpst, kaut visapkārt milzīgs okeāns, iebrien manā saulrietā un jūti, manai sirdij Tevis nepietiek Šeit bez Tevis tukši vēji dzied, tukšā zemē sēklas neuzdīgst, iebrien manā saulrietā un jūti. cik gan sen šeit gaidīta esi Tu cik gan sen šeit gaidīta esi Tu..

Es nezinu ar kādiem vārdiem Tevi uzrunāt, un nezinu vai vispār es pie Tevis drīkstu nākt, Bet ja man kādreiz aizliegtu par Tevi nedomāt, Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, tad sevi jaunai dienai vispār modināt 2x Es pazīstu to skatienu, ar kuru manī lūkojies, jo tā ir mana dzīvība, pie kuras padzerties Bet ja nekad man neļautu, tai akā veldzēties, Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vairs citās acīs vispār lūkoties Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vairs citās acīs vispār lūkoties Es atmiņā sev ieslēdzu, kā dzejnieks vārdos tēlu, it visu,ko man sacīji, kā runāji,kā smējies Bet ja man piespiestu, no visa tā reiz atsacīties, es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vēl kādreiz vispār mīlestību vēlēties es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vēl kādreiz vispār mīlestību vēlēties

Piedzima saule un pamodās vēji, iesākās diena,kam gala vairs nav, apjausma pārņēma mani tik spēji , šodien tā diena,es būšu Tavs Acis kad staro un lūpas tad smaida, savijas rokas un paliek arvien, skūpstus un glāstus augums Tavs gaida, maigākās jūtas kopā mūs sien Un tāpēc piekļaujies tuvāk,un paliec tā ilgi, neaizej projām,kaut vakars jau tumst, vienmēr,kad aizej Tu no manis, liekas pat zvaigznes pēc Tevis skumst (2x)

Pļavā ziedu varu saprast, varu arī nesaprast, putekļus un zeltu gūstot, varu arī neiegūt Dziesmai vārdus varu atrast, varu neatrast neko, varu būt gan nīsts,gan saprasts, varu būt par it neko Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, vai tas nav daudz,ja Tavās skropstās, es varu šūpoties par to Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko Tālu nu kas šķir var saprast, Dažkārt tuvu nesaprast, zvaigznes nevar dienā iegūt, naktīs arī nevar gūt Meklējot var citus atrast, reizēm sevi zaudējot, mīlot palikt īsts un saprasts, aprakts tikt par it neko Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, vai tas nav daudz,ja Tavās skropstās, es varu šūpoties par to Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko (2x)

Kamēr vakars un kamēr nav rīts, kamēr plaukstās nav novītis zieds, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Kamēr vizbuļiem acīs vēl sniegs, kamēr cīruļi debesīs skrien, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Un kamēr es būšu ceļā, sarunā vēju,lai manai gaitai svētību dod, jo kamēr Tu mani gaidi,ceļš pretī smaida, un Tavam slieksnim cerība zied Kamēr zvaigznes un dvēsele mirdz, kamēr sauli var ieraudzīt sirds, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Kamēr negribu palikt es viens, kamēr nekļūsti pasaulē lieks, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Un kamēr es būšu ceļā, sarunā vēju,lai manai gaitai svētību dod, jo kamēr Tu mani gaidi,ceļš pretī smaida, un Tavam slieksnim cerība zied

Kad darba diena galā sen, ceļš mani mājup ved, es dodos cauri pilsētai viens pats Tur ielas malā krodziņš mazs, un draugi uzsauc -Nāc! Nāc iekšā,dzīvi baudīsim, lai priecīgāks Tev prāts Trīs lati ir vēl kabatā, tie mani sasildīs, lai iet Man garšo skoču viskijs,un dziesma,lai skan, ne džins,ne rums,ne kalvadoss, bet viskijs garšo man (2x) Rīts pienācis ir nemanot, un visa mazliet žēl, jau krodzinieks slēdz durvis, ir tik vēls Es zinu ,mājās būsim drīz, vēl rīta zvaigzne spīd, šī zvaigzne un vēl viskijs mans, tie ceļu parādīs Tad atvadoties iedzeram, un jautri uzdziedam Mums visiem garšo skoču viskijs un dziesma,lai skan, ne džins,ne rums,ne kalvadoss, bet viskijs garšo gan (4x)

Em Dzied' pa priekšu brāļa māsa Pavilkdama, locīdama Tu jau biji ieradusi Bāliņos'i dzīvodama Dažu labu kalnu kāpu Dažu labu ielejiņu Kalnā balta ieva zied'a Lejā strauja upe tek'a Kalnā kāpu rotāties'i Lejiņā'i mazgāties'i Dzied' pa priekšu brāļa māsa Pavilkdama, locīdama