Karstā tēja
Pēc 60 gadiem pa ielu ies vīrs, būs agrs rīts Mainīsies vējš, viņš nesauks nevienu sev līdz Viņš pat pa savu ēnu garām ejot neatskatīsies Un velti gaidīs karstā tēja, viņš vairs neatgriezīsies Man aiz loga pēdējā zvaigzne dziest, es vēl nevaru pamosties Aiz loga pēdējā zvaigzne dziest, es vēl nevaru pamosties Klusums, ko sevī glabāja tumsa, būs izkaisīts Tavā mājā jau klavieres spēlēs kāds cits, piemiegs acis un pasmaidīs Viņš pat pa savu ēnu garām ejot neatskatīsies Un velti gaidīs karstā tēja, viņš vairs neatgriezīsies Man aiz loga pēdējā zvaigzne dziest, es vēl nevaru pamosties Aiz loga pēdējā zvaigzne dziest, es vēl nevaru pamosties Paslēpsies saule aiz mākoņa skrandām un kavēsies rīts Mākonis aizies, vīrs lēni dosies tam līdz Ar klusu smaidu neatskatoties vīrs ēnai garām iet Karsto tēju izdzers vēji, viņš vairs neatgriezīsies Aiz loga pēdējā zvaigzne dziest, es vairs negribu pamosties Aiz loga pēdējā zvaigzne dziest, es vairs negribu pamosties