D G/D Debesīs, nu dien, ir vietas daudz. A/C# F#7/A# Bm Es klausos vēji padebešus jauc Bm/A G B7/F# Un es gaidu, varbūt, rīt man Em Em/D A/C# Man laimēsies šai vietā D G/D D Pie debesīm laimi ieraudzīt. Mežmalā nudien ir puķu daudz. Pat nezinu, kā visas vārdā sauc, Bet es ceru varbūt rīt Man puķes pateiks priekšā, Kur mežmalā laimi ieraudzīt. Bm F#m G D D/C# Laime putnam, kas pret vēju lido brīvs. Bm F#m G Asus4 A Laime asnam, kas pēc salnas uzzied dzīvs. Bm F#m G Gm Laime mātei savus bērnus sagaidīt. D D/C# Bm G D Man laime ir, varbūt, ar dziesmu sasildīt. Pasaulē, nu dien, ir ļaužu daudz. Es gaidu vienu, kuru nesajaukt Ne ar puķi mežmalā, ne ar vēju padebešos, Es ceru būt viņa tuvumā.

C Tavas basās kājas kāpās. Mitri mati, lūpas sāļas. Gm C Viļņos attēls liecas. Domas vienmēr pieķer pirmās. Gm C Tālo, zilo horizontu, Acīm tavām pieskaņoto. Gm C Domas vienmēr paceļ augstāk. Mana plauksta tavā plaukstā. Gm C A# G# Aizskatoties viegli pazust var. C A# G# Bet kāds mani vienmēr atved atpakaļ. Atpakaļ. C C C C Gm Gm Gm Gm C Tavas basās kājas kāpās. Mitri mati, lūpas sāļas. Gm C Arvien dziļāk grimstu sapnī. Boja sprāgst un salūzt masti. Gm C A# G# Aizskatoties viegli pazust var. C A# G# Bet kāds mani vienmēr atved atpakaļ. C A# G# Aizskatoties viegli pazust var. C A# G# Bet kāds mani vienmēr atved atpakaļ. G# Atpakaļ. G# Atpakaļ. C C C C A# A# G# G# A# A# G# G# C C C C C A# G# Aizskatoties viegli pazust var. C A# G# Bet kāds mani vienmēr atved atpakaļ. C A# G# Aizskatoties viegli pazust var. C A# G# Bet kāds mani vienmēr atved atpakaļ.

Ne jau tamdēļ savas dziesmas dziedu, Lai es vienreiz varbūt slavens kļūtu, Kamēr sirdi nesu es kā ziedu, Kaut ar jums es vienmēr kopā būtu. Ielas, ielas, kur jau basām kājām Tik daudz peļķes izbridis es senāk, Kur nekad vairs māte mani mājās Mazos bērnu ratos aizstumt nenāks. Kur es skaitījis, cik naglu autoriepās, Straumēs pludinājis papirusu galus, Tad kad redzējis es lapas plaukstam liepās Un no ielas smaržām reibis kā no alus. Un kad prom no jums man kādreiz jāiet – sāp, Neviens, neviens to nevar līdzi just, Projām aiziet neklausa man kājas, Gribas ņemt kā čemodānu līdzi jūs. Gribas ņemt kā čemodānu līdzi jūs, Kā čemodānu līdzi jūs, Kā čemodānu līdzi jūs.

Tagad dziedāšu dziesmu par sevi, Un par dzīvi ko dzīvoju es. Tikai žakete, ko tēvs man devis, Manim godīgi dzīvot vēl liek. Kāpēc mācijos skūpstīt es lūpas, Kad man laiks vēl bij konfektes ēst? Tagad nevaru kaislību žūpas Savā sirdī ne apslēpt, ne dzēst. Ar vistrakākām sievietēm varu Dienām, naktīm es trakot kā velns. Tad es nezinu vairāk ko daru Un ap acīm viss sagriežas melns. Bet kad pāriet šīs kaislību alkas Ne man gribas vairs dziedāt ne smiet. Viens pats sēžu es kaut kur uz malkas Un cik labi, ka garām viss iet. Tā tad būs mana pēdējā dziesma, Kas nāks tālāk, to velns viņu zin! Viena sirds tagad izdeg, kā liesma, Kura kvēlo, kaut virsū tai min.

Ir rīts un debesis jau mostas Labrīt, krāsas un otas Ko šodien uzzīmēt? Vai ir kas tāds? Kas vēl nav uzzīmēts Tik daudz izrunāti vārdi, Bet īstie paliek neatklāti Ko vēl var vēlēties? Vai palicis kas tāds? Kas tāds – kas vēl nav izdomāts Ir jau nokavēts, bet nāc Kaut arī viss būs sarunāts Kaut arī viss būs iestudēts Tas viss jau ir bijis Tikai atkārtojas Un tu pāri visam savās rotaļās Tu tikai pasmejies Kad kāds deļ tevis raud Tik daudz atbildes ir dotas Bet īstās atkal netiek izmantotas Ko vēl var vēlēties? Vai palicis kas tāds? Kas tāds – kas vēl nav izdomāts Ir jau nokavēts bet nāc Kaut arī viss bū sarunāts Kaut arī viss būs iestudēts Tas viss jau ir bijis Tikai atkārtojas Un tu pāri visam savās rotaļās Tu tikai pasmejies Kad kāds deļ tevis raud Lai kā mēs vēl censtos un izrādītos Es neticu tev lai kā es vēlētos Es tikai pasmejos, kāds deļ tevis raud Izdzēst iedomāto! Aimirst nosapņoto! Pamostoties no nekā Tas vis jau ir bijis Tikai atkārtojas Un tu pāri visam savās rotaļās Tas viss jau ir bijis Tikai atkārtojas Un tu pāri visam savās rotaļās Tu tikai pasmejies Kad kāds deļ tevis ... raud

Spēlēsim spēli "Tu un te", Es Tevi redzu, Tu mani - nē. Tāds mans darbiņš, Tāds viņš man - Tu mani neredzi, Es Tevi gan. Viens'i, divi, trīs'i, Three, four, five! Man Tevi nogrābt - Vienreizējs kaifs. Spēlēsim spēli "Tu un te", Es Tevi redzu, Tu mani - nē. Dzird to ausis, Redz to acs, Ko Tu pat Neesi darījis pats. Viens'i, divi, trīs'i, Three, four, five! Man Tevi nogrābt - Vienreizējs kaifs. Kaifs. Spēlēsim spēli "Tu un te". Es Tevi redzu, Tu mani - nē. Tāds mans darbiņš, Tāds viņš man - Tu mani neredzi, Es Tevi gan. Viens'i, divi, trīs'i, Three, four, five. Man Tevi nogrābt - Vienreizējs kaifs. Kaifs...

Svēts āzis brien pa rasu <Aijaijā> Un satiek maitu kazu, <Aijaijā> Un iemeslu tiem gana, <Aijaijā> Lai sāktos badīšanās. <Jā?> Un iemeslu tiem gana, <Aijaijā> Lai sāktos spēlēšanās. <Aijaijā> Pēc katras spēlēšanās <Aijaijā> Nāk arī vēlēšanās... <Jā!> Neko, draugs, nenožēlo, Un nesāc svēto tēlot, Jo nazis kunga rokā Drīz tevi, āzi, nokaus. Pār zemi mīla valda, Pār āzi kaza valda, Un iemeslu tiem gana Priekš tādas dzīvošanas. Pēc sestās badīšanās <Aijaijā> Nāk projām vadīšanās <Aijaijā> No grēcinieces gūžas. <Aijaijā> (Bet varbūt, ka no mūža, ko?) <Jā....!> Bet kaza tikai smaida. <Aijaijā> (Kas ir, tā paliek maita!) <Aijaijā> Nāks cits ar spēlēšanos <Aijaijā> Un veco vēlēšanos! <Jā!> Neko, draugs, nenožēlo, Un nesāc svēto tēlot, Jo nazis kunga rokā Drīz tevi, āzi, nokaus. {Pār zemi mīla valda, Pār āzi kaza valda, Un iemeslu tiem gana Priekš tādas dzīvošanas.}x2

Ai, [C]hollā-rī, ai, [G]hollā-rā! Es [C]tupu [G]cietu[C]mā. Man ir viens lustīgs [G]cietumiņš. Ai, [C]hollā-[G]rī-ā-[C]rā! Ai, [F]hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, [C]hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, [F]hollā-rī! Ai, [C]hollā-rā! Ai, [G]hollā-rī-ā-[C]rā! Caur restēm, mīļā, paveries, Kā rūdās karavīrs. No mīkstuma uz cietumu, Ai, hollā-rī-ā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī-ā-rā! Kam apnīk tupēt mīkstumā, To tikai cietums glābs. Tur alus nav, un tādēļ tas Nemūžam nesaskābs! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī-ā-rā! Kas nav, to klāt var piedomāt; Neviens jau neaizliedz. No domām vien, no domām vien Mans mīkstums tapis ciets. Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī-ā-rā!

Tala: Kapēc tu vilcinies? Vaiana: Es nezinu Tala: Es pazīstu viņu ilgi, šo meiteni īpašo Tā ļoti mīl savu tautu un ziedojas, glābjot to Dažreiz var viss šķist par grūtu un var pagaist cerība Bet saņemies, nebaidies tu ne no kā Šis brīdis var būt jauns sākums Jo grūtības spēku sniedz mums Un balss, kas skan tavā sirdī Tā teiks tev, kā tikt uz priekšu Tu dzirdi, kā skaidri saka: "Tev jāpeld tur tālumā!" Okeāns vienmēr būs tavā tuvumā Vaiana: Es ticu Es ļoti mīlu savu salu Un ik dienu jūra ši sauc mani Mans tēvs ir Motunuī virsaitis Reiz mūsu senči šeit ceļoja Tie burā jūrā plašajā, sauc mani Daudzas likstas spēju pārvarēt Gribu doties tālāk Savu salu glābt es izvēlos, tā sauc mani Dzirdu to, balsi šo, brīnišķo, tā skan manī Kā viļņi tā skaļi šalc manā sirdī Vienmēr būsi tu tuvumā man, nav ko gaidīt Pūš burās vējš, šis ir mans ceļš Mans vārds - Vaiana!

Kāpēc tev tik skumjas acis šodien, draugs Klausies kā aiz loga draugi tūlīt sauks Iznāc ārā, iesim, šis ir tas rīts Tikai paņem savas saulesbrilles līdz Saule, kur tu esi, kur tu kavējies Vai patiešām lietus šodien nepāries? Tas nekas, neviens nav no cukura Mēs tikai darām to, kas mums jādara Uzliec saulesbrilles, lai ir krāsaināk Tas nekas, ja tumši mākonīši nāk Uzliec saulesbrilles, pasmaidi un ej Apkārt savai zemei, apkārt pasaulei! Un tā katru reizi tad, kad lietus līst Apkārt nepareizie saulesbrillēs klīst Viņi ir kā smaidi, viņi pasmieties māk Jo caur saulesbrillēm viss šķiet krāsaināk! Saule, kur tu esi, kur tu kavējies Vai patiešām lietus šodien nepāries? Tas nekas, neviens nav no cukura Mēs tikai darām to, kas mums jādara Uzliec saulesbrilles, lai ir krāsaināk Tas nekas, ja tumši mākonīši nāk Uzliec saulesbrilles, pasmaidi un ej Apkārt savai zemei, apkārt pasaulei! Es sēžu savā kabrītī E36 Šodien ārā tik silts, Es kā Renegāts iedodu gāzīt’ Un es uzvelku saulesbrilles. Visas mammas man pamāj Visi skolotāji par mani priecājas, Un lai neredzētu manas asaras Manas saulesbrilles ir man priekšā. Es ieeju skolā, kur neesmu bijis gadsimtu Un tā saule te vairs nav tik spilgta Bet no selfijiem man sāp actiņas Tāpēc es uzvelku saulesbrilles. Un ta nekas, ka tava māte ir skarba Un viss, ko tu redzi tik ir mājas darbi, Tici man, nemaz nav tik slikti. Tu tikai uzliec saulesbrilles. Uzliec saulesbrilles, lai ir krāsaināk Tas nekas, ja tumši mākonīši nāk Uzliec saulesbrilles, pasmaidi un ej Apkārt savai zemei, apkārt pasaulei!