D Reiz dzīvoja trīs draugi, A Kas tuvredzīgi bij`. A Uz medībām tie gāja, D Vai sniegs vai lietus lij`. G D Bet pirms tie mežā iet, iedrošinās, A D No plakanās pudeles iestiprinās. D D7 G Oooo, Mums patīk mežā klejot D Un medījumus gūt, A Pa egļu skujām soļot, D Pie dabas tuvāk būt. G D Bet tikko krūmos kas iečaukstējās, A D Tie apklusa dziedāt un nekustējās. D Čukst pirmais: Tur guļ miltu maiss. A D Čukst otrs: Tas tik mirons. G D Bet trešais: Vai akli, vai neredzāt jūs, A D Ka krūmos ir paslēpies zilons. Bm Zilons? Jā. Elefants. Oh. Em Bm Tie tvēra bises rokās Em Bm Un iešāva kokā. Bet! F# Bm Krūmos uz muguras nogāzusies, F# Bm Bij` govs, kas ar sirds trieku nobeigusies. D G D Bet pirms tie tālāk iet, iedrošinās, A D No plakanās pudeles iestiprinās. D D7 G Oooo, Mums patīk mežā klejot D Un medījumus gūt, A Pa egļu skujām soļot, D Pie dabas tuvāk būt. D Čukst pirmais: Tur guļ lietuvēns. A D Čukst otrs: Tas tik krūmiņš. G D Bet trešais: Vai akli, ka neredzat jūs, A D Ka krūmos ir lapsu kūmiņš. Bm Lapsu kūmiņš? Jā. Vīrieškārtas. Oh. Em Bm Tie tvēra bises rokās Em Bm Un iešāva kokā. Bet! F# Bm Tas, kas bij` sašauts kā lapsu kūmiņš, F# Bm Bij` mežsargs un nelaiķis Pēteris Krūmiņš. D G Tā mežam cauri brienot, D Tie ierauga pirtiņu, A Un vectēvam ārā skrienot, D Tie sašauj pirkstiņu. G Tie trāpa pienu kannu, D Kas saulē žāvējās, A Un nobaidīj` Jāni, Annu, Bm Kas klētiņā žāvājās. Em Bm Un, ja jūs kādreiz mežā Em B Šo dziesmu izdzirdiet, tad E B Pirms jūs tālāk iet iedrošinaties, F# B No kaut kādas pudeles stiprinaties. B7 E Ooo, Mums patīk mežā klejot B Un medījumus gūt, F# Pa egļu skujām soļot, B Pie dabas tuvāk būt. E B Bet tikko krūmos kas iečaukstējās, F# B Tie apklusa dziedāt un nekustējās.

D G C Vasara uz beigām steidzas, D G Rudens vēji grib mūs sveikt. G C Vārdus grūti pašreiz atrast, D Ko Tev teikt. G C Vai Tu atcerēsies kādreiz D G Skaistos brīžus katru dien`, G C Em Vai Tu aizmirsīsi viņus D Ātri vien? Tu uz austrumkrastu dodies, Bet man jāpaliek ir šeit. Tu man bieži rakstīt solies Katru dien`, Lai gan šoreiz jūtam abi, Ka Tev laika nebūs daudz, Varbūt kādreiz tā ir labi, Kas to zin. Tomēr nākošgad es ceru, Ka uz šejieni Tu brauks`, Satiksimies tad, Kad ziedēs rudzu lauks. Piedod man, ja esmu atkal Tāpat aizsapņojies vien, Bet par Tevi jādomā man Katru dien. Vasara uz beigām steidzas, Rudens vēji grib mūs sveikt. Vārdus grūti pašreiz atrast, Ko Tev teikt. Vai Tu atcerēsies kādriez Skaistos brīžus katru dien`, Vai Tu aizmirsīsi viņus Ātri vien?

D G Cik paiet ilgi, D Līdz meitēns ir liels G D Un sapņaini pasmaidīt māk? D G Jā, un cik paiet ilgi, D Līdz jauneklis stalts G A To vakaros pavadīt sāk? D G Jā, un cik paiet ilgi, D Līdz viens mirtes zars G A Ir sakaltis nedzīvs un ciets? Piedz. G A Bet atbildi, draugs, D Ir grūti atrast tam, G A D Jo atbildēt var to tikai vējš. G A Bet atbildi, draugs, D Ir grūti atrast tam, G A D Jo atbildēt var to tikai vējš. Cik piaet ilgi, Līdz zēns uzaug vīrs Un iemācās vientuļi klīst? Jā, un cik paiet ilgi, Līdz top karavīrs Un iemācās pretnieku nīst? Jā, un cik paiet ilgi, Līdz aizaug tā kaps Un velēnām apklāts tad taps? Piedz. Cik vajag gadu, Līdz avots kļūst tīrs, Lai ūdeņus ielejā nest? Jā, un cik bajag gadu, Līdz vergs zinās brīvs, Ka laiks važas zemē ir mest? Jā, un cik vajag varoņu Jaunu, kas krīt, Lai tauta var pastāvēt rīt? Piedz.

C F C Aiz kalniņa dūmi kūpēj` C G Aiz kalniņa suņi rēj; C F C Aiz kalniņa zirgi zviedza, C G C Aiz kalniņa meitas smēj. C F C Vaicāj` bāliņiem un māsām, C G Kas aiz kalna notiekās. C F C Visi galvas purināja, C G C Neviens lāga nezināj`. C G C G Vaicāj` laumiņām un rūķiem, C G C G Vaicāj` meža vecim ar`, C G C F Vaicāj` vilkačiem un pūķiem, C G C Neviens lāga nezināj`. C F C Aiz kalniņa bungas rībēj` C G Aiz kalniņa taures sauc`. C F C Aiz kalniņa pieši šķindēj`, C G C Az kalniņa dūkas kauc. C G C G Vaicāj` gudriem tēva dēliem C G C G Kas aiz kalna notiekās, C G C F Vaicāj` Sprīdītim un Ansim, C G C Neviens lāga nezināj. C F C Pats pār kalnu soli spēru, C G Tā kā kājas vaļā rais`, C F C Pats es dikti gribu redzēt, C G C Kas to lielo troksni tais`. C F C Sešsimt skudras kāzas dzēra, C G Saiminiece putru mais`, C F C Ezīt`s savu sievu pēra, C G C Tie to lielo troksni tais`.

D Man sirds kā milzīgs bišu strops, G D Kas pildīts salda medus, D Un meitenes kā bitītes A Piesalušas kā uz ledus. D Tā tam vajag būt, A Tā tam vajag būt A Lidot un saldeno D Medu mums dot. G Bitītes maziņas, D Bitītes saldiņas, A Lidojiet visas D Kas nu tur. G Bitītes čakliņas, D Bitītes akliņas, A Medu tad nesiet D Mums šurp. A D Nevar jau vienmēr tās saldas būt. A D Pagadās rūgtumiņš mazs. A D Nevar jau vienmēr tās mīļas kļūt, A D Pagadās dzelonīts ass. Kas? A D Pagadās dzelonīts ass. Muļķi! Jefiņ! G Bitītes maziņas, D Bitītes saldiņas, A Lidojiet visas D Nu šurp. G Meitiņas čakliņas, D Meitiņas akliņas, A Dejosim, dejosim A Dejosim šovakar. D Mīlēsim mēs, G Mīlēsim mēs, D Mīlēsim mēs.

C Latvieši mēs esam, G C Trādirallalā, C Un latvieši mēs būsim, G C Lai nāk, kas notikdams. C Lai Hruščovs sit ar kurpi F Un kliedz: Mēs vinnēsim! G Bet pirms tas brīdis pienāks, C Tam kurpi atņemsim. C Ir cilvēki, kas saka G C Mēs pārvērtīsimies C Un jau pēc nedaudz gadiem G C Mēs asimilēsiem. C Tad Laimonis sauksies Larry F Un Modris sauksies Mo, G Un Jāņus svinēs Johny C Un Jēkabs sauksies Joe. Un dievpalīga vietā Mēs skaļi sauksim: Hi, Un tatasdziesmu vietā Mēs spēlēsim Hi-Fi, Un telefonu grāmatās Būs viegli atrast tādus, Kas izpatīkot kaimiņiem Būs mainījuši vārdus. Bet teorija šāda Ir viegli gāžama Jo latvieši kā tauta Nav maisā bāžama. Mēs sitāmies pret cariem Un divām Vācijām, Bet sarkanajiem bariem Mēs rikšot mācījām. Jo latvieši kā tauta Ir bijusi un būs, Kaut mūsu bērnu bērni Par miljonāriem kļūs. Lai Hruščovs sit ar dūri Un kliedz: Mēs vinnēsim! Bet pirms tas brīdis pienāks, Mēs viņu apraksim. Latvieši mēs esam, Tradiridiradiridi rallalā.

C Klusi, klusi, klusi, klusi G Lietiņš logā grab, G Klusi, klusi, klusi, klusi C Lietiņš logā grab, C Klusi, klusi, klusi, klusi F Lietiņš logā grab. F C Vai tas nav mans mīlulīt`s, G C Mans dārgais saldumiņš, C Vai tas nav mans mīlulīts, G C Mans dārgais saldumiņš? C Jā, tas ir mans mīlulīt`s, F Mans dārgais saldumiņš, C Kurš gar sienu augšup kāp` G C Un logu atvērt sāk, F C Kurš gar sienu augšup kāp` G C Un logu atvērt sāk. C Diemžēl logs bij` ierūsējis, F Vaļā neverās, F C Mīlulīt`s ar visiem slēģiem G C Zemē noveļās, F C Mīlulīt`s ar visiem slēģiem G C Zemē noveļās. C Lieli kauli, mazi kauli F Zālē mētājās. F C Tas reiz bij` mans mīlulīt`s, G C Mans dārgais saldumiņš. C Klusi, klusi, klusi, klusi G Lietiņš logā grab. C Klusi, klusi, klusi, klusi G C Kauli zālē čab.

Am Dm E Am Tālā zemē, kur valda nauda, es un apmeties meklēt to, Am Dm E Am Laimi vienīgo kāri saldo, lai reiz bagātāks kļūtu es Am Dm E Am Man visapkārt ir sveši ļaudis, sveša valoda svešs it viss Am Dm E Am Tikai alkas pēc jaunās dzīves, mani notur vēl palikt šeit Piedz. Am F E Am Vējam līdz, mana dziesma traucas Am Dm E Am Mājup prom, kur bijis viss tik mīļs Am F E Am Vējam līdz, arī es reiz steigšos Am Dm E Am Tur kur reiz, tēva nams bij` celts SOLO Solo............ Am F E Am / Am Dm E Am Fingerstyle Am Dm E Am Savas ilgas es mainu pret grašiem, Tas man plaukstas dedzina tā Am Dm E Am It kā ogles karstas un sārtas Mājas pavardā iekurtā Am Dm E Am Kā jūs tur visi mani mīļie Dzimtās mājas un bērzu birzs Am Dm E Am Te pat putni dzied svešādas dziesmas Vēji gaudo ka vientuļais vilks Piedz. Solo............ Am F E Am / Am Dm E Am 4x Am Dm E Am Varbūt rītu es teikšu jums Labdien, Visus apskaušu tā kā nekad Am Dm E Am Aku slāpees izdzeršu sausu Viršos apreibšu galīgi traks Am Dm E Am Upes salkām dziedāšu līdzi Basām kājaam bridīšu prom Am Dm E Am Tālēs zilajaas, Latgales ārēs Tā kā bērns gaidot brīnumu vēl Piedz. 2x solo........Am F E Am.........................

F C F Kur tagad manas priežu mizu laivas Bb Ar papirosu kārbu zēģelēm? F Vai tās pazudušas tālās pasaul’s jūrās, C F Vai tik aizķērušās meldros Lielupē. F C F Kur tagad manas pamatskolu skuķes Bb Ar bizītēm un šleifēm krāsainām? F Vai tās sauļojas ar Edinburgas smiltīs, C F Vai vēl strādā Slokas papīrfabrikā? Piedz. Bb F Gadi nāk un gadi aiziet C F Tā kā gadiem vajag iet. Bb F Bet mūsu bērnu dienu saule C F Vienmēr sild` un nenoriet. C Kur tagad mani alvas zaldātiņi, Bb Kas paklausīja visām pavēlēm? F Vai tie izkausēti kādā Jaungadnaktī, Vai tik paslēpušies viršos Kurzemē? Piedz.

C G Am Man rozi dāvāja karavīrs kāds, F C G Kad liepas vēl ziedēja Rīgā, C G Am Un gaišā roze kā dzimtenes vārds, F G C Man līdz bija ceļā bezgalīgā. Un tad es jutu, kāds brīnums ir zieds, Plūkts mūsu skaistajā Rīgā, Kur jūlijā zeltains saules riets Vēl spulgo torņos un bezdelīgās. Es glabāju rozi, kad zuda viss, Kad zuda man māte un māja. Un tāpēc tas spožums nav izdzisis, Ko dzimtene dvēselē krāja. Man rozi dāvāja karavīrs jauns, Zieds dārgs man kā Latvijas raksti. Es glabāšu rozi - lai liktenis ļauns, Līdz atmirdzēs Daugavas krasti.