Piedz. D A D A Mammiņ, papiņ vai jūs ziniet, D A D A Un ja ne, tad, lūdzu, miniet, D G A Kas mums skolā pasniegts tiek, D A D Ko tur bērniem skolotāji galvā iekalt liek. G D Cik Latvijā bij` govju, G D Cik bieži viņas slauc, D Cik dārzniecībās dobju, A D Kā visas puķes sauc? D A Kur eksportējam sviestu, D Kur pienu kannās lej? G Cik pilsētās bij` suņu, A D Cik bieži viņi rej? Cik zivju bij` ar asakām, Kur nēģus žāvēt kar? Ir grūti ticēt pasakām, Bet ko tur darīt var. Mēs zinām, kad var sienu pļaut, Kad laukos mēslus gāzt. Bet nezinām, vai vati tad Drīkst degunā sev bāzt. Ka skola saucas gaismas pils, Mums nesaprotams fakts. Kad skolā mēs ko nodarām, Tad tumšs ir katrs kakts. A A7 Cik Latvijā bij` govju Un kā tās visas sauc Var interesēt tik vēršiem, Kas zemi kājām jauc. Mēs zinām, kad var sienu pļaut, Kad laukos mēslus gāzt. Bet nezinām cik ilgi vēl, To galvās spēsim bāzt. A A7 O-o. Māmiņ, papiņ, vai jūs ziniet, Un ja ne, tad palīgā.

Piedz. D Ziedojiet, ziedojiet G Ziedojiet, ziedojiet D A Lūgums šis domāts ir jums, D G Jo vienīgie patiesie nabagi esam D A D Un ziedojums pienākās mums. D A Jūs izdodat naudu par namiem, D Kur iekšā var svinēt un diet, G D Kaut rajonā tas ir pie bamiem, A D Kur bailes jums kājām ir iet. D A Tur dāmas velk kleitas līdz grīdai, D Kas kuplumus trūcīgi sedz, G D Un grūstās, lai pirmajā rindā A D Tās polonēzēs soļojot redz. Par medāļiem spīdīgiem, tīriem Jūs dolārus izdosiet rīt, Lai pasniegtu valdības vīriem, Kuriem radnieki kokos vēl mīt. Par pastmarkām tērēsiet naudu, Lai kongresam portestētu, Un atbildi lasiet ar baudu, Jau pagājšgad` nokopētu. Piedz. Ja bērnus uz skolām jūs sūtiet, Lai latviskas paražas kalt`, Tad priecīgi sirdī sev jūtiet, Ka mājās tās nevaj`dzēs malt. Bet skolotājiem pielikt algu, Jūs šaubāties, vai tas to vērts. Par dolāru piecdesmit stundā, Jums gadījies darbspēks lēts. (Runāt): Re, kur nāk viens, Tas izskatās tāds naudīgs, Nu tā labi žēlīgi, visi kopā: Piedz.

D A Ko gan dotu es par šķēli rupjas maizes, D Kuras garoziņa zobos maigi čirkst. G D Maigi čirkst. D A Kā sirds ilgojās pēc iesālītas siļķes, D Kuras īstā iesālījumā vēl mirkst. G D Es strēbtu skābo putru pilniem vaigiem A D Tik skaļi, tā lai visi mani dzird. D G Un atspiedies uz rudzu statiem svaigiem, G D Ar īstu salmu zobus bakstītu. E A Kad supermarketā es vientuļš stāvu, E A Es jūtos apmaldījies ceļinieks. E A Visapkārt skatam pāri slīdēt ļāvu E A Un redzēju, cik mākslīgs viss un lieks. D A D Nu ņemiet par piemēru gaļu, A D Kas celofānā ietīta tiek. G Lai pircējam liktos tā svaiga, A D Tās sarkanu krāsu klāt liek. D A D Tā pierast` tiek strādāts ar sulām, A D Tur saldenus pulverus gāž. G Un avenes, zemenes, plūmes A D Tos krāsainos šķidrumos bāž. D A D Un gurķi, kas laistās tik spoži, A D Lai ievēro pircēja acs. G Tos ierīvējis ir ar vasku A D Tai vakarā pārdevējs pats. A D Un milti, baltie milti, A D No kuriem maizi tais`. G Vai ziniet, kādēļ tie tik balti A D Tos ķīmiskais balinātājs mais`. D A D Pat pienam šai zemē nav krējums, A D To pienotavā nosmeļ nost. G Un desas spiež plastiskā zarnā, A D Ka negribas tanīs vairs kost. A D Tās ķīmiski iejauktas vielas, A D Tik olām nav nodarīts pār`. G Vienalga, vai mazas vai lielas A D Pērc droši un cepi vai vār`. F# G Ja kādēļ šād izņēmums olas, G# A Bm A Jūs vēlaties zināt labprāt` D G Ar lielāko prieku jums teiksim A D A D Pie olām ir grūti tikt klāt.

C Es bij` puisis man bij` gadi, G C Kad iet sievas lūkoties. C Tā man teica ciema radi, G C Kas man lika satrūkties. Piedz. G Hei, hei, hei di-di-dam-dam, D G Kas man lika satrūkties. G Hei, hei, hei di-di-dam-dam, D G Kas man lika satrūkties. Steigšus vilku goda svārkus Peles pogas sagrauzu­š`. Galvā liku cepurīti Vārnas olas sadējuš`. Aiz pirtiņas upmalā(i) Redzēj` meitas peldoties. Visas viņas daiļas šķita, No muguras skatoties. Mīļi lūdzu pirmo meitu Būt par manu līgaviņ`, Mīļi lūdzu otro meitu, Mīļi lūdzu pārējās. Visas meitas skaļi smēja, Pēla manu augumiņ` Kraukļa mati, āža bārda, Meža kuiļa dvēselīt. Ai, meitiņas, ai, meitiņas, Drīz vairāk(i) nesmiesiet. Ko rokām(i) savangošu, Tā būs mana līgaviņ`. Vienu vilku aiz rociņas, Otru vilku aiz matiem, Trešo sviedu piku paunā, Ceturto(i) azotē. Tā, ko vilku aiz rociņas, Tā būs putras vārītāj`, Tā, ko vilku aiz matiem(i) Tā būs sētas slaucītāj`, Tā, ko metu piku paunā, Tā būs govu ganītāj`, Tā, ko slēpu azotē(i), Tā būs cisu sildītāj`.

D A Kāds saimnieks, vārdā Jānis Griķis D Bij` niknas sievas nagos kritis. G D Tā bieži tam pa kaklu jauc A D Un niknā balsī virsū sauc. G D Tā bieži tam pa kaklu jauc A D Un niknā balsī virsū sauc: D A Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, D Tev kas nelabs padomā! Tā pagāj` gadi piec` ar pus`, Bet sieva plūkties nepiekus`. Vīrs sievai teic: man apnicis! Es labāk justos nomiris. Viņš kraujas malā nostājās Virs atvara, kas vārījās, Un sievai teic`: būt vieglāk gan, Ja striķiem rokas sasiet` man`. Un kad tā smaidot paklausa, Vīrš dveš: man kājas neklausa. Viņš sievai teic`: būt vieglāk, Ja atvarā tu iegrūst` man. Tad sieva kalnā uzrāpās, Un lejā nākot ieskrienās, Bet pirms tā vīram pieskarās, Viņš veikli sāņus palecās. Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, Tev kas nelabs padomā! Ak, mīļo sieviņ, es labprāt No slapjas nāves tevi glābt`. Tur tiešām jāraud, nav ko smiet, Kamdēļ man rokas sēji ciet? Ej, tu kusties, ne stāv`, nedomā, Tev kas nelabs padomā!

C G C C G C C O, what the heck jūs gribiet F C Actually no mums, C Kad jūs būsiet satisfied G Ar to, ko rādām jums? F G C Mēs ejam visi koledžās, F G C Mums patīk braukt ar car, F C Bet vienmēr jūs komplainējiet, G C Ka mēs jums darām pār`, G C Ka mēs jums darām pār`. C G C C G C Jūs pārmetiet, ka jūzējam Daudz vārdus angliski, Bet piemirstam, ka būzējam Šad tad mēs latviski. Ka sviestmaize ir sandwich, Tas visiem kidiem clear, Nav jākaunas tā runāt, Jo mums akcents diezgan tīrs, Mums akcents diezgan tīrs. Kad tautas dejas dejojam, Mums matos permanents, Jūs kliedziet, ka tas nepareiz`, Bet tas vecs sentiments. Jūs uzvedaties childish, Un to aiz auss vaj`g likt - Ar bizītēm un pastalām Pie vīra grūti tikt. Jā, ar bizītēm un pastalām Pie vīra grūti tikt. Jūs pārmetiet, ka neejam Uz Latvian events, Bet fakts ir, ka ne vienmēr mums Visu saprast lemts. Mēs lapbrāt iet` uz teātri, Bet skripts ir ļoti sad, Viss notiekas tik tragical Un acting diezgan bad, Un acting diezgan bad. Ar veciem mums pa ceļam nav, Kas vočē tik TV, No cigarešu reklāmām Var saslimt ar TB, Mēs, jaunie, celsim savu Greater society, Un tādēļ katrs džoinēsim Vien cit` fraternity, Vien cit` fraternity. Mēs selebrējām Jāņus Ar veco paaudzi, Kas Līgo dziesmas dziedāj`, Ko zin tik nedaudzi. No rīta nākot mājās, Mums gribās skaļi bļaut, Mēs dzērām stipru alu, Bet mēs nepēsējām out, Jā, mēs dzērām stipru alu, Bet mēs nepēsējām out! Piedz.

D G D Reiz dzīvoj` puisis pašos spēka gados, G D Kam patikās ar meičām apkārt skriet. A D Tik vienreiz` nedēļā viņš bija aizņemts, A D Kad vajadzēja veļu mazgāt iet. Viņš nesa to uz vienu laundromātu, Kas atradās tepatās kaimiņos. Ar ziepēm sabēra to automātā Un mierīgi tai ļāvā skaloties. Tā sēžot vienā nodabā pie sevis Viņš redz, ka durvis pēkšņi atvērās Un ienāk meitene tik brīnumdaiļa, Ka zēnam mute vaļā paverās. Tā nebij` paņēmusi sīku naudu, Ko veļas automātā iekšā sviest. Zēns piesteidzās ar neapslēptu baudu, Lai sīku naudu viņai rokā spiest. Tā vārds pa vārdam drīz tie abi smaidīj` Jo nemācēja ilgi liekuļot. Tie apkampušies savu veļu gaidīj`, Kad beigs tā automātā burbuļot. D G D Kopš brīža šī ir pagājuši gadi, G A Un zēns uz laundromātu nāk tik viens. D Tam mājās tagad siev, nikni radi, G A D Un galvu saķēris viņš žēli vaid: vai, vai vai. D Vai, kas par skatiem trakiem, G Vai, kas par maldiem rūgtiem, D G Vai, kas man mājās tagad gaid`. G Sieva ar māti rājās, A Parādi bankā krājās, G A D Pusducis bērnu gultā gaid`. G D Es nedziedu dziesmu ar domu, G A G Lai maitātu vecpuišu omu. G D Bet ja jūs negribiet sev sievu mājās vest, A D Tad jums pie ķiniesiem vajag veļu mazgāt nest.

C Meitenīt, mēs šonakt atkal F C Dārzā klejosim, G Rītvakar tā cieši, cieši C Tango dejosim. C Meitenīt, tu solies šonakt F C Manīm piederēt, G Manis dēļ šī zemeslode C Var vai izputēt. F Ja tā būtu, mēs uz mēness C Abi dzīvotu, D Tu un es kā balodīši, G Dūdot dūdotu. C Ja jau mēness stari F C Mums meičas mīlēt liek, G Iedomāties variet, C Kam uz mēness jānotiek. C Meitenīt, mēs šonakt atkal F C Dārzā klejosim, G Rītvakar tā cieši, cieši C Tango dejosim C Un pēc tam vēl G C Dārzā klejosim C Un vēl reizi G C Tango dejosim.

F C G F G C Es ticu Ziemassvētku vecītim, F C Es ticu Lieludienu zaķim. F C Es ticu papardziediņam G C Bet es neticu vairs tev. F Jo tu jau desmit gadus mānies, G Ka solies precēt man`, F Kad skolu būsi beidzis G Un darbu dabūjis. F G Mēs satikāmies parkā, F G Kur mums mātes ļāva skriet, F G Bet tikai vēlāk bērnudārzā F G Sākām steady iet. F G F G F G C Es ticu tētim, māmiņai F C Par puķītēm un bitēm. F C Es ticu tam, ko stārķis nes, G C Bet es neticu vairs tev. C F Tu teic, ka no mājām bēgsim projām G Ar labu vai ar naidu F Un desmit gadus mantas G Sapakots, es gaid`. F G Tu salauzi man sirdi, F G Kas žēli naktīs sit. D G Tu, nelieti, vai dzirdi, F G Man tikai trīspadsmit. F G C Es ticu Ziemassvētku vecītim, F C Es ticu Lieludienu zaķim. F C Es ticu papardziediņam G C Bet es neticu vairs tev. G C Bet es neticu vairs tev. It nemaz. G C Bet es neticu vairs tev. Tev ne. G C Bet es neticu vairs tev. nekad, nekad. G C C7 Bet es neticu vairs tev.

C F G C C F G C C Reiz jauna meiča dzīvoja, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Kas pastaigāties mīlēja, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Pa ceļu tā reiz staigājot, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Redz lielu krupi lēkājot, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' G C Un krupīt's pēkšņi runāt sāk, F G Ko daži krupji labi māk F C Ak, mīļā meitiņ, nebīsties G C Jo apburts esmu es. C Man ir pieburts krupja izskats klāt, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Jo ragana bij` sievas māt` G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Man atpestīt` var meitiņa, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Kam nevainīga sirsniņa, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' G C Un krupīt's pēkšņi raudāt sāk, F G Ko daži krupji labi māk F C Un meičai paliek viņa žēl, G C Tā ņem to līdz` uz mājām. C Kad mājas pārnes krupi tā, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Tā ietin viņu palagā G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Un pate iekāp` gultiņā, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Un iemieg saldā miedziņā, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' G C No rīta tēvs aiz dusmām balts, F G Jo meičai blakus puisis stalts F C Viņš to aiz bārdas saķēra G C Un ārā izmeta. G C Bet meiča raud: mans krupītis F G Un tēvs tam piekrīt sapīcis: F C Kas krupis bij, tas krupis būs G C Un krupis paliksies, F C Kas krupis bij, tas krupis būs G C Un krupis paliksies, G C Visu mūžiņ, mūžiņ man'!