C G Teksasa ir pasakaina zeme, C Īstus kovbojus tur sastapt var. G Ar vienu roku cigareti uztin, C Ar laso otrā burvju trikus dar`. C G 1. Nepelnu es daudz, bet jūtos brīvi, C Nav nevienā bankā man kas krāts. G Zirgs un nonēsāti ādas sedli, C C7 Pikaptraks, pa pusei nomaksāts. F C Sestdienās uz pirmo ceļmalas krogu, G C C7 Kur alus slāpēm brīnumdarbus dar`, G C Un, ja atliek dolāri ko maksāt, G C Ar senjoritām izdejoties var. 2. Teksasā viss lielāks nekā citur, Katrs kovbojs savā sirdī jūt. Vai prērijas vai lielie lopu bari, Pat vientulība lielāka var būt. Te Lieldienās nav šūpoļu, kur pakārt, Starp kaktusiem tās lāga neturās, Un Jāņu naktī nevar skaļi līgot, Jo Koijoti tad mani pārlīgos. 3. Varbūt kādreiz saņemšu es ziņas, Labākas kā šinī vasarā. Pamāšu ardievu pāris draugiem, Ko pazīstu es Rietumteksasā. Palaidīšu zirgu, lai skrien brīvi, Iemauktus tam nevajadzēs vairs maukt, Sēdīšos tad vecā pikaptrakā Un uz māju pusi sākšu braukt. 4. Te Lieldienās nav šūpoļu, kur pakārt, Starp kaktusiem tās lāga neturās, Un Jāņu naktī nevar skaļi līgot, Jo koijoti tad mani pārlīgos. Palaidīšu zirgu, lai skrien brīvi, Iemauktus tam nevajadzēs vairs maukt, Sēdīšos tad vecā pikaptrakā Un uz māju pusi Un uz māju pusi sākšu braukt.

G D 1. Piektdien`s vakaros, kad amerikāņi brīvi G Televīzijas priekšā nosēdušies stīvi, G7 C Mājās latviskās, kur bērni skolas gados, D G Visi raujas tā kā bebri ūdens palos. D Visu nedēļu nekas nav bijis uzdots, G Mēdās papus, kuram mājās darbs tiek padots. C Lido papīri un zīmuļi kā skali, D G Bērni paslēpjās, jo zin`, ka nebūs labi. D Skolotājam jāzvan`, jāsak: klausies draugs, G Nezin, kas ir uzdots, vairs mans acuraugs, G7 C Uzdevumu burtnīca ir kaut kur "tu-tū". D G Piedod, ka tā runāju, jo jūtos "ku-kū". Piedz. G D7 Piektdienas vakars, sestdienas rīts, G G7 Svētīgs darbs tiek padarīts, C G Dieviņ, ļauj tiem stipriem būt, D7 G Kas bērnus latviešu skolā sūt.` 2. Sestdienas rītā, kad vēl tēvs ar māti dus, Mazais Kārlītis pie gultas pienāk kluss. Čukst viņš: mosties, papiņ, skat, kas jāizpild` Piecas lapas ticīb`s mācīb`s jāatbild. Kad no skolas pēcpusdienā bērni nāk, Atzīmes tie vecākiem tad rādīt sāk. Anniņai un mammai abām piecinieks, Bet papiņam par ticībs`s mācīb` divinieks. Gan jau bērni skolai cauri izkulsies, Bet beigās īsti latvieši tie paliksies, Galvenais, ka vecāki uz priekšu tiek. Un nākamgad tai pašā klasē nepaliek.

C 1. Kādā Čikāgas bārā No pirksta tā novilka G Daugmales gredzenu nost, Dm G Mans draugs, kurš to redzēja, Dm G Apsēdās blakus, Dm G C Lai ar viņu iepazītos. Valbengerus dzerot, Tā drīz kļūva runīga, C7 F Un sauc lai rauj pagātni jods. G Pēc smiekliem un prieka Es ilgojos gadiem, C Pēc visa, ko dzīve var dot. 2. Tad ārdurvis atvērās, No ielas ienāca, Likās, viņš meklē kaut ko. Ieraugot sievieti Sēžam pie bāra, Ar rokām gandrīz sagrāba to. Pirksti kā krampji Un pats tā kā milzis, Nu domāju, draugam gals klāt. Bet vīrs sāka elsot Un sievietei lūgties, Ka grūti bij` to klausīties. C F Kāpēc atstāji ģimeni, Lucy, C Un bērniņus mazus, kas māmiņu sauc. F Man jāvāra, jālāpa, jāpalīdz mācities, C Jo latviešu skolā rīt tests. G C Es jūtos, kā no laivas izmests. G C Es jūtos, kā no laivas izmests. 3. Man apnikās šrubīt, Man apnikās skrubīt, Man apnikās kalponei būt, Uz latviešu vakariem Vadājot bērnus, Par taksīti nevēlos kļūt. Bet tu tik pa sapulcēm Konventiem, sēdēm Ļāvi amatos ievēlēt sev`. Tagad dari, ko vari, Un dzīvo, kā redzi, Bet palīdzēt nevaru tev. Piedz. C F Nav viegli latviešu sievietei būt, C Stiprai kā Lāčplēsim jāmācās kļūt. F Drošai kā Sprīdītim, gudrai kā Muļķītim, C Čaklai kā Pelnrušķītei. G C Jā, tādai tai vajadzēs būt. G Jā, tādai tai vajadzēs būt.

D A Trīs vecenītes sēdēja D Uz sola dārziņā G D Un savā starpā runāja, A D Kā aiziet dzīvīte. G D Un savā starpā runāja, A D Kā aiziet dzīvīte. D A 1. Teic septiņdesmitgadīgā: D Ej, māsiņ, paskaties! G D Man pašas īstie mati vēl A D Ir saglabājušies. G D Man pašas īstie mati vēl A D Ir saglabājušies. Piedz. G Ptu, ptu! Ptu, ptu! D Ptu, ptu! Ptu, ptu! A D Ka tik kas nenotiek! G Ptu, ptu! Ptu, ptu! D Ptu, ptu! Ptu, ptu! A A7 D Ka tik kas nenotiek! 2. Teic astoņdesmitgadīgā: Ej, māsiņ, paskaties! Man pašas īstie zobi vēl Ir saglabājušies. Man pašas īstie zobi vēl Ir saglabājušies. 3. Teic deviņdesmitgadīgā: Ko jūs māsas, lielaties? Man meitas nevainība Vēl ir saglabājusies. Man meitas nevainība Vēl ir saglabājusies.

C G 1. Vīst pīpenīšu vainags, vadzī kārts, C Uz gultas gala laksts brūni sārts, F It visā klētī tīnes ārods plats, G C Man stāsta - šogad ražas bagāts gads. 2. Gaiss smagi reibina, es atgulstos Un glaužos vecāsmātes palagos, Un domāju, cik gadu gultai šai, Uz viņas kāzām tolaik taisītai? C G 3. Pirms Vasarsvētkiem tanī svētdienā C Bij` nācis vectēvs klētī ēnainā F Uz vadža salmenīcu uzmetis G C Un vecāsmātes gultā iegulis. 4. Pār sēt`svidu šī nākusi tobrīd`, Un tikko paspējusi ieraudzīt, Tā savā gultā Laimas nolemto, Tā sārkusi kā brūklene par to. 5. Jo kāzas gaidāmas tik citsvētdien, Bet vectēvs gulējis un smējis vien; Šai vienai gan vairs miegs te nenākšot Un vajadzēšot šim pusgultas dot! 6. Kā milzu spārni gadi garām švīkst, Kas tos gan aizturēt vai atsaukt drīkst? Ir vectēvs aizgājis pie tēviem sen, Bet vecāmāte tikai pērnruden`. 7. Vēl jaužu viņas dvašu spilvenos, Un siltos glāstus lielos lakatos,- Ai, viss tās mūžs ir gultā platajā, Uz viņas kāzām tolaik taisītā. Ai, viss tās mūžs ir gultā platajā, Uz viņas kāzām tolaik taisītā. Laila lai laila lai Lai lai la la.

C 1. Ir vakars vēls, un mājās viss ir G C Palicis tik kluss, C Jo blakus istabās man sieva, G C Mazie bērni dus. F Uz tepiķa ar alus kannu C Rokā nometos F G Un vakarziņas televīzijas C Priekšā noskatos. 2. Uz ekrāna kļūst redzams Kaut kur milzīgs ugunsgrēks, To pielaidis kāds cilvēks, Kuram piromānisks spēks. Uz sešdesmit un trešās ielas Kāds ir aplaupīts, Bet tādēļ, ka tam maz bij` naudas, Nažiem sadurstīts. 3. Un zagtā autokofertelpā Līķis atradies, No nepareiziem cilvēkiem Bij` naudu aizņēmies. Kāds politiķis populārs, Kurš valsti apkrāpis, Uz cietumu ar limuzīnu Aizbrauc saskābis. Piedz. C Man svarīga kļūst šodiena G C Un ne, kas notiks rīt. Es gribu iet un savu bērnu F Galvas noglaudīt. Tie nezin, kas ir viltība, C Tie nezin, kas ir naids. G No sirsniņas tiem vienmēr nāk C C7 Vai asaras vai smaids, G Tiem katra diena izliekās C Kā saulains svētdien`s rīts, F G Pat netīrākā dubļu peļķe C Tiem ir spogulīt`s. 4. Un vakarziņas turpinās Ar to, kas ārzemēs, Vai karš draud Tālos Austrumos Vai miers tur uzvarēs. Un lieliplsētās terroristi Asnisdarbus veic, Jo ir valstis, kur kā varoņdarbus Slepkavības sveic. 5. Sprāgst bumbas Ziemeļīrijā Un nevainīgie krīt, Un Āfrikā starp ciltīm kari Iesākties var rīt. Cik nesen, ka viens otru vēl Par melniem brāļiem sauc, Bet tagad tankos apbruņoti Viens pret otru brauc. 6. Pa jūrām karakuģi peld, Gaiss pilns ar lidmašīnām, Ir zemūdenes pielādētas Torpēdām un mīnām. Un apakšzemē raķetes uz savu dienu gaid`, Bet uz robežām stāv armijas Un ģenerāļi smaid`. Piedz. C Man svarīga kļūst šodiena G C Un ne, kas notiks rīt. Es gribu iet un savu bērnu F Galvas noglaudīt. Tie nezin, kas ir viltība, C Tie nezin, kas ir naids. G No sirsniņas tiem vienmēr nāk C C7 Vai asaras vai smaids, G Tiem katra diena izliekās C Kā saulains svētdien`s rīts, F G Pat nekrietnākā zemeslode C Tiem ir grabulīt`s.

F C 1. Daugavpilī gadatirgū sapazināmies, F Pirmā acu uzmetienā iemīlējāmies. Bb F Bildināju viņu jau tai pašā vakarā, C F Ap Jāņiem(i) kāzas dzērām tanī vasarā. 2. Pēc kāzām(i) tā gulēja, kamēr saule klāt, Pus dieniņa tai pagāja muti nomazgāt`. Otru pusi velti saucu: lopus barot nāc! Līgaviņa puķu dobē aizsnaudusies krāc. 3. Ratos sviedu gulētāju, neteicis neko, Pie Krāslavas Daugavā(i) ielingoju to. Ja man Laima nevarēja čaklu sievu lemt, Jābrauc man uz Rīgu jaunu līgaviņu ņemt. 4. Trīs dienās(i) Rīgas torņus ieraudzīju gan, Pār Daugavas tiltu braucot, klausos, kas tur skan. Vai tā Jūras māte, kas pa straumi lejup trauc? Nē, tā mana līgaviņa, kas pēc manis sauc. 5. Daugaviņa, māmuliņa, kur tu viņu nes? Aiz matiem(i) ārā vilku līgaviņu es. Kaut prāts mani brīdināja, sirds man tomēr jūt, Ka tik čakla peldētāja nevar slinka būt. 6. Kā bitīte līgaviņa tagad lidinās, Visus mājas darbus dara tā, kā pienākās, Ja tai kādreiz ilgāk gribas pagulēt no rīt`, Atliek tik uz Daugavas pusi pirkstu parādīt.

D 1. Vienreiz Šreienbušā ziemas naktī A Pažars izcēlās, Kādai pārkurinātai mājai D Verendiņa aizdegās. G Skanēj` vaimanas un klaigas, D Vajag pažarniekus saukt, A Lai gan ziemas laikā tiem ar zirgiem D Nebij viegli braukt. D Zvaniem skanot, ratiem grabot, A Zirgu krēpēm plīvojot, Drīz jau pažarniekus redzēja D Ap stūri lidojot. G Spožas ķiveres tiem galvā D Kājās gari apavi, A Rokās šļūtenes un crivji Ugunsgrēkam gatavi. Piedz. Tie bij` D Šreienbušas pažarnieki, A Leģendārs to spars, A Jo tiem visiem sirdīs mājoj` D Riktīgs pažarnieku gars. Vai tā māja bij` vai šķūnis, G Vai tik telefona stabs, A Viss, ko pažarnieki dzēsa, D Vienmēr beigas bija slapš. 2. Pēkšņi kāpējs trepju galā sauc: Mums ūdens aptrūcies. Vecākais no dzēsējiem sauc: Ūdens pumpis aizsalis. Brandmajors aiz lielām dusmām Sirmo ūsu galus rāv`, Jo viņš redzēja, ka pažarnieku Gods aiz strīpas stāv. Kliedz viņš pavēli tik spalgu: Vīriem vienā rindā stāt~ Visiem platās pažarnieku jostas Tūliņ atpogāt! Un pēc komandas viens divi, Pēc kā tūliņ trīsi nāk, Katris pažarnieks lai špricē, Jā no bērnu dienām māk. Piedz. 3. Kā mazs epilogs šai dziesmai Veranda tik` izglābta, Slapjās klavieres un tachta, Tikai mazliet bojāta, Un no pažarnieku enerģijas Izdauzīts viens logs, Bet no rīkiem ugunsdzēšamiem Bij` nokalt`s gumijkoks. Piedz.

G D 1. Tev stāstīts, ka tavs vecaistēvs pret turkiem karojis, G Pie Pļevnas dažiem jaņičāriem galvas nocirtis, C Viņš mājās pārnācis, medāļiem no cara apbavlots, D D7 G Līdz mūža beigām pagastā bijis labi ieredzēts. 2. Tu zini Pasaules karā tēvs ir bijis strēlniekos, Viņš Tīreļpurvā nāves bailes dzinis vāciešos, Tēvs aizkāvās līdz Maskavai un atpakaļ pie Ventas, Tam piešķīra muižas zemi un ordeni pie lentas. 3. Tev pašam gāja grūtāki, tu tiki mobilizēts, Un svešā uniformā kara mākslā iedresēts, Bet Kurzemē tev laimējās, jo tiki ievainots, Uz Vāciju ar kuģi pēdējo vēl pārvietots. 4. Tu ieceļoji Kanādā un cirti meža kokus, Tev likās, dzīve šinī zemē nepazina jokus, Līdz ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas, Tā labu saldskābmaizi cepa, un siltas bija tai rokas. 5. Jums tagad pašiem ģimene un diezgan labi klājas, No sestdienas skolas bērni tikai piecniekus nes mājās, Tu dziedi vīru korī un piederi Vanagiem, Jums ezermalā māja, kura brīva no parādiem. 6. Bet kādā dienā dēls, kurš vienmēr labi runāt prot, Tev paziņo, ka Latviju grib šogad apciemot, Tev lodes šķemba plecā sāk tik skaudri sāpēt tad, Šo jautājumu, cerēji, viņš neprasīs nekad. 7. Tu pūlies dēlu atrunāt, tad sāci lamāties, Dēls kliedz: ar veciem cilvēkiem ir grūti saprasties, Tu sauci sievu palīgā, tu velti viņu sauc, Jo sieva tanī brīdi saldskābmaizes mīklu jauc. 8. Kad vakarā viss kluss ir beidzot mājās palicies, Ar vodkas glāzi sievai blakus esi apgūlies, Un pirms tu iemiedz, pārdomā, vai tiešām kļūsti vecs, Un sirds tai brīdī vairāk sāp kā lodes skārtais plecs.

C G C 1. Pirmā trimdas gadā mēs visi dzīvojām G Nometnē skaisti, gulējām kā slaisti, Strēbām UNRAs zupas, vāciešim tik drupas, Dzērām plūmju šņabi, dažiem nebij` labi. D G G7 Tas tik bij` laiks. C G C 2. Otrā trimdas gadā mēs pārskolojāmies, G Šoferkursos gājām, logus likām mājām, Mācījāmies rasēt, vistas kopt un masēt, Caurus poduskniedēt, sudrablietas liedēt, Mūrēt ķiegeļsienas, sabruka pēc dienas, D G G7 Tas tik bij` laiks. C F G C Tradiridira, rallala, traridiralla. Ab7 Db Ab Db 3. Piektā trimdas gadā mēs sākām izceļot, Ab Uz Angliju, kur lija, sveika Austrālija, Jaunzēlandes salu, laidām mēs par malu, Dienvidameriku, ka tik projām tiku, Kaut vai uz Mizūrī, tur mums gāja sūri. Bb Eb Ab Ab7 Tas tik bij` laiks. 4. Sestā trimdas gadā mums gaisma ausa, Aizmirst grādus vecos, darbarīki plecos, Tulznām pilna delna, jāraujas pēc velna, Tomēr pirmie graši krājās lēnām paši, Drīz būs autombilis, Fords vai Oldsmobīlis, Tas tik bij` laiks! 5. Septītājā gadā mums sāka labāk iet, Prom no fermām šmaucām, uz pilsētām mēs braucām, Draugus kopā saucām, kokteiļus mēs jaucām, Un kā brīnum pupas visur dīga grupas, Biedrības vai kopa sāka dzert pēc lopa. Tas tik bij` laiks! Db Gb Ab Db Tradiridirā rallalā, traridi rallā. D A D 6. Trīsdesmit piektā gadā vairs labāk nevarēs, A Visur, kur vien skaties, latvietīs būs praties Mājas iegādātas, pusei nomaksātas, Mantām pilni skapji, pildās Brāļu kapi, Nebūs vairs, kas skaldīs, superletiņi valdīs! Jā! E A A7 Tas tik būs laiks! D G A D G7 D Tradiridirā rallalā, traridirallā. Oh yeah!