A E B A B E E B 1. Novembris ar joni tuvojas jau klāt, E Karodziņus taisīt bērniem tīk labprāt, A E Karodziņš it viegli izgriežams ir tas: B A B E Viena balta svītra, divas sarkanas. 2. Ar to jāizgrezno katrs logs un nams, Pat no bērnu ratiņiem rokā vicināms, Spožā sveču gaismā mirdzēs karodziņš, Bērnu rokām taisīts priecīgs plīvos viņš. 3. Karodziņš it viegli izgriežams ir tas: Viena balta svītra, Divas sarkanas, Bērnu rokām taisīts visiem liksies jauks: Daudz laimes, mīļā Latvija! Tad visi smaidot sauks.

Piedz. Eb Bb Sarauj, Latvija, sarauj, Latvija, F Bb Sarauj, mazā, mīļā Latvija. Eb Bb Ne tikai arēnās Rīgā, Liepājā, F Bb Bet visā pasaulē! Bb Četrus gadus grūti trenējās, F Pēc tam Vankūverā sacentās, Tur uz brīdi spīdēj slavas rīts, Bb Divreiz sudrabs tika nopelnīts. Bb Divi tūkstoš divpadsmitajā F Olimpiādē Londonā, Cerams, laime vairāk uzsmaidīs, Bb Ceram medaļlietus līs. Piedz. Bb Kamēr vien būs Olimpiādes, F Skanēs olimpiskais zvans, Mūsējie tur visiem spēkiem Bb Cīnisies, cik iespējams. Bb Latvijai ir fani labākie, F Savai vienībai, kad seko tie, Visiem vaigi sarkanbalti zied, Kā Dziesmu svētkos tie dzied, Kā Dziesmu svētkos tie dzied! Piedz.

D A Ak, villainīte pūkainā, D Kas zemi baltu sedz, Uz tevi egles skujas ber, A D Lai skuju rakstus redz. A Pat ziemas saule papūlas, D Tās stariem spīdēt liek, A Lai saules rakstu nospiedums D Uz villainītes tiek. G Un vajadzīgos vizuļus, D Tos gādās mēnestiņš, A Viņš zvaigžņu kokus purinās, D Līdz nobirs sidrabiņš. G Un vajadzīgos vizuļus, D Tos gādās mēnestiņšm A Viņš zvaigžņu kokus purinās, D Līdz nobirs sidrabiņš. D A Cik baltā villainīte D Nu krāšņa tagad tā, A Ar mūsu zemes rakstiem D Tā mums vismīļākā! G D Mmmmmmmmmm A Ar mūsu zemes rakstiem D Tā mums vismīļākā!

Ievads: [G][D][A][D] Ja tās [D] domas, ko tev veltu, Visās [A] puķēs pārvērstos, Brīnišķs [A] dārzs ap tevi zeltu Grimdams [D] smaržu vīrakos. Ja tās [D] ilgas, ko tev sūtu Visās [A] skaņās pārvērstos Saldās [G] dziesmās vīta [D] būtu, Tu kā [A] cīrulis debe[D]šos Ja ik [G] asara, ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Palik[A]tu par cietu graudu, Staigā[D]tu tu dimantos, Ja ik [G] asara , ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[D]tos D | A | A | D | D | A | G D | A D Ja ik [G] asara, ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Palik[A]tu par cietu graudu, Staigā[D]tu tu dimantos, Ja ik [G] asara , ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[D]tos Paliek [D] viss tik paša krūtīs Domas [A] ilgas, asaras Mazai [A] dvēselītei grūti Nest tik [D] lielas lūgšanas Paliek [D] viss tik paša krūtīs Domas [A] ilgas, asaras Mazai [G] dvēselītei [D] grūti Nest tik [A] lielas lūgša[D]nas Ja ik [G] asara, ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Palik[A]tu par cietu graudu, Staigā[D]tu tu dimantos, Ja ik [G] asara , ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[D]tos Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[G]tos [D]

D A 1. Ir Jāņu rīts, un pilsēta vēl mostas, D Uz Gaujas tilta vientuļš stāvu es. G D Un noskatos, kā upe valgām rokām A Bm Trīs Jāņu vainagus uz jūru nes, Bm/A G Em D Un noskatos kā upe valgām rokām A G Trīs Jāņu vainagus uz jūru nes. 2. Varbūt, ka pirmais nonāks svešā krastā, Svešs zvejniekpuisis tīklā atradīs, Kā talismanu pakārs laivas mastā, Un ticēs, ka tas laimi nes sev līdz. Bm Em 3. Varbūt, ka otru straume trieks pret klintīm, G D Uz akmens radzēm ziedi karāsies, G Em D Līdz lakstīgala savās krasta ligzdās, A Bm Bm/A Un vakardziesmās Gaujmalā tās sies. G Em D Līdz lakstīgala savās krasta ligzdās, A D Un vakardziesmās Gaujmalā tās sies. 4. Bet trešais vainags, naktī upē iemests, Tepat vien Gaujā aizķēries tas būs, Kā dadzis, pielipis pie dzimtā krasta, Nedz vējš, nedz viļņi to projām nedabūs. 5. Ir Jāņu rīts, un pilsēta vēl mostas, Uz Gaujas tilta vientuļš stāvu es. Un noskatos, kā upe valgām rokām Trīs Jāņu vainagus uz jūru nes.

D 1. Nāc, Laimīte, pieliec plecu, A Pastum gabaliņ`, Palīdzi no grāvja izvilkt D Mūsu vezumiņ. G Tālu ceļu braucam meklēt D Šūpļu taisītāj`s, A Pie tās pašas reizes atrast D Bērnu auklētāj`s. 2. Varbūt kādreiz pietrūkst Tautasdziesmu dziedātāj`, Varbūt kādreiz aptrūks Tautas deju dejotāj`, Pārāk daudz ceļ pieminekļus, Pelnus jūrā kais`, Pārāk maz, kas gultas labo, Bērnu ratus tais`. 3. Lielām tautām viegla dzīve, Vienmēr labi ies, Tās kā mušas mēslu kaudzē, Ātri vairosies. Mums nav laika savā starpā Ādu otram plēst, Mums vajag bērnus, Mums vajag bērnus tā kā ēst!

C G 1. Viņi mācījās latviešu skolā, C Mājās runāja latviski vien, G Abi dejoja tautiskās dejas, C Korī dziedāja ik ceturtdien. F Viņus redzēja dziesmu svētkos, C Visos jauniešu kongresos ar, G Gan vasaras nometnēs kursos, C Kur latviskot dvēseli var. G Un kad iesākās koledžas gadi, C Likās dzīve nu kalnā tiem ies, F C Māsa aizbrauca Francijā studēt, G C Brālis Vjetnamā cīnīties. G Un vecāki lepni bij`, jā, G C Vecāki lepni bij`. 2. Kaut kad studiju otrajā gadā, Meitā francūzis iemīlējās, Un tā kā viņš bij` ļoti bagāts, Kāzas Ņujorkā izvēlējās Plazas viesnīcas dārgākā zālē, Kur bagātie dzīro labprāt, Tur latviešu saimnieces ķēķī, Pie ēdieniem nelaida klāt. Tikko paspēja līgavu mičot, Vīram pīpi ar cepuri dod, Kad laiks bij` uz lidlauku steigties Un uz Parīzi prom aizlidot. Un vecāki bēdīgi bij`, jā, Vecāki bēdīgi bij`. 3. Kad no Vjetnamas pārnāca brālis, Viņš giziski nebija skārts, Bet lai laikam savādā kara Tam savādāks kļuvis bij` prāts. Pie vecākiem ciemojies dienu, Uz Arizonu aizbrauca tas, Un, solījies rakstīt ik dienu, Viņš nelikās zinis nemaz. Un vecāki bēdīgi bij`, jā, Vecāki bēdīgi bij`. A7 D A 4. Pēc gadiem no Parīzes zvana D Un meita caur asarām sauc, A Ka burvīgā laulība cauri, D Ar bērniem pie vecākiem brauc. G Tā pārsteigusi bij` vīru, D Šūpuļtīklā aiz garāžas A Ar jauno šofera sievu, D Kopjot franciskas paražas. A D Un vecāki šokēti bija, A D Vecāki šokēti bij`. 5. Pie durvīm kādu vakaru vēlu Stāv kaimiņš pastāstītu, Ka saticis pazudušo dēlu Pie indiāņiem Jaunmeksikā. Tās kaļot tur sudraba rotas Ar latviskiem ornamentiem, Tās tūristi pērkot kā traki, Arī patīkot indiāņiem. Dēls domājot svētkos braukt ciemā, Varbūt, ka jau zvanīšot rīt, Līdzi ņemšot indiāņu sievu, Lai vecākiem to parādīt'. Un vecāki piemetās, jā, Vecāki piemetās. E B 6. Tagad vietējā latviešu skolā E Trīs skolēni nākuši klāt, B Divas meitenes francisku šarmu, B E Latviski burto labprāt, A Tas trešais ir pusindiānis, E Tik gadiņus četrus vēl vecs, B Ar ērgļa spalviņu matos E Viņš Sudmaliņas jau lec. B Šķiet māsa ar brāli pēc gadiem, E Pa kopīgu ceļu nu ies, A E Jo šovasar trīs reiz trīs kursiem B E Tie Garezerā pieteikušies. B E Un vecāki laimīgi bij`, jā, B E Vecāki laimīgi bij`.

C 1. Tas notik` pirms gadiem, G C Kad pieņemts tā bij`. F Kad bērni savus vecākus C Vēl paklausīj`. F Vienai meitenei precību C Gadi bij` klāt, Bet ko precēt G C Tā nevarēja izdomāt. 2. Ak papīn, viņa teica, Man grūt` izšķirties, Man Jānis un Mārtiņš Ir iepatikušies. To dzirdot, tēvs piesarka, Drūms kļuva vaigs, Viņš teica: Mums aprunāties būtu laiks. 3. Man jāatklāj Tev, meitiņ, Ir mazs noslēpums, Es ceru, ka paliks tas Tikai starp mums. Kā runcis, kas tīksmodams Krējumu laks, Tā jaunībā biju uz Meitenēm traks. 4. Kā vakara zvani Ik vakaru zvan`, Tā vārtiņi vērās Ik vakaru man. Es zinu, šis atklājums Liksies Tev vēls, Bet kā Jānis, tā Mārtiņš Skaitās mans dēls. 5. Meita minēja citus Vēl tai apkārtnē, Tēvs teica, to nedrīkst Un to arī nē. Pār vaigiem driz meitenei Asaras lij`, Pie māmiņas steidzās Un visu izstāstij`. 6. Ak, meitiņ, teic` māte, Jel neuztraucies, Ar kuru katru vari Tu apprecēties. Arī es biju jauna, Mans noslēpums labs, Tavs tēvs, kurš to nezin, Nemaz nav Tavs paps.

D Kā vējš skrien pakaļ slaidām, Kā laivas jūrā iet, Tā skaistas meičas smaidam Grib vīri pakaļ skriet. D Kurai lunkanāki gurni, G No dabas dots ir viss, A Dēļ tām kļūs vīri durni G A D Un kronē tās par Miss. A Bet skaistums tāda lieta, E A Kas dzīvē nāk un iet. E Visdrošāk, ja tev kaut kas, A A7 Ko vari turēt ciet. D Tad apkamp tik to vienu, Kas tev pie sāniem dus, A Kas cauru dienu strādā, Kā čaklais rūķis kluss, D Kas tev` caur dzīvi bīda G Kā Daugav`s šleperīts A Un rūpējas par tevi, G A D Vai vakars tas vai rīts. A E A E A A7 D Tad apkampi to vienu, Kas tev pie sāniem dus, A Kas cauru dienu strādā Kā čaklais rūķis kluss. D Tā ir tavs dzīves pamats, G Uz viņas balstās viss, A Tā būs uz visiem laikiem G A D Tava personīgā Miss.

C G C 1. Jūs droši vien visi šeit zināt, G C C7 Kā cenas produktiem kāp`, F C Tās pārtikas veikalos redzot, G C Man vēders un sirds tagad sāp. C G C 2. Tādēļ vakar es nopirku govi, G C C7 Tā garāžā paslēpta svīst, F C Kā labāko draugu to slaucu, G C Ka piens man aiz piedurknēm līst. G C 3. Tur patās aiz atpūtas krēsliem, G C C7 Sārts sivēntiņš kviec cik tik spēj, F C Un uz latviešu avīzēm vecām G C Man vistiņas oliņas dēj. Piedz. C Lai prezidents ar Saeimu strīdās, G Lai tautai tie pīlītes pūš. C F Lai cenas ceļās vai krītās, G C Es saimnieciski neatkarīgs būš`. 4. Tik vienīgā prbolēma, mēsli, Kā atrisinājumu rast, Lai kaimiņ nemana dienā, Tos naktīs vajag iztačkot prast. 5. Tad dzīvžogs būs tomātu jūra, Un gurķi ar zirnīšiem augs, Un zaļajā mauriņa vietā Zels apmēslots kartupeļu lauks. 6. Bet ja smarža no garāžas celsies, Un kaimiņi palīgā sauks, Es uzvilkšu smaržīgu dūmu, Jo man puķupodā zālīte augs.