F C F Kur tagad manas priežu mizu laivas Bb Ar papirosu kārbu zēģelēm? F Vai tās pazudušas tālās pasaul’s jūrās, C F Vai tik aizķērušās meldros Lielupē. F C F Kur tagad manas pamatskolu skuķes Bb Ar bizītēm un šleifēm krāsainām? F Vai tās sauļojas ar Edinburgas smiltīs, C F Vai vēl strādā Slokas papīrfabrikā? Piedz. Bb F Gadi nāk un gadi aiziet C F Tā kā gadiem vajag iet. Bb F Bet mūsu bērnu dienu saule C F Vienmēr sild` un nenoriet. C Kur tagad mani alvas zaldātiņi, Bb Kas paklausīja visām pavēlēm? F Vai tie izkausēti kādā Jaungadnaktī, Vai tik paslēpušies viršos Kurzemē? Piedz.

C G Am Man rozi dāvāja karavīrs kāds, F C G Kad liepas vēl ziedēja Rīgā, C G Am Un gaišā roze kā dzimtenes vārds, F G C Man līdz bija ceļā bezgalīgā. Un tad es jutu, kāds brīnums ir zieds, Plūkts mūsu skaistajā Rīgā, Kur jūlijā zeltains saules riets Vēl spulgo torņos un bezdelīgās. Es glabāju rozi, kad zuda viss, Kad zuda man māte un māja. Un tāpēc tas spožums nav izdzisis, Ko dzimtene dvēselē krāja. Man rozi dāvāja karavīrs jauns, Zieds dārgs man kā Latvijas raksti. Es glabāšu rozi - lai liktenis ļauns, Līdz atmirdzēs Daugavas krasti.

C Mums ir katram mājās albūms G Kaut kur plauktos noglabāts. Dažam greznos ādas vākos, C Citam laika apgružāts. F Tas nav vienkāršs foto albūms, C F Tas ir dzīves pavediens, C Kuru laiks pat nespēj saraut G C Un atņemt mums nevar neviens. C Pirmā lapā strēlnieki, G Daudziem Jura krusts pie krūts, Stāv ap vācu lielgabalu, C Kas pie Tīreļpurva gūts. F Tad nāk Brīvībcīņu ainas, C F Vienā rindā jauns un vecs. C Tiem pie cepures ērgļa vietā G C Spoža saulīte jau lec. Redzam jaunsaimnieka ēkas, Tur uz brīdi darbi stāj Visa saime mājas priekšā Fotogrāfam smaidot māj. Pienāk novembris Rīgā, Laikam astoņpadsmitais, Jo uz karogotām ielā, Debess baltu segu kais. A7 D Tad nāk pirmās bēgļu rindas. A Vīri stumbju zākabos. Ratos visa bagātība, D Bērni mātes lakatos. G Redzam leģionārus jaunus D G Bruņu mašīnās kas brauc. D Tos uz Kurzemīti visus A D Nezināmais liktens sauc. Skatam baracijas šauras Kaut kur Vācijas klajumos. Bēgļu bērni traukiem rokā Gaida kad tos pabaros. Tad uz transportkuģa klāja Atlantijas plašumā, Brīvības statuja rīta miglā, Auto rindas krastmalā. Pirmais skats no jaunās zemes, Pirmā auto īpašnieks. Klāti dzimšanu dienu galdi, Visiem dziedāt atkal prieks. Redzam kāzas, jauno māju, Kristības... Bet nedod DIEVS, ja par visu Amerikai bērniem vajadzēs ziedoties... Mums ir katram mājās albūms Kaut kur plauktos noglabāts. Dažam greznos ādas vākos, Citam laika apgružāts. Tas nav vienkārš foto albūms, Tas ir dzīves pavediens, Kuru laiks pat nespēj saraut Un atņemt mums nevar neviens.

C F C Pasaule ir pilna skaistām vietām, G Daudzās zemēs ļaudīm labi iet, F G C Brīvi strādā tie priekš kādām lietām, F G C Ko par naudu veikalos var pirkt. Amerikā debesskrāpji slejas, Spožas auto rindas ielās trauc, Raibas reklāmgaismas cauru nakti Bāros, restorānos iekšā sauc. Piedz. G Svešos dārzos vienmēr skaistas puķes, C C7 Mežos brīnišķīgi putni dzied, F C Tomēr skaistākas par visām puķēm G C Tās, kas tālā Gaujas malā zied. Svešās pilsētās daudz platu ielu, Skatlogos tik daudz kas skaists un labs, Tomēr skaistāk šķiet par daudzām vietām Dzimtās puses kilometru stabs. Austrālijā opālus var meklēt Vai zirgā aitu bariem pakaļ jāt. Ja iegribas, var braukt uz Jaunzēlandi Un angļu mierā bērnus audzināt. Bet Dienvidjūras pasakainās salās Kā kokosrieksti dienas karājas, Tur meitenes ar šok`ād`s brūniem gurniem Priekš tūristiem kā palmas šūpojas.

D A Pirms daudziem gadusimteņiem tas noticis, D Kad Noass savu šķirstu tika būvējis. Tam sakrauts gan bij proviants, G Gan maize, gan siers, A D Bet nebij` neviens viņam pasažiers. D Dieviņš teica: D Ņem divus zaļus krokodilus, A Tīģerus, kas rūc, Gan papagaiļus, orangutanus, D Baložus, kas dūc. G Es ceru, ka tas šķirsts nav izdevies Pārāk šaurs, A D Jo tev jāņem līdz arī dinozaurs. Un drīzi pēc tam lietusgāzes iesākās, Un ūdens līmenis visur augstu pacēlās, Un zvēri apjukuši nezināja, šurp vai turp, Līdz Noass tiem sauca: - Nākiet šurp! Jo tur skrēja Divi zaļi krokodili, Tīģeri, kas rūc, Gan papagaiļi, orangutani, Baloži, kas dūc. Tie spārdījās un grūstījās, Un žēlojās, cik šaurs. Un kas notiks, kad nāks dinozaurs! Bet dinozauri savā starpā spēlējās, Pa ūdeni tie bradāja un plunčājās. Vislabāk iepatikās viņiem slapjās lapas zīst, Un atsacījās tie šķirstā līst. Jo tur bija Divi zaļi krokodili, Tīģeri, kas rūc, Gan papagaiļi, orangutani, Baloži, kas dūc. Tie spārdījās un grūstījās, Un žēlojās, cik šaurs. Un ko lai tur meklē dinozaurs!

E B E A E Noriet saule vēlu vakarā, B7 E radirirā. E B E A E Nodziest uguns tavā istabā, B7 E radirirā. A E B7 E Vēlāk es, vēlāk es B E A B7 E stāvēšu un gaidīšu, radirirā. A E B7 E Gaidīšu, līdz tavi soļi nāks, A E B7 E gaidīšu līdz tavas rokas B E A B7 E manām pieskarsies, radirirā. A E A E Skūpstīšu un mīlēšu, A B līdz rīta saule lec, E līdz rīta saule lec. C#m B Izdziest zvaigznes C#m A E B7 E acis aizver tu, radirirā. C#m B C#m A E B7 E Rītā, kad es tevi gaidīšu, radirirā, B E zem tava loga dārzā, radirirā. A E Rara.

Pie kapiemi paģīb mocis Un paģība arī Blox Jo mocīmi nebija dzirkstis Un blokam nebija spirts Redzu vārtāmies es Bloku Blakus izlijis tam spirts Un izlijušā spirtā Mirkst Bloka Javas dzirkst

[Em] Virpuļo sniegpārsla pirmā [C] Skarbi skan tavi vārdi Nīkuļo cilvēks uz ielas Un domā cik viss ir nepareizi Tik nepareizs logs šai sienā Rīmies viss sapnis tik paliek Trīs sekundes šajā dienā Laika pāri domāt par Tevi Virpuļo sniegpārsla pirmā Skarbi skan tavi vārdi Nīkuļo cilvēks uz ielas Un domā cik viss ir nepareizi [neesmu pārliecināts par akordiem šeit] Sēž cilvēks un domā par tevi sēžamies Un runā ar savi kā asaras izdzenā ziemeļu veidā, atmiņas viņu naglo pie sienas Sēž cilvēks un domā par tevi sēžamies Un runā ar savi kā asaras izdzenā ziemeļu veidā, atmiņas viņu naglo pie sienas [Am] [Em] Lūdzu tev ņem mani līdz Lūdzu tev ņem mani līdz Lūdzu tev ņem mani līdz Uz zemi šo kur neviens nav viens Lūdzu tev ņem mani līdz Lūdzu tev ņem mani līdz Lūdzu tev ņem mani līdz Uz zemi šo kur neviens nav viens

Vientuļa balss Caur klusu tumsu Lai mums mazliet Mazāk būtu bail No nakts un sala No zvēriem Pašiem no sevis Ar vārdiem izjauc telpu un laiku Starp noslogotiem krustojumiem Šis stāsts ir kā amfetamīns Es negribu piezemēties Vientuļa balss Caur klusu tumsu Dziedi dziesmu Lai mums kļūtu siltāk Ar vārdiem izjauc telpu un laiku Virs tramvajiem un trolejbusiem Šis stāsts ir kā amfetamīns Es negribu piezemēties Starp noslogotiem krustojumiem Ar vārdiem izjauc telpu un laiku Šis stāsts ir kā amfetamīns Es negribu piezemēties

C E Am. F I am swimming in the sea of bloOoOjoooobs Im trying to act discrete when I see your mom I wish we could be in looOove Im drowning in the lake of vagina you make me scream sometimes its true For the stupid shit you do You make me scream sometimes its true Because I’m so in love with you