G D 1. Tev stāstīts, ka tavs vecaistēvs pret turkiem karojis, G Pie Pļevnas dažiem jaņičāriem galvas nocirtis, C Viņš mājās pārnācis, medāļiem no cara apbavlots, D D7 G Līdz mūža beigām pagastā bijis labi ieredzēts. 2. Tu zini Pasaules karā tēvs ir bijis strēlniekos, Viņš Tīreļpurvā nāves bailes dzinis vāciešos, Tēvs aizkāvās līdz Maskavai un atpakaļ pie Ventas, Tam piešķīra muižas zemi un ordeni pie lentas. 3. Tev pašam gāja grūtāki, tu tiki mobilizēts, Un svešā uniformā kara mākslā iedresēts, Bet Kurzemē tev laimējās, jo tiki ievainots, Uz Vāciju ar kuģi pēdējo vēl pārvietots. 4. Tu ieceļoji Kanādā un cirti meža kokus, Tev likās, dzīve šinī zemē nepazina jokus, Līdz ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas, Tā labu saldskābmaizi cepa, un siltas bija tai rokas. 5. Jums tagad pašiem ģimene un diezgan labi klājas, No sestdienas skolas bērni tikai piecniekus nes mājās, Tu dziedi vīru korī un piederi Vanagiem, Jums ezermalā māja, kura brīva no parādiem. 6. Bet kādā dienā dēls, kurš vienmēr labi runāt prot, Tev paziņo, ka Latviju grib šogad apciemot, Tev lodes šķemba plecā sāk tik skaudri sāpēt tad, Šo jautājumu, cerēji, viņš neprasīs nekad. 7. Tu pūlies dēlu atrunāt, tad sāci lamāties, Dēls kliedz: ar veciem cilvēkiem ir grūti saprasties, Tu sauci sievu palīgā, tu velti viņu sauc, Jo sieva tanī brīdi saldskābmaizes mīklu jauc. 8. Kad vakarā viss kluss ir beidzot mājās palicies, Ar vodkas glāzi sievai blakus esi apgūlies, Un pirms tu iemiedz, pārdomā, vai tiešām kļūsti vecs, Un sirds tai brīdī vairāk sāp kā lodes skārtais plecs.

C G C 1. Pirmā trimdas gadā mēs visi dzīvojām G Nometnē skaisti, gulējām kā slaisti, Strēbām UNRAs zupas, vāciešim tik drupas, Dzērām plūmju šņabi, dažiem nebij` labi. D G G7 Tas tik bij` laiks. C G C 2. Otrā trimdas gadā mēs pārskolojāmies, G Šoferkursos gājām, logus likām mājām, Mācījāmies rasēt, vistas kopt un masēt, Caurus poduskniedēt, sudrablietas liedēt, Mūrēt ķiegeļsienas, sabruka pēc dienas, D G G7 Tas tik bij` laiks. C F G C Tradiridira, rallala, traridiralla. Ab7 Db Ab Db 3. Piektā trimdas gadā mēs sākām izceļot, Ab Uz Angliju, kur lija, sveika Austrālija, Jaunzēlandes salu, laidām mēs par malu, Dienvidameriku, ka tik projām tiku, Kaut vai uz Mizūrī, tur mums gāja sūri. Bb Eb Ab Ab7 Tas tik bij` laiks. 4. Sestā trimdas gadā mums gaisma ausa, Aizmirst grādus vecos, darbarīki plecos, Tulznām pilna delna, jāraujas pēc velna, Tomēr pirmie graši krājās lēnām paši, Drīz būs autombilis, Fords vai Oldsmobīlis, Tas tik bij` laiks! 5. Septītājā gadā mums sāka labāk iet, Prom no fermām šmaucām, uz pilsētām mēs braucām, Draugus kopā saucām, kokteiļus mēs jaucām, Un kā brīnum pupas visur dīga grupas, Biedrības vai kopa sāka dzert pēc lopa. Tas tik bij` laiks! Db Gb Ab Db Tradiridirā rallalā, traridi rallā. D A D 6. Trīsdesmit piektā gadā vairs labāk nevarēs, A Visur, kur vien skaties, latvietīs būs praties Mājas iegādātas, pusei nomaksātas, Mantām pilni skapji, pildās Brāļu kapi, Nebūs vairs, kas skaldīs, superletiņi valdīs! Jā! E A A7 Tas tik būs laiks! D G A D G7 D Tradiridirā rallalā, traridirallā. Oh yeah!

C G 1. Kur tu skriesi, ciema meita, C Tik vēlā(i) vakarā? F C Bez villaines, bez vaiņaga, G C Nošļukušu lindraciņ`. F C Bez villaines, bez vaiņaga, G C Nošļukušu lindraciņ`. 2. Man apnika mājās būt, Kaisīt rozēm istabiņ`, Labāk gāju bakarā, Meklēt sevim bāleliņ`. 3. Kādu puisi tu meklēji Tik vēlā(i) vakarā - Vai bagātu stārastiņu, Vai nabaga puišelniek`? 4. Es meklēju tādu puisi, Kam ir lāča augumiņš, Kam vilciņa izturība, Kam bitītes čaklumiņš. 5. Tādi puiši šeit nebija, Kam būt tādi tikumiņ`, Šeit tik krogus dzērājiņi, Kumeliņu skrējējiņ`. 6. Nu tad jāšu visu nakt`, Ar putainu kumeliņ`, Nu izdzeršu krogu sausu, Zem galdiņa bālēliņ`.

C F C 1. Vilciens pēdējais uz Rīgu aiziet, G C Zaļi kvēlo semafora acs. F G C Un pa Lielupi uz dzelzceļtilta F G C Sargkareivis soļo tik viens pats. 2. Kaut kur dārzā ģitāras skan klusi. Vēlas buru laivas mājup slīd. Baltais krasts un priedes tumsā pītas, Tikai uguns laivu mastos spīd. C G 3. Sagkareiv`s par savu mīļo domā, G C Kura tālā Alma Atā mīt. F G C Sen jau vēstuli tā rakstījusi, nav, F G C Varbūt tomēr atrākstīs jau rīt. 4. Vakarvējš jau apgūlies starp meldriem Tur, kur dienā ūdensrozes zied. Vakarvējš un viņčas zvejniek` laivā Klusu šūpuļdziesmu upei dzied. 5. Nemainīgi rītā dunēs sliedes, Nemainīgi atkal ausīs rīts. Lielupe arvien vēl trauks uz jūru, Tikai sargkareiv`s būs nomainīs. Sargkareivis soļo tik viens pats.

C Bb C 1. Tas notikās sen,sen pirms trīssimts gadiem, Bb C Kad plosījās vēl poļu-zviedru karš, F C Kur tagad tikai drupas Gaujas malā, Bb C Tur toreiz stāvēj` staltā Turaidas pils. Bb C Un pilī dzīvoj` meitene tik daiļa, Bb C No pārnovadiem precinieki brauc, F C Lai gan tā no kristīta, vārdā Maija, Bb C Par Turaidas Rozi visi viņu sauc. Piedz. G C Turaidas Roze, Turaidas Roze, G C Bija skaistākā visā Vidzemē. G C Turaidas Roze, Turaidas Roze, Bb C Bij` skaistākā visā Vidzemē. 2. Ap Miķeļiem tai noliktas bij` kāzas Ar dārznieku, kas pilī strādāja. Tie vakaros gar Gaujas malu gāja Un sapņoja par laimi, kas tos gaid`. Tad Maiju iekārojis bija virsnieks, Kāds poļu karaspēka dezertier`s. Viņš slepus sekoja tai atklāti, gan slepus Un zvērēja, ka tā tam piederēs. Piedz. Ej, paņe Maija, ej, paņe Maija, Tu būsi moja, moja, moja, moja. Ej, paņe Maija, ej, paņe Maija, Viņš dziedāja krogū sēdēdams. 3. Un kādā vakarā ar viltus ziņu, Ka mīļākais to Gūtmaņ` alā gaid`. Pilns iekāru un ļaunprātīgu dziņu, Viņš Maiju savās rokās sagrāba. Man burvju lakats kaklā, Maija lūdzās, To ievainojumu tas pasargās. Lai pārliecinātos par burvju spēku, Ar zobenu tai virsnieks kaklā cērt. Piedz. Turaidas Roze, Turaidas Roze, Bija skaistākā visā Vidzemē. Turaidas Roze, Turaidas Roze, Bij` skaistākā visā Vidzemē. 4. Jau otrā rītā slepkava tiek meklēts, Kur meža biezoknī tas paslēpies. Lai paglābtos no sagaidāmā soda, Viņš savā zobenssiksnā pakāries. Bet Maija guļ zem kuplas liepas, Tās daudzžuburi sargājot to sedz. Ka mīlestība stiprāka reiz bij` par nāvi, To katrs garāmgājējs tagad redz. Piedz. Turaidas Roze, Turaidas Roze, Bija skaistākā visā Vidzemē. Turaidas Roze, Turaidas Roze, Tu biji visskaistākā visā Vidzemē.

C 1. Piektdien`s vakars īres namā, Kaut kur Čikagas ziemeļgalā, G Dažus blokus tik no ezera, Pieparkotā sānu ielā, Trešā stāva koridora galā C Dzīvoklis man seši B. 2. Pārnācis no darba, skatos Ledusskapja saldētājā Malto gaļu esmu atstājis. Nokāpju tad stāvu zemāk, Pieklāvēju tur pie durvīm, Dzirdu, ka aiz tām kāds dušu ņem. 3. Pagaidu, līdz apstājas, tā Pieklāvēju vēlreiz un tad Saucu, ka tas es no seši B. Durvis atver Brauna kundze, Slapjos matus dvielī tinot, Rīta mētelī, kam pogas trūkst. A7 D 4. Prasu vai tā grib ar mani Aiziet ieraut pāris alus, A Kamēr gaļa izlietnē man kūst. Drīz pēc tam mēs roku rokā Soļojam pa sānu ielām, D Pārāk tālu mums jau jāiet nav. 5. Garām veļas automātiem Putekļainām frizētavām, Daudz lietotu drēbju veikaliem, Karogotiem benzīnpunktiem. Kur jau tanku uzpildīsiet, Mašīnu pa pusei nomazgās. 6. Tad ap stūri sārtas bultas, Zibeņojot šurpu turpu, Parādīs, ka tur ir Džoa bārs. Iekšā jūtamies kā ciemos, Augstos krēslos uzrāpjamies, Divus Mikelobus saucu šeit. B7 E 7. Televīzijā vakarziņās, Velns lai tagad parauj viņas, B Klausoties tās, nekļūst priecīgs prāts. Vēlreiz divus Mikelobus Brauna kundze aicina man` E Uzspēlēsim kabat`s biljardu. 8. Viņa aizsit visas bumbas Krustām šķērsām pāri galdam, Es tik garu seju noskatos. Un kad beidzot mana kārta, Pazaudēju spēli, jo man Nelaimīgi trāpās astoņnieks. 9. Televīzijā vecas filmas, Mums ir atkal glāzes pilnas, Vēlreiz divus Mikelobus šeit. Bārtenders mums glāzes pilda, Atraugojas, atvainojas, Bet mēs runājam, kā darbā iet. A7 D 10. Viņa necieš priekšstrādnieci, Kura laikam ārzemniece, A Tik par darbu vien tā runājot. Es tai atkal stāstu, ka no Mana Oldsmobiļa laikam D Melnie izauguši radio. 11. Džukboksī kāds iemet` naudu, Divas kundzes sāk ar jaudu Nobrukušām zeķēm polku lēkt. Tikai mēs ar Brauna kundzi, Sastājušies cieši kopā, Paši savā ritmā kustamies. 12. Iemetam vēl ceļa kāju, Sākam lēnām iet uz mājām, Ezervējš mums matus purina. Durvju priekšā apskaujamies, Domāju, ka laidīs iekšā, Brauna kundze galvu purina. G7 C 13. Rītā būšot gara diena, Jābrauc kleitu pirkt pie Siera, G Uz restoŗana to kāds vedīšot. Droši vien, ka nākamnedēļ Satiksimies Džoa bārā, C Pāris Mikelobus izrausim. 14. Tāds nu bij` man piektdienas vakars Kaut kur Čikāgas ziemeļgalā, Dažus blokus tik no ezera. Domīgs kāpju es pa trepēm, Trešā stāva koridora galā Dzīvoklis man seši B.

D A 1. Melna laiva zilās jūras krastā, D C Saules balināta zēģelīt`. A Sēžās laivā jūras arājiņi, D Sūrās jūras maizes pelnītāj`. D A 2. Aizpeld melnā laiva zilā jūrā. D C Aizpeld balināta zēģelīt`. A Gan tā atkal mirdzēs balti spoža D Aiz trejdeviņām(i) jūriņām. 3. Nesvaidiet(i) laivu, viļņu meitas, Vēji, neplosiet(i) zēģelīt`. Sargi viņu, mīļā jūras māte, Pārved mājās manu zvejnieciņ`. 4. Nebēdājies, daiļā, zvejniekmeita, Pasargāšu tavu zvejnieciņ`. Gliemežvākiem segšu augumiņu, Jūras zāles likšu pagalvī. 5. Nesvaidiet(i) laivu, viļņu meitas, Vēji, neplosiet(i) zēģelīt`. Sargi viņu, mīļā jūras māte, Pārved mājās manu zvejnieciņ`.

Piedz. C Māmiņ un tētiņ, F C Naudu krājiet gan, F C Nākamgad uz Austrāliju G C Atkal jābrauc man. G C 1. Vispirms es būšu Sidnejām G C Kur saule jūrā brien G Un meitenes Kings Crosā C G C Minīsvārkos skrien. F Vislabāk Bonda jūrmalā C G Es viņas redzēšu C Un, smiltīs gulēdams, G C Par viņām smaidīt smaidīšu. G O, Sidnejā ir skaistas meičas, G C Skaistas meičas Sidnejā. F Sidnejā ir skaistas meičas, G C Skaistas meičas tur ir gan. Piedz. 2. Pirms tam es būšu Adelaidē Ziedu pilsētā. Kur puķu dārzniecība Gandrīz katram sētmalā. Es Barbarosas ielejā Pa nakti palikšu, Jo, zvaigžņu vīnu garšojot, Es zvaigznes redzēšu. O, Adelaidē saldais vīns, Saldais vīns ir Adelaidē. Adelaidē saldais vīns ir, Saldais vīniņs tur ir gan ir. 3. Caur Viktorijas eikaliptu Mežu izbraukšu Un beidzo stāvā Bulerkalna Galā uzkāpšu. No turienes es ieskriešos Un vienā rāvienā, Pirms balles sestdienas vakarā Es būšu Melburnā. O, Melburnā ir braši zēni, Braši zēni Melburnā. Melburnā ir braši zēni, Braši zēni tur ir gan. 4. Un kad es vairāk nespēšu Ar draugiem priecāties, Uz Pertu tad ar kājām Soļošu es atpūsties. Varbūt kāds swegmens Gabaliņu mani pavadīs Un, spoži mirdzot, dienvidkrusts Man ceļu parādīs. Uz Pertu nu man jāsoļo, Jāsoļo uz Pertu, Uz Pertu nu man jāsoļo, Tur jāsoļo ir gan.

C 1. Debesskrāpjus, kur kalnos un lejās, G C Pelēks miglas plīvurs drūmi sedz. C Smagi betona lielceļi vijas, G C Ātru skudru skrējienu tur redz. F C Nāk man atmiņā Rīgas torņi staltie, G C Vecās celtnes zvani dejo, sauc. F C Ceriņsmarža un kastaņi baltie, G C Kuru ēnā akmens ielās klaudz. Piedz. F C Sanfrancisko, Sanfrancisko, G C Esi varena, bet sveša gan, F C Sirmā Rīga, tavu torņu G C Zvanu skaņas allaž sirdī man. 2. Spēka rati še krāsās visskaistās Ielās trokšņainās uz priekšu slīd, Zelta putekļi viltīgi laistās, Raibas maldugunis gaiši spīd. Tomēr atmiņā Rīgas ielas baltās, Vecais ormans ragavās tur šļūc, Sniega pārslas un lāstekas saltās, Salā izrotāta loga rūts. Piedz. 3. Saules rietā, kur viz zelta vārti, Aizved sapņos bēģli vientuļo, Debess tumsā tie grimst oranžsārti, Šurp un turp liels ūdens mutuļo. Nāk man atmiņā Baltijas jūra, Putas Daugavā kur aizdejo, Ledus skrējiens kad ūdenī sūrā Aiznes ziemas sūtni pēdējo. Piedz.

C F 1. Tu mājās pārnāci kaut kad ap sešiem G C Pēc garas dienas metālfabrikā. F Tu strādā tur jau četrpdasmit gadus, G C Bet drauga vēl neviena tev tur nav. Piedz. F C G C Ak, māt, māt, māt, kas tagad notiekās F G C Cik pasaule mums sveša izliekās. 2. Tu apsēdies pie vakariņu galda Un uzsildītu falšo zaķi ēd. No kannas ielējis sev aukstu alu, Ar sievu televīzijas priekšā sēd. 3. Vēl nedaudz gadus atpakaļ par žīdiem Tu pārāk labās domās nebiji. Bet tagad priecājies, ja ziņās dzirdi, Ka izraeļi ēģiptiešus sit. 4. Tu nesaproti, Vjetnamā kas notiks, Ja karaspēku izvākt pavēlēs, Vai atkārtosies kā pirms tūkstoš gadiem Un Dāvids Goliātu uzvarēs. Piedz. 5. Tu jautā sievai, kas bij` šodien pastā Vai vēstule no Sandiego klāt? Jau sešus mēnešus dēls iet tur skolā, Tev naktīs par to bieži jādomā. 6. Bet dēls tai brīdī okeāna krastā Ar melnu meiču cigaretes tin. Un uzdzēruši sasilušu vīnu, Uz smiltīm savu kāzu nakti svin. Piedz. 7. Tie, rītam austit, mot`cikletā sēžas, Uz 101. ceļa lietus līst. Zem kraujas, kur zied sārti magoņlauki, Tos ceturtajā dienā atradīs. Piedz. Ak māt, māt, māt, kas tagad notiekās, Cik pasaule mums sveša izliekās. Ak māt, māt, māt, kas tagad notiksies, Cik pasaule mums tukša izliksies.