D Kā vējš skrien pakaļ slaidām, Kā laivas jūrā iet, Tā skaistas meičas smaidam Grib vīri pakaļ skriet. D Kurai lunkanāki gurni, G No dabas dots ir viss, A Dēļ tām kļūs vīri durni G A D Un kronē tās par Miss. A Bet skaistums tāda lieta, E A Kas dzīvē nāk un iet. E Visdrošāk, ja tev kaut kas, A A7 Ko vari turēt ciet. D Tad apkamp tik to vienu, Kas tev pie sāniem dus, A Kas cauru dienu strādā, Kā čaklais rūķis kluss, D Kas tev` caur dzīvi bīda G Kā Daugav`s šleperīts A Un rūpējas par tevi, G A D Vai vakars tas vai rīts. A E A E A A7 D Tad apkampi to vienu, Kas tev pie sāniem dus, A Kas cauru dienu strādā Kā čaklais rūķis kluss. D Tā ir tavs dzīves pamats, G Uz viņas balstās viss, A Tā būs uz visiem laikiem G A D Tava personīgā Miss.

C G C 1. Jūs droši vien visi šeit zināt, G C C7 Kā cenas produktiem kāp`, F C Tās pārtikas veikalos redzot, G C Man vēders un sirds tagad sāp. C G C 2. Tādēļ vakar es nopirku govi, G C C7 Tā garāžā paslēpta svīst, F C Kā labāko draugu to slaucu, G C Ka piens man aiz piedurknēm līst. G C 3. Tur patās aiz atpūtas krēsliem, G C C7 Sārts sivēntiņš kviec cik tik spēj, F C Un uz latviešu avīzēm vecām G C Man vistiņas oliņas dēj. Piedz. C Lai prezidents ar Saeimu strīdās, G Lai tautai tie pīlītes pūš. C F Lai cenas ceļās vai krītās, G C Es saimnieciski neatkarīgs būš`. 4. Tik vienīgā prbolēma, mēsli, Kā atrisinājumu rast, Lai kaimiņ nemana dienā, Tos naktīs vajag iztačkot prast. 5. Tad dzīvžogs būs tomātu jūra, Un gurķi ar zirnīšiem augs, Un zaļajā mauriņa vietā Zels apmēslots kartupeļu lauks. 6. Bet ja smarža no garāžas celsies, Un kaimiņi palīgā sauks, Es uzvilkšu smaržīgu dūmu, Jo man puķupodā zālīte augs.

C 1. Es esmu maziņš letiņš, G C Un dūša man ir liela C Un, kad es drusciņ paaugšos, G C Tad būs vēl lielāka. F Tad iešu meklēt pasaulē C Taisnību un laimi, C Ja varēja to citi, G C Tad varēšu ar es. 2. Pie rokas Sibīrijā Nodrāzds vecā tēva spieķis Un kabatā būs mātes Dāvinātais pieclatnieks. Bet galvā tēva padomiņš, Kā darīt labus darbus, Ja varēj` trešais tēva dēls, Tad varēšu ar es. 3. Es iešu tur, kur karaļvalstis Stipriem vīriem sola, Es iešu kur par taisnību Ar milžiem jālaužās. Un, kad tos pievarēšu, Tad jāšu stikla kalnā, Ja varēja to Antiņš, Tad varēšu ar es. D 4. Kad laimi atradīšu A D Vienā pasakainā zemē, To vecāsmātes lakatā A D Es tūliņ ietīšu, G Un uzmetis to pikupaunā, D Soļošu uz mājām, D Ja varēja to Sprīdītis, A D Tad varēšu ar` es. D Es esmu maziņš letiņš, A D Un dūša man ir liela, D Un, kad es drusciņ paaugšos, A D Tā būs vēl lielāka. Jā!

D A 1. Tā kā sūnas turās koku ziemeļpusē, D Tā kā jūraszāle klintij pieķerās, G Tā kā krāsains gaisa balons D Piesiets maza bērnam pirkstam, A D Tā es pie tevis šonakt turēšos. D A 2. Tā kā rīta rasa turās zāļu stiebros, D Tā kā vakarmigla upes ielejā, G Tā kā kļavas lapa pielīp D Svaigi ceptam maizes klaipam, A D Tā es pie tevis šonakt turēšos. Dm A 3. Varbūt rīt jau būšu tālu prom no tevis Dm Sudrabainā lidmašīnā mākoņos, Dm A Skatkartiņas krāsainas no tālām zemēm, A Dm Bieži sūtīt apsolos, Gm Tur starp dažām rindu kopā, Dm Kāds ir laiks un ko es daru, A Dm Būs manas mīlestības neviltotais teksts. Gm Dm A D A 4. Tā kā sūnas turās koku ziemeļpusē, D Tā kā jūraszāle klintij pieķerās, G Tā kā saules stars, kas izlaužās D Caur lielpilsētas dūmiem A D G D Un maza bērna vaigam pieglaužās, A D Tā es pie tevis šonakt turēšos, A D Tā es pie tevis šonakt turēšos. G D A D

D G 1. Rietumindijas skaistās salas, A D Tā kā pērles izskatās, D G Tomēr viena par tām citām A D Savādāka izrādās. D G 2. Dienvidvēji tur tik maigi, A D Reti kādreiz vētras pūš, G Senos laikos kurzemniekiem A D Tanī salā raibs bij` mūžs. Piedz. D Hei, Mister Kurzemniek, A Atbrauc uz Tobago, Hei, Mister Kurzemniek, D Atbrauci pie mums! G 3. Tur ir Kurzemnieku līcis, A D Tur ir Kurzemnieku forts, G Tirgoties ar tūristiem A D Ir viņu pēcnācēju sports. G 4. Tirgus laukumā ir kņada, A D Tur no visām malām brauc, G Melās kurzemnieces smaidot A D Skaļāk(i) par citām sauc: D Hei, man, kusties, nu A Nopērc vienu banānu, A Hei, man, kas tad tas, D Tu negrib` manu ananās`. D Hei, man, viens un div`, A Paod manu svaigo ziv`, Hei, man, ko tu smīn` D Nespaid manu apelsīn`. 5. Vakaros, kad saule noriet, Dzīve straujāk` paliekās, melnās meitenes un zēni Dejas priekiem nododās. 6. Bungas rīb un taures gaudo Asins ātrāk dzīslās rit, Vietējie un iebraucēji Dejas ritmā kājas sit. Hei, man, saņem dūš`, Es priekš tevis mīļa būš`, Hei, man, tur` man ciet, Spaidīties ir laba liet`. Hei, man, iedzer rum`, Palaiz` manu saldējum`. Hei, man, kad ies uz čuč`, Varbūt dabūsi tu buč`. Piedz.

A 1. Dārgais Michael, viņa čukstēj`, D Tā tas ilgāk nevar iet, E Kad tu uzlūdz mani dejot, A Tūliņ gribās skaļi kliegt. A Tā bij` kļūda, kad pirmo reiz` D Ar tevi dejot gāj`, A Kad ar smagiem "tankiem" kājās E A Tu man kurpes nobradāj' D A Kad ar smagiem "tankiem" kājas E A Tu man kurpes nobradāj`. 2. Nu jau piecdesmit gadus Es ar tevi dejoju, Kā no tevis tikt vaļā, Visu laiku domāju. Zili zaļi man pleci, Elpu atvliktu labprāt`, Dārgais Michael, kādēļ spiedi Man` tik cieši sev klāt? Dārgais Michael, kādēļ spiedi Man` tik cieši sev klāt? A 3. Laiks nu pienācis šķirties, D Slimā māte tevi gaid`. E Pats ar neliecies vesels, A Labāk mani vaļā laid! A Orķestris sāk jau pagurt D Laikam tūliņ spēlēt beigs, A Dārgais Michael, da svidaņja E A Dzīvo vesels un sveiks, D A Dārgais Michael, da svidaņja E A Un uz visiem laikiem sveiks!

A 1. Bij` man skaista tēvu zeme D A Pār visām(i) zemītēm: D A Krāšni lauki, kuplas druvas, E A Čakli darba darītāj`. D A Krāšņi lauki, kuplas druvas, E A Čakli darba darītāj`. 2. Tad sabrauca sveši ļaudis Aiz novadu novadiem. Tie nobrida laukus, druvas, Aizdzin` darba darītāj`s. Tie nobrida laukus, druvas, Aizdzin` darba darītāj`s. 3. Kam man vajag tos ļautiņus, Kas man laba nevēlēja. Kam bij` sveši tikumiņi, Dievpalīga nepazin`. Kam bij` sveši tikumiņi, Dievpalīga nepazin`. 4. Lai palika tie ļautiņi, Kas man laba novēlēja, Kas dziedāja manas dziesmas, Mācēj` manu valodiņ`. Kas dziedāja manas dziesmas, Mācēj` manu valodiņ`. 5. Tad būs skaista tēvu zeme Pār visāmi zemītēm: Krāšņi lauki, kuplas druvas, Čakli darba darītāj`. Krāšņi lauki, kuplas druvas, Čakli darba darītāj`. A 6. Lai palika tie ļautiņi, D A Kas man laba novēlēj`, D A Kas man nāca palīgā(i), E A Mīlēt manu tēvu zem`.

D A 1. Vēl jau pīlādzim ogas ir zaļas, G A Vēl varam vasaras ābolā kost, G A D G Vēl mums jāizdzer vasaras daļa, Bm G Bm Pirms savus kausus noliekam nost. G Bm G Bm Pirms savus kausus noliekam nost. G A7 D 2. Vēl mums zemeņu lauki sārtojas, Vai tās lūpas vai zemenes tvīkst? Vēl pirms gājputni rudenim kārtojas, Vasaras reibonī jānoslīkst, Vasaras reibonī jānoslīkst. 3. Ar sarmu drīz pārklāsies mežs un lauks, Un putnu dziesmas aizbaidīs sniegs, Atmiņas vasaru atpakaļ sauks, Atmiņās sildīs mūs vasaras prieks. D A 4. Bet kamēr pīlādzim ogas vēl zaļas, G A Nāc un vasaras dziesmu sāc, G A D G Domāt par rudeni nav vēl mums vaļas, Bm Gan jau tas atnāks, neaicināts. G Bm G Bm Gan jau tas atnāks neaicināts. G A7 D

D G D 1. Tā kā šķemba manā sirdī, G D Dziļi guļ un sāp tur viņa, A Tā ir mūsu bārenīte, G Tā ir mana Krāslaviņa, D Tā ir mana Krāslaviņa. G D 2. Svēta, svēta ir šī rēta, G D Labāk lai tā nesadzīst. A Kamēr likten`s nolādējis, G Man no tevis tālu klīst, D Man no tevis tālu klīst. 3. Sāp man tas, ka savu dzīvi Atdot tev es nevarēju. Tā nebija mana vaina, Izšķīra mūs uguns vēji, Izšķīra mūs uguns vēji. 4. Uguns vēji, uguns vēji, Pāri nodarīja mums. Tie, kas toreiz nāvi sēja, Lai nu mīlestību sēj, Lai nu mīlestību sēj. D G D Tā kā šķemba manā sirdī, G D Dziļi guļ un sāp tur viņa, A Tā ir mūsu bārenīte, G Tā ir mana Krāslaviņa, D Tā ir mūsu Krāslaviņa.

Dm 1. Kad pienāks latviešiem tie labie laiki, A Ko citas tautas tagad piedzīvo, Dm Kad aizlasīsies projām kakla kungi, A Dm Kad mūsu zemi tagad nodzīvo? 2. Es jūtu – labie laiki tūliņ sāksies, Jo katru dienu mierīgāks kļūst prāts. Jau varu atkal naktīs droši gulēt, Jo zinu – tieku labi apsargāts. 3. Mani sargā brašie jūras kājinieki, Gan modrais milicijas personāls, Gan "melnās beretes" ar automātiem Un kaut kur nomodā ir stukačs bāls. 4. Un kur vēl stiprie draugi Vašingtonā, Kas roku pasniedz biedriem Maskavā! Tik droša sajūta man bij` tik vienreiz, Ka jutos drīz es mitu devītā. 5. Es zinu – Džordžs Bušs ir mūsu pusē, Tik jāprot viņa lūpas salasīt, Un Gorbačovs ar Nobelmiera balvu Neko mums sliktu nevar izdarīt.