Kāpēc man tik ļoti tīk Pazaudēts, neatgriežams laiks Kāpēc man tas neapnīk Pamests, netīrs rīts Prieks un laime bērnam būt No tevis neko neprasa Sienas pulkstens pazūd No tevis neprasa it neko Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Laiks uz vietas nestāv Pamosties un aizveries Dzīve bez kļūdu nav Balle nu ir beigusies Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Grūti celties, bet jūtos viegls Bezpersonisks, pavisam viegls miers Ne pirmā reize, bet gan pēdējā Nu labi, solījums kā spļāviens vējā Un ja nu tomēr es vienreiz mācītos no savām kļūdām Varbūt dzīve būtu ar vairāk atmiņām labām Bet nav jau viss tikai balts un melns vai ne Jākrāsos vien visās krāsās šī dzīve Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu

Ja es teikto to, ka Spētu sāpināt Vai mēs turpinātu Runāt tik un tā? Ja es teiktu to, ka Spētu melot tev Vai maniem vārdiem Tu spētu ticēt vēl Ja es teiktu to, ka Spētu sevi mainīt Vai šaubu ēnu tu Varētu aizdzīt Ja es teiktu to, ka Man ir daudz, ko dot Vai mani centieni Tev spētu mieru dot Es zinu Ar mani reize?m Grūti būt Bet zinu Tu turēsies Klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Ņem manu roku Turi klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Lai mēs viens otram Būtu klāt Ja es teiktu to, ka Gadi paietu Šķirti jau mēs būtu Reizi vienu, otru Ja es teiktu to, ka Tas nav no svara Mīla, liktens gan jau Zin, ko dara Un zinu Šo ceļu grūti Iet mums būs Bet zinu Mēs atradīsim Ka? Es saucu tevi Lai kur tu būtu Ņem manu roku Turi Klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Lai mēs viens otram Būtu klāt Zinu, zinu, zinu, zinu Nav jābūt tā Bet grūti sev acīs skatīties Par sāpēm mirkli aizmirsties Zinu, zinu, zinu, zinu Tu vari mainīt to Mums tikai jāmēģina Es saucu tevi Lai kur tu būtu Ņem manu roku Turi Klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Lai mēs viens otram Būtu klāt

Kaut viens skatiens spētu izturēt Ilgāk par sekundes simtdaļām Matus skaldot, karojot Sapņus pārvērt žultī Tehniskā specifikācija, grācijas nav Samocīts mēģinājums, pašmērķīgs spīts Rokas un ceļgali trīc Trauksme! Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Trauksme! Patīk sevi citēt un atražot Labo laiku atmiņās kavēties Gļēvums riskēt, baidies būt nesaprasts Vienmēr vainīgais atradīsies Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Uzlaizīt brūces, izārstēt šaubas, celties vēlreiz Kā patīk pret straumi iet, nārstot un mirt Labāk būtu izkāpis krastā, bet esmu laimīgs

Ievads A F#m E A F#m E Tā nav uguns tās ir ceļa zīmes un F#m Tas nav liktenis, bet nomaldījies suns A B Tā šajās dzīves ainās viss projām plūst un mainās, E viss pārāk ātri mainās F#m A Vien tavu sapņu dzīles kāds vienmēr tevi mīlēs E Vienmēr Kāds par tevi celsies B Vienmēr C#m Kāds par tevi ies un cīnīsies A Kāds uz kuru vari paļauties E Visi ceļi kādreiz kaut kur krustojas F#m Arī laimīgajiem kādreiz neveicas A. B7 Tā šajās dzīves ainās viss projām plūst un E mainās,viss projām plūst un mainās F#m. A. Bet tavās sapņu dzīlēs kāds vienmēr B tevi mīlēs Piedz.

Intro Dm F C G Dm F C G Uz palodzēm un gāzvadiem Dm F C G Mani domu ļaudis stāv Dm F C G Starp kņadu un starp kliedzieniem klīst klusums blāvs Dm F C G Kā bieziem otas triepieniem plaušās ieplūst gaisa strāva Dm F C G Grūstot mūriem un sienām sabrucis mans nemiernieka gars Dm F Jauns laikmets pieklīdis C G Pie malas ieročus un bultas Dm F C G Grūstot mūriem un sienām sabrucis mans nemiernieka gars Dm F Jauns laikmets pieklīdis C G Pie malas ieročus un bultas Dm F Pa palodzēm un gāzvadiem C G Vārdu straumes plūst Dm F C G No kņadas un no kliedzieniem zilie pirksti un mēle tūkst Dm F C G Kā bieziem otas triepieniem gaisa vairs nepietrūkst Dm F C G Grūstot mūriem un sienām sabrucis mans nemiernieka gars Dm F Jauns laikmets pieklīdis C G Pie malas ieročus un bultas Dm F C G Grūstot mūriem un sienām sabrucis mans nemiernieka gars Dm F Jauns laikmets pieklīdis C G Pie malas ieročus un bultas Dm F C G Grūstot mūriem un sienām sabrucis mans nemiernieka gars Dm F Jauns laikmets pieklīdis C G Pie malas ieročus un bultas Dm F C G Grūstot sienām un mūriem nemiera gars sabrucis Dm F C G Pa palodzēm un gāzvadiem jauns laikmets pieklīdis

F C F 1. Kad tūkstošdeviņsimt un piektā gadā, C F Mēs cēlāmies pret tiem, kas valdīja, Bb C Dm Tad kazāki ar zobeniem un pīķiem, Gm C F Mums cara vārdā galvas skaldīja. Fm Cm Fm Cm Fm Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet. F Bm F Cm Fm Vīrus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`. F Mēs sitāmies pie Vecpiebalgas, Rūjienas un Saldus, Bb Pie Tukuma un Aizputes, Pie kokneses un Skrundas, F Bb C Bet nebij` šoreiz lemts, Gm C Mūsu uzvaras karogs tika ņemts. F Bb F Māmiņ, ak māmiņ, kur tētis šonakt, Bb C F Ka mājās vēl pārnācis nav? Bb F Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs, Bb F C F Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs. 2. Bet desmit gadus vēlāk viss tik` piedots, Un sauca latvju dēli: soļos, marš! Mums ierocis tad rokās tika iedots, Jo iesācies bij` pirmais pasaul`s karš. Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet. Dēlus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`. Mēs sitāmies pie Nāves salas, Ķekavas un Doles, Pie Tīreļpurva, Ķemeriem, pie Ikšķiles un Slokas, Bet nebij` šoreiz lemts, Mūsu uzvaras karogs tika ņemts. Māmiņ, ak māmiņ, kur brālis šonakt, Ka mājās vēl pārnācis nav? Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs, Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs. 3. Un četrdesmit pirmā gadā atkal, Mūs aicināja cīnīties par to, Kas gadus astoņsimts mums bija atņemts, To visu atgūšōt mēs par neko. Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet. Tautu viņu cīņā sauca, asinis lai liet`. Mēs sitāmies pie Ļeļingradas, Volhovas un Kalugas, Pie Ilmenes un Opočkas, pie Madonas un Juglas, Bet nebij` šoreiz lemts, Mūsu uzvaras karogs tika ņemts. Māmiņ, ak māmiņ, kad beidzot būs lemts, Pret naidniekiem uzvaru gūt? Ak, bērniņ, ak, bērniņ, to pateikt ir grūt` Bet kādreiz tas notiks, tik stipriem vaj`g būt.

A E 1. Zin, zin, zin ,zin, zin, A D Ko tā meita, ko tā meit`, A E A Ko tā meit` no manis grib. E A E A Grib, grib, grib, grib, E A E A Ko tā meit` no manis grib. 2. Buč, buč, buč, buč, buč, Buču grib, buču grib, Buču tā no manis grib. Grib, grib, grib, grib, Buču tā no manis grib. 3. Jā, jā, jā, jā, jā, Bučošu, bučošu, Es to meitu bučošu. Bučošu, bučošu Es to meitu bučošu. Am E 4. Zin, zin, zin ,zin, zin, Am Dm Ko tā meita, ko tā meit`, Am E Am Ko tā meit` no manis grib. E Am E Am Grib, grib, grib, grib, E Am E A Ko tā meit` no manis grib. A E 5. Prec, prec, prec, prec, prec, A D Precēt grib, precēt grib, A E A Precēt mani meita grib. E A E A Grib, grib, grib, grib, E A E A Precēt mani meita grib. Am E 6. Nē, nē, nē, nē, nē, Am Dm Es to nē, es to nē, Am E Am Es to precēt negribu, E Am E Am Negribu, negribu, E Am E A Es to precēt negribu. A E 7. Jā, jā, nē, nē, nē, A D Bučot jā, precēt, nē, A E A Precēties mēs negribam, E A E A Jā, jā, nē, nē, E A E A Precēties mēs negribam, E A E A Jā, jā, nē, nē, E A E A Precēties mēs negribam. E7 A Precēties mēs negribam.

C F G C 1. Ak, Īrija, tu sapņu zeme zaļā, F G C Kas visus sagaid` rokām atplestām. F G C Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, G C Var katrs auļot pretī brīvībai. F G C Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, G C Var katrs auļot pretī brīvībai. 2. Ak seno laiku vecie kurzemnieki, Kas cēla fortus melnā Gambijā. Varbūt tie savā zemē jutās lieki Kā daudzi tagad jūtās Latvijā. Varbūt tiem savā zemē nebij` vietas Kā daudziem tagad notiek Latvijā. 3. Ak, Īrija, tu sapņu zeme zaļā, Kas saņem visus rokām atplestām. Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, Var katrs auļot pretī brīvībai. Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, Var katrs auļot pretī brīvībai. F C 4. Kādēļ Īrija, nevis Sīrija? G C Vai vēl tālāk Abesīnija? Cdim7 F C Varbūt tāpēc vien, te patīk tev un man, G C Ka sestdien`s vakaros te latvju dziesma skan.

C G Mirdz zvaigznes trīs, un māte cieš, C Par saviem bērniem lielajiem un maziem. C7 F C Bet skatiens spēcīgs skrpostās saule līst, G C Un diena vairs tik ātri nenovīst. F C Bet skatiens spēcīgs skrpostās saule līst, G C Un diena vairs tik ātri nenovīst. C G Mirdz zvaigznes trīs, uz augšu celtās rokās, C Un skatiens spēcīgs, skropstās saule līst. C7 F C Tā māte Latvija, kas mūžam sirdis rotās. G C Dod tēvu zemei brīvību. C7 G C Tā māte Latvija, kas mūžam sirdis rotās. G C Un zvaigznes trīs, kas mirdzēs debesīs.

Piedz. G Saules meitas Zvaigžņu segu D Pāri zemei klās A Un visus bērnus nometnē D Tai segā ritinās. G Saules meitas Zvaigžņu segu D Pāri zemei klās A Un visus bērnus nometnē G A D Tai segā ritinās. D 1. Kad vakarā pie ugunskura Sildās nometne, A Tur vecās mīļās dziesmas skan, D Kas patīk tev un man. Drīz mēnestiņš pie debesīm A Ar uguntiņu nāks, Un zvaigžņu lukturīšus D Tas aizdedzināt sāks. 2. Tad paslēpies aiz mākonīša Mēness vēros kluss, Vai visi bērni nometnē Zem zvaigžņu segas dus. Un tikai, kad pie debesīm Kļūs redzams Auseklīt`s, Būs zvaigžņu sega jāsalok, Jo ausīs jaunais rīts.