Tevis nepietiek, Manos vakaros! Kamēr gaidu es, Saule nosirmos! Neviens nejautā, Neviens nezinās! Ēnu teātrī, Mēs lomās mainītās! 2X Par mums jau viss ir uzrakstīts, te viss ir izdomāts - kā skumja filma skan, kad sirdi uzvar prāts! Gara diena aug, Tavos skāvienos. Lēnu skaitu es, dilstot mēnešos. Nezinās neviens - kā lai nosargā? Tevi zaudēt bail, augot divatā! 2X Par mums jau viss ir uzrakstīts, te viss ir izdomāts - kā skumja filma skan, kad sirdi uzvar prāts! Un gūstot var zaudēt un zaudējot var visu! Aplis no jauna noslēgsies! Viegli kas nāk, lai nāk tie, kas aiziet! 5X Un aplis no jauna iesāksies! 2X Par mums jau viss ir uzrakstīts, te viss ir izdomāts - kā skumja filma skan, kad sirdi uzvar prāts!

Man pienāk klātu kāda vieda marva Un manim teic tev dvēselē ir darva Ir tevim jāatstrādā sava karma Kaut manu galvu sen jau rotā sarma Tu vecīt never muti miku meku Pa hodu zinu kreatīvu džeku Jā saķīlēs viņš tavu melno behu Bet gatavībā turi naudas šneku Piedz. Tu iekurbulē veco vāģi Un iesvied iekšā savu zāģi Lai nevajdzētu naudu vāķēt Mēs šodien visi laižam zāģēt Un nevajaga harvesteru Mēs varam zāģēt daudzi steru Mēs zāģē zāģē kā mums gribās Jūs variet iekost savās ribās Bet vai tu zini kādu prīmā točku Bet ja nē tad norausies pa počku Un vari man tu nepūst savas pīles Jo baigi vajag krutku lētas pīpes Bet ja tu manim virsū mauksi koku Vairs nekad es tevim nedos roku Es priekš tevis rādīšos par spoku Tu izjutīsi dzīvē elles moku Piedz. Nu tā kā greznu kolekcijas vāzi Tu lepnu piecu kubu apsi gāzi Nu var aizkūpināt līku kāsi Arī dabūt var no mums pa tāsi Pa hodu zinu tādu kreizi beibi Pēc kuras katru dienu tu vai reibi Un lai kā tu mežā stronga leci Kreizi vēsi pacels tavu sveci Piedz. Jā sēžam mežā mēs uz zaļa ciņa Mums rīklē lejas štengra šmakouceņa Bet vakarā mēs visi laiž uz mājām Pie zaikas kura ņem starp slaidām kājām Pa īstam mazo Ļaļu mīlam baigi Mums patīk viņas dupsis sārtie vaigi Kad mutē ņem tā sīvo nav ko gaidīt Var visās vietās viņu maigi spaidīt Piedz. Bet vai tu zini kādu prīmā točku Bet ja nē tad norausies pa počku Un vari vecīt nepūst savas pīles Jo baigi vajag krutku lētas pīpes Vot sēžam atkal mēs uz zaļa ciņa Un atkal mutē lejas šmakouceņa Kā gribas aizkūpināt līku kāsi Un dabūt vari tu no mums pa tāsi Piedz.2x Mēs mazo Ļaļu mīlam baigi Mums patīk dupsis sārtie vaigi Kad mutē ņem tur nav ko gaidīt Var visās vietās viņu spaidīt

Ne jau visur vainīgs kaimiņš Pat ja tevim gadās bērniņš Ja tu esi alfa tēviņš Visos laikos būsi ķēniņš Neesmu nekāds es pāķis Tāpēc izmests mīlas āķis Meitēns visā ziņā prātīgs Domā vai nav džekiņš plātīgs Piedz. Neveidosim dzīvi rūgtu Savu sirdi tevim sūtu Ja man izdevība būtu Es par tavu mīļo kļūtu Ja tu nekārtības gani Kāpēc noniecināt mani Ja tu dzīvē sevi māni Būs tev gultā auksti sāni Kaut es domās esmu mainīgs Nejūtos nekur es vainīgs Jālaiž prom ar pirmo bāni Manai mīļai tarakāni Piedziedājums Dziesmu aranžējis un skaņas apstrādi veicis EINĀRS LIPSKIS, Rēzekne 2020.g.

Tev ir tik maza skaista sirds Un tavas zilās acis mirdz Ir tavās plaukstās jauns Likts spīdīgs aifons glauns No prieka nezini kur dēties Tev mīļā straujāk sitas sirds Bet aifons tavās acīs mirdz Tu viņu maigi miedz Un sev to klātu liec Un atkal teiksi viņam jā Tavs gadžets aifons androīds Nudien ir īstais parazīts Tas pīkst un zvana vēl Jā viņš ir mīļāks tev Bet es nerodu mieru sev Nemanot atnācis ir rīts Jau tavās plaukstās aifons trīc Tu maigi glaudi šo Viņš tevi ielīksmo Bet man ir greiza sirds uz to Es redzu tevī satraukums Mirst aifons mīļais lolojums Viņš jāpabaro mums Balts vadiņš zudis Jums Jā bēdīgs ira notikums Tev ir tik maza skaista sirds Un pieci džī tev acīs mirdz Ir tavās plaukstās jauns Likts spīdīgs aifons glauns No važām tām mums nav kur dēties Tavs gadžets aifons androīds Nudien ir īstais parazīts Tas pīkst un zvana vēl Jā viņš ir mīļāks tev Bet es nerodu mieru sev Dziesmu aranžējis EINĀRS LIPSKIS Rēzekne 2019.g.

Kad tevī iemīlējos es Jau domāju tu laimi nes Tu steidzies laivu projām irt Vai liesmā naktstaurenim mirt Par tevi Dievu lūgtu es Lai likteņlaivas kopā nes Tev šūpuļdziesmu dziedātu Un mīlas vārdus čukstētu Piedz. Uz ko lai tagad zēniņš cer Ja viņa mīlu kājām sper Ja dvēsele tam pušu plīst Tad glāzīte lai pilna līst Jau tumšā naktī gaisma svīst Par meiču zēnam domas klīst Un dvēsele tam pušu plīst Lai glāzīte tad pilna līst Es balsī tavā klausījos Un tavos matos ievijos Man ievu smarža atmiņā Un tavi skūpsti nemaņā Tu kājas rasā mazgāji Kā vasara tu aizgāji Kā šķirties man no meitenes Bez viņas siltās saules es Piedziedājums Dziesmu aranžējis un skaņas apstrādi veicis EINĀRS LIPSKIS, Rēzekne 2020.g.

Ielas tukšas. Savāds nogurums. Tavās acīs samulsums. Roku rokā tu un es Vienīgās uz pasaules. Saules stari logā krīt. Tas nozīmē, ka ir jau rīts, Tas nozīmē, ka jāšķiras, Bet projām iet vēl negribas. P: Nāc, līdzi! Man vienalga viss. Man vienai būt ir apnicis. Un šajā rīta agrumā aiziesim mēs tālumā. Nāc,līdzi! Man vienalga viss. Man vienam būt ir apnicis. Un šajā rīta agrumā būsim kopā divatā. Es pieglaužos tev ciešāk klāt. Šo mirkli gribu saglabāt. Pat tad, kad projām iesi tu, Es tevi vēlreiz sajustu. Uz brīdi acis aizveru Un tavu stāvu apskauju, Un apstājas uz brīdi laiks. Un tavas lūpas rotā smaids.

A D A E7 A Te ir tā vieta, mans mīļais, kur apraksim tos. D C#m E F#m Mirušos sapņus glabāsim uguns kapā. A D C#m Te, šajā mežā, liesmu lāpas drīz uzdzirksteļos Bm A (E7) Kopā ar vītušiem ziediem un sarkanām lapām. Atvilksim elpu. Smags ir mirušo sapņu slogs. Tālāk nav spēka, mans mīļais, nav spēka nest. Pelnus kaisīsim vējā, lai vakars tos zog. Atvilksim elpu pirms ēnas nāk saulrietu dzēst. Jo mums jāceļas drīz, ak, mans mīļais, laiks tālāk klīst. Dzīves lielajā karā un ķīviņos ceļš, kas mums ejams. Bet tos sapņus, kas palikuši, tos paņemsim līdz, Dzīves skumjas un ciešanas pārvēršot dzejā.

Solīji, ka nāksi šovakar - Kad visapkārt jāņugunis ziedēs, Solīji man mīlu gaišāko Kas tumsu kliedēs. Teici tu, ka mani vienīgo Apbērsi ar skaistākajiem ziediem, Teici kopā iet uz saullēktiem Un saules rietiem. Piedziedājums: Nevajag(a) ziedu klēpi man - Nāc un atnes baltu rozi vienu Ziedēs tā un pastāstīs man rīt Par vakardienu. Nevajag(a) tukšus vārdus man - Atnes tikai baltu rozi vienu. Smaržos tā un pastāstīs man rīt Par vakardienu. Solīji kā pērli dārgāko Dāvināt man spožu zvaigzni tālē - Lai tā mūsu mīlā karsta kvēl Un neizbālē. Teici Jāņu naktī īsākā: Atradīsim to, ko visi tīko! Sniegsi tu man pusnakts ziedu - Papardīti sīko. Piedz. Jāņu nakts aiz loga lēni tumst, Un es tevis ilgojos bez gala - Ugunskuru liesmās krāsojas Jau debesmala. Bet tad lēni pretī man tu nāc, Sirds jau sola laimīgu šo dienu: Roka tava maigi pasniedz Baltu rozi vienu. Piedz.

Sen aizmirsies tev mirdzošs saules riets, Kas gavilēdams lēja skaistumu un sāpes. Tais mežu zilgmājos, kur tu tik atmiņās vairs siets, Bet, spārniem vingriem, turp skriet sapņiem slāpes. Kad lielpilsētas parkā atpūta tev bija, Pie zaļām gļotām aizaugušas peļķes Še mieru meklēji. Vai senā vaina dzija? Nē, sāpes zied vēl sarkanas kā neļķes. P: 4x Tu, vecais, klaidoni, viens vienīgais mans draugs. Par tevi domāt tīk, kā lasīt dzeju daiļu. Līdz dibenam tev tukšots rūgtais dzīves kauss. Pie lūpām smejot liki to bez baiļu. 4x Tu, vecais klaidoni, viens vienīgais mans draugs.

Vakars kluss un mirklis īss. Esmu sagaidīts. Vēls pusnakts pieskāriens. Tavas jūtas sirdī dus. Tikai pati zini to: Laiks mums visu izskaidros. P1: 2x Rīts tik agrs. Tavas jūtas manī kliedz. Rīts tik agrs. Vakardienas šaubas liedz. Atkal vakars rēns un kluss. Nezin` ko tas nesīs mums... Tas būs mūsu noslēpums. Tavas jūtas sirdī dus. Tikai pati zini to: Laiks mums visu izskaidros. P1: 2x P2: 6x Vai tu mani zini, vai es tevi zinu? Labāk nezināt neko! Ja tu daudz zināsi, tad es daudz zināšu! Tad vairs nebūs it nekā!