Nebeidzas nekas Tikai vakars jau Pūkains melns un silts Man pie durvīm snauž Nebeidzas nekas Tikai klusums tāds Manī turpinās Tavu roku glāsts Piedz.: Šovakar man Mazliet Tevis trūkst Tāpēc, ka triecoties pret stiklu Spārni lūzt Tāpēc ka upes neapstājas Upes plūst Tāpēc ka debesis ir vienas Pār mums Nebeidzas nekas Viena spuldze dziest Manī turpina Tavi soļi iet Domas nenogurst Tavus plecus skaut Tikai naktstauriņš Negrib man to ļaut

Atceries kad, kad mēs bijām bērni Laiks likās rīta tik lēni Visas vasaras mēs ķērām sapņus Gadus vēlāk mēs vel joprojām blakus - Piedz. Oooo nebaidies no saviem sapņiem Es saku tev oooo tici man, mums pietiks abiem Tu zini mani ooo Nebaidies no saviem sapņiem Es saku tev ooo (saku tev ooo) ne, ne, neviens tos nevar atņemt. - Un pie kājas tak, ko tie tur sak Ir nakts, es pats un tu man blakus Laiks bēg prom, kad nevar notvert to Laiks ir nekas, ja tev ir kāds kam dot Paaudzē ex 82....

1. Kad beidzot sniegs ir kusis - Uz pavasara pusi Ieraugu pirmos putnus tālumā Paveros dārzā klusi Vairāk uz ceļa pusi Smaida man roze sniegotā Piedz. Vēl vēl vēl, tikai mirklīti vēl Acu mirkli Tu izbaudi vēl Jo ziedi tie, kas nobirs drīz Vēl vēl vēl, tikai tālumā vēl Paveries, mirkli izbaudi vēl Ir izbaudīts šis mirklis īss 2. Man iespīd saule logā Paturu mirkli rokā Šogad es sniega rozi pēdējo Nu priecēs putni lokā Lidojam pāri žogam Gaidīsim ziemu nākamo Piedz....

(2X) Vientuļa meitene dejo Meiteni tālumā vēro Vai viņa satiks to vienīgo To, to, to īsto Mentola konfektes krīt no kabatām uz zemi Es neko neredzu vairs, jo es aizņemts ar tevi Mums abiem vienāds ir vaibs, mani pie sevis vedi Man vairāk nevajag to haipu, man tagad vajag tevi Tu esi zvaigzne, kas krita, kad tevi ievēlējos Ar katru skatienu tavu es vairāk iemīlējos Tu ciešāk turies man klāt, kad tumsā viena dejo Dejo, dejo, dejo, dejo (2X) Vientuļa meitene dejo Meiteni tālumā vēro Vai viņa satiks to vienīgo To, to, to īsto Ultravioletas gaismas pāri plūst Uz deju grīdas ir plaisas un ledus kūst Mēs kā uguns un ledus, mēs kā plus un kā mīnuss Tu saldi plūsti pa vēnām, iekļūsti manī kā vīruss Domā, domā tu par mani vēl Šovakar es būšu tev Runā, runā tu ar mani vēl Un no jauna mani cel (2X) Vientuļa meitene dejo Meiteni tālumā vēro Vai viņa satiks to vienīgo To, to, to īsto

Izjūtu izsalcis zvērs blandās galvā, Skumjām acīm veroties manās Kā logos, pa kuriem var pasauli redzēt, Līdz aizkrīt slēģi un iestājas nakts Zvērs brīnās un pēta slīdošas ainas Krāsaini attēli ieslīd viņā Krāsainas bildes uz pelēka fona Līdz aizkrīt slēģi un iestājas nakts Zvērs šonakt ilgi murgos vārtās, Pārāk daudz iespaidu bijis viņā, Pārāk daudz galvu uz pelēka fona, Kurās guļ miruši, miruši, miruši zvēri

Es saslapinu zāli, lai labāk augtu tā, Bet rīt tai pašā vietā man atkal jāčurā. O-ho, ho-ho-bad, oho-ho-ho.. Es aizeju no rīta un skatos – kā tad tā? Kur vakar bija zāle, tur vairāk nav nekā! O-ho, ho-ho.. (Piedz., 2x) Es nesaprotu, kā tas noticis, Es gribēju, lai augtu, bet viss ir nokaltis! O-ho, ho-ho.. (Viss ir nokaltis! Ko nu?) Es aizeju uz jūru, un jūrā čurā kāds. Tam ausaine bij galvā, bet rokā – makšķerkāts....

Kāda starpība ir tam Kas bijis, laiku neatgriezt Sadegušo tiltu ogle dziest Būtu zinājis Es beigtu savu godu kaisīt Manu laimi pret savu iemainīt Tu spēj Mani novest savā peklē Tāpēc ņem savu ēnu un aizej Es ceru neatgriezties Vairs neatskatīties Kāda starpība ir kam Man pietiek savu laiku šķiest Vienu un to pašu dziesmu griezt Tāpēc, lūdzu, necenties Tavās acīs šarms zūd Zinu nav tik viegli vienam būt Bet, lūdzu, aizej Es vairs neatgriezīšos Vairs neatskatīšos Tu spēj Mani novest savā peklē Lai arī man tu vairs nav ko meklēt No pagātnes tev neizbēgt Tāpēc ņem manu ēnu un aizej Ņem manu ēnu un aizej Ņem manu ēnu un aizej Es vairs neatskatīšos Vairs neatgriezīšos

Kāpēc man tik ļoti tīk Pazaudēts, neatgriežams laiks Kāpēc man tas neapnīk Pamests, netīrs rīts Prieks un laime bērnam būt No tevis neko neprasa Sienas pulkstens pazūd No tevis neprasa it neko Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Laiks uz vietas nestāv Pamosties un aizveries Dzīve bez kļūdu nav Balle nu ir beigusies Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Grūti celties, bet jūtos viegls Bezpersonisks, pavisam viegls miers Ne pirmā reize, bet gan pēdējā Nu labi, solījums kā spļāviens vējā Un ja nu tomēr es vienreiz mācītos no savām kļūdām Varbūt dzīve būtu ar vairāk atmiņām labām Bet nav jau viss tikai balts un melns vai ne Jākrāsos vien visās krāsās šī dzīve Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu Lai nu kur es tagad būtu

Ja es teikto to, ka Spētu sāpināt Vai mēs turpinātu Runāt tik un tā? Ja es teiktu to, ka Spētu melot tev Vai maniem vārdiem Tu spētu ticēt vēl Ja es teiktu to, ka Spētu sevi mainīt Vai šaubu ēnu tu Varētu aizdzīt Ja es teiktu to, ka Man ir daudz, ko dot Vai mani centieni Tev spētu mieru dot Es zinu Ar mani reize?m Grūti būt Bet zinu Tu turēsies Klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Ņem manu roku Turi klāt Es saucu tevi Lai kur tu būtu Lai mēs viens otram Būtu klāt Ja es teiktu to, ka Gadi paietu Šķirti jau mēs būtu Reizi vienu, otru Ja es teiktu to, ka Tas nav no svara Mīla, liktens gan jau Zin, ko dara Un zinu Šo ceļu grūti Iet mums būs Bet zinu Mēs atradīsim Ka?...

Kaut viens skatiens spētu izturēt Ilgāk par sekundes simtdaļām Matus skaldot, karojot Sapņus pārvērt žultī Tehniskā specifikācija, grācijas nav Samocīts mēģinājums, pašmērķīgs spīts Rokas un ceļgali trīc Trauksme! Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Trauksme! Patīk sevi citēt un atražot Labo laiku atmiņās kavēties Gļēvums riskēt, baidies būt nesaprasts Vienmēr vainīgais atradīsies Skaties man acīs Mūžība starp mums Dūres cauri tiek Kontakta nav Uzlaizīt brūces, izārstēt šaubas, celties vēlreiz Kā patīk pret straumi iet, nārstot un mirt Labāk būtu izkāpis krastā, bet esmu laimīgs