Mana dzīve ir kā virpulis es bidos iemīlēties tevī es baidos un zinu ka ateiksi man bet es tevi mīlu mīlu mīlu no sirds piedz. ļauj man aizbēgt prom no tevis no vissa ļuj skumjām izgaist un atrodi laimi laimi esmu kā ērkškiem gajusi cauri bēdīga un saluzsta es cenšos atrast sev dzīvei jēgu jēgu jēgu mīli mīli manī nepamet nekad zinu ka reiz adgriezīsies tu esmu tava laime

1. Ceļš ir tāls jau mostos agri, Bum, bum, bum telefons mans krīt. Pienenes uz galda vāzē, Rīta saule acīs spīd. Bum, Bum... Bum, Bum... 2. Dodos es pa durvīm ārā, Sejai priekšā mati krīt. Pa ielām sētnieki vēl dejo, La-la-la-la-labrīt! ..... necerēju tevi ..... šorīt ieraudzīt Piedz. Bum, bum piri piri, piri, piri, Pipars Bum, bum piri piri, Bum, bum, Pipars Bum, bum piri piri, piri, piri, Pipars Bum, bum, bum. 3. Sirdij trīsot dodos pretī, Atmiņas sāk uzplaiksnīt. Aizmirsu, kur šorīt devos, Tu man bikli uzsmaidi. ..... necerēju tevi ..... mājās pavadīt Piedz. Bum, bum piri piri, Piri, piri, Pipars Bum, bum piri piri, Bum, bum, Pipars Bum, bum piri piri, Piri, piri, Pipars Bum, bum, bum ..... necerēju tevi ..... mājās pavadīt Piedz. Bum, bum piri piri, Piri, piri, Pipars x2 Bum, bum piri piri, Bum, bum, Pipars Bum, bum piri piri, Piri, piri, Pipars Bum, bum, bum

Nav bez mīlas nekā, Nav bez prieka nekā, Laime negaida tos, Tos, kas nedomā tā. Nav bez mīlas nekā, Tu jau zini to pats, Visu pasauli redz Kāda redzīga acs. Tev var naudas būt daudz, Tev var zelta būt daudz, Tomēr tevi tāpat Vārdos nelabos sauc. Nav bez mīlas nekā, Tu jau zini to pats, Visu vēro un redz Kāda redzīga acs. Piedz. (2x) Un tāpēc kamēr tev ir mīla, Tev vairāk nevajag neko. Tev ir līdz ceļiem lielā mīla, Un "paldies!" liktenim par to. Nav bez cīņas nekā, Un bez cerībām nav, Ceļu pareizo tu Esi atradis jau. Nav bez cīņas nekā, Tu jau zini to pats, Tavas cerības redz Kāda redzīga acs. Nav bez mīlas nekā, Nav bez prieka nekā, Laime negaida tos, Tos, kas nedomā tā. Nav bez mīlas nekā, Tu jau to zini pats, Visu pasauli redz Kāda redzīga acs. Piedz. (2x) Un tāpēc kamēr tev ir mīla, Tev vairāk nevajag neko. Tev ir līdz ceļiem lielā mīla, Un "paldies!" liktenim par to. … Piedz. Un tāpēc kamēr tev ir mīla, Tev vairāk nevajag neko. Tev ir līdz ceļiem lielā mīla, Un "paldies!" liktenim par to. Un tāpēc kamēr tev ir mīla, Tev vairāk nevajag it neko. Tev ir līdz ceļiem lielā mīla, Un "paldies!" liktenim par to.

Kad tu pie manis nāc un lūpas smaidot man sniedz, es redzu svešas acis tev zem plakstiņiem mirdz. Un tu joprojām pasakaini izskaties, bet, paldies Dievam, neproti tu izlikties. Cik drosmīgi un skaļi tagad mums visapkārt runāt māk. Drīz, iespējams, pat politiķi rokenrolu dejot sāks. Bet tu tik naivi izdabā. Un tu par sevi nedomā. P: 2x Nevar! Nenāc man tik tuvu klāt! Varbūt spēšu tevi nosargāt? Kad tu par mani domā velns vien zina ko... Es lasu avīzē,kā svešie kūtros apvārdo. Un vienīgais, kas atkal liek man uztraukties, ir tas, ka tu aizvien tik satriecoši izskaties. Klau, man patiesi nebūs grūti izlikties ka šodien tik daudz sejas pieprot pārvērsties. Ja tu par sevi nedomā, Tad man par tevi jādomā. P: 4x

1.Pants Teica vectēvs: ”Nāk ziema”; Laikam stiprs būs sals, Bet es vēlos, lai zini tas nav gals, Tas nav gals. Teica vectēvs: “Ar Dievu”; Žēl man pasaules – šīs. Bet es vēlos – dēls – lai zini, Tas nav viss, tas nav viss! Piedziedājums: x2 Nekas jau nebeidzas, vien putni aizlaižas, Vien priekškars aizveras, vien saule, riet. Tik esmu dzīvojis, tik esmu mīlējis, Cik tevī palicis, cik dziesmā dzied. 2.Pants Teica tēvs man: “Es eju”; Izdeg rokās, jau skals, Bet es vēlos, lai Tu zini, tas nav gals, tas nav gals Teica tēvs man: “Ar Dievu! Žēl man pasaules – šīs”; Bet es vēlos, dēls, lai tu zini, Tas nav viss, tas nav viss! Piedziedājums: x2 3.Pants Tevim, dēls – reiz es teikšu. Visus liktnes` reiz mals Bet es vēlos, lai Tu zini, Ka tas nav gals, tas nav gals Teikšu dēls tev: “Ar Dievu”; Žēl būs pasaules – šīs. Bet es vēlos, dēls, lai tu zini. Tas nav viss, Tas nav viss Piedziedājums: x2

Fāters aiziet muterēs, palieku es viens un ēst, Limonādi dzert un ēst, jo fāters aiziet muterēs, Ai kā gribas, gribas ēst, vakardienas furšetēs, Bet jāguļ man uz kušetēs, jo fāters aiziet muterēs, Visā visumā uz augšu paskats diez kas nav, Visā visumā uz augšu paskats diez kas nav, Gultiņā ir auksti, auksti, auksti, Ledusskapī silti, silti, silti, Sajūta tāda, ka balansa nav, velna milti 2x Pats nu fāters tagad es, jāiet pašam muterēs, Kā mellenēs un dzērvenēs, Lūk, tādas dzimtas receptēs, Visā visumā uz augšu paskats diez kas nav Visā visumā uz augšu paskats diez kas nav, Gultiņā ir auksti, auksti, auksti, Ledusskapī silti, silti, silti Sajūta tāda, ka balansa nav, velna milti 4x Gultiņā ir auksti, auksti, auksti, Ledusskapī silti, silti, silti, Sajūta tāda, ka vienīgais, kas ir - VELNA MILTI

Tu aizej armijā. Es eju pavadīt un pasacīt, ka tevi mīlu es, ka es tev rakstīšu un gaidīšu... Bet tu? Tev acīs zudis prieks. Ir tagad skumji tev, bet atceries, tu zini, ka gaidīšu es. P: 2x Atskaties, atskaties, neslēp smaidu. Neslēp smaidu, nesaki - nē! Atceries, atceries, tevi gaidu, tiksimies vasarā te! Lūk, pirmā vēstule, ko vakar saņēmu... Es neticu, vai tiešām taisnība ir tā, ko raksti man? To noklusēt nav vērts! Jo daudz kas mainījies un laiks ir apstājies, bet atceries, tu zini, ka gaidīšu es. P: 2x Kad saule norietēs, tad sāksim. Zūd pasaules zvaigznes, mēs nāksim. Lai aiziet šis laiks, laid to! Aizmirsti, laid! P: 2x

D Em A D G D Garausīts zaķīts pa pakrēslu D G Kurina pļaviņā pirtiņu 2x G D Mēnestiņš Čigāniņš caur eglēm sāk vērties A D Zaķīšu māte savus bērnus ved pērties 2x Pičiņu pačiņu austiņām Modriņi,modriņi sadzirdēt tām 2x Pičiņu pačiņu actiņām Tāliņi,tāliņi saredzēt tām 2x Pičiņu pačiņu kājiņām Viegliņi,viegliņi patecēt tām 2x Strupausīts sunīts pa pakrēslu Savā nodabā skraida pa pļaviņu 2x Kas gan tur miglā kūņojas kūst? To vajag zināt,to vajag just 2x Nu,bērniņi joziet,ko katrs māk 2x Lai ienaidnieks jūs nepanāk 2x Vau,vau,vau,vau Cibric, cibric 2x Vau,vau Cibric 4x SPUDŪC!

Līdz ko pirmie saules stari, spožu gaismu lies. Manas domas Tevi meklēs, tas jau nepāries. Kādēļ Tu atkal tālu prom? Vai gan mums nebūs lemts neko vairāk mainīt? Piedz: Meitene mana, vai pasacīt vari, Kāpēc jau atkal ir tā? Labākās dienas un cerības arī Aizvējo prom tālumā Meitene mana, vai pasacīt vari, Kādēļ tam jānotiek tā? Vienam, bez Tevis, šeit vakari gari Skumjas tad dzimst no nekā. Tavas vēstules, joprojām, lasu vakaros Nevar būt, ka Tava sirds man mūžam nepiedos. Vārdus tos, lieki sacītos Vārdus tos, kuri liek mums būt atkal šķirtiem. Piedz.

Bet tagad ej, ej... Ej ātrāk prom, jo lūpās stostās Ar sāpi salaulājies prieks Un neskaties, jo tas, kas manās skropstās Ir vakar uzsnigušais sniegs Vai atceries cik spalgi sniga? Tik spalgi kāviem gaisma dzimst Un mesta baltā zibens gaismā stiga Kā tikai nebūtība grimst Bet tagad ej, ej Viss straujais nostās un iznāks ceriņzilgans miegs Bet tas, kas trīs vēl - Manās skropstās ir vakar uzsnigušais sniegs Bet tagad ej, ej... Un kāpēc tam tā zvaigzne sīca Un šķēlās pūšu debesjums Un asinssātrā kārstā mēnesnīca Kā liesma pārkulas pār mums Bet tagad ej, ej Viss straujais nostās un iznāks ceriņzilgans miegs Bet tas, kas trīs vēl - Manās skropstās ir vakar uzsnigušais sniegs Bet tagad ej, ej... Ej ātrāk prom, jo lūpās stostās Ar sāpi salaulājies prieks Bet tagad ej, ej...