Cm Mēs ceļojam aplī Ab Bet aplis aizved kur patīk Bb Man patīk peldēt pa straumi Gm Bet straume neved, tik traumē Cm Un tad es centos būs patiess Ab Es skatījos kā tu skaties Bb Tu skatījies tālu projām Gm Tur projām kāds visu bojā joprojām Cm Aizvērām dienas Ab Un dienas sagrāva sienas Bb Tās sienas sagrāva abus mūs Gm Abiem likās nekā mums virs nebūs Cm Nobeigums patvērums Ab Rums lai aizmirstas lietas ap mums Bb Ap mums bija drosme un bailes Gm Bailes vai tas kādreiz gailēs Cm Es spētu tev ko dot Ab Ja tu nāktu izskaidrot Eb Bb Bet tu aizej man pat nemanot Cm Un salauz mani sev Ab Līdz galam un ceri Eb Ka klusējot tu spēsi vētru Bb Celt Aizvērām dienas Un dienas sagrāva sienas Tās sienas sagrāva abus mūs Abiem likās nekā mums vairs nebūs Nobeigums patvērums Rums lai izslēgtu gaismu ap mums Ap mums bija drosme un bailes Bailes vai tas kādreiz gailēs Ceļojam aplī Bet aplis aizved kur patīk Man patīk peldēt pa straumi Bet straume neved, tik traumē Un tad es centos būs patiess Es skatījos kā tu skaties Tu skatījies tālu projām Tur projām kāds visu bojā joprojām Es spētu tev ko dot Ja nāktu izskaidrot Bet tu aizej man pat nemanot Un salauz mani sev Līdz galam un ceri Ka klusējot tu spēsi vētru Celt

Kurš no mums spēlēs paslēpes? Uz lielas pasaules ir viegli pazaudēt, Ko mēs reiz sapņojām, kā bērni gaidījām Ir jālej asaras, kad mūsu pasakas vairāk nav Vairs nav, to nav, vairs nav… Saules klēpī noguldīts Reiz es devos viņai līdz Cik pasakains bij katrs rīts Bet nu jau mirklis piepildīts Kaut es spētu Gūt vēl spēku, Skūpstot laiku, Notvert gaitu, Kas pārāk straujā ritmā Atvadījās un tā Spiež man negribīgi mainīties Kurš no mums spēlēs paslēpes? Uz lielas pasaules ir viegli pazaudēt, Ko mēs reiz sapņojām, kā bērni gaidījām Ir jālej asaras, kad mūsu pasakas vairāk nav Vairs nav, to nav, vairs nav… Piezemējies mierpilnā Stāvoklī, bet novārtā Pazaudēta mana sirds Katru dienu pietrūkst flirts, Kuram blakus Vijām skatus, Solījām reiz neslīkt Garlaicībā, nepīt Svešas domas Savas skolas somas Vienmēr plecā mūsu paturēt Kurš no mums spēlēs paslēpes? Uz lielas pasaules ir viegli pazaudēt, Ko mēs reiz sapņojām, kā bērni gaidījām Ir jālej asaras, kad mūsu pasakas vairāk nav Vairs nav, to nav, vairs nav… Dzīvi strauji nogalina pārāk stalta nopietnība, Mirdzot acīm, saulēm patīk brīva skata neprātība

Debess tumša, mākoņaina, Jūra vētrās dauzīta Tā caur viļņiem, bangām cīnās Mana dzīves laiviņa Visur tumsa, visur briesmas, Tikai tālu rietumos Atspīd manā bēdu naktī Zvaigzne viena vienīgā Vai šī zvaigzne mani briesmās, Mani nāvē vilina? Jeb vai tumsā ceļu rāda Kurp man laiva griežama? Jeb vai viņa manīm stāsta, Kā aiz mākoņiem vēl spīd Laimes saule spožā, baltā, Tu to zini, spulgacīt!

Mainās manas matu krāsas, vasaras un ziemas Mainās manas dzīvesvietas Mainās mani ieradumi, nedēļas un dienas Mainās manas darbavietas Mainās sejas ekrānā, blakus un uz ielas Mainās manas četras sienas Mainās manas piektdienas un dungojamās dziesmas Mainās manas svētku dienas Es varu neturēt to, kas jau tāpat no rokām slīd Bet labprāt mānīšos šonakt un sapnī iešu tev līdz Mainās viss Pāriet viss Bet tu neesi viss Mainās tavas kaklasaites, draudzenes un sievas Mainās viņas katru dienu Mainās bildes profilā, makā un pie sienas Nav vairs tur manām vietas Es varu neturēt to, kas jau tāpat no rokām slīd Bet labprāt mānīšos šonakt un sapnī iešu tev līdz Mainās viss Pāriet viss Bet tu neesi viss Pienāk rīts, un tev ir jāaiziet Pienāk rīts, bet naktis neizdziest

Zvaigžņu debesis Tavās acīs mirdz Mēs dejosim Kamēr atausis būs rīts Zvaigžņu priekškars krīt Varam sauli ieraudzīt Mēs dejosim Kamēr diena iesils drīz Un tā mēs dzīvi dejosim Un tā mēs dzīvi mīlēsim Pat, ja solis kāds klups Deja mums nesajuks Deja mums nesajuks Saules staros mirdz Tavās matu cirtās zīds Mēs dejosim Mijkrēslis, kad sagaidīts Debesīs, kad sarkans vīns Saules stari nodzisīs Mēs dejosim Mūžs mums dejā pavadīts

Pār ilgu jūru peldu Caur vakaru un rītu Uz skaidriem nodomiem Skan vijole un flauta Ar padomiem kā dziedāt Uz lieliem svētkiem Nevaru Tālu saklausīt slēptu viltu atpazīt Kā man laiku apvaldīt, lai spētu tev ko pastāstīt Pa karstām ielām lielām Gar reklāmām uz sienām Uz skaidriem nodomiem Veras pasakaini vārti Skan violeti stāsti Kā nokļūt aizvējā Nevaru tālu ieraudzīt Nevaru sirdij pierādīt Kā man laiku apvaldīt Lai spētu tai ko pastāstīt Krīt un krīt un līst un līst un līst, manā pilsētā līst Liekas dzirdu, dzirdu, dzirdu, dzirdu kā Zeme elpoja Bet es eju skrienu brienu visiem līdz kā apdauzīts Caur tuneļiem caur parkiem atvērtiem, pretīm lielceļiem Pa karstām ielām lielām Gar reklāmām uz sienām Uz skaidriem nodomiem Veras pasakaini vārti Skan violeti stāsti Kā nokļūt aizvējā Nevaru tālu ieraudzīt, nevaru sirdij pierādīt Kā man laiku apvaldīt, lai spētu tai ko pastāstīt Krīt un krīt un līst un līst un līst, manā pilsētā līst Liekas dzirdu, dzirdu, dzirdu, dzirdu kā Zeme elpoja Bet es eju skrienu brienu visiem līdz kā apdauzīts Caur tuneļiem caur parkiem atvērtiem, pretīm lielceļiem Kā man laiku apvaldīt? Kā man laiku apvaldīt? Kā man laiku…

1. Atceros es pagājušo vasaru Ballīti, un viņas acu skatienu To skatienu, to skatienu Daudz ko viņai sacīt toreiz gribēju Bet nekādi vārdus atrast nespēju Es nespēju, es nespēju Laiks kaut ātri skrien Skumstu vēl arvien. Piedz: Kur gan esi Tu, meitene ar zilām acīm? Vārdus īstākos, beidzot, es Tev spēšu sacīt Lai Tu sajustu, vienīgai Tev sirdi dodu Kā lai tagad es, kā lai sev reiz mieru rodu? 2. Rīts vai vakars, es par to vien domāju Un pat nomodā par viņu sapņoju Es sapņoju, es sapņoju Atceros to visu vēl, kā brīnumu Izdzēst savās atmiņās vairs nevaru Vairs nevaru, vairs nevaru Laiks kaut ātri skrien Gaidu es arvien.

Es vakardien par Tevi domāju Un varbūt mazliet arī sapņoju Nez' kur tie ceļi arī vestu mūs Es Tevi lūkojos, un sevī neklausos Kā stiprā miglā esmu apjucis Un priežu sila smaržā noreibis Es jūtu mūsos kaut kas līdzinās Bet laikam tā ir iedoma Jo sirdij pavēlēt nav vērts Un dzīvē nevar būt kas nokavēts Man jāskrien tālāk viņu saskatīt Acīm noglāstīt un tad saukt sev līdz' Jo sirdij pavēlēt nav vērts Un dzīvē nevar būt kas nokavēts Man jāskrien tālāk viņu sasildīt Bet laikam tā ir iedoma Es vakardien par Tevi domāju Un nu jau tiešām arī sapņoju Kaut, iespējams, es navi rīkojos Ka sevī neklausos, un nu jau ilgojos Kā melns uz balta skaidri redzu es Tik neskaidri kā zilās tāles Es redzu, ka Tu lēnām līdzi nāc Bet laikam tā ir iedomā

Zvaigznes krīt Man tajās naktīs nenāks miegs Kad roku pilnais mēness sniegs Un vientulība negrib zust Es vēlos ātri mīlu just Bet skumjas blakus apsēžas Un vēsās tirpās pārvēršas Jau kucēns manī smilkstēt sāk Man tava mīla jāpanāk Piedz. Un tieši šodien zvaigznes krīt Es iešu tur kur laime spīd Klusa cerība tur mīt Mūsu mīla uzplauks rīt Man tajās dienās nava prieks Un kas gan viņu manim sniegs Vien apkārt vientulība zied Un pretī tikai skumjas iet Bet meitene jau laimi lej Un cerībā tā jautri smej Ja jūti negaidi bet ej Lūk tur kur jautrie suņi rej Piedz. Un tieši šodien zvaigznes...... Ar vasarām un bišu spietiem Aiz rudeņiem un saules rietiem Ar zvaigznēm spīguļo kas salti Es vēlos mīlēt tevi balti Piedz. Bet meitene jau laimi lej Un cerībā tā jautri smej Ja jūti negaidi bet ej Lūk tur kur jautrie suņi rej Un tieši šodien zvaigznes krīt Es iešu tur kur laime spīd Klusa cerība tur mīt Mūsu mīla uzplauks rīt Dziesmu aranžējis EINĀRS LIPSKIS, Rēzekne 2019.g.

Visiem kādreiz dzīvē strīdi, Nekas nav balts. Bet tas nenozīmē, ka tā uz mūžu, Nekas nav melns. Mēs varam nesaprasties, Varam kliegt. Bet vai tad tas nozīmē, Ka tevi nemīlu?! Apskauj mani, Dod man roku, Piedod par visu, Es piedošu tev. Uzsmaidi, jo viss būs labi, Saule jau spīd. Katram dzīvē Melnais brīdis, Bet vajag gaismu iekšā laist. Atver durvis gaisma jau Iekšā nāk. Gaisma jau iekšā nāk... Piedod, Vienkārši piedod. Es gribu, lai viss ir kā senāk! Vienkārši aizmirsti visu ļauno Un esi man klāt! Esi man klāt.. Esi man klāt... Katram dzīvē Melnais brīdis, Bet vajag gaismu iekšā laist. Atver durvis, gaisma jau Iekšā nāk. Gaisma jau iekšā nāk.. Katram dzīvē Melnais brīdis, Bet vajag gaismu iekšā laist. Atver durvis gaisma jau Iekšā nāk. Gaisma jau iekšā nāk...