Tad, kad tumsa lejup laižas, Daba snaudai atdodas, Mūsu mazais izlūkpulciņš Klus' caur tumsu aizzogas. Baigs un draudošs klusums apkārt, Nāve gaisos lidinās. Viņas klusi saltā dvaša Dveš iz gravas, birztalas. Klusi ejam melnā tumsā, Nekas redzams, klausās auss, Galvā pazib tā kā šaubas- Diez vai rītu redzēt ļaus ? Klau ! Sirds sastigst - pakluss svilpiens, Signāls tas pēc norunas, Esam klāt pie dzeloņdrātīm, Priekšā vācu tranšejas. Noknikšķ drātis, veikli griežam, Mirklī veikts tiek milzu darbs....

G Dm C F C Dm C F C Dm7 Pastāsti man kur tā zeme G C Tā zeme ko laimīgu sauc C Dm Pastāsti man kur ir tie ļaudis G C Ļaudis kam laimes daudz C Dm7 Parādi man kur tie lauki G C Tās pļavas kur laime aug Am Dm7 Parādi man kur tie vēji G Kas laimes dzirnavas maļ Piedz. C F Tavas mājas ir tava laime G C Tava zeme tā tava sirds Am Dm Un tas siltums kas nāk no ļaudīm G C Tas siltums nāk no sirds Pastāsti man kur tās zvaigznes Zvaigznes kas mums acīs mirdz Pastāsti man kur tie sapņi Kas rītam austot rimst Parādi man kur tā saule Tā saule kas samīļot prot Parādi kā var mīlēt Kā var smaidīt un laimi dot

Laiks nav man draugs Kas tas par draugu, Kas grib aizbēgt tālu jo tālu Paņemt visu,visu ko krāju Kādēļ visu es to krāju Laiks nav man draugs Kas tas par draugu, Kas tevi negaida, skrien prom tālu Nevajag, es negribu tādu Tādu draugu Pavasara siltās rokas Sasedz debesis tās palagos Pavasara siltās rokas Ziemai laiku vairāk viņas neiedos Pārmaiņu laiks mūs sasildīs Pārmaiņu laiks pāri nedarīs Taču pārmaiņu laiks ir tik ļoti mainī-ī-ī-gs Bija liesma tagad ogles, ogles Pasaule jau riņķo, taču tu tikai mosties Met pie malas miegu, rosies, rosies Tiem, kas dara, nevis gaida Tiem arī tad dos Dievs Neticēsi neizdosies, rosies Dari visu maksimāli Veiksme neskoposies Bozies, bozies, bozies vai nebozies Bet laikam tu nevari pretoties Pavasara siltās rokas Sasedz debesis tās palagos Pavasara siltās rokas Ziemai laiku vairāk viņas neiedo-o-o-s Pārmaiņu laiks mūs sasildīs Pārmaiņu laiks pāri nedarīs Taču pārmaiņu laiks ir tik ļoti mainī-ī-ī-gs Bija liesma tagad ogles, ogles Pasaule jau riņķo, taču tu tikai mosties Met pie malas miegu, rosies, rosies Tiem, kas dara, nevis gaida Tiem arī tad dos Dievs Neticēsi neizdosies, rosies Dari visu maksimāli Veiksme neskoposies Bozies, bozies, bozies vai nebozies Bet laikam tu nevari pretoties Pavasara siltās Pavasara siltās rokas Sasedz debesis tās palagos Pavasara siltās rokas Ziemai laiku vairāk viņas neiedo-o-o-s Pārmaiņu laiks mūs sasildīs Pārmaiņu laiks pāri nedarīs Taču pārmaiņu laiks ir tik ļoti mainī-ī-ī-gs

Kur peļķes bij' mīļākā vieta priekš peldes, tur bija reiz kaķis balts, kurš skaitīja pērles. Tur pļavā, kur saaugušas mājas kā sēnes, tur bija reiz diena, kuru pildīja spēles. Tad likās, ka aizceļosim kādreiz uz Mēness, un ziemā tad sala pie staba mums mēles. Kad pie papēžiem akmeņi sēžas, gribas tad atgriezties mājā pie spēles. Nav jau nemaz tik tālu tas Mēness, mājā aizver acis un esi jau tur, esi jau tur....

Kur ne laimes, ne prieka vairs nav, Gružu kaudzes līdz paspārnēm stāv Un kā pakulās sapinies prāts, Vai tur palīdzēt varēs vēl kāds? Tur pa kupenām tupeles slīd, Slota laukā no rokām krīt, Darbi nesokas, nedeg ne skals, Tikai mēles kā dzirnavas mals Laimes lāci tās slavēs un teiks: Kas gan cits tādus brīnumus veiks? Kur viņš ienāks, tur paliks viss balts, Gardiem ēdieniem pildīsies galds Lācis trīsreiz kā pērkoni rūks, Ne vairs malkas, ne kāpostu trūks, Laukā nesprēgās negantais sals, Atnāks lācis un ziemai būs gals, Laukā nesprēgās negantais sals, Atnāks lācis un ziemai gals

Uz zemes dzīvojam Gadu simtiem caur mūžiem laiks steidzas Cilvēks mācās sapņot nomodā Pamostas neziņā Pirms kļūsim vareni Tu turies virs ūdens, gaiss beidzas Cilvēks mācās elpot citādāk Līdz sapnis piepildās Aizturi elpu Līdz Tava sirds jūt Visu pasaules zeltu Mums tāpat neiegūt Man pietiktu ar vienu smaidu Un mana sirds jūt Tas ir viss, ko es gaidu Gan pārējais būs Mēs vienreiz dzīvojam Sper soli uz priekšu, lai veicas Cilvēks saprot laime jāmeklē Tā spēlē paslēpes Cilvēks atrod to kas jāmeklē Tepat vien dvēselē Aizturi elpu Līdz Tava sirds jūt Visu pasaules zeltu Mums tāpat neiegūt Man pietiktu ar vienu smaidu Un mana sirds jūt Tas ir viss, ko es gaidu Gan pārējais būs

G Em G Nāc uz Nāves salu, G Em Tur Tevi gaidīšu C Un pie raķešgaismas G D G Saldi skūpstīšu. Zilas Tavas acis, Skaidra Tava sirds, Sārti Tavi vaigi , Rožu lūpiņas. Nav vēl pusnakts pāri, Zēns jau kaujā krīt Un pie koka krusta Meitēns gauži raud. Nāc uz Nāves salu, Tur Tevi gaidīšu Un pie raķešgaismas Saldi skūpstīšu.

Ap pazīstamiem un radiem, Ap katru vai liels tas, vai mazs Tek mani meli jau gadiem Kā apaļas paipalas Lai mani samin kā vārgos? Lai manīm ikviens var kost? Nē, dzeltenos melu svārkos, Tad labāk es ietērpos Visapkārt melus es kaisu, Un viegli, un daiļi tie ir, Ar tiem es aizberu plaisu, Kas mani no ļaudīm šķir Ar tiem es aizberu plaisu, Kas mani no ļaudīm šķir Bet brīžam kā bērnam pēc mātes, Pēc patiesā sauc manī viss, Tad meli sūrst it kā vātīs Un deg it kā ugunīs Kur patiesība, tad prasu, Teic, sirds, vai to zini tu?...

C G D G Em C Kur mēs mīļi runājām, G D Tur zied balti āboliņš Em C Kur mēs sīvi rājāmies, G D Tur zemīte pušu plīs Piedz. G D Ēē-ēē-e C G Ēē-ēē-e C G Ēē-ēē-e G D Ēē-ēē-e Tā staigāju dūņu purvu, Man kājiņas neapmirka Tā dzīvoju svešumā, Ka naidiņa nesacēl Piedz. Ēēēē Bridge Visur man saule spīd, kad saulīte uzlēkusi Visur man labi ļaudis, Kad es pate laba biju Piedz....

(Katrīna Bindere) Tikai nesaki nevienam, Ko tu dzirdēji no rīta Liekā vēja modinošā valodā. Tikai nesaki nevienam, Ko tev pačukstēja zvaigznes Šajā naktī, kad tu biji nomodā. (Jānis Narkevics) Tikai nerādi nevienam, Kas tavu sirdi pilda, Nav nevienam jāzina, kas tajā mīt. Tikai neatklāj nevienam, Ko tev novēlējis likten’s, Tev būs grūtāk viņu kādreiz piepildīt. Piedz. (Jānis Narkevics) Un esi tā kā rīta gaisma debesīs, Kas spoži mirdz, bet paliek nezināma....