Capo 3 Em jau no paša rīta smējos Am nenopietna es Am Am/G visu dienu noturējos D G G/F# tev pie stērbeles Am7 pats jau piesolīji roku Em mazāk misēsies Am Am/G un par izdevušos joku D G G/F# abi smējāmies [x2] ne jau tas bez otra ziņas pārlecamais valgs puse maizes kumosiņa riekstiņš, ūdens malks samainīti gredzentiņi salms par abiem viens un ne nejaušs tu jau zini delnas pieskāriens [x2] rītu varbūt jau no jauna sauksimies uz jūs savmaļš katru, gaita jauna vedīs abus mūs bet man tomēr skumji likās ka var beigties tā man tā zvaigzne iepatikās lāmas dziļumā [x2]

Sauli rokās paturēt, Sniegu kalnos izkausēt. Zvaigžnu kreles kalā vērt Un sniegpārslas azotē bērt. Saule rokās tās nav mokas, Sasilušas manas rokas. Ielīst miers sirdīs atvērtās. Ziemas naktīs debesīs skriet Ar zvaigžņu lāci dejā iet. Zvaigžņu ratos iesēsties. Pie debess tēva aiztraukties. Atkal logā saule staro Priecājās par darbu labo. Naktī acis verot ciet Vēlos pa kupenām skriet. Sapnī vēlos atrast to Savu zvaigzni laimīgo, kas mūsu sapņus piepildīs. Ziemas naktīs debesīs skriet Ar zvaigžņu lāci dejā iet. Zvaigžņu ratos iesēsties. Pie debess tēva aiztraukties. 3x Lai jūsu sirdis atverās un visi sapņi piepildās.

Ar baltu māti ar baltu tēti Ar baltu smaidu es mīlu raidu - 2x 2x Ar baltu domu ar labu omu Ar skaidru prātu es saku vārdu Ar baltu gaismu ar baltu vēju Ar baltu kāju es jūru skrēju - 2x 2x Ar bērza lapu ar smilgu knapu Ar baltu roku es dzenu spoku Ar baltu kaiju ar siltu maiju Es gaidu rītu ar miglu tītu - 2x 2x Ar stāju staltu ar sauli baltu Ar baltu prātu esmu es klātu Ar baltu māti ar baltu tēti Ar baltu dziesmu es dedzu liesmu-2x 2x Par baltu māti par baltu tēti Par baltu tautu es sevi rautu Dziesmu aranžējis EINĀRS LIPSKIS, Rēzekne 2019.g.

Šī taka tāda niecīga rudens lapām klāta, Lapa var būt priecīga, ka tā nav nostaigāta. Šī taka tāda niecīga un rudens lapām klāta, Un lapa var būt priecīga, ka tā ir nosargāta. Un rudens tieši tev, to nosargāja, Un arī sev to paglabāja. X2 Mēs ejam tur, kur rudens lapu lietus līst, Gribam laisties vējā rudens lapām līdz, Ļauties vēja dejai, kur viņš tālāk trakās domas aiznesīs. X2 Piedz. Un aizskrien lapa sarkanā Pret rudens salnām vakarā. Vēja melodijās dejo tā.

Viļņus veļ uz krastu zilais jūras lauks. Sirdi paceļ laimes šūpals - tuvais draugs. Krasts un jūra dunot runā un glaužas tuvu klāt. Parunā un bēgot viens pēc otra deg, ilgās deg. Hei, medusmēness ir klāt! Smej sirdis, gavilē tās, Runā ar skūpstiem, visu sadzird ar tiem. Vai atspīd saule, vai nakts Viens otrā skatās tik vien. Mākoņi sārti garām skrien. Ziedus ceļ no zemes sakņu pinums jauns. Mīlā iesmeļ mūžam pilnais vīna trauks. Krasts un jūra dunot runā, mūžs katram līdzi nāk, Savādāk un tuvāk nākot skūpstos sedz, dzīvi redz. Hei, medusmēness ir klāt! Smej sirdis, gavilē tās, Runā ar skūpstiem, visu sadzird ar tiem. Vai atspīd saule, vai nakts Viens otrā skatās tik vien. Mākoņi sārti garām skrien.

2005.gada 5.februāris Tik daudz ir redzēts bērnībā Tik daudz ir justs un iegūts pilnībā Tik daudz ir pazaudēts Tik daudz ir pie-a-mirsts Tā pat īsti nemanot Tik daudz ir gribēts būtībā tik daudz ...

Divi vēji klīst Uz vaigiem asaras žūst Vienam dvēsele smej Otram sirds lūzt Divas saules spīd Un vidū mēness maigi bāls Bet nekas jau nemainās Tie ir tavi sapņi, brāl’ Kā divi vēji tie pasaulē klīst Tie meklē viens otru Grib mīlēt un nīst Un smilšu graudus No cerībām šīm Vējš paceļ uz augšu Līdz debesīm Tavas acis tā Kā divi ezeri lās Tās ir nojausmas vien Tie ir tavi sapņi, mās’ Kā divi vēji tie pasaulē klīst Tie meklē viens otru Grib mīlēt un nīst Un smilšu graudus No cerībām šīm Vējš paceļ uz augšu Līdz debesīm Šo dzīvi tā kā spēli Diviem jāspēlē No sākuma līdz pašam galam Vēlies tu vai nē 2x Kā divi vēji tie pasaulē klīst Tie meklē viens otru Grib mīlēt un nīst Un smilšu graudus No cerībām šīm Vējš paceļ uz augšu Līdz debesīm

1. pants Reiz dzīvoja kāds puisis – Dullais Dauka, Saukts par dullu, jo domāja ārpus lauka, Citi mēģināja šīs domas padzīt, Un atpakaļ ikdienā to kā naglas sadzīt. Bet Dauka bija citāds, tam nemitīgi likās – Kā nokļūt tur, kur saule ar jūru tikās? Tam nešķita kā citiem, ka katram ir(a) gana, A jautājumu vienu – kur karote mana? Piedz. Dullais Dauka jaunu horizontu atklāj (viņš atklāj) Kamēr citi baidās un saka, lai stāj (lai stāj) 2x 2. pants Tad radās viņam doma absolūti traka, Neņemt galvā, ko visi apkārt saka, Un pāri Atlantijas okeānam doties, Ar laivu, pie airiem tikai pieturoties. Slānija viņu pēc kārtas gandrīz visi: „Dulls esi, Dauka, pie nāves tiksi!” Bet vajadzēja čalim tiekties pēc tā, Ko nevar atrast netā par ar 4G! Piedz. Bridge. Viņš brauca horizontam tieši pretī, Kamēr visi teica: „Tev nesanāks, vecīt!” Gāja tam tiešām traki, smagi un lēni, Bet kādu rītu visi no ziņām bij’mēmi! Tad izkāpis Dauka Tobāgo krastā, Ar neatlaidību kā karogu mastā, Un tā vietā beidzot, lai gūtu mieru, Plāno jaunu, dullu izlēcienu, Un tikai tad, ja bez mitas kāds jautā Pasaule no pārmaiņām var būt autā, Un pat , ja horizontu nevar aizsniegt – Trakākais ir kādam to mēģināt aizliegt! „Trakākais ir kādam uz to tiekties aizliegt” Piedz.3x

Atnāc pavasarī vai varbūt ātrāk vari, Kad pīlādžogu audzes vēl gaida saules starus, Kad vijoles vēl nečīgā tie jautrie sienāzēni, Kad Tavas siltās rokas skaus mani glāstos lēni. Piedz. Bez Tevis kaijas pavisam savādāk kliedz, Tās citu dziesmu jau vasarās dzied, Bez Tevis lakstīgalas pat nepogo, Un cīruļi rītos nežēlo. Atnāc pavasarī vai varbūt ātrāk vari, Kad mūsu elpas skārti uz mūžu vaļā vārti, Līdz mūsu saullēktiem un jauniem saules rietiem Caur saules skūpstiem stari mīlā ieskaus mani.

Pie Tevis vien man domas skrien Kur jūras vējš lidinās Un Tavus matus jauc Tad pierimstās Tev acīs saule spēlējās Un tās kā dzintars iemirdzās Tu manu vārdu sauc Vējš atsaucās Kā man Tev pasacīt? Vai man smiltīs ierakstīt? Cik Tevi mīlu es Kā man Tev pasacīt? Vai man jūru krastā dzīt? Cik Tevi mīlu es Pie Tevis vien Man domas skrien Kur smilšu liedags zied Visās varaviksnes krāsas - septiņas Un zinu, ka mēs kādu dien' Kad zilā jūra mūs vilinās Skriesim sadevušies rokās - neviens to nezinās