C G Dzagiuze kiukōja tymā upes molā G C Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut Piedz. C E Am Naej, naej tu meiteņa pār upeiti pōri G G C Ka nanukrita tovis vainadzeņš (2x) Dzīd lakstīgola tymā upes molā Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut. Piedz. 2x Palaidi māmeņa mani pār upeiti Aiznešu brōleišam siltu launadzeņ. Piedz. Aiznešu brōleišam siltu launadzeņu Aiznešu tautīšam meilu labdīneņ. Piedz. Bridu pa upeiti, kōjeņas mērka Redzēju tautīti, sirsniņa sitōs Piedz.

1.pants -Pulkstenis rāda jau vienpadsmit vakārā -Skatieties cik vēla jau ir nakts -Tikko es atlidojuno Francijas -Un es braucu dīzeļvilcienā 2.pants -Es tagat esmu rīgas centrā -Tikko atgriezies no kara x2 -Un es nezinu kur tālāk jāiet 3.pants -Lēni eju es uz Daugavgrīvas pusi -Pēkšņi izbrauc trešais busiņš -Un es skrienu viņam pakaļ -Ātri skrienu es uz uz autobusa pusi -Pēkšņi busiņš aizcērt durvis -Un viņš tinas tālāk

Tikai tu un es Pieglaudies man, lai jūtu es Šī ir tā nakts, kad būsim mēs Divatā vien, tikai tu un es Lai mūs sapņi projām nes... Mūs ikdienas rutīna nenotvers... Yeah Nezinu kā, nezinu kā, kā viņa to dara Viņa ir tā, viņa ir tā, kura ceļu man rāda Cik savādi sekundes iet Cik savādi sekundes iet Lai uzzīmētu tevi, apturu laiku Es turu, es turu to ciet Yeah Mēs paceļamies virs zemes, turies man klāt Un te mēs jūtamies brīvi, kā vēl nekad Tu nebaidies, neskaties lejā, esmu tepat Yeah Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda Taču mana Tikai mana Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā debesis, kurām nav gala Esi tāda Mēs paceļamies virs zemes, turies man klāt Un te mēs jūtamies brīvi, kā vēl nekad Tu nebaidies, neskaties lejā, esmu tepat Es būšu tā, kura vienmēr būs blakus tev Es vēlos sajūst tavas rokas, tavas lūpas un vēl Es gribu lai tu dzirdi Kā straujāk pūkst manā sirdī Es būšu saule, būšu gaiss, ja tev tas trūks Mēs varam doties tūkstoš jūdžu prom, kur netraucēs mūs Es gribu, lai tu zini Tu vienmēr būsi manā sirdī Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda Taču mana Tikai mana Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā debesis, kurām nav gala Esi tāda Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda Taču mana Esi tāda...

Am C D Dm C G Am C G Dm C G Am C D E Dm Aizver ciet ledusskapja durvis, pietiek ēst! C C G Am C D E Pietiek nakti raudāt, atdzisis ūdens skumju vannā F G Aust jau rīts, sākums bez beigām. G F G Vai tu dzirdi manu sirdi. C F G Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda Am Em F Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tāda. C F G Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda Am Em F G Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tāda. Am (starpspēle) Am C G F Migla krīt, tagad redzi skaidrāk. Dm C G Trauki plīst, Dons vairs nepalīdz. Am C G Tuk, tuk- es klauvēju pie durvīm F G Ieklausies dziļi manās krūtīs. G F G Vai tu dzirdi manu sirdi C F G Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda Am Em F Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tāda. C F G Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda Am F G Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tāda. {Am Gm F } {F G } 2x {Mīlēs tāda } C F G Vai tu mani dzirdi, nemet laukā savu sirdi Am Savu lauzto sirdi, F G Nemet laukā, vai tu dzirdi? C F G Vai Tu mani dzirdi nemet laukā savu sirdi, Am Savu lauzto sirdi, F G Nemet laukā, vai tu dzirdi? C Vai tu mani dzirdi?

Dakter, man vajag zāles, dakter, man vajag palātu. Es gribu pamosties un zināt to, ka viss jau ir galā, Man miera nav, kad miega trūkums manī atkal ir klāt, Šī ir psihopāta dienasgrāmata, kurā ir stāsts, Par katru brūci, kas asiņo man tieši no rokām. Kurām situ cauri naglas, bet no krusta es nokāpu. Acis niknas, tā kā zvēram, kurš ir krātiņā, Trīc kājas mazam bērnam, kuram rādijās. Dakter, apturiet to migrēnu, ko prātā sev glabāju, Un tikai tukšajā gaitenī, pašā galā es karājos. Bieži dzirdu kā viņa bļauj tajā pagrabā, Un tumšākajos vakaros te nav kas mani pasargā. Dakter, man ir mežonīgi grūti saprast! Karš ir manī vai tur ārā? Lūdzu pasaki! Es esmu redzējis kā saule pazūd jūrā, Kā tuvākie mirst un to ka draugi paliek drūmāki. Dakter, es esmu bēdzis tālu prom pa to koridoru! Dzīve bīstama, bet neīsta kā lāzerpoligons. Zīlītes spīd, kad trinu nazi gar nazi. Šajā dzīvē tas, ko saņemu man ir par maz. Man ir ģimene blakām un tā ģimene ir viena. Rokās deviņu vīru spēks, sirdī tibetas miers. Dakter, nogurums ir lielāks kā pašam dievam. Nekas neatliek kā rakstīt un atkal dziedāt. Draugi paliek mazāk, pieaug paziņu skaits. Jebkuru cilvēku uz planētas spēj izmainīt laiks. Man maskas vietā ir smaids. Pašam pat dažreiz ir bail no sevis. Pirms mani pamet, lūdzu, liec man justies slikti ar tevi. Es meklēju pats sevī vainu, kaut tā ir citos, Es diezvai būtu tur kur esmu, ja es neizliktos. Kāda velna pēc jūs vispār mācat kādam vajag būt man, Ja mēs katrs atšķirīgi redzam, domājam, jūtam. Šī slimā pasaule jau sen kā ir uz nāves gultas, Zāles vairāk nekā slimības, visas sāpes gulstās, Uz tiem, kas domā ar sirdi, bet es vēl negribu mirt. Dakter, es neesmu jucis, man tikai vajag lai mani dzird. Nevis klausās cirku. Pacienti sazāļoti, acis aizsietas. Kādam uzticēties pats sev esmu aizliedzis. Cieņu nevar atņemt, to var tikai zaudēt. Laiks ir limitēts, pietiks sevi saudzēt!

Mums nebija lavīnas un zemestrīces, Bija uz visiem viens publiskais nams. Tik māte man teica: neej pie Nīces, Priekšā kur skroderis, pastnieks un gans. Sargāju tikumu un savu godu, Piesedzu plikumu ar puķu podu. Mācījos arodu, pabeidzu skolu, Ikkatru svētdienu gāju pie Nīces. Jaunekļa sirds - mūžīgi pilna ar mīlu, Nolemtā sirds - jāizpērk sentēvu ķīlu. Trauksmainā sirds, aicinot naktīs un dienās, Sarkano lukturu ielās uzliesmo kaislības dzirksts. Pilsētā redzu cik daudz ir to nīču, Uz katra stūra tās vilinot sauc. Tīkliņa zeķes un daudz citu fīču, Kā gan te jauneklis projām lai brauc? Pārdevu kumeļu, pulksteni, šalli, Aicinu meitenes doties uz balli. Sajuka pātari: tūdariņ' tādariņ', Svētdienas rītā es pamodos pliks. Jaunekļa sirds - mūžīgi pilna ar mīlu, Nolemtā sirds - jāizpērk sentēvu ķīlu. Trauksmainā sirds, aicinot naktīs un dienās, Sarkano lukturu ielās uzliesmo kaislības dzirksts. Jaunekļa sirds - mūžīgi pilna ar mīlu, Nolemtā sirds - jāizpērk sentēvu ķīlu. Trauksmainā sirds, aicinot naktīs un dienās, Sarkano lukturu ielās uzliesmo kaislības dzirksts. Lai lai lai lai [melodiski pēc piedz.] Sarkano lukturu ielās uzliesmo kaislības dzirksts.

Pirmās uzsāk vēja taures, sadzen mākoņus zem saules. Visas smagas lietus lāses, tālu atskan pērkon bungas. Melnos apseglotos zirgus, zeltas sprādzēm sidrab ratos, pāri sārtiem pār debešiem, perkon dēli ciemos brauc. Ne tie saukti ne tie lūgti, tikai viņi paši zina, kur tiem ganības un lauki, zibens pilda līdzi turza. Perkondēli, perkondēli, bungas ribina tik cēli, Perkondēli, perkondēli, bungas ribina tik cēli! Nodreb debess, nodreb zeme, zibens krustu šķērsu spēlē, Perkondēli, perkondēli, perkondēli ciemos brauc. Ne tie saukti ne tie lūgti, tikai viņi paši zina, kur tiem ganības un lauki, zibens pilda līdzi turza. Perkondēli, perkondēli, bungas ribina tik cēli, Perkondēli, perkondēli, bungas ribina tik cēli! Nodreb debess, nodreb zeme, zibens krustu šķērsu spēlē, Perkondēli, perkondēli, perkondēli ciemos brauc Perkondēli, perkondēli, bungas ribina tik cēli, Perkondēli, perkondēli, bungas ribina tik cēli! Nodreb debess, nodreb zeme, zibens krustu šķērsu spēlē, Perkondēli, perkondēli, perkondēli ciemos brauc.

Kādreiz zvejniekciemā vecā Danci zaļumballē lēcām Kā lēcām mēs (Kā lēcām mēs) Līdz pat rīta gaismai rūtīs Ragus muzikanti pūta, pūta, pūta tie (x2) Tādi ragi bij tiem, kā līki zelta zuši Tādi ragi bij tiem, ka sirds kā bute pušu Tādi ragi bij tiem, ka ļaudis smīn un sačukstas vien. (x2) Vecie jūras vilki krogā, Sēdot iemeta pa ogai kā meta tie (kā meta tie) Stāstot leģendas vai strīpām Lepni aizpīpēja pīpes, pīpes, pīpes tie (pīpes, pīpes tie) (x2) Tādas pīpes bij tiem, kā līki zelta zuši Tādas pīpes bij tiem, ka sirds kā bute pušu Tādas pīpes bij tiem, ka ļaudis smīn un sačukstas vien. (x2) Arī mēs tai ballē bijām medu dzērām, Dančus vijām, līksmojām līdz (līksmojām līdz) Dziesmas dziedājām un smējām, Tīklus lāpījām un sējām, sējām, sējām mēs (sējām, sējām mēs) (x2) Tādi tīkli bij mums, ka neizbēgs pat zuši Tādi tīkli bij mums, ka sirds kā bute pušu Tādi tīkli bij mums, ka ļaudis smīn un sačukstas vien. (x2)

Es atceros ka tu man savu roku devi Gadu atpakaļ tikās mūsu ceļi Nāku majas un ceru ieraudzīšu a tevi Bet tevis nav , palieku ar sevi Un man nav grūti uz tevi gaidīt Jo tikai tu man tā liec smaidīt Un nē es negribu neko mainīt Mēdzam mēs abi būt vainīg Un man bez tevis patiešām grūti Ja tevis nav tad es zinu būs sūdi Es zinu uzvedos brīžiem stulbi Kad tevis nav man ap sirdi ir skumji Toreiz tikāmies pie elmāra loga Iedomājos kāda viņa ir oga Un ar laiku es sapratu to ka Man uz sirds bij tavējā roka Mazā kapec tu atkal sāc Tu tak es zini mani esu tāds Tu tak es zini mani esu tāds LOCCO ira mans dzīves stāsts Tu no manis esi ļoti tālu Tu no manis esi loti tālu Un bez tevis nevaru man sāp Un bez tevis nevaru man sāp

reiz kādā dienā viss būs savādāk. tu nebēdā- tā ātri nepienāks jo tā tik ātri nepienāks reiz kādā dienā savādāk viss būs un tie, kas ienīda reiz mīlēs mūs un tie, kas ienīda mīlēs mūs piedz. vēl jāpagaida laika sprīdis ļoti īss viss notiksies pavisam drīz vēl jāpagaida laiki labāki kad nāks viss notiksies un viss būs savādāks. reiz kādā dienā saule atmirdzēs un notiks tā kā vēlējāmies mēs un notiks tā, kā gribam mēs reiz kādā rītā zilās debesīs mūs atkal sapņu putni uznesīs mūs sapņu putni uznesīs