Kā gan tā var - mani iemīt dubļos Un pret zvaizgznēm samainīt? Kā gan tā var - ignorēt un atstumt - Vēl nav pusseši, ir tikai trīs?! Piedz. Paliks laime manās rokās, Kamēr es tai nepieskaršos. Vai tā būsi Tu vai cita, Pateikšu Tev pusdesmitos. Salstu te viens jau pusotru stundu, Sarkanas rozes rokās man trīs. Kā gan tā var pedantiski kavēt, Runāts bij vienos - nu jau ir trīs. Piedz.
Ārā atstāta, viena aizmirsta Pie krūtīm klauvē tā, pie kādreiz runātā Meliem vietas nav starp mums Grūti līdzās būt un tomēr nepiekļūt Kad visi liekas tā, liek klusēt, nelaiž klāt. Nevienam tevi nevajag! Patiesība sāp mazliet un vai tamdēļ melot ļauts? Kaut neērta tā kādreiz šķiet, tās nevar būt par daudz Vārdus rindojot, tos vietām samainot Teiktas pārvērsts top tik bieži par neko It kā sevi sargājot, It kā nezinot Nemaz negribot Tev pāri nodarīts Un tagad paprasīt: „Lūdzu, piedod!” grūti man, jo Patiesība sāp mazliet un vai tamdēļ melot ļauts? Kaut neērta tā kādreiz šķiet, tās nevar būt par daudz aaa Patiesība sāp mazliet un vai tamdēļ melot ļauts? Kaut neērta tā kādreiz šķiet, tās nevar būt par daudz x3
Es nezinu, kas notiks. Šodien rīt un parīt. Dažreiz tāda sajūta, ka pasaulei būs gals. Bet varbūt viss būs labāk, Man dzīve uzlabosies, Varbūt to ko vēlos sasniegšu. Man nav ne jausmas, Kāds pagrieziens mūs gaida, Gribu tikai vienu, Lai tu man nāktu līdz. Jā ceļš ir grubuļains, Un ļoti līkumains, Bet vienīgais kas jādara, Ir kopā jāturas. Es gribu padoties, Bet tu man nekad neļauj. Tā jau vienmēr īsti draugi dara. Ja kaut ko ļoti vēlos, Tas bieži piepildās. Nekas, ka tad gadi, var paiet kādi trīs. Man nav ne jausmas, Kāds pagrieziens mūs gaida, Gribu tikai vienu, Lai tu man nāktu līdz. Jā ceļš ir grubuļains, Un ļoti līkumains, Bet vienīgais kas jādara, Ir kopā jāturās.
Eju iekšā iekšienē Tunelis ar gaismu galā Esmu es ar baigām iekšām Ārā netieku es tiešām Lampa apiet manīm apkārt Es no vidus noraugos Paceļu es sevi tā, kā vieglos pirkstu galiņos Griežas vide apkārt centram Griežas, pārgriežas kā ābols serdē (x2) Sēkliņas uz ielas birst Iesējas un sākas cirks Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize (x2) Eju iznākt laukā pats Dažas minūtes pirms sākas bads Pamostos pirms zvana man Bāc, kas tik agri zvana man Tumsa uzkrīt sev uz nerviem Viltus padebeši skrien Kustina tie spārnus, kājas Mākoņos tiem nevajag mājas Griežas vide apkārt centram Griežas, pārgriežas kā ābols serdē (x2) Sēkliņas uz ielas birst Iesējas un sākas cirks Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize (x4)
Oriģināls: So nimm denn meine Hände Teksta autore: Jūlija Katarīna fon Hausmane (1826-1901) Mūzikas autors: Filips Frīdrihs Silhers (1789-1860) Aranžētājs: Jāzeps Vītols (1863-1948) 1. Pie rokas ņem un vadi, Kungs, mani pats, Līdz beigsies mūža gadi Un gaišs būs skats! Ne soli es bez Tevis Iet negribu! Ņem mani līdz pie sevis, Kur iesi Tu! 2. Tik Tavā žēlastībā Sirds klusa top, Un tādēļ mīlestībā Arvien to kop! Pie Tavām kājām dusēt Bērns lūdzas sev; Ļauj, acis slēdzot, klusēt Un ticēt Tev! 3. Gan reti sajust sākšu, Cik liels Tavs spēks, Pie mērķa tomēr nākšu, Kaut nakts un grēks. Pie rokas ņem un vadi, Kungs, mani pats, Līdz beigsies mūža gadi Un gaišs būs skats!
Miljoniem un miljardiem krīt lejā zvaigznes katru dien'. Cerībā uz spārniem Arī es sev noskatīju vienu. Mēs tā kā salas debesīs ceļā uz savu paradīzi Tik rādi ceļu es tev līdz Tev līdz, kur vēji aiznesīs. Mammas dēli palikuši sirmi Tiem nav žēl, viņa sargā ik mirkli Tajā , ko dara ielikuši sirdi Sevī sevī atraduši, nedomā rimt. Viņu krūmos neatrast plintis skaņas ātrumā no nulles līdz simts Viņi zin viņu ceļš ir labirints taču viņi redz maratonu kā sprintu Vējš viņu burās, viņu burās Zin visu par tiem , kas kam durās Vējš viņu burās, viņu burās Ved tur , kur viņu saule kurās Miljoniem un miljardiem krīt lejā zvaigznes katru dien'. Cerībā uz spārniem Arī es sev noskatīju vienu. Mēs tā kā salas debesīs ceļā uz savu paradīzi Tik rādi ceļu es tev līdz Tev līdz, kur vēji aiznesīs. Viņi dalās ar laimi, laime dalās ar tiem Viņi seko sapņiem, seko soļiem platiem. Ātriem, viņiem jābūt ātriem, Laiks negaida nevienu, gatavs jauniem stāstiem. Viņi iet, kur sirds ved, ne uz galdiem klātiem. Labāk , lai plīst drāts, taču laureātiem. AR tiem nevar iegūt ,ar tiem. Viņu mērķi sen ir noguruši no atentātiem. Vējš viņu burās, viņu burās Zin visu par tiem , kas kam durās Vējš viņu burās, viņu burās Ved tur , kur viņu saule kurās. Mums vienalga, kādas straumes, kādas straumes, mēs lidosim (2x) Mēs tā kā salas debesīs ceļā uz savu paradīzi Tik rādi ceļu es tev līdz. Tev līdz, kur vēji aiznesīs... Tev līdz, kur vēji aiznesīs.
Tu labi zini to kā mēs to darām un tas nav jautājums bet fakts lietas noved līdz galam un to zin visi ja tu netici tad problēma tava tas man nav šķērslis mēs kā augša vienmēr paliekam pie sava karsts kā uz grilla tu kā vienmēr gribi mani noķert ātrāk tas nozīmē ka es uz viļņa tā kā okeānā tas man ir viegli un vēl vieglāk ir to pierādīt tu klusē tad kad runāju es un tā ir pieklājība maniem vilkiem tavas aitas ir barība tāpēc pirms sūti viņus mežā meklē kādu kas palīdz es dodu vārdu un atzīstu galā kad vēl zēni iesildās pierādījums tam ka mani sapņi piepildās mēs esam šeit lai tu neprasītu kur manos končos rokas gaisā tā kā lambo durvis man viss okey kamēr tevi vajā pusaudžu kompleksi tas viss kas karājās man kaklā ir zelts Māris Štrombergs piedz. Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom (jābēg prom) Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod (hei hei hei hei) Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom Tu zini mani bet tas nenozīmē ka pazīsti mēs varam runāties bet tad ja tava tēma ir papīrs laiks ir nauda un es kā cilvēks abus gribu vairāk tāpēc netērē manu un tā mums abiem būs daudz skaistāk man nav ko sūdzēties es zinu tev ir savādāk man nav ko tev solīt ja es tev neesmu to parādā viegli mācīt ja tev galvā nav tumsa kad es tev prasu kas tur ir tu padod balsi kā suns mani sen jau neuztrauc tas kas jauns un stilīgs stress ātri pazūd tur kur mani draugi un pivīts esmu izaudzis no tā jau sen bija laiks to visu sabradāt virs galvas jumts un mani rēķini samaksāti tas ir kā pluss ja redzi to no manas puses mani draugi pieauguši un manas meitenes nav kuces tā mana dzīve un man tā dzīvot ir kaifs lai varu katras dienas beigās sev teikt tas ir skaisti piedz. Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom (jābēg prom) Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod (hei hei hei hei) Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod (man ir sevi jāatrod) Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom (jābēg prom) Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom (jābēg prom) Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod (hei hei hei hei) Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod (man ir sevi jāatrod) Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
Laiks skrēja tik ātri kā zirgi tik balti, tik balti, tik balti Es devu tev vietu un laiku un smieklu tik vieglu tik vieglu Tik domas par Tevi, karavajevi, loškarevi es zvanu, es klanu Bet Tu mani, disvkani atdevi sprīgani sāp, man sāp Tu saki, ka ir labi, bet es skapī ar šņabi man sāp Es zīlēju, ka mīlēsi, ka spēsi atrast sirdī man vietu, bet nē, es kļūdijos! Piedz. Mēs iesim kopā rīta rasā Vējos saltos, sniegā asā Uz spārniem tevi nesīšu No skarbā vēja sargāšu 2x No mēness uz sauli es skrēju Un neatnākt nevarēju Jo redzēju Tevi kā zvaigzni Zaigojošu tik maigi Es nācu būt par draugu Par tavu acu raugu Es izvēlējos Tevi Jo zinu, ka Tu ceri Par īstu zvaigzni kļūt Pie debess juma būt Mēs iesim kopā rīta rasā Vējos saltos, sniegā asā Uz spārniem tevi nesīšu No skarbā vēja sargāšu
Saki man "kur palikuši tie laiki?" Kad dvēsele dzied trīsot miesai, Kur palikusi jēga dziesmai, Tūkstošiem dziesmu, bet neticu nevienai. Pasaule griežās ap tevi, Un TU ar izkārtu mēli, Centies skriet tai pa priekšu Un nepaspēj, nepaspēj, nepaspēj.. Nomok prātu šī mazuma piegarša, Tād nelāga tukšuma sajūta Iekams, neesi ticis pie kārotā labuma. Diendienīgs paliek ar sevi sarunas, Joz pakaļ akli sapnim, Kas apmēram pēc nedēļas jau apnicis. Un tikai tad kad paklupis aiz akmens Atskārt' cik tomēr maz ir atlicis. Kam ir jēga, kas ir laime, kur ir sapnis? Jauns telefons vai auto šaudās acis. Bieži jaucam, jo kādam tas ir izdevīgi Lai nestāv uz vietas, bet skrien kā neprātīgs. Reklāma, reklāma, programē tautu, Piecu minūšu atmiņa un pat tas jau ir par daudz. Nākamā paaudze par robotiem aug, Cilvēkam būt viegli, bet cilvēciskam nav. -- 2x -- Kopā pazudīs, viss ar mums Visu ņemam līdz, mēs, pēc mums. Un tikai paliek nepateiktie vārdi mums, Nepabeigtais izlīgums, iztrūkums, visa tumsa. -------- Maldīgs priekštats par laimi, nav nekas jauns Izksats, amats, cik pelni un ar ko brauc Ja tā visa nav, man jau būtu kauns Tā jau cilvēciņš tu labs, ja cilvēciņš bez naudas Simts kalpi kalpo sev un viņiem par to maksā Sešas stundas pārvēršas par nulle līdzi kapā Viena dzīve tik uz priekšu, cel to buru mastā Gan jau ellē arī varēs roka roku mazgāt Pastāsti man lūdzu, kas paliks pēc tevis Mani neinteresē tavi konti un bilance un drēbes Gadiem krātā manta egoismu grozā Saki, ka es kļūdos un nav pamata tā domāt. Gods man ir devis dzīvi tā ir mana paradīze Mana ģimene man apkārt tie ir mani karavīri Mana bagātība ir dārgāka par naudu Emociju karuselis, te smejos, te raudu Mana laime ir viņu laime sejā Viņu pirmie vārdi, viņas pirmā deja Mana laime ir mana bieza atmiņas klade Ko paņemšu es līdzi kad pienāks tie gadi -------- Kopā pazudīs, viss ar mums Visu ņemam līdz, mēs, pēc mums. Un tikai paliek nepateiktie vārdi mums, Nepabeigtais izlīgums, iztrūkums, visa tumsa. -------- -- 2x -- Visu ņemam līdzi neatstājot neko Kopā pazudīs viss ar mums kad mēs prom Visu ņemam līdzi neatstājot neko --------
Bb F7 piedz Bb7 F7 Eb Bb Es kā smilga smilšu kāpai pieķeros, Es kā smilga vēja liekta atliecos, Es kā smilga smiltīs vīta pieceļos. Kas man citur tādu spēku, spēku dos. Piedz. Pie jūras dzīve mana - Tāds likten`s man ir lemts. Šo zemi un šo jūru Man mūžam neatņemt. Gan vēja spīts ir manī, Gan zilās jūras sāls. Jel skani, skani, skani, Jel skani man, viļņu balss. Es kā kaija pāri jūrai lidinos, Es kā kaija tālu selgā aizlaižos. Es kā kaija jūras klēpī šūpojos. Kas man citur tādu prieku, prieku dos. Es kā vilnis savam krastam paklanos, Es kā vilnis savam krastam pieglaužos. Es kā vilnis tik pēc jūras ilgojos. Kas man citur tādu laimi, laimi dos. piedz. Dziesmu pievienoja Viktors Neilands