Mainās manas matu krāsas, vasaras un ziemas Mainās manas dzīvesvietas Mainās mani ieradumi, nedēļas un dienas Mainās manas darbavietas Mainās sejas ekrānā, blakus un uz ielas Mainās manas četras sienas Mainās manas piektdienas un dungojamās dziesmas Mainās manas svētku dienas Es varu neturēt to, kas jau tāpat no rokām slīd Bet labprāt mānīšos šonakt un sapnī iešu tev līdz Mainās viss Pāriet viss Bet tu neesi viss Mainās tavas kaklasaites, draudzenes un sievas Mainās viņas katru dienu Mainās bildes profilā, makā un pie sienas Nav vairs tur manām vietas Es varu neturēt to, kas jau tāpat no rokām slīd Bet labprāt mānīšos šonakt un sapnī iešu tev līdz Mainās viss Pāriet viss Bet tu neesi viss Pienāk rīts, un tev ir jāaiziet Pienāk rīts, bet naktis neizdziest

Zvaigžņu debesis Tavās acīs mirdz Mēs dejosim Kamēr atausis būs rīts Zvaigžņu priekškars krīt Varam sauli ieraudzīt Mēs dejosim Kamēr diena iesils drīz Un tā mēs dzīvi dejosim Un tā mēs dzīvi mīlēsim Pat, ja solis kāds klups Deja mums nesajuks Deja mums nesajuks Saules staros mirdz Tavās matu cirtās zīds Mēs dejosim Mijkrēslis, kad sagaidīts Debesīs, kad sarkans vīns Saules stari nodzisīs Mēs dejosim Mūžs mums dejā pavadīts

Pār ilgu jūru peldu Caur vakaru un rītu Uz skaidriem nodomiem Skan vijole un flauta Ar padomiem kā dziedāt Uz lieliem svētkiem Nevaru Tālu saklausīt slēptu viltu atpazīt Kā man laiku apvaldīt, lai spētu tev ko pastāstīt Pa karstām ielām lielām Gar reklāmām uz sienām Uz skaidriem nodomiem Veras pasakaini vārti Skan violeti stāsti Kā nokļūt aizvējā Nevaru tālu ieraudzīt Nevaru sirdij pierādīt Kā man laiku apvaldīt Lai spētu tai ko pastāstīt Krīt un krīt un līst un līst un līst, manā pilsētā līst Liekas dzirdu, dzirdu, dzirdu, dzirdu kā Zeme elpoja Bet es eju skrienu brienu visiem līdz kā apdauzīts Caur tuneļiem caur parkiem atvērtiem, pretīm lielceļiem Pa karstām ielām lielām Gar reklāmām uz sienām Uz skaidriem nodomiem Veras pasakaini vārti Skan violeti stāsti Kā nokļūt aizvējā Nevaru tālu ieraudzīt, nevaru sirdij pierādīt Kā man laiku apvaldīt, lai spētu tai ko pastāstīt Krīt un krīt un līst un līst un līst, manā pilsētā līst Liekas dzirdu, dzirdu, dzirdu, dzirdu kā Zeme elpoja Bet es eju skrienu brienu visiem līdz kā apdauzīts Caur tuneļiem caur parkiem atvērtiem, pretīm lielceļiem Kā man laiku apvaldīt?...

1. Atceros es pagājušo vasaru Ballīti, un viņas acu skatienu To skatienu, to skatienu Daudz ko viņai sacīt toreiz gribēju Bet nekādi vārdus atrast nespēju Es nespēju, es nespēju Laiks kaut ātri skrien Skumstu vēl arvien. Piedz: Kur gan esi Tu, meitene ar zilām acīm? Vārdus īstākos, beidzot, es Tev spēšu sacīt Lai Tu sajustu, vienīgai Tev sirdi dodu Kā lai tagad es, kā lai sev reiz mieru rodu? 2. Rīts vai vakars, es par to vien domāju Un pat nomodā par viņu sapņoju Es sapņoju, es sapņoju Atceros to visu vēl, kā brīnumu Izdzēst savās atmiņās vairs nevaru Vairs nevaru, vairs nevaru Laiks kaut ātri skrien Gaidu es arvien....

Es vakardien par Tevi domāju Un varbūt mazliet arī sapņoju Nez' kur tie ceļi arī vestu mūs Es Tevi lūkojos, un sevī neklausos Kā stiprā miglā esmu apjucis Un priežu sila smaržā noreibis Es jūtu mūsos kaut kas līdzinās Bet laikam tā ir iedoma Jo sirdij pavēlēt nav vērts Un dzīvē nevar būt kas nokavēts Man jāskrien tālāk viņu saskatīt Acīm noglāstīt un tad saukt sev līdz' Jo sirdij pavēlēt nav vērts Un dzīvē nevar būt kas nokavēts Man jāskrien tālāk viņu sasildīt Bet laikam tā ir iedoma Es vakardien par Tevi domāju Un nu jau tiešām arī sapņoju Kaut, iespējams, es navi rīkojos Ka sevī neklausos, un nu jau ilgojos Kā melns uz balta skaidri redzu es Tik neskaidri kā zilās tāles Es redzu, ka Tu lēnām līdzi nāc Bet laikam tā ir iedomā

Zvaigznes krīt Man tajās naktīs nenāks miegs Kad roku pilnais mēness sniegs Un vientulība negrib zust Es vēlos ātri mīlu just Bet skumjas blakus apsēžas Un vēsās tirpās pārvēršas Jau kucēns manī smilkstēt sāk Man tava mīla jāpanāk Piedz. Un tieši šodien zvaigznes krīt Es iešu tur kur laime spīd Klusa cerība tur mīt Mūsu mīla uzplauks rīt Man tajās dienās nava prieks Un kas gan viņu manim sniegs Vien apkārt vientulība zied Un pretī tikai skumjas iet Bet meitene jau laimi lej Un cerībā tā jautri smej Ja jūti negaidi bet ej Lūk tur kur jautrie suņi rej Piedz....

Visiem kādreiz dzīvē strīdi, Nekas nav balts. Bet tas nenozīmē, ka tā uz mūžu, Nekas nav melns. Mēs varam nesaprasties, Varam kliegt. Bet vai tad tas nozīmē, Ka tevi nemīlu?! Apskauj mani, Dod man roku, Piedod par visu, Es piedošu tev. Uzsmaidi, jo viss būs labi, Saule jau spīd. Katram dzīvē Melnais brīdis, Bet vajag gaismu iekšā laist. Atver durvis gaisma jau Iekšā nāk. Gaisma jau iekšā nāk... Piedod, Vienkārši piedod....

Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Tad vēlu esmu mājās Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Tad vēlu esmu mājās Arvien... Tad tava sirds sāk straujāk sist Kad pulstenis jau pāri divpadsmit Pār vaigu asara tev rit Un mazliet bail, tev mazliet bail Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Tad vēlu esmu mājās Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Kad aizeju ar draugiem Tad vēlu esmu mājās Arvien....

Tevi redzot tā, Gribas līdzi aicināt. Tevi redzot tā, Gribas, lai nāc izrunāt. Tavu sāpi izstaigāsim, Ceļa malā izkaisīsim, Ceļš pie sevis atpakaļ nav tāls. Viss ko redzi, dzirdi, jūti Tas ir tilts uz visu zemi, Savienojums nekad nepārtrūks. Viss ko zini, proti, gribi Pieder Tev un Tu to zini. Tilta galā visi kopā būs. Viņiem nesanāks, Atņemt to kas esi sev. Tavā apziņa, tilts no prāta dvēselē. Tavu sāpi izstaigāsim, Ceļa malā izkaisīsim, Ceļš pie sevis atpakaļ nav tāls....

Un nemaz nav jābūt trakam Prasi laimi Anunakam Sūdzi grēciņus un gaidi Savu skatu augšā raidi Jumtam neesi par spāri Dabūsi kas paliks pāri Sapīpē tu miera pīpi Visur nebāz savu snīpi Piedz. Ja tu vēlies justies labi Dosimies pie meičām abi Pavadīsim priekos nakti Sitīsim ar kāju takti Ja tu vēlies justies labi Aiziesim uz krogu abi Ierausim tur vienu sīvo Sauksim Anunaks lai dzīvo Jā nemaz nav jābūt trakam Ticētu lai Anunakam Miljons gadu savos traukos Vizinās tie debess laukos Cilvēci kā malku skalda Mūsu prātus viņi valda Tā kā aitas gana mūs Un nav zināms kas vēl būs Piedziedājums: Ja tu vēlies justies....