Ne viss ir melns, ne arī balts, kā izskatās Teica vīrs, kam kalēja (sāpēja ) sirds Ja būtu tā, tad būtu tā, kā pasakā Kur stikla kalns un zelta zirgs Ko nevar celt, nevar nest, jo nevar noturēt Kā būs lemts, tā notiksies Upes plūst, upes tek pār milzu akmeņiem Un to ceļā nekas nestāsies Piedz. Mainīgs vējš pār pasauli pūš Raujot lapas izmaina mūs Kam pieder laiks, tam pieder viss un vēl mazliet Aplis nebūs nekad noslēdzies Un tāpat vien, un tāpat vien tas nebeigsies Plūdīs viss un mainīsies Un kā ikdien’ saule aust un iet uz rietumiem Zvaigznes dzimst un mēs tām līdz Bet kaut kur tur, it nekur – dziļi dziļā tālumā Visums mainās un ir bezgalīgs

Es lieku tabu uz tabu – man vajag valūtu dabūt. Kaķīša dzirnavas? Maķīša virtuve? Nē, es esmu šeit, un man ir labi. Mans tētuks ir miris, un viņš man atstājis naudu. Un es to triecu, kā gribu. Un, nē, es nezinu kaunu. Jā, bulvāru prese manu uzvārdu nes kā vulgāru preci: “Etalons un ģēnijs!”, “Elegantas rindas!” – Metaforu ķēniņš, epitetu dzimta. Hip-hops ir kanons, es nāku to lauzt. Teksts ir mans audums, es māku to aust. Mans Tupaks ir Barons un Bigijs ir Čaks. Es nāku pēc varas kā ilumināts. Puskrievs vai puslatvietis – izvēlies pats. Ne kreiss un ne liberāls sistēmas kalps. Ja sit, lai sit krustā – man nav tur ko iebilst. Es varu būt Getsbijs, jo es esmu lielisks. Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Dedzinām nost! – Ko? Es teicu – dedzinām nost! – Ā! Dedzinām nost! Šo krogu dedzinām nost! Sinonīms brīnumam. Ielejiet vīnu man. Tinu un kūpinu džointu kā vīraku. Mierīgs kā miera mika. Lai taptu lavīna, man vajag sniega piku. Acis deg kā tilti aiz muguras. Un manam pimpim ir buduārs. Fjodoram svarīgs ir kapitāls, man – mūzika. – Pagrīdes admirāl’s. Es svinu dzīvi ar draugiem un vērienu, smirdu pēc cīgām un grādīgiem dzērieniem. Nē kapitālismam, nē korporācijām! Nē konjunktūrai, bet jā konotācijām! Paturiet pie sevis savas prēmijas! Neesmu Jaunā skola, esmu Akadēmija. Jā, esmu fenomens, vecīt. Es neesmu reāls kā Leonels Mesī. Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Dedzinām nost! – Ko? Es teicu – dedzinām nost! – Ā! Dedzinām nost! Šo krogu dedzinām nost! Man tikai septiņpadsmit gadu, bet es jūtos vecs, jo atceros, kāds bija, redzu, par ko kļuva reps. Tu dari visu, tikvien lai būtu uz strīpas, bet tavs albums ir seksteips, jo tu sūkā uz bīta. Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Mans vārds ir Aleksandrs! Aleksandrs, jā! Dedzinām nost! – Ko? Es teicu – dedzinām nost! – Ā! Dedzinām nost! Šo krogu dedzinām nost!

Vysi vieji mani pyuta, Vysi vieji mani pyuta. Piedziedājums: Vysi vieji mani pyuta, Vysi mani aprunova! 2x Skeista beju viejam pyusta, Skeista beju viejam pyusta. Piedziedājums: Skeista beju viejam pyusta, Gudra ļaužu aprunuot! 2x Cyts jau mežā leiksti cierta, Cyts jau mežā leiksti cierta! Piedziedājums: Cyts jau mežā leiksti cierta, Cyts jov kāra šivpeleit’! 2x Jov tī pyuta zīmes vieji, Jov tī pyuta zīmes vieji! Piedziedājums: Jov tī pyuta zīmes vieji, Jov obeles boltas zīd! 2x Juo tī ļaudis aprunova, Juo tī ļaudis aprunova, Piedziedājums: Juo tī ļaudis aprunova, Juo es guoju dzīdodam’! 2x

Mīlas mokas. Tu saki tā ka nemīli vairs mani Un vēlies tikai kaimiņdžeku Žani Bet vēlos piespiest tevi klāt sev cieši Un skūpstīt visu tevi bieži bieži piedziedājums: 2x Jau sāpes manī dziļi rokas Es nezinu kā tevim sokas Es mīlu tavas siltās rokas Un jūtu savas mīlas mokas Es dzirdu jā tur aiziet tavi soļi Un nočīkst durvis netīkami skaļi Un paliek man tik ļoti ļoti žēli Ka nespiedu es tevi klāt sev mīļi piedziedājums:Jau sāpes manī...

Mīļ’ Māra rotā, Pa nama jumtu, Meitiņu godiņu, Lūkodama Kalnā kāpu padziedāti, Uz akmiņa gavilēti, Lai skan visi mežu meži, Līdz manami bāliņami Gana skaļi es dziedāju, Gana skaļi gavilēju, Tāļu manis arājiņis, Lai balsāi klausījās Skauģīts manim nevēlēja, Ne dziedāti, gavilēti, Es dziedāju, gavilēju, Skauģam sirdi ēdināju Pa vējami es dziedāju, Pa vējami gavilēju, Lai vējiņis balsu nesa, Līdz manami bāliņam Ko vērts manim še dziedāti, Kas pēc manis klausījās? Citu tautu zemītēi, Man balsiņa klausītājs Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan biju dziedājse, gan gavilējse Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan dažu netikli pakaitinājse Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan biju dziedājse, gan gavilējse Gan mane, gan mane šim vakarame, Gan biju dažam žēl darijuse

Kad vraki satiekas jūrā Klīst viļņi, rej vētrā suns Vai mirkšķina dzejā sūrā Tiem bākas sārkanā guns, Tiem bākas sārkanā guns Lai ?vējš šiem? trūdošiem mastiem Un klājā nav kapteiņa sen Uz neatrodamiem krastiem To ziemeļa vēji dzen To ziemeļa vēji dzen Ar plosta saitēm piesieti Un mūžīgi vienoti taps Kad brāzmains aizvērsies cieti, Jūras zaļzeltainais kaps

1. Biju es mātei vienīgā meita, Ziedēj' kā roze dārziņā. Biju es mātei vienīgā meita, Ziedēj' kā roze dārziņā. 2. Uz mana kakla vizēja krelles, Uz maniem pirkstiem gredzeni. Uz mana kakla vizēja krelles, Uz maniem pirkstiem gredzeni. 3. Izgāju es pie dzērāja vīra, Pazuda viss mans dzīves prieks. Izgāju es pie dzērāja vīra, Pazuda viss mans dzīves prieks. 4. No mana kakla nozuda krelles, No maniem pirkstiem gredzeni. No mana kakla nozuda krelles, No maniem pirkstiem gredzeni. 5. Tādēļ es lūdzu jūs, jaunās meitas, Dzērājus vīrus nepreciet. Tādēļ es lūdzu jūs, jaunās meitas, Dzērājus vīrus nepreciet. 6. Vairāk būs raizes, nekā būs maizes, Vairāk būs bēdu, asaru. Vairāk būs raizes, nekā būs maizes, Vairāk būs bēdu, asaru.

Rausies kājās, raugi rokās savās Spēku to, ko glabā tās Sniedz to kādam, kuram dāvāts mazāk Dodot dotais vairojas. Rausies kājās, raugi rokās savās Spēku to, ko glabā tās Sniedz to kādam, kuram dāvāts mazāk Dodot dotais vairojas Un kas gan esmu es Ja līdzās nav Man tavas mīlestības Un kas gan esmu es Klausies vārdos, kuros runā mana sirds Un kas gan esmu es Ja līdzās nav Man tavas mīlestības Un kas gan esmu es, esmu es mainās viss Nekas no tā, kas bijām mēs, nav palicis Bet tur tās nams Tā siena, uzraksts "Tu + ES" nav izdzisis, nav izdzisis --- 2x --- Un kas gan esmu es Ja līdzās nav Man tavas mīlestības Un kas gan esmu es ----------

E Ceļš sākās Dundagā A nav lieka vairs nekā un nu var iet E Līdz Slīterei un apskatīt A vai sila purenes vēl zied C#m7. A Caur ceļa putekļiem un pļavām E kur ziedonis vēl skan C#m7. A caur ceļa putekļiem gar telefonu stabiem E viegli soļot man Piedz: E Man jāiet ārā es iešu tālāk C#m7 kaut basām kājām A līdz apvārsnim šī zeme mana ir E Man jāiet ārā Nāc ārā iesim tālāk C#m7 kaut basām kājām A līdz apvārsnim šī zeme mana ir no dūcieniem un svilpieniem no motoriem prom domas klīst pār namu jumtiem pacelties un ieraudzīt kur zaļums mīt no ielu labirintiem projām tur vienmēr steiga skauj caur ielu labirintiem garām skatlogiem viegli soļot man Piedz:1x es iešu tālāk es iešu tālāk Piedz: 2x Man jāiet ārā es iešu tālāk Līdz pašam galam kaut basām kājām līdz apvārsnim šī zeme mana ir

Kad es biju mazs Ne no kā Mīlestība Tas ko es jūtu Mīlestība Tas ko tu jūtu Mīlestība Tas ko mēs jūtu Mīlestība Tas vārds Tu esi kā saule Es esmu kā mēness Tu esi kā zieds Esi tava vāze Tu mani apspīdi Es tevi noturu Tu mani mierini