F G Riņķi zem acīm, jo vakar bija labi Am C Riņķi būs arī rīt, jo šonakt atkal labi Lai no augšas atkal pil pil pil pil Un lai nav saule nevajag hlorofilu Lai no augšas atkal pil pil pil pil Zini prātā mums nav Netflix and chill Mēs nestrebjam karstu, kas mēs tev pavāri vai Mēs medījam basu, šonakt mums Safari laiks Ko nīdi kā dūdiņa, atrauj kājas un lec Vai tu tas kurš tik bubina, un tik mājās zem deķa Rīts vēl nav drīz, bet bezmiegs jau klāt Mums nav kauns atzīt, mums joprojām slāpst Riņķi zem acīm, jo vakar bija labi Riņķi būs arī rīt, jo šonakt atkal labi Uzliekam uz pauzes dzīvi, uzliekam uz pauzes Vilcēns izaugs, kļūs par vilku vilku vilku vilku Un tas paliks viens uz komandu tilta Uz taviem halo halo neatbild Jo katru brīvu brīdi uzdzīvē svilst Dzīvnieku mājas nav taču mēdz tur būt minkas Murrā tās murrā gluži kā pue karaļa Simbas Jumts kad ir norauts, to raujam vēlreiz uz bis Mums brīvība sirdī deg un tā nesteidzas dzist Rīts vēl nav drīz, bet bezmiegs jau klāt Mums nav kauns atzīt, mums joprojām slāpst Riņķi zem acīm, jo vakar bija labi Riņķi būs arī rīt, jo šonakt atkal labi Uzliekam uz pauzes dzīvi, uzliekam uz pauzes

Tīrumā, kad kājas gurst Pacel galvu zvaigznes just Noliec arklu malā, dēls Ir jau vakars, ir jau vēls Saulrietā, ja zvaigzne krīt Saullēktā liks pasmaidīt Sazels lauki, ausīs rīts Jaunos darbos ceļš mums vīts Ar rūpēm un ar gādību Lekno zemi uzartu Lieliem sapņiem, cerību Graudu plūkt reiz iesētu

Ir liesma, kura manī nenodziest Tā mani dīda, neļauj padoties Tā rāda ceļu tur, kur gribu iet Tā liesma manī nenodziest, liesma manī nenodziest Kad aizveru ausis, dzirdu kaut kas manī gruzd Tur atrunas un vājums pārtop oglēs, jo tie ir mans aizkurs Pašu sauli aizsniegt taisos, nepietiks, ja pastiepšos Man jālec pretī nedomājot, vai un kā es piezemēšos Mostos ar zemo startu kā sapnī kritis būtu Dienā man nav gana stundu, ja neizmanto, ziedo, lūdzu Jaunu taku sev izcērtu pats caur džungļiem pelēkiem Tur es atradu savu dziesmu, tai melodija skan vēl ar vien Ir liesma, kura manī nenodziest Tā mani dīda, neļauj padoties Tā rāda ceļu tur, kur gribu iet Tā liesma manī nenodziest, liesma manī nenodziest Zinu savu galamērķi tomēr nezinu, kur attapšos Bet pedālis ir grīdā un es bremzēt vispār netaisos, nē Kad ēnas mani draud jau aprīt, ielenc kā maitu lijas Tā kā signālraķeti es raidu savu melodiju Ir liesma, kura manī nenodziest Tā mani dīda, neļauj padoties Tā rāda ceļu tur, kur gribu iet Tā liesma manī nenodziest, liesma manī nenodziest Deg liesma manī, tā nenodziest ne brīdi, neļauj padoties Deg liesma manī, tā nenodziest ne brīdi, un dod spēku man Deg liesma manī

Jautā, kas ir dzīvs? Dzīvs ir vēja sveiciens rītam. Dziedi pāri laukiem, Kamēr atver plakstus rasa. Saulē izkūst pavediens, Miglā paver lūpas mežs, Gaida savu dienu tas, Saules glāstu sveicināts. Aiziet vēji tālumā, Lietus pēdas aiznesot. Laukiem pāri aizlido Rīta sveiciens tīrs. Jautā, kas ir dzīvs? Dzīvs ir vārds, kas lido teikts. Noglabājis savu rītu, Zemi elpojam, lai dzird. Saule zemei skūpstu sniedz, Naktī acis aizverot. Glāstot kokus, atnāk rīts, Kalniem pāri slīd....

Es zvēru, es zvēru, es zvēru, varu varu Turēties trasē, nemainot virzienu. Darīt savu "Motherfucker" Tēmeju, tēmēju, tēmeju Tikai es mērķī un trāpi, trāpi Mērķi nešauj garām, eju uz visu nejūtu sāpes. Es bieži dzirdu "sveiks, lai tev veicas!" Aiz muguras zemsegu pasaule feiks, jo mans feiks beidz Tavi argumenti manā virzienā nesūda nesver, to ka sadzirdēšu tavas runas labāk necer. Es taisu mūziku, zini, tā kā man patīk Un ja gribi mani satik, labāk dari to naktī....

kliedz mana tauta locies tavās rētās vēl bēršu sāli lai tu neaizmirstu neko audz sāpju naidā svelotā kas svētāks par piedošanas maigumu es mirstu ar tevi lai tu atdzimtu tev uzkrāt nāvi postu negodu un kaunu un raudi asaras par dzelzi kļūs kad pienāks laiks un pieminēts tiks ļaunums no dzelžu lietus mana roka vāja un nespēj tavas pārestības piedzīt bet vārdi tas ir zobens abpusgriezīgs pār viņu pilīm un pār tavām mājām bet vārdi tas ir zobens abpusgriezīgs pār viņu pilīm un pār tavām mājām

Kad vēlu mājās nāci no savas nakts dzīves, Man blakus skaļi krāci, vēl nedusmojos es, Bet nu jau iet par traku, tu dzer kā nelabais, Tik atnes tukšu maku, bet pats tu pilns kā maiss. No brīža šā, es saku, te valdīs citāds gaiss. Uz teātri mēs iesim un ložā sedēsim, Pa svaigu gaisu skriesim un glauni ēdīsim, Tu baznīcā tad grēkus ik svētdien’ sūdzēsi Un turpmāk savus spēkus priekš manis taupīsi....

Cm Mēs ceļojam aplī Ab Bet aplis aizved kur patīk Bb Man patīk peldēt pa straumi Gm Bet straume neved, tik traumē Cm Un tad es centos būs patiess Ab Es skatījos kā tu skaties Bb Tu skatījies tālu projām Gm Tur projām kāds visu bojā joprojām Cm Aizvērām dienas Ab Un dienas sagrāva sienas Bb Tās sienas sagrāva abus mūs Gm Abiem likās nekā mums virs nebūs Cm Nobeigums patvērums Ab Rums lai aizmirstas lietas ap mums Bb Ap mums bija drosme un bailes Gm Bailes vai tas kādreiz gailēs Cm Es spētu tev ko dot Ab Ja tu nāktu izskaidrot Eb Bb Bet tu aizej man pat nemanot Cm Un salauz mani sev Ab Līdz galam un ceri Eb Ka klusējot tu spēsi vētru Bb Celt Aizvērām dienas Un dienas sagrāva sienas Tās sienas sagrāva abus mūs Abiem likās nekā mums vairs nebūs Nobeigums patvērums Rums lai izslēgtu gaismu ap mums Ap mums bija drosme un bailes Bailes vai tas kādreiz gailēs Ceļojam aplī Bet aplis aizved kur patīk Man patīk peldēt pa straumi Bet straume neved, tik traumē Un tad es centos būs patiess Es skatījos kā tu skaties Tu skatījies tālu projām Tur projām kāds visu bojā joprojām Es spētu tev ko dot Ja nāktu izskaidrot Bet tu aizej man pat nemanot Un salauz mani sev Līdz galam un ceri Ka klusējot tu spēsi vētru Celt

Kurš no mums spēlēs paslēpes? Uz lielas pasaules ir viegli pazaudēt, Ko mēs reiz sapņojām, kā bērni gaidījām Ir jālej asaras, kad mūsu pasakas vairāk nav Vairs nav, to nav, vairs nav… Saules klēpī noguldīts Reiz es devos viņai līdz Cik pasakains bij katrs rīts Bet nu jau mirklis piepildīts Kaut es spētu Gūt vēl spēku, Skūpstot laiku, Notvert gaitu, Kas pārāk straujā ritmā Atvadījās un tā Spiež man negribīgi mainīties Kurš no mums spēlēs paslēpes?...

Debess tumša, mākoņaina, Jūra vētrās dauzīta Tā caur viļņiem, bangām cīnās Mana dzīves laiviņa Visur tumsa, visur briesmas, Tikai tālu rietumos Atspīd manā bēdu naktī Zvaigzne viena vienīgā Vai šī zvaigzne mani briesmās, Mani nāvē vilina? Jeb vai tumsā ceļu rāda Kurp man laiva griežama? Jeb vai viņa manīm stāsta, Kā aiz mākoņiem vēl spīd Laimes saule spožā, baltā, Tu to zini, spulgacīt!