Gar lauka malu tēva tēvs Uz trijām kājām slien F No kažoka reiz mātes adīts Džemper’s ārā lien C Sen pagājusi jaunība Tai spēka gadi līdz B F Tavs kādreiz lielais augums C Nu tagad viegli trīc/nu sarāvies tik sīks F Tā aizdomājies klīsti tu Kas šajā saulē vēl F Ir palicis bez lietām Kas nav citiem jānovēl C Tik daži radi, atmiņas Un sastrādātas rokas B F Tu nezini, cik šai saulē Būs tev vēl jānomokās F C F Piedz. Ak, vai, cik sen Ir pagājusi jaunība, Cik sen Ak, vai, cik sen Ir aizgājusi jaunība, Cik sen Tavs dzīves gājiens savādais Kā atspulgs sejā vīd Vien pašam zināms tev Cik pareizi tas bij’ Par to tik tagad atmiņas Un dažas bildes blāvas Šīs kājas kādreiz kustīgās Ir palikušas rāmas Cik sen jau tev vairs darba nav Kur dzīvei prieku smelt Ar divciparu pensiju Kā izdzīvot tev lemt Liec/krāj santīmu pie lata Lai mazbērniem kāds prieks Kaut maizes rika knapa Tik reizēm pašam tiek

Kur pie upītes krāčainās sentēvu laikos dzirnakmens bij velts G C G Gadus septiņus atpakaļ pirts namiņš jau celts D Sienas koka,jumts salmu ,pamats krāsots ar melnu G Apkārt mauriņš kā safrizēts glīts C G Koku galos dzied putni kaut sen jau nav vairs rīts A D Te var sadziedēt vecus un klibus un slimus Un just kā no jauna sit sirds Te var aizmirsties brīdi un sajust kā saule mirdz Te var satikt gan jaunus gan vecus gan draugus Un negaidīts nav nevienns Kaut uz galda ir palicis tikai aliņš viens Piedz. Te sēžu uz pirtslāvas vecajiem dēļiem G Un domāju kas gan te slikts D Nu protams nav Rīga kur solārijs ,dūņas D7 Uz ādas tiek iedegums likts G Bet tomēr man šķiet ka mums sirdij daudz tuvāk Šis pirtsnamiņš kaut tas nav šiks C Jo varu te sēdēt un sviedrēt bez maksas G Kā Ādams nu vienkārši pliks D G

Zeme griežas arvien, putni debesīs skrien Un pa saulrieta taku nakts ezerā brien. Kalna galā deg uguns un naktsputni dzied Kamēr bāliņš uz mājām no tīruma iet. Un tas būs tā vienmēr kamēr cerēsim mēs, Neviens ienaidnieks mūs nekad neuzvarēs. Asi šķēpi kā salmi pret vairogiem lūzt Tur kur Aiviekste putojot Daugavā plūst. Piedziedājums: Būsim mēs tā kā mūžzaļas priedes stipras vētras mūs nenobiedēs. Mūsu cerība ziedonī ziedēs kamēr vien sapnim ticēsim mēs. Būsim mēs zīmes akmenī cietā, nevar izdzēst un izmainīt mūs. Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā kamēr vien sirdī LATVIJA būs. Kalni ceļas un grūst upes mierīgi plūst, Un pa mūžību baltu ik cerība kļūst. Pļavās pieneņu galvas un vīgriezes zied Kamēr saulīte baltā aiz pakalna riet. Un tas būs tā vienmēr kamēr mīlēsim mēs, Neviens svešinieks mūs nekad nenobiedēs. Slikti vārdi pret labiem kā salmiņi lūzt Tur kur Iecava līgani Lielupē plūst. PIEDZIEDĀJUMS Starpspēle Piedziedājuma 3-4 rindiņa: Būsim mēs zīmes akmenī cietā, nevar izdzēst un izmainīt mūs. Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā, kamēr vien sirdī LATVIJA būs.

Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai palikšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Jaungada nakts, 2018, esmu krastmalā, man ir jauzstājas. Salūts beidzās, visi tālāk steidzās Un es braucu atpakaļ uz savu hātu. Es ieraudzīju tavu storiju un ne pa tēmu sāku tev drukāt.. Tu ierodies pēc pusnakts un es sēžu viens savā gultā. Tu gribēji iet savu ceļu, Bet tavs acu skatiens mani aicina dejot Tu pieņem visus manus mīnusus. Kas citiem liekas traki, tev ir sīkums. Mūsu satikšanās bij, kā brīnums Tieši šādiem mirkļiem es dzīvoju! Vai man tikai liekas, vai te kaut kas briest Un kaut kas vairāk par kino.. Tu esi ar mani, kad man vajag to. Tu netaisies tiesāt, vai vainot. Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi, Bet kad parādies tu, tad es mainos. Tu esi ar mani, kad man vajag to. Tu netaisies tiesāt, vai vainot. Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi, Bet kad parādies tu... Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai palikšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Jau pēc 6 mēnešiem Dženij! Esam Jay Z un Beyonces koncī! Tavs acu skatiens ir vienmēr patiess Un tu nebaidīsies iet pretī sapņiem. Jā, katru dienu un katru nakti man ir viss, Ko man vajag, jo tu esi man blakus. Tikai klausies savā sirdī un dzīvo tagad, šeit un mirklim. Pat, ja ārā nereāli pūš, tā, kā uz debesskrāpja jumta, Vienkārši nedomā, bet jūti - tas ir par tevi, mani - mums Mēs esam jauni, traki, brīvi Ne viss vienmēr notiek, kā tu gribi, Bet lai arī, ko tu domātu, es zinu, Ka es vienmēr ņemšu tevi sev līdz. Tu esi ar mani, kad man vajag to. Tu netaisies tiesāt, vai vainot. Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi, Bet kad parādies tu, tad es mainos. Tu esi ar mani, kad man vajag to. Tu netaisies tiesāt, vai vainot. Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi, Bet kad parādies tu... Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt Tu jautā vai palikšu pie tevis šonakt Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt

Aiz azara, da, augsti kolni, da, Tī sorkonys, da, ūgas auga, da, Ūgas auga, da, ūgas auga. Tī bej vīna, da, skaista meita, da, Ilgus godus, da, dzeivojuse, da, Dzeivojuse, da, dzeivojuse. Ilgus godus, da, dzeivojuse, da, Jaunu puisi, da, pīmuoniejse, da, Pīmuoniejse, da, pīmuoniejse. Meita lūgu, da, atvāruse, da, Jaunu puisi, da, īlaiduse, da, Īlaiduse, da, īlaiduse. Īdzardama, da, gūļoidama, da, Jaunū puisi, da, aizkavjāja, da, Aizkavjāja, da, aizkavjāja. Ai, mīlaisi, tu da sātai, Jau sauļeite, da, izlākuse, da, Izlākuse, da, izlākuse. Puisāns capuri kardamsi, Jaunūs spīgeļus sasyta, I sasyta, da, i sasyta. Nu tuo leluo, da, trikmīneiša, da, Pīsamūda, da, muomuleņa, da, Muomuleņa, da, muomuleņa. Vaicoj muote, da, nū meitinis, da, Kas tū škuodi, da, padarjāja, da, Padarjāja, da, padarjāja. Tys tū škuodi, da, padarjāja, da, Kas nūskrieja, da, bez capuris, da, Bez capuris, da, bez capuris.

Es atnācu. Tu manos vārdos lūdzu neklausies Bet manās acīs dziļi ieskaties Tev nenoguris rokas skūpstīšu Un siržu ritmu kopā salikšu piedziedājums: Es atnācu lai tevi redzētu Lai sārtas rozes tevim dāvātu Es atnācu lai tevi aizvestu Un sirdij mīlestību prasītu Jau sveces deg tās tev ir sadegtas Un rozes galda vāzē saliktas Bet sarkanvīns kas divās glāzēs liets Tas deg kā mūsu mīla saulesriets piedziedājums: Es atnācu.... Tu esi manim pati skaistākā Un manai sirdij esi mīļākā Mūs gaida mūsu laimes vasaras No manis neslēp prieka asaras piedziedājums: Es atnācu....

Putniņu vajag noķert, Citādi lidos augstu, Citādi nevarēs aizlikt Priekšā tā mutei plaukstu. Citādi pavasaros Atkal kaut ko tur cerēs, Dēs kaut kādas tur olas Un sev līdzīgus perēs. Piedz. Vajag noķert, vajag noķert, Putniņu vajag noķert Vajag noķert, vajag noķert, Putniņu vajag noķert Putniņu vajag noķert — Un noķert tieši aiz astes, Citādi — kas tad dziedās Stiepļotu režģu kastēs? Viņam ir jādzied, ko pavēl, Vai ari jāaiziet bojā, Viņam ir jāzin — no dziesmām Ēstgriba uzlabojas. Piedz. Vajag noķert, vajag noķert, Putniņu vajag noķert Vajag noķert, vajag noķert, Putniņu vajag noķert Putniņu vajag noķert, Lai vieglāk ir pieēst punci. Putniņš lai dzied, kamēr piekūst, Pēc tam viņu atdos runcim, Man pēc maltītes dzīvesprieks Pāri sirds malām kūsās — Un uz tepiķa gulēs Runcis ar sarkanām ūsām. Piedz. 2x Putniņu vajag noķert, Citādi lidos augstu, Citādi nevarēs aizlikt Priekšā tā mutei plaukstu. Piedz.

Tu stāvi uz laipas no ledāja kaltas Un lādi to dzīvi, kam negausīgs smīns, Kam svētīta sula pa aortām palo, Bet dvēseles vietā plūst sarūdzis vīns. Tev gribētos bēgt, bet nezini kāpēc Ir solis tik smags kā bezkaislīgs svins, Tas varbūt tādēļ, ka vienīgi sāpēs No jauna kāds mirklis ir nolēmis dzimt. Un pieprasīt var, lai iezīmē dzīve To stundu, kad brūces reiz aplaizīs miers, Bet uzmanies lūdzot - nekas nav par brīvu, Vien virtuves pelei tiek bezmaksas siers. Ir tukšums tai rītā, kas paredzams nācis, Un dedzina saule, ja pieglaužas klāt - Nebēdz no dzīves, kaut esi to sācis No tumšākās puses sev pieradināt.

Aleksandrs Hrizantēmas novītušas, lapas tā kā picas šķēles mētājas, un istabene saslauka tās. Ir jau mēness pagājis, kopš numuriņā ieslēdzos, bet iet kā smērēts. Gandža atnāca un aiztinās. Sajukušas dienas man ir. Izskats tā kā pazudušam. Ciet ir logi, saules gaismu neredzu. Zem siltas dušas palienu, tad tinu kāsi. Vēroju, kā lido mušas. Gandža atnāca un aiztinās. Mostos ar peni čikas mutē – ballīte bij’ super. Turpināšu šodien šajā vietā tupēt, nedomāt, kā uztvers manu uzvedību. Lumpen’s, jā, un akmenī kā uzcelts. Gandža atnāca un aiztinās. Viesnīcas personāls ir dusmīgs – atkal dauza durvis. Pārāk skaļa kustība Un cauras naktis, pārāk liela luste. Dodu žūksni naudas tiem līdzi, durvis ciet, un eju uztīt. Gandža atnāca un aiztinās. Zvanīja mamma, teica, ka man nav ne cieņas, ne kauna. Nezina viņa, ka nebija miņas man palikt te vienam un dedzināt skanku. Rakstu uz sienas vēl vienu pantu. Riņķi zem acīm kā pandai. Gandža atnāca un aiztinās. Gribu uz mājām, tādu vairs nav man. Kad beigsies nauda, beigsies šī klaunāde. Bailes līdz kaulam. Pelnīt ar končiem kā Paulam diez vai būs jauda. Aija reiz teica, ka dullāks par Dauku. Gandža atnāca un aiztinās. No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Gandža Es esmu gandža. Es esmu Tevī. Klusē un pieņem. Sagaidi ciemiņu. Kā domā – Dievs ir? Kas tur ar tēvu? Biji uz kapiem? Izskaties satriekts. Kur Tavi sapņi? Pazudis naktsmiers. Kusties pa apli. Dienas kā naktis. Milzīgi tempi. Sarkanām acīm skatos caur Tevi. Nav bail no mentiem? Nav bail, ka atnāks? Nav bail, ka savāks? Un tad viss beigsies. Ko dara Fjodors? Investē naudu, Tu visu notriec. Šmaras un kodieni. Sakostiem zobiem atceries Aiju. Tu laikam neaiznesi hrizantēmas viņai uz mājām. Un Tava miesa man ir citadele. Skumjas atvairīt? Tava vide ir mans akvārijs. Un rīt Tev beigsies nauda, bēgot paņem mani līdzi. Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt. Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt. Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt. TU TĪSI MANI VĒL, KAMĒR NEPĀRSTĀSI BĒGT. Aleksandrs No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Gandža atnāca un aiztinās.

Reiz laimi iezīmēšu es atspulgā aiz zvaigznes, Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs, Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties. Vēl prieku ierakstīšu es liedagā pie jūras, Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg, Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg. Un uzplauks varavīksnes rīts kā iekrāsojies lietus, Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies, Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem, Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties.