Aleksandrs Koncerts sāksies pēc stundas, man nav mundruma, dzirdu tumbās, uz skatuves, skan būmbeps. Esmu uztraukts. Dīdžejs kustina pūli kā pirkstus, kvēli uzrauga, lai sasilda mūzika simtus, – a man kaut kāda nedrošība no tā visa: kaut es projām izgaistu kā kroga miglā! Jo pūlim nerūp ne teksti, ne replikas. Man jāiet uz skatuves, bet negribu. Skaņotājs pālī būs un brālīgi lūgs, lai ielej vēl. Gaisma cepinās kā Malibu. Pūļa rokas tā kā haizivju spuras. Pūlim patīk pāris dziesmas, bet es aizmirsu, kuras. Vadi uz skatuves kā izšķaidītas ķermeņa iekšas. Pārspīlēju? Varbūt. – Jaunā Vertera ciešanas. Šaubas piepilda beksteidžu. Vai pūlī vispār kāds klausīsies, ko es teikšu? Nezinu, es teicu – nezinu, ko tu gaidi no manis un kas tevi tur skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas. Ko tu gribi no manis un kāpēc neaizej prom? Nezinu, es teicu – nezinu, ko tu gaidi no manis un kas tevi tur skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas. Ko es gribu no tevis un kāpēc neeju prom? Pūlis “Diezgan normāli.” “Man pietrūka kaut kā tāda.” “Bliež kā pa autostrādi.” “Iesprūda kaklā vārdi no tā, cik panči karsti – likās, ka Rīga nodegs.” “Teikšu, kā ir – es gribu izvarot rīplei pogu.” “Basi bija par skaļu, miķis bija par klusu.” “Top 3 latviešu emsijs – tā ir bijis un būs.” “Es teiktu – murgs.” “Es teiktu – mūzika dziedē.” “Vismaz nav Arstarulsmirus, un tas, protams, priecē.” “Norāva jumtu, dope, un es simt punktu dodu, ka viņa idejas kā Ņūtonam – dzimst zem koka.” “Mani ielaida bez maksas – esmu liels fans.” “Orgasms ausīm.” “Debīli teksti.” “Feispalms.” “Normāli normāli… ballīte reibumā… starp citu, visu konci strīmoju feisbukā…” “Patika konstrukcija ikvienā teikumā.” “Nez ko viņš pavēstīs jaunajā veikumā.” Aleksandrs Nezinu, es teicu – nezinu, ko tu gaidi no manis un kas tevi tur skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas. Ko tu gribi no manis un kāpēc neaizej prom? Nezinu, es teicu – nezinu, ko tu gaidi no manis un kas tevi tur skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas. Ko es gribu no tevis un kāpēc neeju prom?