Pa ielu klusējot Tu ej un mani ieraugot Tu mazliet atkāpies , kāpēc Vai vakardienas mazais pārpratums Tev šodien Vēl ilgi sāpēs Tavs skatiens tramīgais kā jautājums par to kā mums ar Tevi turpmāk būs Vai tomēr labāk būs, ka ielas abās pusēs mūs Dzīves vēji pūš Piedz; Un kāpēc tā Rūgts mutē kāpj Un sirdī mazliet sāp Tu pagriezies Un tad ej, Starp mums vairs nav nekā Un it kā zinādamas debesis par abiem mums Ar lietus as`rām skumst Pat ielu laternas man liekas, ka šai brīdī tumst Un atņem gaismu jums

Es kā pūce lidinos, lidinos, plivinos, bēniņos, Bet pa dienu mani neredzēt nekad, nekad, nekad. Mani vari tikai just, tikai just, tikai just, mani just, Bet pa dienu mani neredzēt nekad, nekad mmm nekad. Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos, Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos. Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā, Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā. Tu jau vari mani ķert, mani ķert, mani ķert, mani ķert, Tādi putni dienā nelido nekad, nekad mmm nekad. Var jau būt ka manis te nemaz nav, nemaz nav, nemaz nav, Tādi putni dienā nelido nekad, nekad ooo nekad. Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos, Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos. Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā, Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā. Starpspēle Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos, Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos. Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā, Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā. ooo Nezināmā virzienā, Tev manus spārnus neapgriezt, nekad nekad nekad nekad nekad tev mani nenoķert nekad.

Vienmēr, kad dzirdu es tavu balsi, uzreiz gribu ar tevi dejot valsi, kad esi man blakus, man nav baisi, tu man dod spēkus un zemi zem kājām balsti. Kad esam kopā, mēdz pazust viss, kas uzplaiksnījis un pēkšni izdzisis un viss, pēkšni, paliek tik mierīgi kā agrāk, vairs nav redzeslokā neviena toņa pelēka. Viņa ir tā, ar kuru vēlos es būt, viņa ir tā, kas manu dvēseli jūt, viņa ir tā, kuras apskāviens viens ir vērts asiņainu cīņu dienu pēc dienas, tā, kuras skūpsts kā zvaigžņota debess liek man justies, kā uz mēness. Tevis dēļ es vēlos būt kosmonauts, jo tu esi tā zvaigzne, kas mani sauc! Neviens neredz, neviens nezin, neviens saprast neprot, ka tu man esi kas vairāk par iemeslu elpot. Bez tevis elpot grūti, sāp visas malas sūri, tu atvēri un salauzi manas sirds būri. Neviens neredz, neviens nezin, neviens saprast neprot, ka tu man esi kas vairāk par iemeslu elpot. Ar tevi elpot viegli un vēl tavi smiekli, mums ir labi un komentāri šeit ir lieki. Visas zvaigznes ir tavas, visas zvaigznes ir manas, visas zvaigznes ir mūsu un tas ir uz mūžu. Un, lai cik būtu kilometru, lai cik būtu judžu, es šo ceļu pieveikšu un tev blakus būšu. Es vienmēr smaidu, kad dzirdu, kā viņa smejas, es jau redzu, kā mūsu laimes pils ceļas, bet es zinu, ka ne vienmēr viss būs viegli, toties, kad tiksim tam pāri, skanēs mūsu smiekli, jo galvenais ir uzticība un ticība priekam. Lūk, ka mēs savu laimes pili kopā liekam. Gribu būt blakus tev, sapņus ar mani cel! gribu tevi blakus sev, iedvesmu no manis smel! Un lai visi saka, ka traki esam mēs abi, jo mums pietiek vienam ar otru, lai būtu labi, bet lai saka, ko saka, viņiem nesaprast. Viņi īstas mīlas saprašanai ir pa prastu. Neviens neredz, neviens nezin, neviens saprast neprot, ka tu man esi kas vairāk par iemeslu elpot. Bez tevis elpot grūti, sāp visas malas sūri, tu atvēri un salauzi manas sirds būri. Ar tevi elpot viegli un vēl tavi smiekli, mums ir labi un komentāri šeit ir lieki. x2

Spīd melna saule baltā dienā Un melni ziedi jasmīnam. Kam rakstīt sūdzību? Nevienam. Vairs baltas krāsas nav nekam, Baltas, baltas, baltas krāsas nav nekam, Baltas, baltas, baltas krāsas nav nekam. Ja kaķis melns un astes galiņš, Nu dīvaini, ir tomēr balts, Man rūp šis nieks, man šodien palīdz Pat melni kaķi apkārt šalc, Melni, melni, melni kaķi apkārt šalc, Melni, melni, melni kaķi apkārt šalc. Bet kādā krāsā tavas acis, Vai tajās arī klusums melns? Pat zīlniece man nepasacīs, Vai mīļš tev eņģelis vai velns. Spīd melna saule baltā dienā Un slido sniegs kā nāves velns, Dod manas govis melnu pienu, Bet kaķim astes galiņš balts, Kaķim, kaķim, kaķim astes galiņš balts, Kaķim, kaķim, kaķim astes galiņš balts.

Tu panāc man pretī, Tu stāvi tepat. Es skatos, ka tevī nav šaubu Nekādu. Tu reiz biji svarīgs, Bet tagad tik smuks - Bikšturs tāds vaļīgs. Tev saku “nē”, Bet labā, bet labā Nozīmē, nozīmē. Piedz. Es tev šodien teikšu “jā”, Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā. Es tev šodien teikšu “nē”, Bet labā nozīmē. Daudz tu man solīji, Vēl vairāk devi, Satiku Aiju, Reini un sevi. Miljoniem zvaigžņu Krīt šodien, bet spīd, Lai pamostos augstāk par de..., Par debe..., par debesīm, par debesīm rīt, rīt. Piedz. Es tev šodien teikšu “jā”, Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā. Es tev šodien teikšu “nē”, Bet labā nozīmē. Miljoniem acu pāru mūs vēro, Miljoniem acu pāru mūs vēro, Miljardiem ausu par neveiksmēm sēro, Miljardiem ausu par neveiksmēm sēro. Ja nu kas, ja nu kas, Uzvarēs tautas griba. Ja nu kas, ja nu kas, Uzvarēs Markus Riva. Spiežu un spaidu pogas no sirds, Spiežu un spaidu pogas no sirds Bet nesaki, nesaki pagaidām nē, Jo nedzīvojam mēs nākotnē. A kapēc nē? Piedz. Es tev šodien teikšu “jā”, Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā. Es tev šodien teikšu “nē”, Bet labā nozīmē. Es tev šodien teikšu “jā”, Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā. Es tev šodien teikšu “nē”, Bet labā nozīmē. Es tev šodien teikšu “jā”, Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā. Es tev šodien teikšu “nē”, Bet labā nozīmē (oooo).

Tu uzkāpi kalniņā'i Pašā kalna galiņā Sēdi viena pati tur Tāltālē lūkojies Sēdi viena pati tur Tāltālē lūkojies Tāltālē pazūdi miglā, pazūdi tur Tāltālē pazūdi miglā, pazūdi tu Saule lēca, saule ausa No kalniņa lejā nenokāpi Es gaidīju tevi pārnākdami Rožlapiņu kaisīt' istabiņ Es uzkāpu kalniņā'i Pašā kalna galiņā Tevi nest'i mājup, kur Rožu lapu istabiņ' Tevi nest'i mājup, kur Rožu lapu istabiņ' Skaitu dienas, skaitu naktis Saule lēca, saule ausa Saule lēca, saule ausa Skaitu dienas, skaitu naktis Tu sēdēji uz mākoņmalas Rožlapiņas kaisīdam'

Pāvilostas marša kāpas - smilšu saujas kaudzīte ! Pāvilostas marša sāpes - cīņai bruņu vestīte ! Pāvilostas marša ziņa - latvjiem kari beigušies ! Pāvilostas marša vara - Dzintarjūras piemiņā ! Piedziedājums. Kāpas, kāpas, dzimtās kāpas, tās ir kapu kopiņas ! Saulei, vējam, garam mūžam, siltai ļaužu piemiņai ! Pāvilostas marša spēja - iztikt cauri Tukšumam ! Pāvilostas marša vējam - sāpju pamats atmiņām ! Pāvilostas marša laimei - uzvara pār Tumsu nāk ! Pāvilostas marša saimei - uzvarētie nomirt sāk ! Piedziedājums. Pāvilostas marša ritmam - sāpju sauja atmiņai ! Pāvilostas marša vigvams - rokenrola apziņai ! Pāvilostas marša roze - dārzā uzzied savvaļā ! Pāvilostas marša dozai - prāta asums izkaļas ! Piedziedājums. Pāvilostas marša rota - rotājumā Saule mirdz! Pāvilostas marša dota - tautas kalta, mīļa sirds ! Pāvilostas marša puķe - laikā plūkta, nevīst tā! Pāvilostas marša skuķe - skūpsta zēnu jaunībā! Piedziedājums. Pāvilostas marša zeltam - laikmetīgas cerības ! Pāvilostas marša celtam - izturīgas spītības ! Pāvilostas marša kauja - Dzimteni spēj nosargāt! Pāvilostas marša ļauja - Tēvzemi ļauj aizstāvēt ! Piedziedājums.

Kad pilsētas pilsoņi dodas uz dusu Es braucu ar 7. autobusu Bez biļetes braucu un kam man tā? Ja daži tik rubļi man kabatā Kā lācis autobuss rāpo uz alu, Es izdzeršu deviņos nopirktu alu Ir pēdējā pieturā aizlipis logs, Līdz acīm skaidās guļ Ventspils Koks Es nopērku bērzu un sasienu slotu, Lai slaucītu pilsētu piesārņotu. Lai slaucītu pilsētu piesārņotu, Es nopērku bērzu un sasienu slotu Pa Ventu peld spociņš zaļgani bāls Tas sarijies pārāk daudz kālijsāls Bet pilsētas pilsoņi miedziņā dus Lien atpakaļ 7. autobuss Sen pilsētas pilsoņi miedziņā dus, Pilsoņi miedziņā dus, Miedziņā dus.

Am B Ziemeļos vēji asi, E Am Asaras acīs rieš. Dm Čīkstošo zemes asi, E Lāči rāmi griež. Dm Gadsimti garām paslīd, C Am Jūra zem lediem trīc. E Lāči griež polu asi, Am Zemei griežas līdz . Am Dm Lāā la la la lā la lāā E Am Riti zeme neapstāj. Lāčiem ir rūpe viena, Zemei lai ritums raits. Vīriem lai kādā dienā , Acīs atplaukst smaids. Gadu vai divus ātrāk, Roka lai roku skar. Pasauli vienā vārdā, Jaunie izteikt var. Lāā la la la lā la lāā Riti zeme neapstāj. Lītavas aizšalks spīles, Rītausma agrāk nāks. Laimīgi divi dzīvē, Vienu ceļu sāks. Skanēs tev strauti žigli, Varavīksne tiltu cels. Balta kā lācis migla, Pļava lokus vels Lāā la la la lā la lāā Riti zeme neapstāj.

Ejot cauri pilsētai Vēros acīs būtībai. Man sažņaudzas sirds, tā sāpēs mirst. Kur palicis viss? Ir spēks, ir griba, ir grēks Kas pārklājis šo visu labo Tāpēc ej un dari! Savā ceļā labo radi! Mazā valstī dzīvojam Un mazā tautā piedzimām. Kad gribam, tad varam, bet kādēļ viss Ir varas ēnā pazudis. Ir spēks, ir griba, ir grēks Kas pārklājis ir visu labo Tāpēc ej un dari! Savā ceļā labo radi!