Eju iekšā iekšienē Tunelis ar gaismu galā Esmu es ar baigām iekšām Ārā netieku es tiešām Lampa apiet manīm apkārt Es no vidus noraugos Paceļu es sevi tā, kā vieglos pirkstu galiņos Griežas vide apkārt centram Griežas, pārgriežas kā ābols serdē (x2) Sēkliņas uz ielas birst Iesējas un sākas cirks Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize (x2) Eju iznākt laukā pats Dažas minūtes pirms sākas bads Pamostos pirms zvana man Bāc, kas tik agri zvana man Tumsa uzkrīt sev uz nerviem Viltus padebeši skrien Kustina tie spārnus, kājas Mākoņos tiem nevajag mājas Griežas vide apkārt centram Griežas, pārgriežas kā ābols serdē (x2) Sēkliņas uz ielas birst Iesējas un sākas cirks Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize (x4)

Oriģināls: So nimm denn meine Hände Teksta autore: Jūlija Katarīna fon Hausmane (1826-1901) Mūzikas autors: Filips Frīdrihs Silhers (1789-1860) Aranžētājs: Jāzeps Vītols (1863-1948) 1. Pie rokas ņem un vadi, Kungs, mani pats, Līdz beigsies mūža gadi Un gaišs būs skats! Ne soli es bez Tevis Iet negribu! Ņem mani līdz pie sevis, Kur iesi Tu! 2. Tik Tavā žēlastībā Sirds klusa top, Un tādēļ mīlestībā Arvien to kop! Pie Tavām kājām dusēt Bērns lūdzas sev; Ļauj, acis slēdzot, klusēt Un ticēt Tev!...

Miljoniem un miljardiem krīt lejā zvaigznes katru dien'. Cerībā uz spārniem Arī es sev noskatīju vienu. Mēs tā kā salas debesīs ceļā uz savu paradīzi Tik rādi ceļu es tev līdz Tev līdz, kur vēji aiznesīs. Mammas dēli palikuši sirmi Tiem nav žēl, viņa sargā ik mirkli Tajā , ko dara ielikuši sirdi Sevī sevī atraduši, nedomā rimt. Viņu krūmos neatrast plintis skaņas ātrumā no nulles līdz simts Viņi zin viņu ceļš ir labirints taču viņi redz maratonu kā sprintu Vējš viņu burās, viņu burās Zin visu par tiem , kas kam durās Vējš viņu burās, viņu burās Ved tur , kur viņu saule kurās Miljoniem un miljardiem krīt lejā zvaigznes katru dien'....

Tu labi zini to kā mēs to darām un tas nav jautājums bet fakts lietas noved līdz galam un to zin visi ja tu netici tad problēma tava tas man nav šķērslis mēs kā augša vienmēr paliekam pie sava karsts kā uz grilla tu kā vienmēr gribi mani noķert ātrāk tas nozīmē ka es uz viļņa tā kā okeānā tas man ir viegli un vēl vieglāk ir to pierādīt tu klusē tad kad runāju es un tā ir pieklājība maniem vilkiem tavas aitas ir barība tāpēc pirms sūti viņus mežā meklē kādu kas palīdz es dodu vārdu un atzīstu galā kad vēl zēni iesildās pierādījums tam ka mani sapņi piepildās mēs esam šeit lai tu neprasītu kur manos končos rokas gaisā tā kā lambo durvis man viss okey kamēr tevi vajā pusaudžu kompleksi tas viss kas karājās man kaklā ir zelts Māris Štrombergs piedz....

Laiks skrēja tik ātri kā zirgi tik balti, tik balti, tik balti Es devu tev vietu un laiku un smieklu tik vieglu tik vieglu Tik domas par Tevi, karavajevi, loškarevi es zvanu, es klanu Bet Tu mani, disvkani atdevi sprīgani sāp, man sāp Tu saki, ka ir labi, bet es skapī ar šņabi man sāp Es zīlēju, ka mīlēsi, ka spēsi atrast sirdī man vietu, bet nē, es kļūdijos! Piedz. Mēs iesim kopā rīta rasā Vējos saltos, sniegā asā Uz spārniem tevi nesīšu No skarbā vēja sargāšu 2x No mēness uz sauli es skrēju Un neatnākt nevarēju Jo redzēju Tevi kā zvaigzni Zaigojošu tik maigi Es nācu būt par draugu Par tavu acu raugu Es izvēlējos Tevi Jo zinu, ka Tu ceri Par īstu zvaigzni kļūt Pie debess juma būt Mēs iesim kopā rīta rasā Vējos saltos, sniegā asā Uz spārniem tevi nesīšu No skarbā vēja sargāšu

Saki man "kur palikuši tie laiki?" Kad dvēsele dzied trīsot miesai, Kur palikusi jēga dziesmai, Tūkstošiem dziesmu, bet neticu nevienai. Pasaule griežās ap tevi, Un TU ar izkārtu mēli, Centies skriet tai pa priekšu Un nepaspēj, nepaspēj, nepaspēj.. Nomok prātu šī mazuma piegarša, Tād nelāga tukšuma sajūta Iekams, neesi ticis pie kārotā labuma. Diendienīgs paliek ar sevi sarunas, Joz pakaļ akli sapnim, Kas apmēram pēc nedēļas jau apnicis. Un tikai tad kad paklupis aiz akmens Atskārt' cik tomēr maz ir atlicis....

Bb F7 piedz Bb7 F7 Eb Bb Es kā smilga smilšu kāpai pieķeros, Es kā smilga vēja liekta atliecos, Es kā smilga smiltīs vīta pieceļos. Kas man citur tādu spēku, spēku dos. Piedz. Pie jūras dzīve mana - Tāds likten`s man ir lemts. Šo zemi un šo jūru Man mūžam neatņemt. Gan vēja spīts ir manī, Gan zilās jūras sāls. Jel skani, skani, skani, Jel skani man, viļņu balss. Es kā kaija pāri jūrai lidinos, Es kā kaija tālu selgā aizlaižos....

C G Dzagiuze kiukōja tymā upes molā G C Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut Piedz. C E Am Naej, naej tu meiteņa pār upeiti pōri G G C Ka nanukrita tovis vainadzeņš (2x) Dzīd lakstīgola tymā upes molā Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut. Piedz. 2x Palaidi māmeņa mani pār upeiti Aiznešu brōleišam siltu launadzeņ. Piedz. Aiznešu brōleišam siltu launadzeņu Aiznešu tautīšam meilu labdīneņ. Piedz. Bridu pa upeiti, kōjeņas mērka Redzēju tautīti, sirsniņa sitōs Piedz....

1.pants -Pulkstenis rāda jau vienpadsmit vakārā -Skatieties cik vēla jau ir nakts -Tikko es atlidojuno Francijas -Un es braucu dīzeļvilcienā 2.pants -Es tagat esmu rīgas centrā -Tikko atgriezies no kara x2 -Un es nezinu kur tālāk jāiet 3.pants -Lēni eju es uz Daugavgrīvas pusi -Pēkšņi izbrauc trešais busiņš -Un es skrienu viņam pakaļ -Ātri skrienu es uz uz autobusa pusi -Pēkšņi busiņš aizcērt durvis -Un viņš tinas tālāk

Tikai tu un es Pieglaudies man, lai jūtu es Šī ir tā nakts, kad būsim mēs Divatā vien, tikai tu un es Lai mūs sapņi projām nes... Mūs ikdienas rutīna nenotvers... Yeah Nezinu kā, nezinu kā, kā viņa to dara Viņa ir tā, viņa ir tā, kura ceļu man rāda Cik savādi sekundes iet Cik savādi sekundes iet Lai uzzīmētu tevi, apturu laiku Es turu, es turu to ciet Yeah Mēs paceļamies virs zemes, turies man klāt Un te mēs jūtamies brīvi, kā vēl nekad Tu nebaidies, neskaties lejā, esmu tepat Yeah Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda Taču mana Tikai mana Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā debesis, kurām nav gala Esi tāda Mēs paceļamies virs zemes, turies man klāt Un te mēs jūtamies brīvi, kā vēl nekad Tu nebaidies, neskaties lejā, esmu tepat Es būšu tā, kura vienmēr būs blakus tev Es vēlos sajūst tavas rokas, tavas lūpas un vēl Es gribu lai tu dzirdi Kā straujāk pūkst manā sirdī Es būšu saule, būšu gaiss, ja tev tas trūks Mēs varam doties tūkstoš jūdžu prom, kur netraucēs mūs Es gribu, lai tu zini Tu vienmēr būsi manā sirdī Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda Taču mana Tikai mana Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā debesis, kurām nav gala Esi tāda Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda Taču mana Esi tāda....