Aleksandrs Hrizantēmas novītušas, lapas tā kā picas šķēles mētājas, un istabene saslauka tās. Ir jau mēness pagājis, kopš numuriņā ieslēdzos, bet iet kā smērēts. Gandža atnāca un aiztinās. Sajukušas dienas man ir. Izskats tā kā pazudušam. Ciet ir logi, saules gaismu neredzu. Zem siltas dušas palienu, tad tinu kāsi. Vēroju, kā lido mušas. Gandža atnāca un aiztinās. Mostos ar peni čikas mutē – ballīte bij’ super. Turpināšu šodien šajā vietā tupēt, nedomāt, kā uztvers manu uzvedību. Lumpen’s, jā, un akmenī kā uzcelts. Gandža atnāca un aiztinās. Viesnīcas personāls ir dusmīgs – atkal dauza durvis. Pārāk skaļa kustība Un cauras naktis, pārāk liela luste. Dodu žūksni naudas tiem līdzi, durvis ciet, un eju uztīt. Gandža atnāca un aiztinās. Zvanīja mamma, teica, ka man nav ne cieņas, ne kauna. Nezina viņa, ka nebija miņas man palikt te vienam un dedzināt skanku. Rakstu uz sienas vēl vienu pantu. Riņķi zem acīm kā pandai. Gandža atnāca un aiztinās. Gribu uz mājām, tādu vairs nav man. Kad beigsies nauda, beigsies šī klaunāde. Bailes līdz kaulam. Pelnīt ar končiem kā Paulam diez vai būs jauda. Aija reiz teica, ka dullāks par Dauku. Gandža atnāca un aiztinās. No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Gandža Es esmu gandža. Es esmu Tevī. Klusē un pieņem. Sagaidi ciemiņu. Kā domā – Dievs ir? Kas tur ar tēvu? Biji uz kapiem? Izskaties satriekts. Kur Tavi sapņi? Pazudis naktsmiers. Kusties pa apli. Dienas kā naktis. Milzīgi tempi. Sarkanām acīm skatos caur Tevi. Nav bail no mentiem? Nav bail, ka atnāks? Nav bail, ka savāks? Un tad viss beigsies. Ko dara Fjodors? Investē naudu, Tu visu notriec. Šmaras un kodieni. Sakostiem zobiem atceries Aiju. Tu laikam neaiznesi hrizantēmas viņai uz mājām. Un Tava miesa man ir citadele. Skumjas atvairīt? Tava vide ir mans akvārijs. Un rīt Tev beigsies nauda, bēgot paņem mani līdzi. Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt. Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt. Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt. TU TĪSI MANI VĒL, KAMĒR NEPĀRSTĀSI BĒGT. Aleksandrs No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Esmu iedzīts stūrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Stūrī ir baisāk nekā būrī. Mani šeit ievilināja šitā mūzika. Gandža atnāca un aiztinās.

Reiz laimi iezīmēšu es atspulgā aiz zvaigznes, Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs, Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties. Vēl prieku ierakstīšu es liedagā pie jūras, Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg, Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg. Un uzplauks varavīksnes rīts kā iekrāsojies lietus, Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies, Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem, Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties.

Baltās karavelas slīd, Pār debess jūru mirdzēdamas iet Vai nakts, vai diena skanēdama mūžībā krīt, Caur dzīvi sapņu karavelas iet. Laiks būrās tām dzied Zvaigznes kaut riet, Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied, Saule kaut riet Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied Dzīve kaut riet Tālāk karavelas vēl iet un iet. Baltās sapņu karavelas Baltās sapņu karavelas Iet tālāk, tālāk vēl iet.

Pāvilostā dejo to, Pāvilostā - uzdanco, Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo ! Pāvilostā nešaubās, Pāvilostā uzbango - Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo ! Piedziedājums. Pāvilostas polonēzi, Dejo tad, kad līksmo prāts ! Cilvēk, nebūsi noskumis, Tikai tā - uz mājām nāc ! Mantra. Pāvilostas polonēze - mājās atgriešanās laiks ! Pāvilostas polonēze - pirtīs izpēršanās tvaiks ! Pāvilostas polonēze - sirdīs atgriešanās laiks ! Pāvilostas polonēze - prātā izpēršanās tvaiks ! Pāvilostas polonēze - mājup vien, uz māju ved ! Pāvilostas polonēze - tuneļgalā gaismu ver ! Piedziedājums. Pāvilostas polonēzi, Dejo tad, kad līksmo prāts ! Cilvēk, nebūsi noskumis, Tikai tā - uz mājām nāc !

Kad daudz par daudz ikdienas steigas No rīta celies, tūlīt vakars klāt Tad ielu burzmai šai māj ardievas Un dodies laukos pļavā galdu klāt Piedz; Un tur būs saule, smiltis, zilā jūra Un viļņu galos baltas putas zels Tur debess gaišus mākonīšus vels Būs citas domas ,citi sapņi Tur kokos putni citu dziesmu dzied Tur vari iekrist dziļā zālē Un neko nedomādams smiet Piedz: Un daži odi maigi dupsī dzels

Vēl vairāk svara būs jānotur Zemē minot tos, kuri nestāv līdz Tomēr akmens jāpaceļ Ja gribas elpot Vairāk nekā citiem gribas ēst Ir par ko cīnīties un krist Zemāk nolaidīsies stikla kalns Būs vēl laiks par visu padomāt Tas, pēc kā dzinos, vairāk nav - Laiks ir iztērēts Kam uzticēt izvērtēt sodu Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Kā neapturams vilciens Bērni uz sliedēm komandās dalās Kam uzticēt izvērtēt Sodīt vai apžēlot Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Cietušo masa velk atpakaļ zemē Laiks atgriezties pelnos

Am C Fmaj7 Debesis vakara gaisu, gaisu rija Am C Debesīm piemetās histērija F Debess ar vati kā asfaltu svaidījās Am C F Nolūza priedes, nolūza priedes, cilvēki baidījās Am C Debesis kliedza, līdz kļuva sausas F Galvas no smiltīm pacēla strausi Am G Es arī tur tiku, es arī tur biju F Am Un piedevu debesīm histēriju 2X Debesis sarkanas bija galīgi bija Debesīs valda bēdas, mākonis paliels uzsēdies saulei Nav neviena kas dabūtu nost Nolūza priedes, nolūza priedes, cilvēki baidījās Debesis kliedza, līdz kļuva sausas Galvas no smiltīm pacēla strausi pedz. 2X Zeme klusēja, zeme gaidīja, naktī klusu Dabūja zibeni, dabūja pērkonu, sniegu un krusu 2X piedz. 4X

Vēlies, vai nevēlies Tam, kam lemts notikt, tam jānotiek. Tici vai netici, Brīnumi apkārt tev ir. Un tas notiek ar mani Šai baltajā pasakā, Kad tu nāc, kad tu nāc, kad tu nāc, tuvāk man. Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot, Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām. Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu, Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc. Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Vēlies vai nevēlies, Viss jau ir sācies un nebeigsies. Tici vai netici, Mūsu sirdis to zin`. Jo tas notiek ar mums Šai baltajā pasaulē, Kad tu nāc, kad tu nāc, kad tu nāc, tuvāk man. Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot, Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām. Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu, Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc. Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot, Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām. Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu, Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc. Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc…

Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis Es neesmu es, ja neesam abi Un tas ir grūti, es tagad apzinos to Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas, Bet tu man trūksti, Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs Un man nav kauns no tā tu zini, Esmu savādāks kā citi, Dzīvē svarīgāks kas cits, nevis meitenes un piķis Man ir svarīgi lai tici, Es to nedaru priekš sevis, Laiks ir glābties un ja ļausi man, Tad zini, ka es izglābšu tevi Tu esi man prātā, bet ko lai es daru? Tā mana problēma, ka nekad neatkāpjos no sava Un tavas acis un smaids man saka pilnīgi ko citu, Jūtos atkarīgs no tevis, tu esi narkotika Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis Es neesmu es, ja neesam abi Un tas ir grūti, es tagad apzinos to Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas, Bet tu man trūksti, Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs 2x Tas nav noslēpums, ka man nav ko slēpt Pārējo tu visu saproti pati Bez tavas klātbūtnes man neizturēt, Tāpēc es cīnos,lai tu esi man blakus Mēs esam: Uguns, ūdens, auksts, karsts Jūlijs, rudens, diena, nakts Tumsa, gaisma, neglīts, skaista, Zeme, gaiss Es atkal dedzinu to tiltus Sirds līdz robežām ir pilna Man vajag tevi, tevi vēroju kā instagramā bildes Rokās palikušas smiltis Es to nedaru priekš sevis Laiks ir glābties un ja bēgsi, Tad tu zini, ka es noķeršu tevi Tu esi man prātā, tu esi man prātā Šķiet tiešām esmu iemīlējies tavā aromātā, Tāpēc es stāvu un gaidu, tu zini, es tevi gribu Jūtos atkarīgs no tevis, tu esi narkotika Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis Es neesmu es, ja neesam abi Un tas ir grūti, es tagad apzinos to Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas, Bet tu man trūksti, Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs 2x

Tiesa, tiesa, ne meliņi, līgo, līgo Vecu ļaužu valodiņa, līgo, līgo, Vecu ļaužu valodiņa, līgo. Jāņu nakti meitas gāja, līgo, līgo, Raganāsi, vilkacēsi, līgo, līgo, Raganāsi, vilkacēsi, līgo. Jāņi, jāņi šovakari, līgo, līgo, Kam tie Jāņi piederēja, līgo, līgo Kam tie Jāņi piederēja, līgo. Raganāmi, vilkacēmi, līgo, līgo, Tām tie Jāņi piederēja, līgo, līgo, Tām tie Jāņi piederēja, līgo. Skrien, ragana, šķērsu gaisu, līgo, līgo, Ne manāi sētiņāi, līgo, līgo, Ne manāi sētiņāi, līgo. Mana sēta dzelžiem kalta, līgo, līgo, Adatāmi jumti jumti, līgo, līgo, Adatāmi jumti jumti, līgo. Adatāmi jumti jumti, līgo, līgo, Izkaptēmi spāres celtas, līgo, līgo, Izkaptēmi spāres celtas, līgo. Adatāmi nosadurti, līgo, līgo, Izkaptēmi nosagriezti, līgo, līgo, Izkaptēmi nosagriezti, līgo. Sviesta piena upe teka, līgo, līgo, Manā govu laidarāi, līgo, līgo, Manā govu laidarāi, līgo. Tur nolauza skauģis kaklu, līgo, līgo, Tur deviņas raganiņas, līgo, līgo, Tur deviņas raganiņas, līgo. Tur noslīka laumes meitas, līgo, līgo, Bez saulītes vakarāji, līgo, līgo, Bez saulītes vakarāji, līgo.