Es gribu ,lai Tu līdz ar vakaru,pie manis ciemos nāc es zinu abi mīlam saulrietu, tik uzticies un nāc Mūsu atmiņas un prieks, jūras vējš,kad esmu viens esmu bagāts,esi tu mirkļi ,kurus dzīvoju Mēs ejam un tagad līdz ar saulrietu mūs pamanījis ir kāds lai tauriņi griež virpuli, jo šis ir mūsu stāsts mūsu atmiņas un prieks, nenoguris ceļinieks, mūsu draudzība un miers, tu esi draugs,ja esmu viens Dod savu roku,lai dvēsele dzied, mums kopā vajag iet, lai mirkļi ir šodien,lai atmiņu daudz, Tu esi mans draugs Dod savu roku,lai dvēsele dzied, mums kopā vajag iet, lai mirkļi ir šodien,lai atmiņu daudz, Tu biji un esi mans draugs Mūsu atmiņas un prieks, jūras vējš,kad esmu viens esmu bagāts,esi tu mirkļi ,kurus dzīvoju mūsu atmiņas un prieks, es nenoguris ceļinieks, mūsu draudzība un miers, tu esi draugs,ja esmu viens

Sveiki,mīļotā!Esmu tālumā Rītā vakarā man ir jādomā, Kā Tev vienai iet,tad,kad saule riet, Tu man esi zieds,kas ir jāsargā Ar zvaigznēm sarunājos,kad Tevi iedomājos, un šādos vakaros es ilgojos, Pavisam drīz būšu klāt,tad viss būs citādāk būs diena laimīga tā Tev tuvumā 2x Gaidi mani rīt,parīt,aizparīt gaidot aizmirsti drūmo pagātni, prātā turi tos mirkļus saulainos, pavasarī tos neaizmirstamos Un tāpēc sūtīšu es Tev atkal vēstules, man citas meitenes neeksistē, lai kā man tālumā iet,pie Tevis gribu es skriet ar vārdiem vēstulē vien man nepietiek 4x

Stādi pie mājas ozola spītu, Tādu kā latviets to prot. Dzīvē, ja nebūs saulainu rītu, Ozols spēs spēku dot. Iestādi liepas ceļmalas vārtos, Ticības sardzē tās augs Varbūt liepas rudeņa sārtos Muguru pieglaust sāks. Stādi visapkārt ap māju kokus, Tajos aug cilvēku mūžs. Ozolos, liepās un lazdu kokos Dzīvos Tavs darba mūžs.

Nosauc man vārdus,kuros saukt Tevi klusi šai troksnī, lai nespētu satraukt pat putnus. Nosauc man vārdus tik vieglus kā rasa, Kā migla, kā saule, kas glāstīs mūs abus. piedz. Iedod man rokas (iedod man rokas), lai sajūtu spēku, kas abiem mums dots Atmiņas nenāk (atmiņas), tām laiks pārāk vēls. Krāsas, kas zīmē ar atmiņām Tavām Tik klusi tās vibrē starp pieturām abām. Nepārlauz vārdus, lai nesāp mums abiem Tik viegli ir dzīvot starp neziņas stabiem. piedz. Iedod man rokas (iedod man rokas), lai sajūtu spēku, kas abiem mums dots Atmiņas nenāk (atmiņas), tām laiks pārāk vēls. Dienas kā lapas krīt atmiņu grāvī, lai lietus tās ieskalo pagātnes prāmī. Nestājies, diena, Tavs vakara vējš aizpūtīs smiltis caur pirkstiem, kas līs. piedz. Iedod man rokas (iedod man rokas), lai sajūtu spēku, kas abiem mums dots Atmiņas nenāk (atmiņas), tām laiks pārāk vēls.

Mani apbūra tā dejā, Zivtiņa no zelta. Mirdzošā kā pērle, Kā zelta gredzentiņš. Vai tu vari? Pieburt, apburt, noburt? Lai šī dziesma, Visur apkārt skan? Piedz: Mana zeltā zivtiņ, Darī, kā es vēlos! Sen jau to es gribu Mani nepievilt. Darī kā man grības Lai uz mani skatās kino! Mana zelta, zivtiņ, Dari tā, lai mani mīl. Zelta zivtiņ, lūdzu! Uzraksti man dziesmu. Ar dzintara notīm Un lai bungas spēlē vējš. Un tu arī Manu dziesmu dziedi, Zelta zivtiņ, lūdzu! Es zinu, tu to spēj!

Vakars tik mierīgs un kluss Rāmi uz pleca man dus. Sēžu un domāju es - Kur gan tu jaunība bēdz? Prātā nāk sens ziedoņlaiks Un kādas meitenes vaigs. Ak vai, cik tas bija skaists, Bet diemžēl projām jau laists. Piedz. Mēs tikāmies reiz, Kad es biju jauns. Pavisam vēl jauns Un nepareizs. Tad ziedēja viss; Un šis pavasaris Nu jau ir prom, Ir pagājis. Lai arī tikšanās šī Notiktu mums rudenī. Nespētu aizmirst es to, Smaidu vien šo burvīgo. Piedz. 2X

Man kaut kā vienmēr ir bail bijis no Avotu ielas, Kas ietver sevī mistikas lielas, Tur cilvēki zem apreibinošas vielas, Gaida mūs! Bet tomēr tajā mani vilina kas, Varbūt ka tās ir sajūtas nostalģiskas, Man kaut kā vienmēr ir šķitis, Ka dzīve pieder mums. (Piedz) Un es ticu nekam tikai savai vieglprātībai (x2) Savai... Vai to man būtu teicis Ernests Hemingvejs, Es nekad neatceros, kad man tevi svētkos sveikt, Man kaut kā vienmēr ir licies, Ja liekas, tad sāp. Bet nu jau visu var atrast internetā, Pat to cik dārga ir cilvēka dzīvība, Man kaut kā vienmēr ir bijis tevis par maz. Un es ticu nekam tikai savai vieglprātībai (x3) Un es eju nekur, tikai pretī tavai mīlestībai. Tavai... Uuunnn (2x) Un tā tomēr esi tu, bez kuras dzīvot es nevaru un negribu. (2x) /pacentās aģents Uldis arī saukts par Uldžu/

Piedz. Vai Tu dzīvo manu dzīvi? Un tad – vai mīlot katru brīdi? Kāpēc Tu dzīvo manu dzīvi? Un paņem kāda cita, līdz ko sākās sūdi? Vai Tu dzīvo manu dzīvi? Un tad – vai mīlot katru brīdi? Bet ko dara Tava dzīve tad manā? Vai tad mēs esam parazīti galu galā Kāds cilvēks redzēja Dievu un uzrakstīja par to Un tagad atkārtot to gribu, it kā kāds uzprasīja man ko Sandales, gavēņi un baznīcu zvani Ja tas nostrādāja uz viņu, tad varbūt arī uz mani? Ir pāris ļaudis kam ir mašīnas, baseini, dārgi sieri vai vīns Un tas tiešām dod piepildījumu viņiem tā, kā sieva vai vīrs Tāpēc pērku daudz, nav līdzi mazs maisiņš Kāpēc, lai tas nepalīdzētu man arī tā, kā labs kamiņš Ir cilvēki, kam tiešām palīdz alus Tāpēc dzeru trešo dienu un apkārt plivinos kā lakstīgalas Bet dienas beigās redzu spogulī pērtiķa ģīmi Jo es esmu kā zombijs, tikai mēģinu dzīvot Piedāvājums ar dzīvēm ir plašs, kā Origo preces Viss mans mūžs ir nepārtraukts placebo efekts Piedz. Mēs redzam foto un domājam, ka tā ir dzīve Mēs redzam porno un domājam, ka tā ir dzīve Mēs redzam klipu un domājam, ka tā ir dzīve Mēs redzam reklāmu un domājam, ka tā ir dzīve Tas notika tikai vienreiz, bet domājam, ka tā ir dzīve Tās ir tikai trīs minūtes, un Tu domā, ka tā ir dzīve Tā ir veiksmīga bilde, un mēs domājam, ka tā ir dzīve Tas ir tikai mirklis, un mēs domājam, ka… Nabadzība ir kā nāves briesmas, bagātība – grāls un prieks Ir miljons veidu, kā dzīvot, bet mums tikai rāda kādus piecus Tev tie neder, tāpēc vienmēr kauns? Pietiek snaust Tas ir no svara tā, kā asinsspiediens augsts Bet Tu spiego, pēti vēl, kā citiem klājas Gribi mainīt dzīves kā zeķes, jo Tava smird un Tev tā ir pie kājas Interesē katra elka baktērija Kaut tas Tevi skar mazāk kā melnā matērija, ja? Un tev gribas pūļus un, lai nav no rīta grumbas Bet tas, ko Tu kopē, ir tikai uzmanības trūkums Vai Tu būsi tas, kas garām nedēļas nogales nelaiž Kam stāv visu laiku, pohu nav, un kam nekad tualeti nevaj’g Tā ir kolāža kā fotorobots Un tu ceri tā dzīvot bez montāžām un fotošopa Arī ticu tādai figņai, šķirot pāri statistikai Mēģinu būt Eminems, bet sanāk Edavārdi tikai Piedz.

Piedz: x2 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot 1. Asfalta ceļš Dienu dienās un steigā Paslīd kā vējš Tūkstošu sejās Mašīnas peļķēs brauc un tās plēš Es joprojām Savās domās Lai arī kāda man nāktu pretī Es savam prātam ļaušu Tevi ieraudzīt Piedz: x2 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot 2. Citi smaidus dzēš No cilvēku lūpām Pie grāmatām sēž Un kafijām rūgtām Mašīnas peļķēs brauc un tās plēš Es joprojām Savās domās Lai arī kāda man nāktu pretī Es savam prātam ļaušu Tevi ieraudzīt Piedz: x4 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot Lai arī kāda man nāktu pretī Es tikai Tevi Tevi Tevi spēšu ieraudzīt

[Edavārdi] Daudzi saka, ka tieši tas, kas man patīk Nav laba karjeras izvēle, bet es ceru, var prasīt Kapēc tieši tas, kas man patīk, nav laba karjeras izvēle Man saka : „Nezinu, ej barjeras izpēti pats!” Es radu dziesmas, un to man ir vēl daudz Un es iekustinu pūli, kaut nav tas tēls glauns Man uz to ir talants, bet saka man „Dēls, audz”? Jo man jādara tas, kas nepatīk, dēļ naudas? Nebūšu pastnieks, kas no suņiem vēl pa retam bēg Jo es redzētu, ka citiem raksta, bet man nē Zini, es kā kasieris liktos garīgi slims Man tā patīk rakstīt, ka pat veicī radītu rindas Būtu labi, ja aiz restēm pūtu tie sūda politiķi Bet es pār sarkano ietu, ja būtu policists Lieli mērķi, tapēc kustīgs kā celis Bet, ja būtu kosmonauts, es uzmīstu uz Zemes Man vaj’g piķi kā abatam svētvietas Tā kā zinātniecei, kas tagad ir sētniece Vai tādas domas bojā, kā palagus – ēdiens? Un kā Tu to dabū te – pa labam vai blēdies? Piedz. Man vaj’g naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu Man vaj’g naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu Mums vaj’g latus un litus, baksus un čipus Un mums vaj’g blatus un piķi, un akrus un ikrus Dodot plates un diskus, ņemt hatas un džipus Vaj’g uzgriezt basus un kikus, lai apklustu visi Bet mums vaj’g latus un litus bez smakas un riska Un tad būs blati un piķis, blakus tās čiksas Kas būs trakas un plikas, vaj’g hatas un džipus Jā, mums vaj’g naudu [ansis] Piķis tā ir lieta, par ko neļauju prātu nomākt, Jo es negulētu, ja pārāk bieži par to sāktu domāt. Tāpēc manā valūtas kursā ir bišķi tā kā aisbergi, Jo nauda ir dzīvesveids, bet tā niša man ir aizņemta. Atslēgas vārds ir “prioritātes”; Te pie mums māksliniekus apdala kā minoritātes (!). Kad iet smagi, noder drusku vieglas naudas, bet Liekot plusu pie plusa, plusu bieži nav, ķipa, Zīda palagi, ādas saloni, nez ko teiktu Dzimtcilvēki, redzot, kā pār tevi valda baroni?! Bet pēc tā visa nāks aprakt tevi laiks, ooo! Reku, džeki velk ar krītu uz kapakmeņa high-score’u! Ļaudis pavada naudas smaka, to pavada kuces, Kuras pavada to runas, kam ir kabatas tukšas. Kad nav kapeiku, man neērtības rada tas drusku, Jūtu, zem kājām sāk pamati zust, jā, liekas, man vajag Piedz.