Kad mēs kopā gludinām veļu, Es kā aizsapņojies šoferis skatos uz tevis, nevis uz ceļu. Kad mēs mazgājam traukus, es kā slikts čoms domāju tikai par tevi un aizmirstu draugus. Sorry, viesi, Edžu, Valča, lai jums kolosāla pirts, es netieku, jo es esmu Iemīlējies, un netici, kad saka - tā nav! Mēs esam viens otram, es zinu to kopš dzimšanas jau. Iemīlējies. Kad mēs pērkam man drēbes, es jūtos kā transvestīts uz mēles. Jo rokās man ir tikai svārki un blūzes, auskari un kam man šīs tulpes, kam man šīs tulpes? Ak, jā Iemīlējies, un netici, kad saka - tā nav! Mēs esam viens otram, es zinu to kopš dzimšanas jau. Iemīlējies. Iemīlējies, nekas, ka tevis man vēl nav, kad satikšu tevi, būšu drosmīgs, nākšu klāt, un ieskatīšos tev dziļi acīs, turot roku teikšu tev: "Čau!" Iemīlējies, nekas, ka tevis man vēl nav, kad satikšu tevi, nākšu klāt un teikšu tev: "Čau!" Iemīlējies, nekas, ka tevis man vēl nav, bet gan jau būs!

Pār dārzu mēness kluss un iemīlējies, ar sidrabotām staru kājām brien, Varbūt,ka Tu par mani tikai smējies, es nedusmojos-smejies,smejie vien 2x Ja smej par mani,tad jel tas būs pelnīts Ja nesmejies,tad arī nopelnīts, un jāņtārpiņi krīt no kokiem delnās, kā mazas zvaigznes tieši delnās krīt 2x Tie manas rokas kutina un smejas, Ak,smejieties,ak smejiet,smejiet vien Pār dārzu mēness kluss un iemīlējies, ar sidrabotām staru kājām brien 2x

A F#m Bm7 E7 4x A F#m Bm7 E7 Vai tu dzirdi, vai tu mani? A F#m Bm7 E7 Skan jau Ziemassvētku zvani D A F# Laižas tie pa zvaigžņu āri, B Laižas gavilēs tev pāri. A F#m Bm7 E7 Vai tu dzirdi, vai tu jūti? A F#m Bm7 E7 Kur tu savas domas sūti? D A F# Galvu liec pie zemes pliena, B7 E7 A Gaidi – ausīs atkal diena! Piedz. D Dm Atkal diena būs ar tevi - A F#m Tai tu savu sirdi devi... Bm E Vai tu dzirdi, vai tu mani? - Em A Skan jau Ziemassvētku zvani...

Intro 2X “Kā tu jūties Ed?” – man ir lietas 100 uz sirds Jaunas pasaules manā prāta dzimst un mirst “Tu tā jūties jo?” – es bieži daru lieku Visiem un nevienam es dziedu savu dziesmu Visums nekad nepazudīs, zvaigznes nemirst Klintis lēni sadrūp, bet bailes nezin Baktērija nemeklēs nekad laimes zemes Ar gadiem nekas nemainās, jā, laiks ir melis Es gribu nedomāt neko, ne triekties skatuves Un skatīties tālumā tā kā Lieldienu statujas Gribu palikt naivs kā to spēj skaistums Nejust bailes tā kā smiltis, kuras vējš aizpūš Bez nervu šūnām, kuras sasalst, kad bēdas Es gribu šķērsot robežas bez pases kā vētras Gribu būt tāds, kam nav acis un mēles Jo tagad prātā domu daudz, bet maz kas ir vērts te Tāpēc sēžu šeit nevis dodos ,bet gribu Darīt to, kam esmu radīts tā kā kaķis ar peli zobos Ignorēšu visu, līdz es to nemanīšu Jo es spēju sarežģīt pat neko nedarīšanu Piedz. Ja tās atbildes tev nerodās un nerodās Aizver savas acis un tad nedomā un nedomā Ja tevi nomāc pasaule tā nenokā un nelokāmi Aizver savas acis un tad nedomā un nedomā Aizver savas acis un tad nedomā un nedomā Ja tās atbildes tev nerodās un nerodās Aizver savas acis un tad nedomā un nedomā Ja tevi nomāc pasaule tā nenokā un nelokāmi Lai kā akmenim, ko pasperu, man rūpju nebūtu Gribās, lai es visu to, ko jūtu, nejūtu Reizēm, lai viss ir viens, un beigas būtu prelūde Grūtības – nepārliecināšu jūs, ka nemūku Lai kā kārtotu es to kas feins un kas maldinās Viss tāpat samudžinās kā pleijera austiņas Tā tas ir un tas nav savādi gan Grūti burbuļvannu baudīt, kad ir parādi man Jo tas ir grēks dzīvot šeit bez stresa Kad tu zini, ka tuvojas kāds reids vai testi Un atkal izķēmots ir face ar besi It kā tas man palīdz kaut ko veikt uz 10 10? Man to neredzēt kā bape’us Teslam Jo stress izeju nepiedāvā kā kleitas „Dressman” Un man tas traucē tā kā tveice resnam Tāpēc pagriežu skaļāk, ja man teica – „Neskan!” Tāpēc iztukšoju prātu – uz to lozi lieku Es izskatos labi, atspulgam dodu 5 Tad sabīstos – moš’ šodien pievilšu kādu Es domāju par daudz, kā kad prasa vienzilbiju vārdu Piedz.

Tev par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes, jo es zinu, ka jābūt man Latvijā augustā, decembrī, martā. Piedz. Dzīvo ar Latviju, Elpo ar Latviju, Man jābut Latvijā. Jo bez manis lazdas neziedēs, jo bez manis tur neizdīgs bekas, jo bez manis rakstītās kamanās Ziemsvētki nesabrauks – pasaulīt, tādas būs sekas. Tev par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes , jo es zinu, ka jābūt man Latvijā janvārī, jūnijā, martā. Piedz. Jo bez manis lazdas neziedēs, jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas, jo bez manis drebošā kumeļā Jānītis neatjās – pasaulīt, tādas būs sekas. Tev par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes, jo es zinu, ka jābūt man Latvijā septembrī, novembrī, martā. Piedz. Jo bez manis lazdas neziedēs, jo bez manis sals pekaiņiem pekas, jo bez manis svecītes krastmalā vēji nopūtīs – tādas būs, pasaulīt, sekas.

Snieg lielām baltām pārslām, 2x Snieg lielām baltām pārslām Mieg zeme dziļā miegā, mieg Un sirdī Ziemassvētku jūtas 2x Kāds no debesīm mums sūta Katram, katram jājūt ziemassvētku prieks Dzied zvani augstu tornī, 2x dzied zvani augstu tornī Zied eglēs pārslu ziedi, zied Šo gaišo ziemassvētku prieku Katrai dāvanai klāt lieku. 2x Lai no sirds uz sirdi Ziemassvētki iet.

Acīs savāds spēks kā strāva mūs uz gaismu tur Sejās neizdzēšams smaids cauri laikiem bur Laikos dīvainos, kad neizprotams liekas viss Skatiens, smaids ir viss, kas mums vēl ir palicis Kopā brīvi Gaišas cerības kā nebeidzama upe plūst Seni sapņi mums par īstenību kļūst Laikos dīvainos, kad neizprotams liekas viss Sapņi cerības ir viss, kas mums atlicis Kopā brīvi Mūžam dzīvi

Kaut kas atkal beidzas, vienalga es sāku no sākuma, Laiks atkal palaist vaļā visu, lai vai kā man galva jātur augšā Un jāiet tālāk, kamēr gaiss plūst man plaušās. Es daru savu lietu un man pie dir*as, kā tev tā saucās Es pazaudēju sevi un izskatījos noguris, es skatījos uz Tevi, bet tu esi mans spogulis. Jā bailes 24/7, bailes, Bet Tu nezini, bet tam nav jēgas vairs, jo atgriezties vairs tu negribi Es esmu, kas es esmu, paņem šķēres sagriež bikses, izdur degunā caurumu, man vienalga ko teiks citi Es pārāk ilgi esmu baidījies Tev izskatīties slikti, pat, ja izskatīšos labi sev, to pateiks arī citi. Es negaidu neko pretī, es vienkārši tev dodu, cerot, ka mans stāsts tevi iedvesmos, tāpēc atkal es atgriežos ar jaunu stāstu, vecajam stāstam nav jēgas vairs nekādas. Es palaidu vaļā vakardienu, un visu, kas ar to saistīts, jo man nevajag nevienu, lai patiesībā justos laimīgs. Visa atbilde slēpjas manī, tāpēc kāds guļ pie paģīša apdzēries, bet cits pie kamīna ar savu meiteni apķēries. Es atceros, ka man bija sapnis, nē es neesmu padevies, Viss ko gribu, lai jūs acis atveriet, tāpēc jāiet ir uz priekšu, par spīti visam, kas bijis.Dažreiz man gribas kliegt, dažreiz gribas, kaut es būtu miris. Tev liekas, ka es esmu pozitīvākais cilvēks, ko zini, Lai tā būtu, jo tu redzi mani kā tu redzēt gribi, es tur nevaru neko mainīt Katram mums maskas divas, viena bēdīga otra smaidīga, dienas beigās mums neviena nebūs vajadzīga Netiesāju nevienu, lai kā būtu. Mani māca kļ ūdas, lai par labāku personu es kļūtu, lai cik tas būtu grūti,Bet šeit un tagad kopā visu varam mainīt.Tu esi sp ogulis, es mīlu tevi, kad es skatos uz tevi, tad es skat os uz sevi.Tu esi viss par ko domāju un jūtu, tu esi vis s, kas es gribētu būt. Tu esi spogulis, es ienīstu tevi, kad es skatos uz tevi, tad es skatos uz sevi.Tu esi vis s par ko domāju un jūtu, es tevī redzu visas savas kļūda s

i feel like a wanderer above sea of fog when sun goes down in line of horizont i feel like a wanderer above sea of fog my feet are heavy after long way home oh was i Odyssey or just stray dog now i need your hands to save me from next storm and all the stars all the hills and milky way are with me tonight but i feel lonely anyway all the stars all the hills and milky way are with me tonight but i still don't know what to say i feel like a wanderer above sea of fog my feet are cold after long way through snow feelings come and feelings go like clouds we have no control and all the stars all the hills and milky way are with me tonight but i feel lonely anyway all the stars all the hills and milky way are with me tonight but i still don't know what to say all the stars all the hills and milky way are with me tonight but i still don't know what to say and all the stars all the hills and milky way are with me tonight but i feel lonely anyway all the stars all the hills and milky way are with me tonight but i still don't know what to say

Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. Es spolēju kādreiz vietas, bez ambīcijām. Dzīve bija kā stienis bez svariem, ko es cilāju. Nolaist līdz kaklam, tāpat kā uzgrūzt atkal. Ja nesit ārā sviedrus paliek 'borings', var atsalt. Tāpēc gribas sevi bakstīt, grūstīt, izaicināt. Reti kurām lietām svarīgs ir dizains. Pirmkārt, izbaudīt, izgaršot, sasniegt, pirms kājas atstiept. Iegūt atbildes, pirms vēl jautājumi sāk rasties. Ambīcijas sarūk redzot 15-gadīgu skuķi, Uzmālētu uz 25 un tu uzraujies kā muļķis. Ar baltiem deguniem pie tualetēm te rindā stāv, Tev rītā eksāmens, bet tu spēlējies ar nāvi. Ambīcijas sarūk izbraucot uz mūsu ielām, Bedrainie ceļi, it kā kurmji dzinušies pēc sliekām. Te visam izskaidrojums savs, Mistika, ū, ka izskaidrojuma nav. Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij', Pirms 600 miljoni Dienvidu tilta vantīs bira. Bet tāpat tā lūka braucot pāri dauzās, Viadukts kā ārzemēs, bet iebraucam mēs auzās. Galvu saķēruši mēs; zviedri izpērk mūsu mežus, A mēs pērkam viņu drēbes. Te vienam nokrita parūka un kuģis pārtapa par laiviņ'. Manas ambīcijas saruka, kad mēs ievēlējām Kaimiņu. Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. Manas ambīcijas sarūk dzirdot mazu bērnu kliedzam: ”Daudz naudas, daudz naudas”. Tiešām? Vai es esmu atpalicis, vai mēs esam briesmās, Es viņa gados spēru dārzeņus blakus miestā. Primāt, baidies, gatavojies nomest svaru. Te, kā suņi skūdri, mediji biedē mūs ar karu. Tai pat laikā paši barojas no krievu siles darbam. Bīsties no balti, zili, sarkana. Ambīcijas sarūk redzot sadevušos krāniņos, Pa Brīvības ielu soļo Valdiņš, samīlējies Mārtiņos. Lai varavīksnīte mūs vieno, visiem pāri liecās, Kam mums bērnus, kam mums visa liekā. Mūsu pīļu dīķi katrs otrais tēlo zvaigzni, Šovs bez apstājas, dzeltenie tik pelna maizi. Kamēr īstās zvaigznes ceļ laukā 'Grammy' un 'Oscars', Mūsu 'superstāri' piekrīt izģērbties par sotak'. Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij', Pirms es pamanīju, dejojam pie kantrī stila, Kovboju cepurēs savu tautu Baltijas jūras krastā, Liekot soli pie solīša, līdz beidzas jūdze sestā. Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. Tikai vēl, tikai vēl, tikai vēlreiz noticu sev! 4x Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs.