Jau saule riet sāk vakars tumst Un jāpaklusē mums Vien paldies tam ir jāpateic Kas ir virs debess jums Par dienu šo visskaistāko , Par upi plūstošo Par to, ka varam kopā mēs Pie vakariņām sēst Piedz: Steidzies, steidzies , vakars klāt Drīz Tev būs jāpārnāk 2x Šis vakars ir kā mirklis svēts Daudz mīlestības vērts Kā sapnis , kas reiz izauklēts Daudz labu vārdu Jau lēnām, lēnām kamīns tumst Aiz loga lietus skumst Vien nepaguris pulkstens sit un stundas rit un rit

Kad es dziedu, var dzirdēt kā priedes jūrmalā šalc, Kā liepas izsmaržo rītā, Kā apses savas prom dotās lapas atpakaļ sauc, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien. Manā dziesmā, tāpat kā mūžā, ir viss, Par ko koki man stāsta? Gan par manas dzīvības kļavas sarkano liesmu, Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts, Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts. Un kamēr es dziedu, man secen iet visas briesmas, Lai dvēselē vienmēr man skan manas dzimtenes mežu balss. (2x) Kad es dziedu, var dzirdēt kā priedes jūrmalā šalc, Kā liepas izsmaržo rītā, Kā apses savas prom dotās lapas atpakaļ sauc, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien. Un kamēr es dziedu, man secen iet visas briesmas, Lai dvēselē vienmēr man skan manas dzimtenes mežu balss. (2x)

Toreiz sēžot mašīnā viens otram pretī Un ieskatoties acīs To ko jutu tajā brīdī gribēju tev pateikt es Bet tā vietā klusi, klusi čukstēju tev ausīs Kaut ko citu Un ik pa brīdim kvēli skūpstījāmies mēs Un tā sēžot tērzējot un dziesmas klausot Pienāca jau vakars Tumsa nolaidās kā nelabs signāls Ka jāatvadās mums To ka netiksimies vairāk mēs ar tevi Sapratu jau toreiz Tāpēc šķiroties man nedaudz ietrīsējās sirds Piedz. Vēsti to ka mīlu es ne tikai vēji nes Jo atvadoties devu tev divas mazas vēstules No tevis gaisa skūpstu man lai ātrāk vēji nes Nu protams gaidu mazās vēstules Tālumā kur vēji buras šūpo Atskatoties projām brauci tu Šķiroties es nepateicu vārdiem To ko uzrakstīju vēstulēs

Balti migla krīt Sudrabā tā kaļ Visus ceļus takas Lai nav ceļa atpakaļ Tikai tālu prom bez mitas Kājas jaunas takas min Bet kad rudens sāksies Būšu atpakaļ Visi ceļi kādreiz Vedīs atpakaļ Balti migla krīt Mīkstā sudrabā Un man vairs nepazīt Tavus ceļus atmatā Un vai tur gaida rokas citas Kas pateiks to, kas zin' Bet kad rudens sāksies Būšu atpakaļ Visi ceļi kādreiz Vedīs atpakaļ Pietiek! Eju prom Miglā ceļi gaist Karš jau nebeigsies Mūžam nekad vairs Bet vai tur gaida rokas citas Kas pateiks man, kas zin' Bet kad rudens sāksies Būšu atpakaļ Visi ceļi kādreiz Vedīs atpakaļ

Satrieksim esošās Ticības pelnos Pielūgsim krītošos Meteorus melnos Lai uzliesmo āda Un pārvēršos oglēs Pat grēku plūdi vairs Slāpes neveldzēs Svešiem zobeniem Mans jumts tiek balstīts Svešā vārdā gūts Mierinājums Svešiem vārdiem Manas lūpas runā Savādi skan gūtā Piedošana Lai visas pasaules Saplosa viena otru! Ugunī svaidītas Tās dzims no jauna Bet es palikšu šķīsts Vienalga lai cik daudz tu lūgtos!

Diena nāk, un rokas Tavas rimst Man par sevi vēlreiz jāpiedzimst. Šoreiz nevar apskaut, apturēt Vieglām kustībām mani slāpēt. Ļauj man sākt un vārdos sapīties Kājām gaisām laiks ir apstājies Ja Tu spēsi pirmais projām iet, Smalkām kustībām, kas mani tur ciet Negaisa mākonī kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc Bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc Bet Tu nelaid tālāk Kā lai saprot, kā lai iztulko, Mana sirds vairs tevi nesaprot Pats tu nāci, pats nu projām ej Kā aiziet ledus upē Lietus manu laimi lej. ...Negaisa mākonī Kā gaisa balonā... Negaisa mākonī Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk Puse no manis ir ceļā iestiguša Otra puse miglājus vēl brien, Lai nonāktu pie Tevis Tavā pusē Cauri jāizlien Negaisa mākonī. Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk (tālāk) Negaisa mākonī Kā gaisa balonā Kāds mani līdzi sauc, bet Tu nelaid tālāk.

Mainījies, nav nekas Vakars tas, te sākās Tālumā lūkojies un es apskāvu Tevi Žēl, bet tas bija visss Vērāmies mēness sejā Laidāmies straujā dejā Tu man piekļāvies klāt un es apskāvu Tevi Žēl , bet tas bija viss Piedz. Lūpas vērās , lai teiktu kaut ko As(a)ru lāses , man izjauca to Tavas acis , vai vēl kāds tā prot Sacīt vairāk Mainījies , nav nekas Vakars tas , te sākās Bet vai šurpu Tu nāc Un vai atceries mani Žēl, bet tas bija viss

1. Aiz manām durvīm soļi Un balsis domas skar Tie paši nenāks iekšā Ne rīt, ne šovakar. Bet kad tie pieklauvēs Vai durvis vaļā slēgsi? Aiz maniem logiem naktis Sāk krist un dienas aust. Es cieši skatos saulē Līdz tā sāk acis grauzt. Bet esmu gatavs tam, Jo beidzot ziedlapiņas plēšos Man nav jājautā. Bet tagad... Ch. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi var tik Ja tu mīli Ja tu mīli Zem maniem logiem sapņi Un sapņu pilis top Kas būs ja priekā lēkšu? Ja tās kāds neatrod? Jā, tas viss pieder man! Tas pieder man! Ch. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi var tik Ja tu mīli Ja tu mīli Oooo... Ch. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi. Es klausos kā Tu mīli Un es mācos kā tas skan. Tu klusi noglaudīji Un tik maigi laidies pāri man. Es smiešu baudot dzīvi Un es iešu kalpot tam, Kas man ļauj brīvi Elpot brīvi var tik Ja tu mīli Ja tu mīli

Kā uz dzīrēm atskrien ķīves Noreibst jūras, ķērc un brēc Kamēr viss, kas bijis galdā Iztukšots un patērēts Atskurbušas plīvo vētrā Peļķēs bučojas un ļimst Neiet gultās, dūņu ligzdās Perē olas, cāļi dzimst Kas man daļas, ka es esmu Gulbis cēls un peldu tā It kā daiļi gulbji dzimtu Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Turpat traki melnām galvām Asos spārnus vicina Kamēr visiem gāju putniem Ķīvēm dzīru laiks būs klāt Atskurbušas plīvo vētrā Peļķēs bučojas un ļimst Neiet gultās, dūņu ligzdās Perē olas, cāļi dzimst Kas man daļas, ka es esmu Gulbis cēls un peldu tā It kā daiļi gulbji dzimtu Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Kas man daļas, ka es esmu Gulbis cēls un peldu tā It kā daiļi gulbji dzimtu Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā Manā gulbju ezerā

Mums citas saules nav un nekad nebūs Kas zelta staros visu ieskaus rīt ` Man sirdī citas gaismas nav un nebūs Vien tā, kas tagad svešā zemē mīt Vai domā tu par vakariem, kad gājām Gar jūras krastu abi tu un es Nu tagad kad tik tālu tu no mājām Mūs savienot var tikai vēstules Tik klusas skumjas krīt no ielu spuldzēm Un kaut kur tālumā vēl meži snauž Lien manā sirdī neciešamas šaubas Un lēni tā kā ķirmis koku grauž Mums citas saules nav un nekad nebūs