Man ir vārds, un es to palaižu brīvībā. Trīsdesmit trīs drīz, un runāju līdzībās. It kā sirds trīc, līdz es gremdēju spītībā bailes un nedrošību. Drosme dzimst rīcībā. Vai dziesma radīt var ko vairāk par apbrīnu? – prātoju es, vārdi plūst raitāk uz papīra. Dzimst jauna pasaule, man skaidra ir darbība: centrā būs jauneklis ar laiku un platību – mūsdienu Rīgu –, un es zinu, ko es panākšu. Biezāks romāns nekā Abramovičs sanāktu, bet būs albums: mūzika un traks teksts....

Man acis jāaizver lai tevi saskatītu Kad acis atveru vairs tevis nav nekur Ko sapnī redzu es dzīvē neatrodu Ko mīlu atmiņās tas mūžam zudis jau Pat zars vēl šūpojas kad notrūkst ruda lapa Kad mīla projām iet vēl ilgi sāp man sirds Bet kur lai raudu jau? Vēl nav neviena kapa Vien sliede rasā vien sliede rasā mirdz. Piedz. Tev acīs virmo debess gaišais tālums Tev maigos matos melna pusnakts līkst Tev sejā staro rīta blāzmas bālums Uz tavām lūpām rožu, rožu rasa tvīkst Tu projām aizgāji vairs šurpu neatnāci Šis posts vairs nava jauns tur daudzi mūži sāp Tas viss man zudis jau es tukšā sapnī raugos Man acis jāaizver lai tevi redzēt ļauts

Raudi, raudi, tu, tautieti, Tu raudāji, es raudāju. Tu raud’, manis gribēdams, Es pie tevis neiedama. Raudi, raudi, tu, tautieti, Tu raudāji, es raudāju. Tu raud’, manis gribēdams, Es pie tevis neiedama. Ai, Dieviņi, kad es kļūtu Kalpa puiša līgaviņa! Kalpiņš savu līgaviņu Kā puķīti darināja. Ai, skaistaisi tēva dēls, Tu par velti lūkojies. Citam došu sav’ rociņu, Savu zīļu vainadziņu.

Kamēr vēl nav sācis vakars A Pāri jumtiem krēslu klāt D Jāsapērkas vīniņš pakās A Jo nav naudu jēgas krāt G E Bet kad tumsa spārnus pletīs A Lūrēs mēness bāls kā krīts D Jāiet tur kur lampas dzisīs A Tikai tad kad pienāk rīts E A Piedz. Stāv muzikants un rausta stīgas A Pie galdiem daudzi dzer un smej D Skan vecas dziesmas nemirstīgas E Un deju placī jaunie dej A Bet kaut kur tālu prom no Rīgas Tāpat kā šeit kāds dzer un smej D Sēž stūrī meičas bezgaumīgas E Un litriem lēta vīna dzer A Gana dzerts un ēsts pār mēru Gana dejots daudz ir smiets Drīz būs rīts un būs par vēlu Savas darba kurpes siet

Kad Pāvilostas valsis skan, Par krizdolēm tas san - Par krizdoļballi, krizdoļšalli, Par ... krizdoļzafti ar’ ! Aug Pāvilostā krizdoles, Un kur tad tās tā aug ? Gan laukos aug, gan pilsētā, Gan ceļa malā aug ! Zied Pāvilostā krizdoles, Un kur tad tās tā zied ? Tās mājās zied, tās dārzā zied, Tās ceļa malā zied ! Zin Pāvilostā krizdoles Un kur tad tās tā zin ? Gan zēni zin, gan vīri zin, Gan skolotāji zin !...

Iedod savu mīlestību, iedod man to, un mēs būsim kviti. Aija, Tavi “jā” un “nē” ir dvīņi Siāmas vai burvju triki. Aija, Tavas manieres un katrs pārgalvīgais iemesls liek man turēties pa gabalu no Tevis, un tas mani pievelk. Tas, kas notiek mūsos, deg kā džointa oglīte vai bākas gaisma. Pārmaiņas briest un ir mīkla. Stāsts ir nezināms, bet sākas skaisti. Pilna istaba. Bet cilvēks cilvēkam ir antivientulības rīks. Tad, kad divi klusē, trešais ne un flangi vienotībai krīt, jā....

Vien klusē zvans , pie durvīm stāvi , Bet varbūt Tevi negaidīt Raud loga rūts , par dienu sēro Kas lēni tumsā gaist Piedz; Un vai tas rīts ,vai krēsla biezē Vai laimē vīlies prāts Ko nesīs rīts ,kad saule celsies Bet mēs to nezinām Jau klusē nakts ,bet Tu vēl stāvi Kaut zini to, ka neatnāks Ne tas ,ko Tu tik ļoti gaidi Ko vēlas Tava sirds

[1. pants] Ik rītu, kad pamostos, es tavās acīs ieskatos. Tu smaidi kā saule pretī man. Ik dienas, kad pamostos, es tevi vienmēr mīlēšu. Paldies, ka esi man! [Pirms piedz.] Ik dienas esi līdzās man, Un atgādini-visu var! Kad esam kopā tikai tad, Tikai tad šie vārdi patiesi skan. [Piedz.] Tu esi mans enģelis, ko Dievs man dāvājis. Un mīlestību saprast man mācījis. Tu esi dzīvē man visdārgākā- Mana māmiņa man vislabākā....

Es ceļu līmeni un savas rokas augstu Dzenu mākoņus projām Un tad no horizonta parādīsies saule Nakts aiziet bojā X2 Berzē acis mana tauta Jauna diena, kur nu kurais tagad skries Kāds jau pie kafijas trauka Bet cits smērēs rupju maizīti ar sviestu Plāns gatavs, mēs "džo" viņu saucam Enerģijas pilni pavadam šo dienu Un saki- kas var būt jaukāks, par rīta rosmi kuru padartīt ar sievu Aiziet, tur būs tur būs tiltiņš, tur būs svecīte Dziesma, fonā skanēs ļoti seksīga Liels, brīnums- ievas acu priekšā Un mans vīra pienākums ir to tūlīt likt lietā Mīļie, miers ir piecos no rīta Celies un pakaļ skrien, visam kas vajadzīgs (Aiziet, aiziet, aiziet, aiziet) Es ceļu līmeni un savas rokas augstu Dzenu mākoņus projām Un tad no horizonta parādīsies saule Nakts aiziet bojā X2 Es ceļu līmeni un savas rokas augstu....

Nedošu es irbītēmi Tēvu zemi purināt, Jūgšu sirmus, jūgšu bērus, Purināšu tēvu zem'. Sirmi, bēri kumeliņi Aizved mani smiltiņās; Sirmi, bēri attecēja, Es paliku smiltiņās. Es pazinu bārainīti Lielā ļaužu pulciņāi. Sarkans rožu vainadziņis, Pilnas aces asariņu. Šī bārite, tā bārite, Es patiesi bārainīte. Ne man tēva, ne māmiņas, Ne īstaja bāleliņa.