Pāvilostā dejo to, Pāvilostā - uzdanco, Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo ! Pāvilostā nešaubās, Pāvilostā uzbango - Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo ! Piedziedājums. Pāvilostas polonēzi, Dejo tad, kad līksmo prāts ! Cilvēk, nebūsi noskumis, Tikai tā - uz mājām nāc ! Mantra. Pāvilostas polonēze - mājās atgriešanās laiks ! Pāvilostas polonēze - pirtīs izpēršanās tvaiks ! Pāvilostas polonēze - sirdīs atgriešanās laiks ! Pāvilostas polonēze - prātā izpēršanās tvaiks ! Pāvilostas polonēze - mājup vien, uz māju ved !...

Kad daudz par daudz ikdienas steigas No rīta celies, tūlīt vakars klāt Tad ielu burzmai šai māj ardievas Un dodies laukos pļavā galdu klāt Piedz; Un tur būs saule, smiltis, zilā jūra Un viļņu galos baltas putas zels Tur debess gaišus mākonīšus vels Būs citas domas ,citi sapņi Tur kokos putni citu dziesmu dzied Tur vari iekrist dziļā zālē Un neko nedomādams smiet Piedz: Un daži odi maigi dupsī dzels

Vēl vairāk svara būs jānotur Zemē minot tos, kuri nestāv līdz Tomēr akmens jāpaceļ Ja gribas elpot Vairāk nekā citiem gribas ēst Ir par ko cīnīties un krist Zemāk nolaidīsies stikla kalns Būs vēl laiks par visu padomāt Tas, pēc kā dzinos, vairāk nav - Laiks ir iztērēts Kam uzticēt izvērtēt sodu Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Kā neapturams vilciens Bērni uz sliedēm komandās dalās Kam uzticēt izvērtēt Sodīt vai apžēlot Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā Cietušo masa velk atpakaļ zemē Laiks atgriezties pelnos

Am C Fmaj7 Debesis vakara gaisu, gaisu rija Am C Debesīm piemetās histērija F Debess ar vati kā asfaltu svaidījās Am C F Nolūza priedes, nolūza priedes, cilvēki baidījās Am C Debesis kliedza, līdz kļuva sausas F Galvas no smiltīm pacēla strausi Am G Es arī tur tiku, es arī tur biju F Am Un piedevu debesīm histēriju 2X Debesis sarkanas bija galīgi bija Debesīs valda bēdas, mākonis paliels uzsēdies saulei Nav neviena kas dabūtu nost Nolūza priedes, nolūza priedes, cilvēki baidījās Debesis kliedza, līdz kļuva sausas Galvas no smiltīm pacēla strausi pedz....

Vēlies, vai nevēlies Tam, kam lemts notikt, tam jānotiek. Tici vai netici, Brīnumi apkārt tev ir. Un tas notiek ar mani Šai baltajā pasakā, Kad tu nāc, kad tu nāc, kad tu nāc, tuvāk man. Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot, Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām. Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu, Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc. Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Tuvāk man nāc… Vēlies vai nevēlies, Viss jau ir sācies un nebeigsies....

Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis Es neesmu es, ja neesam abi Un tas ir grūti, es tagad apzinos to Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas, Bet tu man trūksti, Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs Un man nav kauns no tā tu zini, Esmu savādāks kā citi, Dzīvē svarīgāks kas cits, nevis meitenes un piķis Man ir svarīgi lai tici, Es to nedaru priekš sevis, Laiks ir glābties un ja ļausi man, Tad zini, ka es izglābšu tevi Tu esi man prātā, bet ko lai es daru?...

Tiesa, tiesa, ne meliņi, līgo, līgo Vecu ļaužu valodiņa, līgo, līgo, Vecu ļaužu valodiņa, līgo. Jāņu nakti meitas gāja, līgo, līgo, Raganāsi, vilkacēsi, līgo, līgo, Raganāsi, vilkacēsi, līgo. Jāņi, jāņi šovakari, līgo, līgo, Kam tie Jāņi piederēja, līgo, līgo Kam tie Jāņi piederēja, līgo. Raganāmi, vilkacēmi, līgo, līgo, Tām tie Jāņi piederēja, līgo, līgo, Tām tie Jāņi piederēja, līgo. Skrien, ragana, šķērsu gaisu, līgo, līgo, Ne manāi sētiņāi, līgo, līgo, Ne manāi sētiņāi, līgo....

Es saviju vainadziņu, līgo, Jānīti, Trejdeviņiem ziediņiemi, līgo; Kad uzliku galviņāi, līgo, Jānīti, Atspīd visa pasaulīte. Visa zāle noziedēja, līgo, Jānīti, Jāņu dienas gaidīdama, līgo; Papardīte tā ziedēja, līgo, Jānīti, Pašā Jāņu vakarāi; Pašā Jāņu vakarāi, līgo, Jānīti, Sudrabiņa ziediņiemi. Saule nesa zelta ziedu, līgo, Jānīti, Meža galus veltīdama, līgo; Eglei deva zelta cimdus, līgo, Jānīti, Priedei zelta pirkstainīšus. Noiet saule vakarāi, līgo, Jānīti, Zelta starus starodama, līgo; Dievs dod manam mūžiņami, līgo, Jānīti, Zelta staros atstaroti....

Jau ledus aizgājis no upes zilās virsmas C G C Un pirmie saules stari zemi skāruši, F Šai rīta agrumā balts strazds ar spalgu balsi C Sēž zara galā viens un riesta dziesmu dzied Dm G Lai kur es klejotu, būs vienmēr šeit man mājas, C G C Te, kur naktī ievās lakstīgalas dzied F Bet no rīta rasas pielijušā zālē C Saules apmirdzētais kristāl’ dzintars mirdz G C Piedz. Šeit ar paliek manas bērnu dienu teikas, C G F C Pirmās satikšanās, skūpsts un atvadas F Dm G Nemanot pār vaigu sāļi sūras C F Dm Pārskrien divas, divas skumju asaras C G C Vēlreiz atskatos,lai vecā tēva sēta, Ilgi manās atmiņās vēl kavējas Sirmais ozols, šķūnis, kalna galā māja Laika zoba sagrauzts vāgūzīša jumts Lai kur es klejotu, būs vienmēr šeit man mājas, Te, kur naktī ievās lakstīgalas dzied Bet no rīta rasas pielijušā zālē Saules apmirdzētais kristāl’ dzintars mirdz....

Baltais zieds, teic man ? ziņu neliedz, Vai tavās ziedlapās apslēpta laime un prieks? Baltais zieds, teic jel ? ziņu neliedz, Jo man nav miera, manas domas, mana sirds skaļi kliedz. Mīl, nemīl, mīl, vai vēl nemīl… Baltais zieds, baltāks kā pirmais sniegs, Dāvā man cerību, tajā ir būtības spēks. Baltais zieds, teic jel ? ziņu neliedz, Jo man nav miera, manas domas, mana sirds skaļi kliedz. Mīl, nemīl, mīl, vai vēl nemīl…