Man alus tik garšo .kad jādodas mums Sveikt Līgas uz Latvijas laukiem Vai Brenguļu ,Cēsu ,vai Aldaris pats Tie izzūd no veikalu plauktiem Cits grozā steidz ķimeņu sieriņu likt Cits noskatās , jānopērk zuši Bet lielākais vairākums grabēdams iet No rīta jau saguruši Piedz. Kāds tu būsi ja tik rīts , Nav vēl vakars sagaidīts Līgo dziesmas jāsāk rūkt Pēc tam alu vari sūkt Nē tā ,nebūs labi ,dažs padomu dod Kaut pats jau nav tīri bez grēka Vēl vakar kad apmeklēj aliņa krog Viņš iznāca āra bez spēka Tu gaidi šos svētkus un domā kā būs Kad iedegsies Jāņuguns liesma Nāks kārtējais lietus ,kas samērcēs mūs Un visapkārt skanēs tik dziesma Nāks kārtējais lietus ,kas netraucēs mūs Un visapkārt skanēs šī dziesma

Ņemt, ņemt, pretī neko, Meža māti izvarot Katrā akā spļaut, Vēlāk bļaut; “Nav, nav!” Nosveries liepā, kaprofāgs Tu tāds Kur tad ir Tavs izslavētais saprāts Par augstāko formu Tevi sauc, Man par mums ir kauns! Man par mums ir kauns! Tu jau arī esi lops Savā patmīlībā smoc Dumjš! Pakaļ nāk Jods, Par grēkiem ir jāmaksā! Klusa pļava, beigta govs Prom! Pēc tevis tikai posts Kad stipriem gribas ēst Vājiem laiks ir bēgt!...

Lai šodien saule spīd, vai lietus līst , lai notiek tā Ceru ,ka mēs tiksimies šai vakarā Vai brāzmos vējš,vai ziedu sniedziņš snigs, lai notiek tā Gaidīšu es tevi vietā parastā Tu pretī nāc un smaids jau tev uz lūpām parādās Sirds tā kāro iekrist rokās tavējās Ir laiks tik jauks un saule ienirt jūrā kavējās Tavu lūpu čuksts skan ausīs manējās Tik viļņi šūpojas, saule acīs lūkojas Man ar tevi tik jauki un abu lūpas skūpstam tuvojas Šai vietā klusiņām netraucēs pat mušiņa Un aiz smiekliem tev no acīm nomazgāsies tušiņa

Am E Am Dm E7 2x Am C Tu esi cita, Tu vairs sapņos nelido, G Dm Am F E Tavās acīs, ugunskurs vairs nekvēlo, Am C Sasalst tavi smiekli, tavā ledus pasaulē, Dm G Sasalušu smaidu, tev būs sapņi jāzaudē, Piedz. Am Atkal tā sirds tava auksta kā ledus, Dm Atkal es maldos un meklēju vārdus, E7 Am Tikai vēl nezinu pats kuri tie būs, Am Tie varbūt rūgti kā pieneņu medus, Dm Kvēlot kā ogle saldēt kā ledus, E7 F G Un tā sirds tava vairs izkust nepagūs, Neatradu vārdus, varbūt pazaudēju tos, Bet tev, man šķiet, vienalga, pat ja tie atrastos, Lai tiek citiem vārdi, tev tos nevajag tik un tā Sasalst tavas asaras, sāļā ledus lāstekā, Piedz....

Vai tiešām jau tik ļoti ir aizsteidzies laiks Jau atkal ārā ir pavasaris ziedonis maigs Un vienmēr šajā laikā kad stārķi atlaižas Vēl dažas dienas darbā tad projām jāsteidzas Piedz. Bet kurp lai es dodos kas brīvdienas klāt Vai traukt man autiņā savā Vai sēsties eirplanā kas savukārt Nolaižas kādā salā Vai tepat atpūsties dzimtenē savā Līkloču upes malā Jo ziedonis pļavas un dzintara krasts Nav sliktāks kā dienvidu salas Vai tiešām tā jau tik ļoti ir aizsteidzies laiks Vēl dažas dienas būs beidzies mans brīvdienu laiks

Nezinu, kam sirdī klusi D G A G A Iezagusies nakts, kam ēnu nav, D G A Nezinu, kā man tikt uz tavu pusi, Em A Em A Atrast krastu, kuram vārda nav. Em G A Nejautā, kas paņem visu D G A G A Vakarā, kad saule jūrā krīt, D G A Liedaga smilts man, klusi pačukstēs Em A Em A Atbildēs par tevi vēja balss Em G A Piedz....

V. Nevajag piekrist visam, ko saku. Tu man piekrīti, vecīt? Aleksandrs Es Tev piekrītu, vecīt, Tu to tik labi pateici, vecīt. Piestāj, ieliesim bembī benzīnu; vēders burkšķ, man vajag remdēt ēstgribu. Mašīna lēni pa ceļu slīd kā kērlinga akmens. Šoseja liekas gara kā bērnība. V. Mēs esam klāt – diennakts benzīntanks. Apkārt ne dvēseles, un virs mums ir melna nakts. Mākoņi savelkas kā zīlītes pēc napasa. Cilvēki pendelējas dzīvītēs bez karkasa pa riņķa līnijas dienām – o, jā!...

Es bēgu būt, tu bēgi būt un sāpēt, Es bēgu būt, tu nāci būt un glābt No prāta mūs, bet mēs ar prāta slāpēm Te skaitījām, cik būs kaut kā kaut kad. Piedz. Kad nav spēka tālāk skriet Es krītu tev, es krītu tev Piekļauties un padoties Es krītu tev, es krītu tev Tu esi klāt, kad mani pārspēj kritiens Ik viens no mums no tā nav pasargāts Pār mūsu prāta slāpēm jūtu ūdens, Lai nāk un līst un varbūt nomazgā....

1. Skaties Tur jau tālumā mums Katram kritienam atkārtojums Domās viss pa vecam būs, tā Varbūt ir sapnis paslēpies vārdos Varbūt būs vieglāk pacelties spārnos Zinot to, esmu mājās tepat starp Jums, Ar Jums PRE PIEDZ Nost ar mūriem, dzīvo bez maskām miljons balsis, dažas tik atskan Ooo! Draugi vienmēr zinās, Tie zinās! Tie zinās! PIEDZ: No sirds es pateicos Tā lidot augstu mākoņos Un Klusos vakaros Mēs smaidam kopā Kad viss ir aizskalots Pie Jums es vienmēr atgriežos Lai atkal paceltos Es pateicos 2....

Pa ielu klusējot Tu ej un mani ieraugot Tu mazliet atkāpies , kāpēc Vai vakardienas mazais pārpratums Tev šodien Vēl ilgi sāpēs Tavs skatiens tramīgais kā jautājums par to kā mums ar Tevi turpmāk būs Vai tomēr labāk būs, ka ielas abās pusēs mūs Dzīves vēji pūš Piedz; Un kāpēc tā Rūgts mutē kāpj Un sirdī mazliet sāp Tu pagriezies Un tad ej, Starp mums vairs nav nekā Un it kā zinādamas debesis par abiem mums Ar lietus as`rām skumst Pat ielu laternas man liekas, ka šai brīdī tumst Un atņem gaismu jums