Piedz: x2 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot 1. Asfalta ceļš Dienu dienās un steigā Paslīd kā vējš Tūkstošu sejās Mašīnas peļķēs brauc un tās plēš Es joprojām Savās domās Lai arī kāda man nāktu pretī Es savam prātam ļaušu Tevi ieraudzīt Piedz: x2 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot 2. Citi smaidus dzēš No cilvēku lūpām Pie grāmatām sēž Un kafijām rūgtām Mašīnas peļķēs brauc un tās plēš Es joprojām Savās domās Lai arī kāda man nāktu pretī Es savam prātam ļaušu Tevi ieraudzīt Piedz: x4 Ejot garām ieskatos Tavās acīs pasmaidot Un tās sauli atstaro Mani apžilbinot Lai arī kāda man nāktu pretī Es tikai Tevi Tevi Tevi spēšu ieraudzīt

[Edavārdi] Daudzi saka, ka tieši tas, kas man patīk Nav laba karjeras izvēle, bet es ceru, var prasīt Kapēc tieši tas, kas man patīk, nav laba karjeras izvēle Man saka : „Nezinu, ej barjeras izpēti pats!” Es radu dziesmas, un to man ir vēl daudz Un es iekustinu pūli, kaut nav tas tēls glauns Man uz to ir talants, bet saka man „Dēls, audz”? Jo man jādara tas, kas nepatīk, dēļ naudas? Nebūšu pastnieks, kas no suņiem vēl pa retam bēg Jo es redzētu, ka citiem raksta, bet man nē Zini, es kā kasieris liktos garīgi slims Man tā patīk rakstīt, ka pat veicī radītu rindas Būtu labi, ja aiz restēm pūtu tie sūda politiķi Bet es pār sarkano ietu, ja būtu policists Lieli mērķi, tapēc kustīgs kā celis Bet, ja būtu kosmonauts, es uzmīstu uz Zemes Man vaj’g piķi kā abatam svētvietas Tā kā zinātniecei, kas tagad ir sētniece Vai tādas domas bojā, kā palagus – ēdiens? Un kā Tu to dabū te – pa labam vai blēdies? Piedz. Man vaj’g naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu Man vaj’g naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu Mums vaj’g latus un litus, baksus un čipus Un mums vaj’g blatus un piķi, un akrus un ikrus Dodot plates un diskus, ņemt hatas un džipus Vaj’g uzgriezt basus un kikus, lai apklustu visi Bet mums vaj’g latus un litus bez smakas un riska Un tad būs blati un piķis, blakus tās čiksas Kas būs trakas un plikas, vaj’g hatas un džipus Jā, mums vaj’g naudu [ansis] Piķis tā ir lieta, par ko neļauju prātu nomākt, Jo es negulētu, ja pārāk bieži par to sāktu domāt. Tāpēc manā valūtas kursā ir bišķi tā kā aisbergi, Jo nauda ir dzīvesveids, bet tā niša man ir aizņemta. Atslēgas vārds ir “prioritātes”; Te pie mums māksliniekus apdala kā minoritātes (!). Kad iet smagi, noder drusku vieglas naudas, bet Liekot plusu pie plusa, plusu bieži nav, ķipa, Zīda palagi, ādas saloni, nez ko teiktu Dzimtcilvēki, redzot, kā pār tevi valda baroni?! Bet pēc tā visa nāks aprakt tevi laiks, ooo! Reku, džeki velk ar krītu uz kapakmeņa high-score’u! Ļaudis pavada naudas smaka, to pavada kuces, Kuras pavada to runas, kam ir kabatas tukšas. Kad nav kapeiku, man neērtības rada tas drusku, Jūtu, zem kājām sāk pamati zust, jā, liekas, man vajag Piedz.

Jūs jūtat klāt ir bermundu drudzs drudzs drudzs Klāt klāt ir ballīšu drudzs LETS GO Šup šup šup šūpo šūpojam mēs masas 4 reizes Der kā kaifs der kā kaifs nevis kā vajg bet der kaifs Musifors gards un svaigs latvians stail rajonā haifs Klusums tur kur mums nav tur kur mums ir pas tumbās bļauj Klusums garām mums šauj garām tas nav par mums pau Bojājiet nav bail mazliet bail ir dzīvot ūūū Bojājiet nav bail bojājiet var pa stail PELDAM PĀRI OKEĀNAM TAČU PEĻĶI APEJAM TĀ KĀ BAIGI IR BEZ MAIGA MĒS BEZ BALLES NEVARAM Jūs jūtat klāt ir bermundu drudzs drudzs drudzs Klāt klāt ir ballīšu drudzs LETS GO Šup šup šup šūpo šūpojam mēs masas 4 reizes Problēm ir laiks laik ir maz skrien tas ātri kūst kā ledus Kurinot balli dedzināt gadus speram viss tā it kā būt BĀC Pērc binokli pērc cik tava laime tālu vai redz Pērc MIEGA DEVICITA pērc jo bermundu bratki ballīti sēs RAJONĀ ASĀ VAJADZĪBA NĒSĀT ASU RAJONĀ PRASA---PRASU PELDAM PĀRI OKEĀNAM TAČU PEĻĶI APEJAM TĀ KĀ BAIGI IR BEZ MAIGA MĒS BEZ BALLES NEVARAM Jūs jūtat klāt ir bermundu drudzs drudzs drudzs Klāt klāt ir ballīšu drudzs LETS GO Šup šup šup šūpo šūpojam mēs masas 4 reizes DANO

Tu gribi tikt iekšā, bet nezini kodu. Tas ir pis dirst atslēdziņa 2 0 1 8 . Piedod, šeit nav vietas, saproti, Šodien šeit ir lieki sapņot. Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa gaisu Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa grīdu Dzērieni, dzērieni, dzērieni uz drēbēm Dzērieni, dzērieni pamatīgi smērē Mana galva tā griežas Kā auto riepas, Kad tas laukā spiež, Cik vien jauda tieši Pēc tam kraujā triecas. Ja jūs jautāsiet, Vai viņa bļaustās bieži, Viņa mauc kā vēlas Nevis mauc kā liek. Tas viss tautās tiek, Un jums rauj tā ciet. Es lieku maukām ciest. “Tas ir kaut kāds sviests!” Viņas autā kliedz, Jo tik daudzām šķiet, Ka es esmu pārāk laba. Tas jums raudāt liek. Whou! Mana degsme dubultojas, Kad to aplej ar viskiju. Panti, teksti uzliesmo. Sauc to par mistiku. Mītiska būtne No meža ar balsi, Kas liek pacelt tev rokas, Kamēr es ceļu valsti. Mana karaļvalsts ir mūzika, Un tur visi ir pālī. Es nezinu, kāpēc, Bet tās lietas nāk pārī. Bāra gaismās Visas izvēles spīd un laistās. Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa gaisu Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa grīdu Dzērieni, dzērieni, dzērieni uz drēbēm Dzērieni, dzērieni pamatīgi smērē Kur tie stikli uzradās! Es esmu tā, kas slikti uzvedās. Man acīs rakstīts Fus Ro Dah Laimīga, bet pusbadā Peldu savās uzvarās. Kuces labāk uzmanās. Es zinu, kā tās uzglabāt. Man dažas jau stāv pagrabā. Drīz būs jāved apglabāt. Man vajag labu advokātu. Es esmu staigājošs skandāls, Kas pārāk droši vandās. Neprasiet man kārtību, Es jums nespēju to dot. Neskaties man acīs, Tur mīt nelaime un posts. Inde tev pie lūpām Un duncis tavās krūtīs. Šis ir mīlas stāsts, Taču sasodīti sūdīgs. Visiem pilnas glāzes. Mūsu apsolītā mūžība Kaut kur vilcinās. Mēs to atstājām aiz durvīm. Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa gaisu Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa grīdu Dzērieni, dzērieni, dzērieni uz drēbēm Dzērieni, dzērieni pamatīgi smērē Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa gaisu Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa grīdu Dzērieni, dzērieni, dzērieni uz drēbēm Dzērieni, dzērieni pamatīgi smērē Lūdzu, apsoli man, kad es teikšu, ka gribu šūpoties, tu mani nevedīsi dzert..

Tik ātri kā vējš, pušu mākoņus plēš, Tikai mēs zinām kā uzvarēt... Cauri negaisiem, pāri tuksnešiem Galvām paceltām tur nāk Tie ir Gulbenes buki tik saturieties, Solis tur, divi te, viņi nekļūdīsies, Tie ir Gulbenes buki tie nepiekāpsies, Esi drošs, viņi nāk, tie nevar savādāk, Kā uzvarēt! Un vārdu mums nav, un atkal un jau, Tikai mēs zinām kā uzvarēt... Cauri taifūniem, tur virs mākoņiem Galvām paceltām tur nāk Tie ir Gulbenes buki tik saturieties, Solis tur, divi te, viņi nekļūdīsies, Tie ir Gulbenes buki tie nepiekāpsies, Esi drošs, viņi nāk, tie nevar savādāk, Kā uzvarēt! Tie ir Gulbenes buki tik saturieties, Solis tur, divi te, viņi nekļūdīsies, Tie ir Gulbenes buki tie nepiekāpsies, Esi drošs, viņi nāk, tie nevar savādāk, Kā uzvarēt!

Reps un bungas, sēžu es pie tukšas lapas – stress un grumbas Rakstās lēni, jo tās nav piespēles, kad es metu bumbas Bet beigās nebrīnies, ja traks stafs ir dahuja Es mīlu to, ko daru – tas ir smags darbs kā statuja Man daudz kas jāpaspēj, pirms es sāku kļūt sirmāks Un tā kā vecāka atvase es gribu būt 1. Prātā jūtu – nedrīkstu zaudēt es šodien tā kā dūšu Nedarīt neko? Es nožēlošu to, kad zārkā pūšu Lamā to savādo, bet man sanāks to panākt, jo Tikai gribu, lai es kļūtu šeit pat labāks par labāko Es zinu, ka man ilgu laiku šitās zilbes baudu dos Bet, ja balss pazūdīs, es likšu bildes albumos Pistoles nav – te tekstus rakstu Pofig viss, zāli pērkot es čekus prasu Man ir savi krusti un es nesu nastu Tā turpinātu pat, ja puse nesaprastu Un es netaisu te pontus, ko nievāt Tieši tāpēc arī mums ir kontakts kā sienām Teksti slimi – tagad zini SARS kā skan Tu blieztu arī tā, ja tev būtu garš kā man Piedz. 2X Tu pacel rokas, ja dzirdi Nomet svaru, ja dzirdi Pacel kājas, ja dzirdi Nomet gruzi, ja dzirdi Pacel glāzi, ja dzirdi Pacel rokas, ja dzirdi Pacel kājas, ja dzirdi Pacel visu, ja dzirdi Nav maskas un pasakas, brāl, bet klase, kur skaņas, kas dārd Basi, kas klasiski, platas acis – tu sasalis stāvi Masas tik’ saskatās, mūļi tā kā bez vasaras bāli Rakstu ar sakaru, prasi man, ja pēc klasikas slāpst Un man ir pofig uz to sabiedrības morāli Nāku saldajiem rādīt, ka sirds ir patiesībā ovāla Jūti spēku? Ielieku šeit visu, kad tu bulkas ēd Pārspīlēju – esmu gatavs izmantot kā bultas šķēpus Bet esmu mierīgs, tik pat jūtīgs Man ir kauslīga sirds, jo tā sit man krūtis Tāpēc nesēžu uz olām kā vistas kūtī Ja ne uz skatuves, tad vismaz pūlī Dzimis kā parazīts, cīnās kā paladins Lai kļūtu par vīru, jo ir tīnis, ne karavīs Plūst rīmes kā uz plītis tas parafīns Un nepatīk, ja tikai ir uz brīdi viņš pamanīts Ticēt – tas ir mans plāns, kad beigas Jo tas vairāk nekā vārds kā teikums Piedodiet, ja es esmu skaļš no dvuļas Es tikai esmu ass un zaļš kā skujas Cilvēks – saku, ja kāds, bāc, man prasa Ar vienu vārdu aprakstīt sevi kā sakot plāns plāns Piedz. 2X

Noliecies pie zemes tik stīvs, Vienā rokā vijole, otrā - vīns. Nodurtu galvu, bez krekla Lūdzošā balsī dzied. Dziesma beidzas. Piegāju klāt. Viņš negribēja runāt, bet es piespiedu sākt Pretējās acīs bij skumjas, Manās acīs - kauns. Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Pieliecos tuvāk, Gandrīz kā tēvs līdzi just, Vīns bija stiprāks par pratu, Bet viņa prāts nedomāja zust. Tikai vienreiz viņš grib dzirdēt kā šauj, Smagos zābakos pacelties debesīs brīvs. Pielīst kādam gandrīz klāt un teikt: "Paldies! Esmu palicis dzīvs." Noliecies pie zemes tik stīvs, Vienā rokā vijole, otrā - vīns. Viss ko es vēlos ir bijis Un tagad man nav vairs nav kur iet. Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev"

Atnācis marts, debesu samts Zvaigžņotām pogām aizpogāts ciet Apkārt viss kluss, pilsēta dus Un es varu šai naktī ļaut domām klīst. Vārdu tik daudz reizēm ir teikts, Daudz ticis solīts un darbos pat veikts, Tomēr, ja Tev acīs kā trūkst, Zinu, ka aizejot man Tevis nepietrūks. P. Nezini tu, nezinu es, Kāpēc šo “nē, nē” bijis tik daudz; Kāpēc tik daudziem nav bijis ļauts Pateikt man to, ko tie gribēja teikt. Nezini tu, nezinu es, Kāpēc šos “nē, nē” smagi ir teikt, Tomēr tie jāteic, ja nevar teikt “jā”. Ja nevar teikt “jā”, Ja nevar teikt “jā”, Ja nevar teikt “jā”. Klusēji Tu, klusēju es, Tikko bij’ nodomāts klusējošs “nē”, Tu esi jauks, es esmu tā, Kuras dēļ strauji reiz pukstēs sirds, Bet ne tavēja. P. Nezini tu, nezinu es, Kāpēc šo “nē, nē” bijis tik daudz; Kāpēc tik daudziem nav bijis ļauts Pateikt man to, ko tie gribēja teikt. Nezini tu, nezinu es, Kāpēc šos “nē, nē” smagi ir teikt, Tomēr tie jāteic, ja nevar teikt “jā”. Ja nevar teikt “jā”, Ja nevar teikt “jā”, Ja nevar teikt “jā”.

O-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-oh, No, I’m not late, No, I’m not late, No, I’m not late. Sunlight in your eyes, Stars shine in your hair, Moonlight shines on you, So mine now is your heart. Cars fast memories, Reaches the top of possibilities, Mountains get high, So I can reach the star. Leaves fall on the road, You are in the red coat, Steps will find the way, No, I’m not late. O-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-oh, No, I’m not late. Dreams come true sometimes, Nothing comes for free, But you still believe, ‘Cause life is what you like. If I can reach the star… If I can reach the star… Leaves fall on the road, You are in the red coat, Steps will find the way, No, I’m not late. Leaves fall on the road, You are in the red coat, Steps will find the way, No, I’m not late. O-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-oh, No, I’m not late. O-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-oh, No, I’m not late.

Izlietu ūdeni nesasmelsi, Lielu akmeni nepavelsi, Kaut cik nu ātri skriesi tur, Pa mākoņtaku nepaiesi Tu. Lai pa kādām trepēm kāpsi, Bet uz saules neuzkāpsi Sildīties to gan Tu vari, Tad, kad spožie saules stari. Piedz. Kas ir plašās debesis? - Nekad neviens to nezinās... Kāpēc spoži saule spīd? - Pēkšņi kāda zvaigzne krīt. Nesaskaitīt zvaigznes spožās, Neuzzināt no kā tās rodas, Arī tad kad saule riet, Tai pakaļ Tev neaizskriet. Izlietu ūdeni nesasmelsi, Lielu akmeni nepavelsi, Sildīties to gan Tu vari, Tad, kad spožie saules stari!