G Ne, vai tad vakara blāzmai G Vairs skaistuma nava G Un ziedu naktij D G Mēneša zelta laivas D G Un ezeriem dziļumu melnu G Kuros acīm lūkot, C D Ka stāvu es te Em D G D G Pie tevis, meitene mana? G Un vaj tad saulainos laukos, G G Pašā liepziedu dienvidū karstā D G Nava smaršīgas vēja versmes D G No kā man vaigi tvīktu, C D Em Kad tavas elpas tā alkstu, D G D G Meitene mana?...
Daži dzīvo laukos, daži pilsētā. Daži pat nekad nav bijuš' Lietuvā. Katram ir savs celš un savas pieturas, Bet ir tā viena vieta, kas katram parādās. Es domāju, ka šis ir dzīves liktenis, Ka katram reiz ir jābrauc, katram reiz ir jābrauc... 2x Cauri grobiņai, cauri Grobiņai, Cauri grobiņai, cauri, cauri When I first came to Latvia, I wondered where to go. They said a place called Liepāja was wonderful. And since I'm here some weeks, I'm thinking to go home....
Maza, maza latvju zeme - Putnam viegli pārlidot. Mežu gali, kalnu gali Jūrai labu rītu dod. Sveši cirvji, svešas dzirnas Tīko šķelt, tīko malt, Mūsu prātus, mūsu domas Sīku ķildu važās kalt. Tautasdziesmas pašā ellē Ejam kopā skandināt Tautasdziesmās spēku smeļot, Spēsim sevi nosargāt. Maza, maza latvju zeme - Putnam viegli pārlidot. Mežu gali, kalnu gali Jūrai labu rītu dod.
Cik ilgam laikam viņai manis pietiks? Vai tiešām visas šaubas ir niecīgas? Kā tik vaļā no tā, kas ir iedzīts man? Kur paliek gadi? Vai vērtīgi vadīt tos mēģinot radīt? Vai līdz galam kāds šo sajūt arī? Pasaule ārpusē, pasaule manī. Kur ir tā vietas, kas nav Ghetto? Ja zini, lūdzu, parādi mums ceļu. Kādēļ paliekam uz vietas skrienot caurām dienām? Mūs beigās ietērps melnā Mīļā, sadedzini mani pelnos un izkaisi bezrūpīgā vējā....
Mana kafejnīca ir salauzta Un durvis tai ir izgāztas Mana kafejnīca ir salauzta Un logi tai ir izsisti Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir salauzta Un tasītes ir saplīsušas Mana kafejnīca ir salauzta Un karotes ir pazudušas Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir salauzta Un galdiņi ir apgāzti Mana kafejnīca ir salauzta Un krēsliņi ir apgāzti Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir salauzta Un cukuriņš ir izbiris Mana kafejnīca ir salauzta Un kafija ir izbirusi Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta Mana kafejnīca ir beigta
Meitene Bārbija. Kad vecajā tornī ap pusnakti pulkstenis zvan' Abi sēžam mēs bārā pie galdiņa mūzika skan Daži šūpojas popsīgos ritmos un alkohols tvan Bet tavs kaislīgais skatiens ir pienaglots vienīgi man piedziedājums: Meitene Bārbija pretī tev ies Meitene Bārbija jautri tā smies Meitene Bārbija skūpstu tev sniegs Meitene Bārbija sevi neliegs Meitene Bārbija glāzīti tver Meitene Bārbija šampiņu dzer Meitenei Bārbijai naudiņu sniedz Meitene Bārbija sevi neliedz Meitene Bārbija glāzīti tver Meitene Bārbija šampiņu dzer Meitene Bārbija saldi tā dveš Meitene Bārbija kājiņas pleš Šai vakarā vēlā tu mīlēsi mani tik vien Un ar glāzīti rokās tu klēpī man sēdi arvien Es apskauju tevi mīlas ezerā lūpas jau brien Mēs aizmirstam laiku un vietu lai pulksteņi skrien piedziedājums: Meitene Bārbija....
Woke up this morning with a hole in my head Some memories might be dead, From the hole in my head Could it just fade away? (Lalalala, lalalala) Just like that in one day? Woke up this morning with a hole in my head Maybe my morning is dead From the hole in my head Strange days, strange ways (Strange days, strange ways) Strange days, strange ways Aaa-aaah... I think I lost some memory of you Somewhere along the way You never come out, eh?...
Brīves elpu sajust putekļos Nav jau sen, bij pavards klāts uz galda Tagad tikai tad, ja pažēlo Nelūdzies nevienam kļūt par draugu Vējš tavs draugs un ceļa putekļi Visu to, ko citi pērk par naudu Atstāji sen tālu pagātnē Piedz. Daudz ir iets un nogurst kājas Novakars pie zemes liec Tā kā nav nekur tev mājas Sen nav kurpju šņores siets Siena zārds vai sūnas sega Pāri aizlauzts priedes zars Kalpos tev kā mājas dzega Tevi pārgurums kad skars Brīvs tavs ceļš, nav darba dienas plāna Atpūties kaut rīta agrumā Pagriezies un snaud uz otra sāna Kaut vai darba dienas karstumā
Kā sniegi kalnu galotnēs, Lai mūžam balti būtu mēs. Pirms saules jau tie iedegas Un sārtā zeltā blāzmojas. Kad lejas smaga krēsla klāj Vēl viņi kvēlot nenostāj. Kaut biezi viņi dienvidos Gaist zili baltos debešos. Drīz tomēr migla atstās tos Un viņi sauli atstaros. Kā sniegi kalnu galotnēs, Lai mūžam balti būtu mēs.
Atvelc, pelīte, miedziņu, Caur klēti, caur namu, caur istabiņu. Pele čīkst, pele raud, Pelei rati salūzuš’. Pelei rati salūzuš’, Bērnam miegu vadājot. Šūpoju, auklēju baložu bērniņus, Es pate balode zariņa galā, Atskrēja vāvere, nosvieda zemē, Sniedz’, sniedzu rociņu, nevaru sasniegt, Sauc’, saucu balsīti, nevaru sasaukt. Šūpo, eglīte, baložu bērnu, Es pate šūpoju sav’ bāleliņu.