Varbūt albumus vaj’g izdot beigt Bet balta lapa neapmānīs, man ir, ko teikt Uguns acīs tik stipra, ka jau uz uzacīm liesmas Gribu atmest pīpēt, lai par to var uzrakstīt dziesmu Un, kad šis būs ārā, es koncertus bīdīšu Šis nav par ticību sev, bet par konkrētu rīcību Vēlu visiem, kas turpina darīt un tirgot, veiksmi Tas ir dirsā, kad gribam, lai izdodas ar pirmo reizi Kāds sakars, visi notinās, tas brīžiem sāp Esmu tas čalis, kam skan modinātājs brīvdienās Ritenim krāj, šiks ir izmēģināts Tērē mazāk kā pelna, viss ir izrēķināts, ha Vajag labu mūziku, jo tam nav totāli kvotu Un jādzird visi Robina Šarmas podkāsti, pohuj Bet, ja godīgi, nepateikšu, priekš kam Un manās acīs tas skan nepareizi diezgan Bet es to daru, līdz prāts sakarst Bet, ja man nav mērķa, tad kāds sakars Es neticu Dievam, taču ticība ir svarīga Bezjēdzīga dzīve nogalina, tiklīdz tā ir dabīga Diži nevar mainīt, kur tās molekulas virzās Un beigas visiem vienādas ka Holivudas filmās Un esmu paēdis un siltumā, mēle viltu māk Izskatās, ka mūsu Ahileja papēdis ir pilnumā Tad gribu beigt rakstīt pantus Ja prāts ir kā ūdens, tad tāds dzīvesveids ir kā dambis Un tad nav spēka, un uz brīdi raujos bēgt Bet visam ir jēga, ja mana dzive ir kaut ko vērta Un ir jēga visu to info gadu gaitā krāt Ja es mīlu sevi, piedodiet, ja aizskaru kādu Tas, ka neko nevaru, motivē tagad detonēt Jo frāze “es varu visu” ir pārāk nekonkrēta Piedz....