Tu gribi tikt iekšā, bet nezini kodu. Tas ir pis dirst atslēdziņa 2 0 1 8 . Piedod, šeit nav vietas, saproti, Šodien šeit ir lieki sapņot. Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa gaisu Dzērieni, dzērieni, dzērieni pa grīdu Dzērieni, dzērieni, dzērieni uz drēbēm Dzērieni, dzērieni pamatīgi smērē Mana galva tā griežas Kā auto riepas, Kad tas laukā spiež, Cik vien jauda tieši Pēc tam kraujā triecas. Ja jūs jautāsiet, Vai viņa bļaustās bieži, Viņa mauc kā vēlas Nevis mauc kā liek....

Tik ātri kā vējš, pušu mākoņus plēš, Tikai mēs zinām kā uzvarēt... Cauri negaisiem, pāri tuksnešiem Galvām paceltām tur nāk Tie ir Gulbenes buki tik saturieties, Solis tur, divi te, viņi nekļūdīsies, Tie ir Gulbenes buki tie nepiekāpsies, Esi drošs, viņi nāk, tie nevar savādāk, Kā uzvarēt! Un vārdu mums nav, un atkal un jau, Tikai mēs zinām kā uzvarēt... Cauri taifūniem, tur virs mākoņiem Galvām paceltām tur nāk Tie ir Gulbenes buki tik saturieties, Solis tur, divi te, viņi nekļūdīsies, Tie ir Gulbenes buki tie nepiekāpsies, Esi drošs, viņi nāk, tie nevar savādāk, Kā uzvarēt!...

Reps un bungas, sēžu es pie tukšas lapas – stress un grumbas Rakstās lēni, jo tās nav piespēles, kad es metu bumbas Bet beigās nebrīnies, ja traks stafs ir dahuja Es mīlu to, ko daru – tas ir smags darbs kā statuja Man daudz kas jāpaspēj, pirms es sāku kļūt sirmāks Un tā kā vecāka atvase es gribu būt 1. Prātā jūtu – nedrīkstu zaudēt es šodien tā kā dūšu Nedarīt neko?...

Noliecies pie zemes tik stīvs, Vienā rokā vijole, otrā - vīns. Nodurtu galvu, bez krekla Lūdzošā balsī dzied. Dziesma beidzas. Piegāju klāt. Viņš negribēja runāt, bet es piespiedu sākt Pretējās acīs bij skumjas, Manās acīs - kauns. Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Nē, tā nav, Neviens nevar būt tik brīvs. Nē, tā nav. "Tad klausies", viņš teica, "šo dziesmu es dziedāšu tev" Pieliecos tuvāk, Gandrīz kā tēvs līdzi just, Vīns bija stiprāks par pratu, Bet viņa prāts nedomāja zust....

Atnācis marts, debesu samts Zvaigžņotām pogām aizpogāts ciet Apkārt viss kluss, pilsēta dus Un es varu šai naktī ļaut domām klīst. Vārdu tik daudz reizēm ir teikts, Daudz ticis solīts un darbos pat veikts, Tomēr, ja Tev acīs kā trūkst, Zinu, ka aizejot man Tevis nepietrūks. P. Nezini tu, nezinu es, Kāpēc šo “nē, nē” bijis tik daudz; Kāpēc tik daudziem nav bijis ļauts Pateikt man to, ko tie gribēja teikt....

O-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-o-oh, o-o-o-o-o-oh, No, I’m not late, No, I’m not late, No, I’m not late. Sunlight in your eyes, Stars shine in your hair, Moonlight shines on you, So mine now is your heart. Cars fast memories, Reaches the top of possibilities, Mountains get high, So I can reach the star. Leaves fall on the road, You are in the red coat, Steps will find the way, No, I’m not late....

Izlietu ūdeni nesasmelsi, Lielu akmeni nepavelsi, Kaut cik nu ātri skriesi tur, Pa mākoņtaku nepaiesi Tu. Lai pa kādām trepēm kāpsi, Bet uz saules neuzkāpsi Sildīties to gan Tu vari, Tad, kad spožie saules stari. Piedz. Kas ir plašās debesis? - Nekad neviens to nezinās... Kāpēc spoži saule spīd? - Pēkšņi kāda zvaigzne krīt. Nesaskaitīt zvaigznes spožās, Neuzzināt no kā tās rodas, Arī tad kad saule riet, Tai pakaļ Tev neaizskriet....

Es tikai eju un es nezinu kur Moš’ uz tavu ielu, ceru, ka vēl nelija tur Stends reklāmas – netālu ir pagrieziens no tā Eju, jo kam man mājas, ja nav atgriezties no kā Izvēdināt galvu, jo grib padoties prāts Ja tas palīdz, gaidu, kad tas darboties sāks Mašīnas tik’ garām brauc, es skatītājs te jums Aizved mani citur lūdzu, vadītāja kungs Ja iedvesmas vēl nebūs arī parītā, tad punkts Es radu dziesmas, un bez dziesmas esmu panikā un tumšs Es tikai eju un es nezinu kur Moš’ uz tavu ielu, ceru, ka vēl nelija tur Piegāja pie manis tikai misters Sātans Formāls, kā kad tas ir tikai bizness, tātad „Ja tu tā turpināsi, labāk pieturies pie manis Jo viss, ko tu te dari – tikai pieduries un pamet Un tu necīnies, kad citi blēdīgi smejas Bet tevi neviens nežēlos dēļ bēdīgas sejas Tev nekad nesanāk, tev čista pa kaklu vaj’g Jo saki nav lemts, un tu vēl tici tai atrunai!...

Rīts, es logu atvēru un spožai saulei uzsmaidu. No pumpuriem, kā zīmes, zaļas lapas. Ko lai saku? Ai pavasaris atnācis un vēl zaļā zāle. Likšu somu plecos es un došos tālu tālu. Ut tā pie sevis dungoju Šo pavasara dziesmiņu. Kā var to nemīlēt, ja uzplaukusi pasaule? Diena paiet nemanot ar puķēm, kokiem runājot Ar cilvēkiem, kas pavasara lietu mūžām skrietu. Ai zemeslode griežās tā pat kā man galva. Tu jautā – “Kā man sviežās?...

1. Pants (RobertsL) Man vajag šodien savākt visu kas ir mans. Vakar uzcēlu pasauli tagad atradās gals. Nav problēmu es būšu viss ko tu prasīsi prasīsi. Sāpes parvēršās par asarām un diena par nakti. Manā vidē neviens nesaprot ko grib tā īsti. Ar alkoholu skalot dvēseles un pazaudēt dzīves. Bez plāna kruķī uz priekšu kad tev pavada briesmas. Bet kad atver acis, saproti, kad stāvi uz vietas. Man bij, pāris labi dzīves piemēri kuriem, sekot kad biju nedaudz ierēbis....