Ko tu raudi, debestiņa? Vai tev trūka zilumiņa? Tev ap malām saule vijas, Cauri stiepjas varvīksniņa! Ko tu raudi, debestiņa? Dienu mūžu gājējiņa, Vai tev sveša atdusiņa? Vai tev trūka agrā rīta? Vēla, velga vakariņa? Ko tu raudi, debestiņa? Vai tev trūka silta vēja, Mīļu glāstu atnesēja? Vēl tev smagas, lielas lāses Rit no zelta plakstieniņa — Ko tu raudi, debestiņa?

Rudenī vējos, Tevi es saucu, Tālumā aizpeld, Mākonis balts. Atkal ir lietus, un vēji. Tie sveiciena mūs. Atnācis rudens, Zeltā tīts. Piedz: Rudēni vēlu- Zvaigzne mirdz, Mēness smaidot, sauc atkal mūs līdz. Rudenī vēlu, viss ir tik īss, Gājputni lido, tie aiznes mūs līdz. Rudenī vējos, Tevi es saucu, Gājputni ceļā Tālajā upē, Pēdējas lapas jau krīt, Tā sveicina mūs, Atnācis rudens, Zeltā tīts. Piedz: x2 Rudēni vēlu- Zvaigzne mirdz, Mēness smaidot, sauc atkal mūs līdz. Rudenī vēlu, viss ir tik īss, Gājputni lido, tie sauc mūs līdz.

Ievads. Db F Bbm Eb Db F Bb Db F Bbm Vakar, vēl vakar dejojām šo deju, Eb Db Ab Db F Skurbā deja, tā skan pa logu atvērtu. Db F Bbm Smejot, gar logiem rudens vēji vējo, Eb Db Ab Bbm Visi četri, tas piektais atkal esi tu. Piedz. Db F Bugi, lai skan bugi, Gb Lai mūs mūzika ņem līdz. Db F Bb Vējiem tālu tikmēr iesim divatā. Db F Bugi, lai skan bugi, Gb Rūgtā rudens atbalsī. Db F Gribu dejot, bugi bugi, Bb Vienmēr tā. Klausies, kā deja rudens vējiem skries Tik dēļ vējiem, dēļ tiem es tevi neredzu Dejot, šo tikko iesākušos deju Gribu dejot, bet lai tas otrs esi tu, jā Piedz. (2x)(tad starpspēle, vēl 2x, otrajā skanot 2 balsīm, ar mazu pauzi pa vidu)

Tu neaizdzīsi mani mūžs Tavs mani sargās Un es atzīšos Tev mīlā, katrā Triumfa arkā Es palikšu tāpat, kā dzīvo Žanna Darka Bet es smaidīšu Tev pretī, katrā Triumfa arkā Es gribu uz visiem laikiem te palikt Es gribu uz visiem laikiem te klīst Es gribu būt te , kur milēta esmu Es gribubūt te un nekad neizdzist Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Nevar ieslodzīt vēju, nevar jūru izdzert sausu Kurš gan saskaitīt iespēs tukšos kalvadosa kausus Tik tāla, tik nezināma mana atmiņu fotomargāna Nevar noliegt kas bijis svēts Kā panākt to kas nokavēts Es gribu uz visiem laikiem te palikt Es gribu uz visiem laikiem te klīst Es gribu būt te , kur millets es esmu Es gribubūt te un nekad neizdzist Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Starpspēle Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas

Vēl esmu es mūža mežā Kur lodīgas ēnas viļ Vēl roka pēc elpas cērt Pēc izejas sit mana sirds. Tur pie izejas malā gaišā Ar zāli aizmirsts dus ceļš. Un mans ugunskurs dūmainu roku Zvaigznes debesu maisā ber. Pa vienai vien, pa dienai Mana uguns tumšāka top. Un neviens nezin vai rīt jau Nenāk aklums un nenodod Aiz manis tad paliks Paliks aiz manis vārdu trauki tukši Tukši kā cauru aku dobumi.

G Klau, kā nāk uz pirkstu galiem G D Miega rūķis klāt, G C Spilvenā man sapņus saliek, G D G Sāk jau ieaijāt. G Paliek kaktā brūnais lācis, G D Leļļu pāris dus, G C Miegs no tāliem ciemiem nācis, G D C Krīt kā sniedziņš mīksts. G Klusi, klusi, silti, silti, G D Runcis murrā vien, G C Un pa balto sapņu tiltu G D G Rūķis mājup brien.

Pamodos no rīta smaidīju. Pamodos un atkal gaidīju. Ieraudzīju meiteni. saldāku par konfekti. Tumšiem matiem un neaizmirstamiem acu skatiem. Es vēlos skaistas dienas Un mājās baltas sienas Uz kurām zīmēt Un vēstules no tevis līmēt. 2x Pamodos no rīta smaidīju. Pamodos un atkal gaidīju. Tavu acu skatienu, tavu pieskārienu Tavas rokas lai nebeidzamas manas mokas. Es vēlos skaistas dienas Un mājās baltas sienas Uz kurām zīmēt Un vēstules no tevis līmēt. 2x

Am Mēs Daugavas vanagu cilts Tur gaiss liesmo šķepi, deg smilts E Am Pat naidnieks viss baigais mums nedara bēdas E Am Un nebaida sātans ik soli kas mēdas Am E Am Ar nāvi mēs esam uz tu Am E Am Ar nāvi mēs esam uz tu Kausu pie kausa kas skan Rīt kaujā ir jādodas man Lai uzdziedam skaļāk Šo Tramtaritramu Pret tādiem kā mēs Lauzīs ienaidnieks sprandu Ar nāvi mēs esam uz tu Ar nāvi mēs esam uz tu Ja kādreiz mums lemts būtu mirt Nieks vien tas šī dzīve var irt Uz kapa kad līgosies vaivari zaļi Pa pazemes pelti mēs dzīrosim skaļi Ar nāvi mēs esam uz tu Ar nāvi mēs esam uz tu Liec zobenu zem galvas Kad naktī jāatdus Lai Latvju tauta modrus Zin savus kareivjus Lai Latvju tauta modrus Zin savus kareivjus

Simtiem labirintu, pa kuriem staigājot var klupt. Sarūk ceļš zem kājām, tas kā ledus sācis kust, Vēl jākāpj augstu kalnā, miera manī nav, Kaut nezināms ir virsziens, kur tas mani sauc. Izdomāt ar prātu nav lemts ir jādodas... Piedz. Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk. Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē? Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās? Mēģinās mani sev paturēt, Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam... Atskatoties šķiet, ka kāds bij pasmējies par mums, Kamēr es tā steidzos, sirdī radās sastrēgums. Ir vajadzīgas salnas, lai var siltu elpu just, Atrast sevi vieglāk, kad visapkārt zūd. Izdomāt ar prātu nav lemts ir jādodas... ir jādodas.. Piedz. Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk. Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē? Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās? Mēģinās mani sev paturēt, Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam... Ir jādodas mums abiem vai pa vienam x3 Nav jābaidas mums abiem.. Piedz. Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk. Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē? Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās? Mēģinās mani sev paturēt, Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam...

Es mīlu tevi, tikai pāris vārdi, bet tomēr, Viss stāv aiz tiem, tur negaiss, tur saule, par to ir šie stāsti, Man ir vairāk kā labi, ja tiek tavi glāsti, Jo bez tiem, zini, -sirds vairs tā nepukstēs, Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas nav tikai darīt.. Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas ir vairāk kā svarīg.. Tikai vēlos nomest nastu no sirds un pateikt, To, kam sirds nespēj atteikt, Klausies, iztiksim bez tukšiem vārdiem tiem, Bet gan sarunāsim tagad un šodien, jo zini, Visi mīl tavas acis, tikai tad kad tās mirdz, Es ieskatos tajās, pat ja no tām asaras birst, Un viss tik pelēks tik tumšs, - tik nomākts un skumjš, Bez vārdiem kaut kas pateikts, kaut kas pabeigts, kādam atteikts, Tikai mēs divi, un lai tas izdotos, Es padodos tev, lai rokās sadotos vēl, es mīlu tevi. Blakus atrasties, Un tev pakļauties, Ja reiz dzīvs, Varbūt par daudz atļauties, Blakus atrasties, No visa atrauties, Ja reiz dzīvs, Varbūt par daudz atļauties. Un es savādāk nemāku, man ir jādomā par tevi, par mums, Tā vien liekas, ka tas man ir tāds kā pienākums, Tu esi viltīga, jo prasi par daudz ziedot, Un kas mīlā akls top, tas vienmēr visu piedod, Itkā divi ledus kalni, okeāna straumē klīstam, Vel nesatikušies, vēl viens otru nepazīstam, Mums katram enģeļa spārns un tāpēc - paklausies, Lai mēs paceltos, mums nāksies apskauties, Ļausim vējam, lai tas aizvējo mūs kaut kur lēnām, Kur saule spīdēs vēl spožāk, pat caur visām ēnām, Es pēc tevis, elpu kāri velku, Atliek cerēt ka nav un nebūs par vēlu, Nozagi dvēseli, bet ne velna nedod pretī, Man dvēseli skrāpe, bet nekas, drīksti mainīt secību, Ņem sirdi, tā pēc tevis karsta kā liesma, Vai tu dzirdi, skan manas dvēseles mīlas dziesma.