Smaidi mozu smaideņu, Smejīs mozu smīkleņu, Tai, kai saules stareņu Īnes manī meiļumu. Īnes manī syltumu, Īnes manī meiļumu! Nu šo mozo pasauļa, Kurā dzeivoj tu! x 2 Dūmoj sovu dūmeņu, Runoj sovu volūdu. Tai kai puču zērnuleits Tu ar mozom rūceņom, Tu ar meilom acteņom Īsačer man sirsneņā! Tai kai vīgla pūceņa Nūsasēst man dvēselē! x 2 Storoj, sauleit, sasyldi! Plauksti, puķeit, sazīdi! Lidoj, seikū taurineit, puteksneiti meklejūt! x 5 Smaidi mozu smaideņu, Smejīs mozu smīkleņu, Tai, kai saules stareņu Īnes manī meiļumu. Īnes manī syltumu, Īnes manī meiļumu! Nu šo mozo pasauļa, Kurā dzeivoj tu! x 2

[Kristīne Prauliņa] Piedz. Viss ir nepareizs Viss ir nepabeigts Viss ir nepareizs Bet beigās viss būs okay [Edavārdi] Es nokavēju, un es noguru skriet Gribēju ar riteni braukt, bet tam bija nopūsta riepa Man vaj’dzēja ātrāk durvju rokturi spiest Meklēju lietussargu, jo skatos pa logu – tur lietus Dzīve variantus reti piedāvā divus Līdz tuvākai pieturai piecpadsmit minūtes, fuck Mans skrējiens izskatījās pēc gazeles sprinta Stāvu pēc etalona, pie kases ir rinda Tas aizņem vēl piecas minūtes, vagonā iekāpju Nosēžu vēl desmit sastrēgumā Avotu ielā Pēc tam frāzes skanēja par to, kā es varēju Īsak sakot, zini, kāpēc kavēju? Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Bet zini, kā ir manuprāt? Piedz. Neviens līdzeklis man nelīdzēja Kaut gan gribu atmest gan, kad pīpēju, gan tad, kad nepīpēju Varu iztikt pa dienu, bez tā staigāt pa parku Plus, es to vairāk nedaru darba laikā kā darbu Bet tusiņā būs tauta ar citādu skatījumu Es nopirku paciņu viena visādam gadījumam Lai nav jāstreļī tā, kā sliktākam radījumam Kopības sajūta liek justies siltāk kā adījumi Vēlme atmest parādās tik piepeši kā pantēra Tagad cīga lien no mutes tā, kā gliemeža antēna Laikam disciplīnas ziņā nāku no zemākās klases Bet zini, kāpēc man nesanāk atmest? Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Un es tiešām domāju, ka… Piedz. Šaubos ka savā darba vietā daru labu, jau rokas vājas Sēžu vienā vietā jau kuro gadu kā domātājs Viens tas pats, kā dziesmas populāras Zinu savu nākotni labāk kā Nostredamus Iekšā vienmuļš, ārā tas pats Mans vēders paliek resnāks ātrāk kā maks Bet ko man darīt, karot un trīt ragus Mans CV nav labots jau trīs gadus Kolēģi kā fons, bet tie toties nav sveši Es varu kaut ko mainīt, bet ko es zaudēšu Un kāda būs citur alga un darba laiks Īsāk sakot, stāvu, it kā man ir sarkanais Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Bet zini, kā ir manuprāt? Piedz.

Nozied jasmīns, krāšņās peonijas, Aiziet Jāņi, Pēterdiena klāt. Drīz pār laukiem tīmeklīšu dzijas Atvasaru sāks jau ieaijāt (2x). Piedod labā tādu sentimentu, To man saka zeltains rudzu lauks Atnāks rudens un ar milzu menti Jaunu maizi lielā abrā jauks (2x) Piedz. Piedod labā, piedod labā, Piedod labā tādu sentimentu, Piedod labā, piedod labā - To man saka zeltains rudzu lauks. Gadskārtas kā graudus mūži vētī, Katrs mirklis liekas trīskārt svēts, Kad ar pilnu vai ar tukšu klēti Savā dzīvē tapsi piemeklēts. Vēl par agru, lai jau abi skumtu Liepu ziedos medus bites nāks, Balti gulbji skries pār nama jumtu, Savāds smagums vārpas lejup māks. Piedz. Tā būs mūsu zelta atvasara Kailā, maigā, brūnā, saulainā. Ļoti īsa, tomēr mūžu gara, Kas aiz kalniem zvanīdama nāk. Piedz. (2x)

Neaizliedz vēl, to solīto vēl Pāri laikam pretī rītam Negaidīti, negaidīti. Sen gaidītā nezūdi vēl Šai rudenī vēl Tev zem galvas roku lieku un pār laiku pāri tieku Pār laiku tālāk vēl Tā nāca. Indra, tik negaidot, Indra Iz saullēktiem ārā, Saullēktu Indra. Un saucu - Indra Man uzausa Indra, Kā noslēpums Indra, Atklājies, Indra Pagaidi vēl Un paklusē vēl tumsām cauri Laikiem pāri Tā kā sena glezna vari klusēdama. Neaizliedz vēl to solīto Un par spīti nāc un krīti Tā kā gaisma negaidīta. Tik sengaidīta man Tā nāca Indra. Tik negaidot, Indra Iz saullēktiem ārā Saullēktu Indra Un saucu - Indra Man uzausa Indra, Kā noslēpums Indra Atklājies, Indra. Indra, tik negaidot, Indra Iz saullēktiem ārā Saullēktu Indra Tā nāca Indra Man uzausa Indra, Kā noslēpums Indra Atklājies, Indra

Tai zemei vaj`g lietu Un sauli, kas spīd (2x). Bet tam cilvēkam vaj`g sirdi, Kam var uzticēties (2x). Tam putnam vaj`g zaru, Kur ligzdu uztaisīt (2x). Bet tam cilvēkam vaj`g sirdi, Kam var uzticēties (2x). Es neprasu mantu, Ne zeltu, kas spīd (2x). Bet es prasu sevīm sirdi, Kam var uzticēties (2x). Un kad viņš to atrod, Cik laimīgs ir tas (2x). Jo bez mīlestības nevar Neviens cilvēks laimīgs būt (2x). Tai zemei vaj`g lietu Un sauli, kas spīd (2x). Bet tam cilvēkam vaj`g sirdi, Kam var uzticēties (2x).

Doties aiz kalna pēc piena un nomazgāt bērniem kājas, kājot pa zāļaino ceļu, miegties pret rietošo sauli, Ieiet sētsvidū, apmīļot suni runāt ar saimnieci, justies - Piederīgam un iederīgam, kaut māņi un laipnība vien. Aizbērt plaisu ar saulrieta stariem ar kaķi uz malkas grēdas, ar siena kaudzēm, ar puķēm, ar pļavām saudzīgi cilāt pēdas. Ieiet sētsvidū, apmīļot suni runāt ar saimnieci, justies - Piederīgam un iederīgam, kaut māņi un laipnība vien. Atpakaļceļā mest gaisā bērnus, kas atskrējuši tev pretī, nomazgāt bērniem kājas un parādīt grāmatā bildes, naktī šo sarakstu iznīcināt.. [starpspēle] Piederīgam un iederīgam, kaut māņi un laipnība vien.

Dzīvei patīk jokot, bet tas ir humors melns Jā, man ir gruzons, pie lūpām te tiek rupors celts Zaļš kā tuborgs, nevis boss kā Hugo, zelts Te tāls kā Plutons, bet vismaz man ir muzons vēl Un vēl mans ego bonusā dzīvē, lirikās ir klāt Likās, ka mainījos daudz, bet tikai minimāli, brāl Un man joprojām ir ērts tas, kas no ideāla tālu Man ir parasta dzīve, bet to kā Iliādu rādu Es maucu kā māku, to saucot par mākslu Bet kopš kura laika, vecais, es kaut ko pārstāvu? Esmu tikai viens no tiem, kas nav draugos ar prātu Nepiešuj man tikai tos klaunus ar stāžu Ko pie velna man darīt – celt un tad samīt Ielikt visu šajā tekstā, līdz elpas nav galīgi? Cenšos sevi nežēlot, bet smeldz kaut kas manī Man ir 21, bet mans elks ir Bags Banijs Man ir laiks pieaugt, nedaudz ir(a) bail vienam Nejautāšu vairs Dievam – „Saņemties man, vai ieraut?” Gaistošs ira kaifs, vienmēr tas ir tā kā naids mieram Saku: „Pofig,” bet patiesībā iekšā sasalu kā gaiss ziemā Viss būs labi – to pateicu dzejā manā Jo es esmu grāvī, kas ir pareizā ceļa malā Pat man esot baltam, es dodu kolorītu repu Komenti neskar, esmu par anonīmu netu Brāl, prikoli kritiķiem kā kriptonīts Pie miķa klāt, it kā tiek lirikā bāzts nikotīns Pat divi vārdi nones man, it kā te sprāgst Ignalina Kapēc tā – nezinu. Zini, ej sāc viktorīnu Man atliek iziet ārā, kur tas pūlis trobeli sāk Un man idejas dzimst, kā šūnas folikulā Reps ir visur – to grūž pat holivudā Vecīt, divi H burti ir pat ūdens molekulā Man rīt koncis, bet nesaku to draugiem Vai paziņām, jo daudziem viss tas ir kā joks, jaunie Fanāti saka, Tu klasiku dod, paldies Bet vai Tu zini to, kad ir panika jo kaunies No tā kas esi? Šķiet, ka vaj’g nafig jau nost šauties Bet prieks ir izvēle – tam, kas patiku dod, ļauties Lasot to, kas uz papīra virs bīta Esmu jauns, mani skeleti skapī vēl ir līķi

1. Saulīte, saulīte, tu vissiltākā, Māmiņa, tu vismīļākā. x2 Piedz. saulīte silda, māmiņa smaida, Sirsniņa mana ir priecīga. x2 2. Dziesmiņu dziedu māmiņai, Dāvāju prieku sirsniņai. x2 Piedz. saulīte silda, māmiņa smaida, Sirsniņa mana ir priecīga. x2

Gaudos putenis laukos līdz apniks Šis nomods, kas mūžu ilgs. Vai es tā biju vai sapnis Ar pulkstentiņu pie ilkss. Vērpjas putenis mutulī saltā Un pusnaktī slieces smilkst. Tur aizbrauc jaunība baltā Ar pulkstentiņu pie ilkss. Piedz. Balss iz tumsas sauks tevi, ak, vedēj Un ceļā tev jādodas būs. Šurp caur tālumu, tumsu un ledu Zvanīs trijjūgs, lai aizvestu mūs. Klausos aizšalcam kamanas ašās Vien bēdas sūdz vientuļš vilks Tur projām klajumos plašos Ar pulkstentiņu pie ilkss. Zibēs pakavi vižņaini kaltie, Cik vētras zirgs tālu vilks. Nu sveika jaunība baltā Ar pulkstentiņu pie ilkss! Piedz. Balss iz tumsas sauks tevi, ak, vedēj Un ceļā tev jādodas būs. Šurp caur tālumu, tumsu un ledu Zvanīs trijjūgs, lai aizvestu mūs.

Noglabāts tur ir tavs stāsts, Tanī mazā istabā lādē slepenā tev tik zināmā Balts un maziņš papīrīts Vērtīgs padoms uzrakstīts Debespuse tā katram savējā Tik un tā... Pa labi vai pa kreisi Vai taisnu ceļu veiksi Tu zini virziens preizs tev būs Vai sīku soli spersi Vai jūdzēm tālu lēksi Nav svarīgi, jo ceļš māca mūs Tava dziesma tagad taps Kārtojas jau nošu raksts Drosme tevī mīt to pašam izmainīt Skaņās ieklausies Maini vietām nebaidies Dziesma tavējā ir visskaistākā Tik un tā Pa labi vai pa kreisi Vai taisnu ceļu veiksi Tu zini virziens preizs tev būs Vai sīku soli spersi Vai jūdzēm tālu lēksi Nav svarīgi, jo ceļš māca mūs 2x To skaidri zinām mēs Tu jaunu stāstu nes Un savu pirmo elpu tverot Savas dzīves lapu verot Viss apkārt mainīsies Tik un tā... Pa labi vai pa kreisi Vai taisnu ceļu veiksi Tu zini virziens preizs tev būs Vai sīku soli spersi Vai jūdzēm tālu lēksi Nav svarīgi, jo ceļš māca mūs Mmmm.. Pa labi vai pa kreisi Vai taisnu ceļu veiksi Nav svarīgi jo ceļš māca mūs