Zvaigžņu Lietus

Tik krāsaina kā pati dzīve Mirdz saulē rudens sārto lapu zelts, Ir raža ienākusies laukos, Nav mūsu dzīves gājums velts Bij pavasars ar strautu čalām, Bij līgo nakts un jāņu siers, Bij meitene ar ziediem matos, Kad apkārt valdīja mums miers. piedz. Bet šonakt stāvam zvaigžņu lietū, Un zvaigznes tieši sirdī krīt, Mēs ticam mīlai mūžīgajai, Kaut nezinām ko nesīs rīts. Nav bail no puteņiem un vējiem, Ne tādām ziemām cauri iets, Lai sniega pārslas kūst uz mūsu lūpām Un mīlu neskar saules riets....

Ar vēju ātri izgaist vārdi, Kas sirdij trīsas sajust liek, Tu atnāci, bet jau par vēlu, Un man ar to vairs nepietiek Jo atvasara dārzā maldās, Un gaismai mazāk laika tiek, No mirkļa tikšanās ar vēju, Nekas jau pāri nepaliek Piedz. Par vēlu tagad kaut ko mainīt, Nav cerību par labu griezt, Nav meklēt vērts, kurš bija vainīgs, Ka visas durvis mums ir ciet Par vēlu tu man teici vārdus, Ko gaidīju tik ļoti sen, Vai zini to, ka sapņus dārgus Pār klajiem laukiem vēji dzen Ar vēju ātri izgaist vārdi, Kas sirdij trīsas sajust liek, Tu atnāci, bet jau par vēlu, Un man ar to vairs nepietiek Piedz....

Parkā klusi vakars zogas, Koku lapās lāses rit, Ielās trako vēlie vēji, Pulkstens krēslas stundu sit Tādā laikā vienmēr vēlos, Ātrāk prom uz mājām steigt, Un tad nama durvis verot, Reizi simto tevim teikt piedz. Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt, Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt Lai rauj vēji koku lapas, Lai bez mitas lāses krīt, Labi mums, jo vienmēr varam, Mēs viens otru sasildīt piedz....

Tevi satvēra aiznesa projām, Sirdi dūra kāds mirklis tik ass, Vējš atņēma man Tavu mīlu, Tur izrādās nebij nekas Viņš Tevi paslēpa tālajā pilī Un matus Tev sajauca spējš,' Es tumsā stāvot vēl nespēju ticēt, Ka Tavu sirdi man atņēma vējš piedz. Tagad tālu tai baltajā pilī, Aiz desmit jūrām, kur viesuļi kauc, Laikam ilgoties vēl Tevi sastapt, Man šajā dzīvē jau būtu par daudz Tagad tālu tai baltajā pilī, Aiz desmit jūrām, kur viesuļi kauc, Laikam ilgoties vēl Tevi sastapt, Man šajā dzīvē jau būtu par daudz Par Tevi domāt nu lemts man bij dienām, Tavu vaigu sapņos tik skart, Vējš atņēma man Tavu mīlu, Tur izrādās nebij nekas Viņš Tevi paslēpa tālajā pilī, Un matus Tev sajauca spējš, Kā nokļūt pie Tevis pēc gadiem, Klusi vakarā pateica vējš piedz....

Es vēlos to sacīt Tev klusi, Tik klusi kā lapās čukst vējš, Tos vārdus ko vēlies Tu dzirdēt, Kam nozīmi zinām vien mēs. Es vēlos, lai neaizej prom, Bez Tevis šeit tukšums vien būs, Un telpa, kas pilna ar krāsām Vien skumja un pelēka kļūs piedz. Ik diena ar Tevi man gaiša, Ik vakars bez Tevis man tumšs, Ja neatnāc vairāk nav prieka, Ja neatnāc viss ir tik skumjš Vienalga, kā gājis tā gājis, Vai noslēpums saņemts vai sods Man diena ar Tevi ir laime, Vislabākais, kas vien ir dots piedz....