Zodiaks

Sen aizmirsies tev mirdzošs saules riets, Kas gavilēdams lēja skaistumu un sāpes. Tais mežu zilgmājos, kur tu tik atmiņās vairs siets, Bet, spārniem vingriem, turp skriet sapņiem slāpes. Kad lielpilsētas parkā atpūta tev bija, Pie zaļām gļotām aizaugušas peļķes Še mieru meklēji. Vai senā vaina dzija? Nē, sāpes zied vēl sarkanas kā neļķes. P: 4x Tu, vecais, klaidoni, viens vienīgais mans draugs. Par tevi domāt tīk, kā lasīt dzeju daiļu. Līdz dibenam tev tukšots rūgtais dzīves kauss. Pie lūpām smejot liki to bez baiļu. 4x Tu, vecais klaidoni, viens vienīgais mans draugs.

Gm x4 Cm Cm Gm Cm G# A# Rēc jūra, pamodusies krastu dragā. Cm A# Fm Tu viļņiem, saulei pretim ej. G# A# Gm G# Cērt viļņi smiltīs cērt kārkli vagā, Fm Cm A# Un dzintaru par sēklu sēj. G# A# Cm Pūt, vējiņi, un aizpūt projām bēdas D# A# Fm Un miglu to, kas manu zemi tin! G# A# Cm Pūt, vējiņi, un iznīcini pēdas, D# A# Fm Ko svešas zoles vēl joprojām min. G# A# G# D# Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Cm A# Pūt aizvien spēcīgāk, G# A# G# A# D# Cm A# Cm Dievs palīdzi šai vējā nostāvē – ē–ēt! Cm Gm Cm G# A# Dīgst dzintars, kuru šajā krastā sējām, Cm A# Fm Ar asinīm un sviedriem apslacīts. G# A# Gm G# Sen Dievs ir nokāpis mums blakus vējā Fm Cm A# Tik sāpi savā sirdī pierakstīt. G# A# Cm Es pielūdzu šo sauli, kura nenoriet, D# A# Fm Un kura dziedot mani rītos ceļ. G# A# Cm Pūt, vējiņi un līdzi ceļu noiet to, D# A# Fm Redzēt to, kā kāpās dzintars zeļ. G# A# G# D# Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Cm A# Pūt aizvien spēcīgāk, G# A# G# A# D# Cm A# Dievs palīdzi šai vējā nostāvē – ē–ēt! G# A# G# D# Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Cm A# Dzen projām nelaimes, G# A# G# A# D# Cm A# Dievs palīdzi šo laiku izsāpē –ē –ēt! G# A# … A# .. B A B A E Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! C#m B Dzen projām nelaimes, A B A B C#m A B Dievs palīdzi šo laiku izsāpē – ē ē ē ē ēt A B A E Pūt, vējiņi! Pūt..

Fm Eb Ab Eb Fm Ab Eb Fm Cm Fm Uz pakalnītes gurdens sēdu, Cm Eb Fm Cm Eb Sērs miglas plīvurs visu klāj. Fm Cm Fm Sirds pielijusi pilna bēdu, Cm Eb Fm Cm Eb Svešs karapulks pa ceļu jāj. Eb Jāj un... Ab Eb Un prāts man uzķer domu jaunu - Fm Db Eb Dievs, manu acu gaismu ņem, Ab Eb Lai jāredz manim nav to kaunu, Fm Db Eb Ko ciet Tu, mana tēvu zeme Fm tēvu zeme... Zem zirgu kājām oļi svaidās Un zeme dun. Tā liekas man - Ka šaustīto un kauto vaidas Tur smagā nāves cīņā skan. Skan un... Un prāts man uzķer domu jaunu - Dievs, manu acu gaismu ņem, Lai jāredz manim nav to kaunu, Ko ciet Tu, mana tēvu zeme.

Vējš atnesis dīvainas skaņas Kā brīnumu ļaudis tās tver Ir logi jau vērušies vaļā Un durvis jau cilvēki ver Vējš atnesis dīvainas skaņas Kā jūra, kā koki, tās šalc Kā zeme tā skan, kad to uzar, Kā akmens, tā skan, kad tiek velts. Vējš atnesis dīvainu smaržu Kas smaržo kā liepa, kad zied Vējš atnesis dīvainu skatu Kā sauli, kad jūrā tā riet Vējš atnesis dīvainas skaņas, Kā jūra, kā koki, tās šalc, Kā zeme, tās skan, kad to uzar, Kā akmens, tās skan, kad tiek velts. Mums jātiek tai vietā, kur mati pland vējā Kur saule riet jūrā, kur dzintars nāk krastā Kur liepa ir svētā Pilsētā izredzētā Vējš atnesis dīvainus vārdus, Ko nerunā mute, bet sirds, Kas pateikti paliek uz mūžu Ko nerunā mute, bet sirds Vējš atnesis kaut ko tik labu, Ko mūžā vien reizi var gūt Kurš vēja dzimtenē bijis Tam atkal gribas tur būt. Mums jātiek tai vietā, kur mati pland vējā Kur saule riet jūrā, kur dzintars nāk krastā Kur liepa ir svētā Pilsētā izredzētā

(INTRO) D x 4 D A Bm G x2 D Bm Nāc ārā no metāla zārka, [ārā = jādzied uz G] D Bm Nāc ārā, taisnība, nāc! G D Bm Viss asaru pērlēm rotāts un klāts, G A D Un asins rozēm klāts. D A Bm G x2 G… D A D A Bm Bm Nāc ārā uz bagātu ražu [ārā = jādzied uz F#] G Ņem šķēpu griezīgu līdz! Bm Cērt katrai nezālei galvu, G Kas mūsu laukos stīdz! D Bm Un ne tik vien netaisnos augus F#m G A Lai Tava sodība skar: D Em F#m G Cērt gabalos žēlastību, Bm G A Un līdzcietību ar'! PIEDZ: Nāc ārā no metāla zārka, Nāc ārā, taisnība, nāc! Viss asaru pērlēm rotāts un klāts, Un asins rozēm klāts. Bm Ja visu, kas cīņā pret tevi G Tavs asmens, zemē lai stieg Bm Mēs negribam saldas druskas G Mēs gribam Tevi vien D Bm Nāc ārā, nāc ārā cik ilgi F#m G A miegs tevi valdzinās smags D Em F#m G Jau tūkstošiem gadu sēro Bm G A pēc tevis Staburags PIEDZ: Nāc ārā no metāla zārka, Nāc ārā, taisnība, nāc! Viss asaru pērlēm rotāts un klāts, Un asins rozēm klāts. D A Bm G x4 D A Nāc ārā taisnība Bm G Nāc ārā, nāc D A Nāc ārā taisnība Bm A G D Nāc, nāc, nāc [Divreiz ilgāk katru akordu]: D A Bm G x 3 PIEDZ: Nāc ārā no metāla zārka, Nāc ārā, taisnība, nāc! Viss asaru pērlēm rotāts un klāts, Un asins rozēm klāts. D A Bm G x 4 D A D A Bm Akordi: JānisLuksh

F#m x4 Bm Bm F#m Bm G A Rēc jūra, pamodusies krastu dragā. Bm A Em Tu viļņiem, saulei pretim ej. G A F#m G Cērt viļņi smiltīs cērt kārkli vagā, Em Bm A Un dzintaru par sēklu sēj. G A Bm Pūt, vējiņi, un aizpūt projām bēdas D A Em Un miglu to, kas manu zemi tin! G A Bm Pūt, vējiņi, un iznīcini pēdas, D A Em Ko svešas zoles vēl joprojām min. G A G D Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Bm A Pūt aizvien spēcīgāk, G A G A D Bm A Bm Dievs palīdzi šai vējā nostāvē – ē–ēt! Bm F#m Bm G A Dīgst dzintars, kuru šajā krastā sējām, Bm A Em Ar asinīm un sviedriem apslacīts. G A F#m G Sen Dievs ir nokāpis mums blakus vējā Em Bm A Tik sāpi savā sirdī pierakstīt. G A Bm Es pielūdzu šo sauli, kura nenoriet, D A Em Un kura dziedot mani rītos ceļ. G A Bm Pūt, vējiņi un līdzi ceļu noiet to, D A Em Redzēt to, kā kāpās dzintars zeļ. G A G D Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Bm A Pūt aizvien spēcīgāk, G A G A D Bm A Dievs palīdzi šai vējā nostāvē – ē–ēt! G A G D Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Bm A Dzen projām nelaimes, G A G A D Bm A Dievs palīdzi šo laiku izsāpē –ē –ēt! G A … A .. A# G# A# G# D# Pūt, vējiņi! Pūt, vēji-i-ņi! Cm A# Dzen projām nelaimes, G# A# G# A# Cm G# A# Dievs palīdzi šo laiku izsāpē – ē ē ē ē ēt G# A# G# D# Pūt, vējiņi! Pūt..

G C Lejā pie kājām man pilsēta urdz, G C Krāsaini uguņi virmo un laistās, F G C Trokšņi vienveidīgā dūkoņā saistās, C F C Kamēr nāk rītausmas starpbrīdis garš, C G Am Kamēr nāk rītausmas starpbrīdis garš. G C Mēness, mans draudziņš gar logu man slīd, G C Zvirbuļi, dūjas pie manis nāk iekšā, F G C Vasarā skaisti mirdz dārzi, un ziemā C F C Jumti kā sniegoti kalngali spīd, C G C Jumti kā sniegoti kalngali spīd. C F G Am Septītā stāvā ir miteklis mans, F C G C Maziņā, šauriņā jumtistabiņā. C F G Am Tomēr it omulīgs jūtos es viņā, F C G Am Kā citkārt, kad kalnā viens biju es gans. G C Mākoņiem līdzi, kas aizlido, tur G C Laižos es pasaules tālēs un brīvē, F G C Laime man spīd pašā dvēseles dzīlē, C F C Brīnišķas ainas, kas dvēselē bur, C G C Brīnišķas ainas, kas dvēselē bur. C F G Am Septītā stāvā ir miteklis mans, F C G C Maziņā, šauriņā jumtistabiņā. C F G Am Tomēr it omulīgs jūtos es viņā, F C G C Kā citkārt, kad kalnā viens biju es gans. Septītā stāvā ir miteklis mans, Maziņā, šauriņā jumtistabiņā. Septītā stāvā ir miteklis mans, Maziņā, šauriņā jumtistabiņā.

A Dziesmu bērns, D Bm E Jel dziedi jauko dziesmu D A Prieku svešniekam, Bm Lai vētras klust D Dziedi tu, A Jel iededz sidrī liesmu Bm A E Viņam dedz, mīlestība dus Dziesmu bērns, Jel atklāj savu sirdi Ar' priekš nelaimīgā Klusētāju krūts Lai tas justu, Ko tu rūgtu dzirdi Vai tas kaut ko aizliedz Liktns' grūts Bm Dziesmu bērns Lepni skaiti krūtīs F#m Tev no cietēja, Tu brīvais meža gars G Dziedi jel, Un varbūt, ka bēdas zudīs A Un vaidā celsies eņģļu bars Dziesmu bērns Es mācos klusi dziedāt Rokas saliktas Uz augšu lapns skats Zvaigznēs spulgajās Kā mēnesrozes ziedā Ziedu es Man rodas mierīgs prāts Mierīgs prāts Un kādā mierā roadās Kampt ir apkalts, Krūtīs sāpes kliegs Dzismu bērns, Kad dziedat manas mokas Dziedad remdi Citējs dusēt ies, Citējs dusēt ies Dziedi jel, Dziesmu bērns.

Ievads | Bm | Bm/A | Bm | Bm/A | Em | Em/D | A | A | A | G A No puķēm vismīļākās D G Man rozes tumšsarkanās Bm A Tās laistās kā rubīna kvēls Em D/F# G A Un aromāts viņām tik cēls, tik cēls Kad viņas pie lūpām tu liec Kā apburts tad piepeši tiec Tev prieklaimē dvēseli skauj Un brīnišķā pasaulē rauj D G/B No puķēm vismīļākās A D Man rozes tumšsarkanās D G/B No puķēm vismīļākās Em/G Em A Man rozes tumšsarkanās Starpspēle | D | G/B | A | D | D G/B No puķēm vismīļākās Em/G Em A Man rozes tumšsarkanās Vai sapratīsi tu mūs Pār sirdi kā burvība gulst nost Ilgas, kas sirdī mums snauž Un sapnis, lieks dvēseli lauž Lauž dvēseli, lauž Tās apburtas princeses šķiet Tām sirds lapās asinis rit No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls Tās apburtas princeses šķiet Lapās tām asins rit No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās No puķēm vismīļākās Man rozes tumšsarkanās Tās laistās kā rubīna kvēls Un aromāts viņām tik cēls