Izjūtu izsalcis zvērs blandās galvā, Skumjām acīm veroties manās Kā logos, pa kuriem var pasauli redzēt, Līdz aizkrīt slēģi un iestājas nakts Zvērs brīnās un pēta slīdošas ainas Krāsaini attēli ieslīd viņā Krāsainas bildes uz pelēka fona Līdz aizkrīt slēģi un iestājas nakts Zvērs šonakt ilgi murgos vārtās, Pārāk daudz iespaidu bijis viņā, Pārāk daudz galvu uz pelēka fona, Kurās guļ miruši, miruši, miruši zvēri
Tik viegli pa pelniem, pa pelniem bij staigāt Nezinot, ka tajos slēpjas ogles Tik viegli caur uguni, tik viegli bij staigāt Nezinot, ka neesam nemirstīgi Mūsu pelniem būtu jāguļ tik viegli Kā ūdens guļ pulksteņmeistara rokās Mūsu pelniem būtu jāguļ tik viegli, Bet tie elpo asaru gaisu Un tu redzi kā es cenšos, tu redzi kā es cenšos Atgriezt savus histēriski laimīgos sapņus Tu redzi kā es cenšos, tu redzi kā es cenšos Atrast savām domām jaunas galvas un rokas Un tu redzi kā es skrienu, tu redzi kā es skrienu Pakaļ vilcienam, kas aizved visas atbildes prom Tu redzi kā es skrienu, tu redzi kā es skrienu Tik tālu tik prom, tik tālu tik prom....